Anotācija

25-TA-2272: Likumprojekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija

Apraksts

Tiesību akta projekts sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokollēmuma Nr. 38. 1.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 20.punktam, lai noteiktu, ka no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam, īstenojot pilotprojektu, maizes, svaiga, sterilizēta vai pasterizēta piena, izņemot ultrasterilizēta jeb sevišķi augstā temperatūrā sterilizēta piena, svaigas atdzesētas mājputnu (vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu) gaļas un mājputnu svaigu olu (čaumalās) piegādēm tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12 procentu apmērā.
Maize - ar vai bez piedevām: rudzu maize, kviešu maize, jauktu miltu maize (piemēram, kviešu rudzu, rudzu kviešu, kviešu griķu u.c ), maize ar vai no citu graudaugu miltiem, piemēram, bezglutēna maize.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Mazināt pārtikas cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, īpaši sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Spēkā stāšanās termiņš

01.07.2026.

Pamatojums

Likumprojekts tiek virzīts kā budžetu pavadošs likumprojekts (budžeta likumprojektu paketē), un tas jāpieņem vienlaikus ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Pašlaik Latvijā lielākajai daļai pārtikas produktu tiek piemērota PVN standartlikme 21 %. Pārtikas lielā cena negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju, īpaši sociāli mazāk aizsargāto grupu iedzīvotājus. PVN samazinātā 12 procentu likme šobrīd saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu tiek piemērota zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm un Pievienotās vērtības nodokļa likuma pielikumā minētajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
PVN piemērošanu ES dalībvalstīs regulē Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN Direktīva). Atbilstoši PVN direktīvas būtībai PVN samazinātās likmes ievieš galapatērētāju interesēs, lai konkrētas preces vai pakalpojumus padarītu lētākus un līdz ar to arī pieejamākus.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Pēdējos gados pārtikas cenas Latvijā ir ievērojami palielinājušās. To galvenokārt izraisījis cenu kāpums pasaulē, energoresursu sadārdzinājums, transporta izmaksu palielināšanās un ģeopolitiskā nestabilitāte. Pārtikas produktu augsto cenu dēļ, mājsaimniecību budžetā lielāko daļu izdevumu veido pārtikas iegāde, īpaši sociāli mazāk aizsargātājām iedzīvotāju grupām.

Risinājuma apraksts

Lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju pirktspēju, piedāvāts pilotprojekts, kura laikā visa veida maizes, svaiga, sterilizēta vai pasterizēta piena, izņemot ultrasterilizēta jeb sevišķi augstā temperatūrā sterilizēta piena, svaigas atdzesētas mājputnu (vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu) gaļas un mājputnu svaigu olu (čaumalās) piegādēm piemēros PVN samazināto likmi 12 procentu apmērā. Šo pilotprojektu īstenos no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Jā

Skaidrojums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokollēmuma Nr. 38. 1. § 20.punktu pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējuma veikšana ir uzdota Zemkopības ministrijai, kurai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju ir jāizvērtē pilotprojekta efektivitāte, tai skaitā jāvērtē likumprojektā noteikto pārtikas produktu pamata cenas un patēriņa izmaiņas salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm.
Pēc likuma pieņemšanas Zemkopības ministrija, ievērojot minēto Ministru kabineta doto uzdevumu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju vienosies par pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējuma metodoloģiju, pēc kuras tiks veikts pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums.

Kas veiks ex-post novērtējumu?

Zemkopības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju.

Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš

30.04.2027.

Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana

Rezultāts

Likumprojektā noteikto pārtikas produktu pamata cenu samazinājums pilotprojekta laikā tai skaitā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm.

Rādītājs

Pilotprojekta likumprojektā noteikto pārtikas produktu patēriņa cenu indeksa izmaiņas.

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Jā

Ietekmes apraksts

Pozitīvi ietekmēs iedzīvotājus, kuri iegādāsies minētās pārtikas preces, kurām paredzēts piemērot PVN samazināto likmi 12 % apmērā.

Juridiskās personas

Jā

Ietekmes apraksts

Pozitīvi ietekmēs mazumtirgotājus un pārtikas preču ražotājus, kuri tirgos pārtikas preces, kurām paredzēts piemērot PVN samazināto likmi 12 % apmērā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

1. Budžeta ieņēmumi

-14 950 000

-16 400 000

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

-14 950 000

-16 400 000

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi

2.1. valsts pamatbudžets

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme

-14 950 000

-16 400 000

3.1. valsts pamatbudžets

-14 950 000

-16 400 000

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)

5. Precizēta finansiālā ietekme

-14 950 000

-16 400 000

5.1. valsts pamatbudžets

-14 950 000

-16 400 000

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)

Cita informācija

Fiskālā ietekme norādīta saskaņā ar Ministru kabinetā 2025.gada 22.septembrī izskatītā Finanšu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam” (25-TA-2218) 1.pielikuma 47.pozīcijā minēto. Fiskālās ietekmes novērtējums tiek balstīts uz pārtikas produktu pamatgrupu (pēc ECOICOP klasifikācijas) piegāžu apmēriem mājsaimniecībām, ņemot vērā pieņēmumus par to attīstības dinamiku, inflāciju, ēnu ekonomikas un PVN maksātāju īpatsvaru, kas tika sadalīti detalizētākajās pārtikas produktu grupās (maize (ECOICOP 01.1.1.3), mājputnu gaļa (ECOICOP 01.1.2.4), piens (ECOICOP 01.1.4.1) un olas (ECOICOP 01.1.4.7.1)), izmantojot pēdējos pieejamos datus par mājsaimniecības patēriņa izdevumu detalizētu sastāvu vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā.

1. Tiks veidota jauna institūcija

Nē

2. Tiks likvidēta institūcija

Nē

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Nē

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Nē

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

8. Cita informācija

Nē

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija