22-TA-1626: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norises kārtību" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu „ Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norises kārtību” (turpmāk – Projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 33.punktu un Profesionālās izglītības likuma 7.panta 10.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (turpmāk – eksāmeni) satura izstrādes, organizēšanas, norises un vērtēšanas kārtību akreditētās profesionālās izglītības iestādēs vai akreditētos nozares eksaminācijas centros (turpmāk – eksaminācijas institūcija). Projekts paredz atvieglot eksāmena organizatorisko norisi, izmantojot Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmu (turpmāk - VPIS), samazinot eksāmenu norises nodrošināšanai izstrādājamo dokumentu skaitu, kā arī atvieglojot jaunu pārbaudījumu formu ieviešanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2022.
Pamatojums
Projekts stāsies spēkā 2022. gada 1. septembrī, taču Projekta 2.pielikumam noteikta atšķirīga spēkā stāšanās. Projekta 2. pielikums stājas spēkā 2022. gada 1. novembrī. Līdz minētajam datumam profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot, kārtojami centra izstrādātie eksāmeni nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par profesionālo kvalifikāciju sarakstu, kuras iegūstot kārtojami centralizētie profesionālās kvalifikācijas eksāmeni, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. martam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtību akreditētās profesionālās izglītības programmās reglamentē Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr.662 „Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības programmās” (turpmāk – MK noteikumi Nr.662).
Jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādes nepieciešamība saistīta ar:
1. Grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, kas Latvijas Republikas Saeimā pieņemti 2022. gada 3.martā;
2. Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.5.2.0/16/I/001 «Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai» (turpmāk – projekts 8.5.2) un Eiropas Sociālā fonda projekta “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” (Vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001) (turpmāk – projekts 1.2.1.1.1) rezultātiem, kura ietvaros tika identificētas un aprobētas jaunas pārbaudījumu formas;
3. MK noteikumos Nr.662 konstatētajām nepilnībām.
4. VPIS ieviešanu.
Jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādes nepieciešamība saistīta ar:
1. Grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, kas Latvijas Republikas Saeimā pieņemti 2022. gada 3.martā;
2. Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.5.2.0/16/I/001 «Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai» (turpmāk – projekts 8.5.2) un Eiropas Sociālā fonda projekta “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana” (Vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001) (turpmāk – projekts 1.2.1.1.1) rezultātiem, kura ietvaros tika identificētas un aprobētas jaunas pārbaudījumu formas;
3. MK noteikumos Nr.662 konstatētajām nepilnībām.
4. VPIS ieviešanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr. 662 paredz, ka eksāmenam noteikti ir divas daļas – teorētiskā daļa un praktiskā daļa, kas uzliek ierobežojumus jaunu pārbaudījumu formu ieviešanai.
Risinājuma apraksts
Projekta 1.2.1.1.1 un 8.5.2. ietvaros tika izstrādāti un projektā 1.2.1.1.1 sekmīgi aprobēti pārbaudījumi, kuru struktūra atšķiras no MK noteikumos Nr.662 noteiktās struktūras. Izstrādājot pārbaudījumu saturu projektā 1.2.1.1.1. un projektā 8.5.2., tajos iekļauto pārbaudījuma daļu skaits bija atšķirīgs atkarībā no profesijas specifikas un pārbaudāmo kompetenču sarežģītības. Projekta 1.2.1.1.1, nodevumu sekmīga aprobācija apstiprināja, ka: 1) pārbaudījumu var veidot gan kā vienu kompleksu uzdevumu, gan kā vairāku secīgi sekojošu vai neatkarīgu uzdevumu kopumu; 2) zināšanu pārbaudei ne vienmēr ir nepieciešams atsevišķs teorētisko zināšanu pārbaudes darbs, bet tās var pārbaudīt vienlaicīgi ar prasmēm, eksaminējamajam veicot kādu praktisku uzdevumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Projekts neparedz obligātu eksāmena teorētisko un praktisko daļu, kas atvieglo jaunu pārbaudījumu formu ieviešanu. Projektā aprakstītā pārbaudījumu organizācija un norise attiecināma gan uz pārbaudījumiem jebkura īstenošanas ilguma un formas profesionālās izglītības programmas noslēgumā, gan uz pārbaudījumiem, kuros apliecina ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.662 paredz, ka eksaminācijas komisijas sastāvā iekļauj attiecīgajā tautsaimniecības nozarē strādājošas personas, kas var radīt situāciju, ka minēto personu profesionālā darbība nav tieši saistīta ar piešķiramo kvalifikāciju.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka eksaminācijas komisijas locekļiem vai nu pašiem jāveic piešķiramajai profesionālajai kvalifikācijai atbilstoši profesijas pamatuzdevumi vai jāorganizē attiecīgās profesijas darbinieku darbs. Projekts paredz, ka eksaminācijas komisijas priekšsēdētājam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju jābūt personai ar augstāko izglītību, kas ir atbilstoša attiecīgajai izglītības programmas kopai, t.i., jābūt atbilstošākai eksāmenā iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai.
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr.662 paredz dokumentu sagatavošanu un to apriti papīra formātā. Dokumentos ietvertā informācija atkārtojas, piemēram MK noteikumu Nr.662 1. un 5. pielikums.
Risinājuma apraksts
Lai atvieglotu eksāmenu organizēšanu un norisi saistībā ar minētajiem piemēriem un citām konstatētajām neprecizitātēm, Projektā ir precizēti un papildināti eksāmena organizācijas posmu apraksti, noteikts mazāks izstrādājamo dokumentu skaits, nekā to paredz MK noteikumi Nr.662, samazināts noteikumu pielikumu skaits, atsakoties no nelietderīgiem pielikumiem, vai apvienojot vairākus pielikumus vienā dokumentā - Profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises un rezultātu protokolā. VPIS nodrošinās operatīvāku informācijas apriti, jo Projekts paredz eksāmena protokola izveidi VPIS.
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr. 662 paredz, eksaminācijas komisija tiek izveidota bez tiešas nozares ekspertu padomes dalības, kas nenodrošina vienotu skatījumu un atgriezenisko saiti starp izglītības iestādi, Valsts izglītības satura centru (turpmāk – centrs) un nozari.
Risinājuma apraksts
Projekts stiprina eksaminācijas saikni ar attiecīgo nozari, paredzot, ka 1) Nozares ekspertu padome var deleģēt eksaminācijas komisiju pilnā sastāvā. 2) eksaminācijas institūcijas vadītāja veidotajā eksaminācijas komisijas sastāvā jāiekļauj vismaz viens Nozares ekspertu padomes vai profesionālās organizācijas deleģēts eksperts. Ja Nozares ekspertu padome nedeleģē ekspertu, piemēram, gadījumā, ja tā nav izveidota vai nav uzsākusi savu darbību, tad tā vietā var pieaicināt profesionālās organizācijas deleģētu ekspertu, 3) Nozares ekspertu padome var pilnvarot savu pārstāvi par eksāmena novērotāju.
Problēmas apraksts
Izglītības programmu kopās “jūras transports”, “kuģu mehānika”, “kuģu vadīšana” un “kuģniecības pakalpojumi”, kā arī civilās un militārās aizsardzības jomas izglītības programmās mācības ir ļoti specifiskas, tikai attiecīgai jomai raksturīgas un to saturu nosaka vai ietekmē speciāli dokumenti, piemēram, izglītības programmu kopās “jūras transports”, “kuģu mehānika”, “kuģu vadīšana” un “kuģniecības pakalpojumi” - 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas izstrādāto jūrnieku apmācības paraugkursu, kā arī Eiropas Jūras drošības aģentūras pasūtītais pētījums (ierobežotas pieejamības dokuments), kas sniedz ieteikumus un rekomendācijas, kas jāievēro, organizējot zināšanu un prasmju pārbaudes jūrniekiem, robežsargu profesionālās izglītības saturu nosaka arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes Aģentūras (FRONTEX) izstrādātie robežsarga pamatapmācības standarti, kuri ir integrēti Valsts robežsardzes koledžā īstenojamajā profesionālās tālākizglītības programmā „Robežapsardze”. Minēto programmu eksāmenos tiek iekļauta informācija, kas var saturēt valsts noslēpumu vai citāda ierobežotas pieejamības informācija, kas pieejama normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ierobežotam personu lokam, tai skaitā izglītojamajiem ar noteiktu dienesta pakāpi.
Risinājuma apraksts
Projekta regulējums neattieksies uz eksāmeniem izglītības programmu kopās “jūras transports”, “kuģu mehānika”, “kuģu vadīšana” un “kuģniecības pakalpojumi”, kā arī civilās un militārās aizsardzības jomas izglītības programmām, izņemot izglītības programmu kopas “personu un īpašuma aizsardzība”.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.662 paredz, ka apelācijas komisiju izveido izglītības iestāde. Izglītības iestāde nereti ir ieinteresēta, lai apelācijas komisijas lēmums būtu iegūtā vērtējuma paaugstināšana.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz, ka apelācijas komisiju izveido centrs vai kultūrizglītības centrs. Apelācijas komisijas sastāvā iekļauj centra vai kultūrizglītības centra pārstāvi un vismaz divus attiecīgās nozares ekspertu padomes deleģētus nozares speciālistus, kas paaugstinās rezultātu pārvērtēšanas objektivitāti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Eksaminējamie, kas apguvuši profesionālās pamatizglītības programmas, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas (t.sk., personas, kuras vēlas, lai novērtē tās ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci), eksaminācijas komisijas personālsastāvs, eksaminācijas institūciju darbinieki.
Ietekmes apraksts
Eksaminējamie, kas apguvuši profesionālās pamatizglītības programmas, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas kārtos eksāmenus, eksaminācijas institūciju darbinieki nodrošinās eksāmenu norisi.
Juridiskās personas
- Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, eksaminācijas institūcija, nozaru ekspertu padomes, nozares eksaminācijas centri.
Ietekmes apraksts
Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, eksaminācijas institūcija, nozaru ekspertu padomes, nozares eksaminācijas centri nodrošinās eksāmenu norisi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts izglītības satura centrsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju viedokļi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti noteikumu projekta saskaņošanas procesā un attiecīgi tiks precizēts noteikumu projekts un tā anotācija pirms noteikumu projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts izglītības satura centrs
- Latvijas Nacionālais kultūras centrs
- nozaru ekspertu padomes, nozares eksaminācijas centri, izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās pamatizglītības programmas, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas, profesionālās tālākizglītības programmas un veic ārpusformālo novērtēšanu.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiks veicināta VPIS plašāka izmantošana
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Tiks veicināta VPIS plašāka izmantošana
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiks veicināta VPIS plašāka izmantošana
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi