Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir reglamentēt Klimata un enerģētikas ministrijas darbību, nodot ministrijai enerģētikas politikas funkciju un klimata politikas funkciju.

Vispārējā kārtība

Likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” anotācijā ir norādīts, ka valsts pārvaldes principi demokrātiskā valsts iekārtā prasa valsts pārvaldības sistēmas institucionālās sistēmas pilnveidošanu un modernizāciju, ja tiek konstatēta nepilnība vai nepieciešamība pēc uzlabojumiem tās darbībā. Ministru kabinets ir atbildīgs par valsts izvirzītā politiskā kursa sekmīgu realizāciju, kā arī tam ir pienākums reaģēt uz pārmaiņām, kas raksturīgas Eiropas sabiedrībai.
Enerģētikas politika kā atsevišķa joma, kurā sekmīga politikas īstenošana ir kritiska visai sabiedrībai, ir sevišķi būtiska pēc Krievijas Federācijas agresijas uzsākšanas pret Ukrainu un tam sekojošām sankcijām un enerģijas piegāžu uz Eiropu pārtraukšanai. Tuvākajos gados nepieciešams veltīt īpašu uzmanību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un tam, lai atteiktos no fosilajiem energoresursiem, vienlaikus dažādojot fosilo energoresursu piegāžu ceļus. Pašlaik par enerģētikas politiku atbild ekonomikas ministrs un Ekonomikas ministrija, kura līdz ar enerģētikas politiku ir noteikta atbildība par ārējo ekonomisko politiku, būvniecības politiku, iekšējo tirgus politiku, inovāciju attīstības politiku, komercdarbības attīstības politiku, mājokļu politiku, patērētāju aizsardzības politiku, privatizācijas politiku, rūpniecības politiku, standartizācijas politiku, tautsaimniecības struktūrpolitiku un tūrisma politiku.
Klimata politika ir izveidojusies kā jauna politikas joma, kas aptver plašus sabiedrības dzīves aspektus. Lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājs Latvijā ir enerģētikas sektors, kam seko transports, lauksaimniecība, rūpniecība un citi sektori. Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir pierādījusies kā saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu Eiropas sabiedrībai raksturīgu politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus. Politiskā atbildība par klimatu patreizējā Ministru kabineta struktūrā ir noteikta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kura atbild tostarp arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību.
Šāds atbildības apjoms ekonomikas ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un ministrijām neļauj vienlīdz veiksmīgi īstenot enerģētikas politikas un klimata politikas funkcijas.

Nē

-