Anotācija (ex-ante)

Valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) kārtība, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim, paredzēja, ja atsevišķa dāvinājuma (ziedojuma) summa pārsniedza 1500 euro vai kalendārajā gadā veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopsumma vienam dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam pārsniedza 1500 euro, dāvinājumu (ziedojumu) drīkstēja piešķirt tikai ar finanšu ministra atļauju. Tas attiecās uz gadījumiem, ja vēlējās dāvināt (ziedot) valsts kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kurā valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku valsts kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus. Attiecīgi, līdz 2023. gada 31. decembrim valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) procesā bija iesaistīta Finanšu ministrija, kura izvērtēja valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) pieteikumus, kas pārsniedza 1500 euro, vērtējot ikviena dāvinājuma (ziedojuma) samērīgumu plānoto mērķu sasniegšanai.
Finanšu ministrija ir izvērtējusi līdzšinējo valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) praksi, secinot, ka liela apmēra dāvinājumu (ziedojumu) sniedzēji, galvenokārt, bijuši akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” un akciju sabiedrība “Latvenergo”, taču ir arī tādi dāvinājumi (ziedojumi), kurus var uzskatīt par salīdzinoši nelieliem, piemēram, 2022. gadā akciju sabiedrība “Latvenergo” ir ziedojusi 4 120 euro un 2021. gadā – 2 500 euro Valsts izglītības satura centram, savukārt akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls” 2022. gadā biedrībai “Latvijas Invalīdu sēdvolejbola asociācija” ziedoja 5 000 euro, bet valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2 893 euro biedrībai “Čiekurkalna attīstības biedrība”. Kopumā ar finanšu ministra atļauju veiktie dāvinājumi (ziedojumi) 2022. gadā kopā bija 519 620 euro, 2021. gadā – 4 118 393 euro un 2020.gadā – 4 424 855 euro.
Pēdējo piecu gadu laikā ir novērojama tendence, ka, samazinoties dāvinātāju (ziedotāju) skaitam, būtiski palielinās dāvinājumu (ziedojumu) summa, vidējai darījuma summai sasniedzot 500 000 euro. Valsts kapitālsabiedrību vēlme būt sabiedriski aktīvām un dāvināt (ziedot) dažādiem sabiedrībai nozīmīgiem projektiem ir atbalstāma rīcība, savukārt, apzinot, ka dāvinājumu (ziedojumu) finanšu līdzekļi var būt nozīmīgi gan valsts kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanai un attīstībai, gan dāvinājuma (ziedojuma) saņēmējam, ir būtiski paredzēt efektīvu uzraudzības mehānismu šādu finanšu līdzekļu izlietojumam. Līdz ar to valstij, radot uzraudzības rīkus, ir jāiesaista iespējami plašāks ekspertu loks, kas nodrošinās, ka valsts kapitālsabiedrību dāvinājumi (ziedojumi) sniegs kopējo labumu sabiedrībai kopumā.
Lai saimnieciski un atbildīgi rīkotos ar valsts kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem, kurus ir plānots nodot dāvinājumu (ziedojumu) veidā, 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, kas paredz kompleksus risinājumus valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) procesa pilnveidošanai.
Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā vienlaikus paredz arī mainīt esošo valsts kapitālsabiedrību pieteikumu dāvinājuma (ziedojuma) veikšanai izskatīšanas kārtību, proti, turpmāk valsts kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce noteiks gadījumus, kad valsts kapitālsabiedrības valdei pirms dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanas ir pienākums saņemt padomes vai dalībnieku (akcionāru) sapulces atļauju. Savukārt, lai valdība izpildītu daļēju valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) darījumu uzraudzību, turpmāk būs nepieciešams valsts kapitālsabiedrībai saņemt Ministru kabineta atļauju gadījumos, kad tiks plānoti būtiski valsts kapitālsabiedrību finanšu dāvinājumi (ziedojumi).

Finanšu ministrija, izvērtējot valsts kapitālsabiedrību līdzšinējo dāvināšanas (ziedošanas) praksi, uzskata par samērīgu noteikt dāvinājuma (ziedojuma) 500 000 euro robežvērtību, kuru pārsniedzot, Ministru kabinetam būtu jāvērtē tā lietderīgums un jālemj par dāvinājuma (ziedojuma) atļaušanu vai neatļaušanu. Nosakāmā robežvērtība 500 000 euro attiecināma gan uz vienu atsevišķu dāvinājuma (ziedojuma) darījumu, gan, ja valsts kapitālsabiedrības veiktie vai plānoti darījumi kopsummā gada ietvaros pārsniedz noteikto robežvērtību.
Atbilstoši līdzšinējai praksei, valsts kapitālsabiedrības virs 500 000 euro dāvinājušas (ziedojušas) nozīmīgiem nacionāla mēroga projektiem, kā arī kultūras un mākslas attīstības veicināšanas pasākumiem (piemēram, koru un tautas deju tradīcijas attīstībai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai u.c.) reģionālā un nacionālā mērogā, kā arī sociālās palīdzības veicināšanas konkursiem un fondiem sociālās palīdzības programmas īstenošanai nacionālā mērogā (piemēram, projektu konkursu organizēšanai par atbalstu sabiedrības dzīves kvalitātes celšanai un bērnu un pieaugušo ar īpašām vajadzībām dzīves kvalitātes celšanai) un arī Latvijas mēroga sporta pasākumu (čempionātu) rīkošanai.
Attiecīgi Ministru kabineta atļaujas izsniegšana dāvinājumiem (ziedojumiem) virs 500 000 euro būtu nepieciešama, lai plaša mēroga nacionālā un reģionālā līmeņa dāvinājumiem (ziedojumiem) tiktu nodrošināta caurskatāma dāvināšanas (ziedošanas) politika, skaidrāka un izsvērtāka lēmumu pieņemšana, kā arī Ministru kabinets tiktu informēts par nozīmīgākiem valsts kapitālsabiedrību dāvinājumiem (ziedojumiem), kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, pārsvarā skartu nacionālā mēroga projektus kultūras, izglītības, sociālās palīdzības un sporta jomā. Rezultātā tiktu nodrošināts, ka nozīmīgāka mēroga dāvinājumu (ziedojumu) finansētos projektus izvērtētu Ministru kabinets kopsakarā ar konkrētās situācijas aktualitātēm un valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem.
Pastāv iespējamība, ka valsts kapitālsabiedrība kalendārā gada laikā var veikt arī vairākus dāvinājumu (ziedojumu) darījumus mazākus par 500 000 euro, bet gada ietvaros pārsniedzot 500 000 euro. Savukārt dāvinājuma (ziedojuma) darījums, kura rezultātā tiek pārsniegta 500 000 euro robežvērtība, var būt arī ar nelielu vērtību. Arī šādā gadījumā Ministru kabinetam būtu jāvērtē robežvērtību pārsniegušā dāvinājuma (ziedojuma) darījuma pamatotība, ņemot vērā, ka valsts kapitālsabiedrība jau ir veikusi atsevišķus dāvinājuma (ziedojuma) darījumus nozīmīgu summu apmērā un kopumā gada ietvaros ir sasniegusi Ministru kabineta rīkojumā noteiktā kritērija vērtību, un ir būtiski izvērtēt valsts kapitālsabiedrības finanšu spējas konkrētajā situācijā un laikā un dāvinājuma (ziedojuma) veikšanas nepieciešamību. Tādējādi MK rīkojuma projekts paredz Ministru kabineta atļaujas nepieciešamību arī gadījumā, ja kalendārajā gadā veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopsumma pārsniedz 500 000 euro.
MK rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz vispārīgo regulējumu, kas noteikts Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, savukārt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums ir speciālais likums, kas ievērojams atbilstoši tajā noteiktajiem dāvināšanas (ziedošanas) nosacījumiem. Ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto, valsts kapitālsabiedrības, kas sniegs dāvinājumus (ziedojumus) Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, tos īstenos atbilstoši speciālajam likumam, savukārt valsts kapitālsabiedrības, kas veiks dāvinājumus (ziedojumus) Latvijas Republikas ietvaros, īstenos atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajiem dāvināšanas (ziedošanas) nosacījumiem. Rezultātā tiks nodrošināts operatīvs atbalsts Ukrainas sabiedrībai Krievijas uzsāktā iebrukuma seku pārvarēšanai un minimizēšanai. Līdz ar to šajā rīkojumā minētā dāvinājuma (ziedojuma) vērtība vai kopsumma 500 000 euro neietver valsts kapitālsabiedrību dāvinājumus (ziedojumus) Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, attiecīgi valsts kapitālsabiedrībām, kuras plāno dāvināt (ziedot) Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, nav jāsaņem Ministru kabineta atļauja.
Valsts kapitālsabiedrības vēlmi neierobežo virzītais MK rīkojuma projekts ar tajā atrunātajiem nosacījumiem, tas ir, gadījumā, ja valsts kapitālsabiedrība ir izlēmusi dāvinājuma (ziedojuma) piešķiršanu kādam sabiedrībai nozīmīgam pasākumam, pat ja valsts kapitālsabiedrības stratēģijā nav iekļauts plānotais dāvinājums (ziedojums), tā var lūgt Ministru kabinetu atļauju šāda darījuma veikšanai.
Līdzšinējā praksē ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad Ministru kabinets jau ir vērtējis lietderības pamatojumu valsts kapitālsabiedrības plānotajam dāvinājumam (ziedojumam), attiecīgi pieņemot lēmumu par valsts kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu. Identificētie gadījumi ir saistīti ar valsts kapitālsabiedrības plānotu būtisku dāvinājumu (ziedojumu), kas sasniedza vairāku miljonu euro vērtību. Īpaši jāvērš uzmanība, ka vienā no gadījumiem Ministru kabinets nepieņēma lēmumu atļaut valsts kapitālsabiedrībai veikt dāvinājuma (ziedojuma) darījumu. Šāds gadījums īpaši pierāda, ka Ministru kabinetam ir būtiska nozīme, vērtējot valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījumus un to lietderības pamatotību. Tāpat jāuzsver, ka identificētajos gadījumos atļaujas dokumentāciju valsts kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) veikšanai virzīja kapitāldaļu turētāja ministrija, un tas tika īstenots pēc pašas ministrijas iniciatīvas.
Savukārt Finanšu ministrija, izvērtējot līdzšinējo valsts kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) praksi attiecībā uz subjektu, identificēja sešas valsts kapitālsabiedrības, kas aktīvi atbalstījušas dažādus sabiedrībai nozīmīgus pasākumus, veicot dāvinājumus (ziedojumus). Ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta pirmajā daļā noteikto, proti, valsts kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 1,5 procentus no iepriekšējā pārskata gada peļņas, kas no iepriekšējā nosacījuma, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim, ir būtiski samazinājies, paredzams, ka dāvinājumu (ziedojumu) apmērs, ko valsts kapitālsabiedrība atvēlēs dāvināšanai (ziedošanai), ievērojami samazināsies. Izpildot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikto, MK rīkojuma projektā ir iekļaujamas divas valsts kapitālsabiedrības, kuras pēc pēdējo triju gadu finanšu datu analīzes un nosacījuma, ka valsts kapitālsabiedrība dāvināšanai (ziedošanai) drīkst atvēlēt ne vairāk par 1,5 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas, pārsniedz 500 000 euro (avots: Valsts kancelejas tīmekļa vietne - https://www.valstskapitals.gov.lv/lv/).
Atbilstoši MK rīkojuma projektā minētajam, MK rīkojuma projektā minēto valsts kapitālsabiedrību kapitāldaļu turētājs, saņemot plānotā dāvinājuma (ziedojuma) pieteikumu un pamatojumu, izvērtē dāvinājuma (ziedojuma) darījuma nepieciešamības pamatotību. Atbalstot valsts kapitālsabiedrības plānoto dāvinājumu (ziedojumu), kapitāldaļu turētājam nepieciešams sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par veicamā dāvinājuma (ziedojuma) darījuma izskatīšanu Ministru kabinetā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Valsts kapitālsabiedrību dāvinājumu (ziedojumu) darījuma rīkojuma projektu jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, Valsts kanceleju (Pārresoru koordinācijas departamentu) un tās nozares ministriju, kuras pārraudzībā esošai jomai tiek paredzēts dāvinājums (ziedojums).
Kapitāldaļu turētājam, izvērtējot dāvinājuma (ziedojuma) darījuma nepieciešamības pamatotību, ir jāņem vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 10. pantā valsts kapitālsabiedrībām noteiktos ierobežojumus, dāvinot (ziedojot) finanšu līdzekļus un mantu. Vienlaikus jāizvērtē valsts kapitālsabiedrības finanšu pārskats un ar to saistītie pielikumi, kuros iekļautā informācija liecina par to, vai valsts kapitālsabiedrība ir ievērojusi finanšu pratību, izpilda uzņemtos pienākumus un pārvalda saistības. Tāpat, lai pārliecinātos par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktā ievērošanu, kapitāldaļu turētājam jāvērtē valsts kapitālsabiedrības saistību izpildes disciplīna pret saviem darbiniekiem, iespējamās tiesvedības, parādu piedziņas procesi, saņemtie kredīti, sniegtās garantijas un ķīlas, kā arī ar dāvinājumu (ziedojumu) darījumu apliecinošās dokumentācijas (līgums, tāme) saturs, kurā iekļauts dāvinājuma (ziedojuma) izlietojuma mērķis, atbalstāmās aktivitātes apraksts un plānotais ieguvums sabiedrībai. Turklāt, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 11. panta sestajai daļai, lai saņemtu dāvinājuma (ziedojuma) atļauju, valsts kapitālsabiedrības valdei ir jāpamato dāvinājuma (ziedojuma) atbilstība valsts kapitālsabiedrības vidējā termiņa darbības stratēģijai un budžetam, kas attiecīgi kapitāldaļu turētājam, kurš virza Ministru kabinetā rīkojuma projektu par veicamā dāvinājuma (ziedojuma) darījuma izskatīšanu Ministru kabinetā, arī ir jāizvērtē.
Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 58. pantu Ministru kabinetam ir padotas visas valsts pārvaldes iestādes. Ministru kabineta iekārtas likuma 3. pants noteic, ka Ministru kabinets apspriež vai izlemj visas lietas, kuras ietilpst tā kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautisko tiesību normām un likumiem. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta pirmo daļu Ministru kabinets īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionāla padotība). Ministru kabinetam, īstenojot institucionālo padotību, ir tiesības dot rīkojumu, vai izdot iekšēju normatīvu aktu attiecībā uz jebkuru tiešās pārvaldes iestādi par tās iekšējā darba organizāciju, ja vien likums šīs tiesības neierobežo. Līdz ar to MK rīkojuma projekts neierobežo Ministru kabinetu izdot papildu rīkojumu īpašos gadījumos vai arī grozīt esošo rīkojumu pēc nepieciešamības, piemēram, papildinot ar valsts kapitālsabiedrību, kas nav tajā iekļauta, bet kurai būtu nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju par plānotā dāvinājuma (ziedojuma) veikšanu.