22-TA-2962: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.3. pasākuma "Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 13.punkts
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Apstiprināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākuma “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība” īstenošanas nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Piekļuve kvalitatīvam mājoklim par pieņemamu cenu ir viena no iedzīvotāju pamatvajadzībām. Mājokļu pieejamība ir būtiska arī ekonomikas attīstībai, tā ne tikai ietekmē mājsaimniecību labklājības līmeni, bet arī to pieeju ekonomiskās izaugsmes iespējām, nodrošinot vai liedzot tām iespēju aktīvi piedalīties darba tirgū un ekonomikā kopumā.
Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP) pirmo reizi ir iekļauts rīcības virziens “Mājoklis” ar mērķi nodrošināt, lai, cita starpā, Latvijā visām mājsaimniecībām būtu pieejami mājokļi.
Arī Eiropas Savienības Padome savās rekomendācijās (skat., piemēram, Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 9. jūlija Ieteikumu par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2019. gada stabilitātes programmu) ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību risināt mājokļu jautājumu valstī, tai skaitā, uzsverot, ka ir vajadzīgi ieguldījumi, lai uzlabotu cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu.
Lai sasniegtu NAP definēto mērķi tieši attiecībā uz tām personu grupām, kuras ir sociāli un ekonomiski mazaizsargātākās, kā viens no NAP uzdevumiem ir sociālo mājokļu atjaunošana un skaita palielināšana.
Palīdzību vismazaizsargātākajiem iedzīvotājiem mājokļu jomā primāri šobrīd nodrošina pašvaldības, kurām ar Pašvaldību likumu noteikts pienākums nodrošināt palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā, paredzot to kā pašvaldības autonomo funkciju. Šīs funkcijas izpildes kārtību regulē likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – Palīdzības likums), tās izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta. Palīdzības likums nosaka palīdzības veidus, to, kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvoklis) jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP) pirmo reizi ir iekļauts rīcības virziens “Mājoklis” ar mērķi nodrošināt, lai, cita starpā, Latvijā visām mājsaimniecībām būtu pieejami mājokļi.
Arī Eiropas Savienības Padome savās rekomendācijās (skat., piemēram, Eiropas Savienības Padomes 2019. gada 9. jūlija Ieteikumu par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2019. gada stabilitātes programmu) ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību risināt mājokļu jautājumu valstī, tai skaitā, uzsverot, ka ir vajadzīgi ieguldījumi, lai uzlabotu cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu.
Lai sasniegtu NAP definēto mērķi tieši attiecībā uz tām personu grupām, kuras ir sociāli un ekonomiski mazaizsargātākās, kā viens no NAP uzdevumiem ir sociālo mājokļu atjaunošana un skaita palielināšana.
Palīdzību vismazaizsargātākajiem iedzīvotājiem mājokļu jomā primāri šobrīd nodrošina pašvaldības, kurām ar Pašvaldību likumu noteikts pienākums nodrošināt palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā, paredzot to kā pašvaldības autonomo funkciju. Šīs funkcijas izpildes kārtību regulē likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – Palīdzības likums), tās izpilde tiek finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta. Palīdzības likums nosaka palīdzības veidus, to, kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu (dzīvoklis) jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā tiek sniegta palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Gan Eiropas Komisija, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD) savos izvērtējumos ir konstatējusi, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs. Pēc OECD pētījuma [1] datiem Latvijā ir viens no mazākajiem sociālo mājokļu fondiem starp OECD dalībvalstīm (mazāk nekā 2% no kopējā dzīvojamā fonda). Tāpat sociālie dzīvokļi ir sliktā stāvoklī - ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskaras 15,2 % iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju — 4,5 %.
Jāņem vērā, ka pašvaldību rīcībā esošais dzīvojamā fonda tehniskais un vizuālais stāvoklis ir būtiski ierobežojis pašvaldības un valsts iespējas nodrošināt personas ar dzīvojamo telpu, kā rezultātā šobrīd nav iespējams izpildīt Palīdzības likumā noteikto pienākumu – izīrēt pašvaldību rīcībā esošās dzīvojamās telpas visām ar likumu noteiktajām personu kategorijām, kurām tas ir nepieciešams.
Kā tas izriet no Tiesībsarga 2018.gada 28.augusta vēstulē Nr. 1-12/6 Ekonomikas ministrijai minētā, pašvaldībās nenotiek dzīvojamā fonda papildināšana vai aktīva tā tehniskā stāvokļa uzlabošana, izņemot tādas pilsētas kā Rīga, Valmiera un Cēsis. Dzīvojamais fonds tiek papildināts pārsvarā uz bezmantinieka dzīvojamo telpu rēķina, kā arī pirkumu un dāvinājumu pieņemšanas ceļā. Tāpat vēstulē minēts, ka no visa kopējā pašvaldību pieejamā dzīvojamā fonda dzīvošanai derīga ir tikai viena trešā daļa. Finansējuma trūkuma dēļ pašvaldībās nenotiek dzīvojamā fonda papildināšana vai tehniskā stāvokļa uzlabošana. Līdz ar to vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām, pat ja tās kvalificējas ierobežotajai palīdzībai mājokļu jautājumu risināšanai, līdz pašvaldības tām izīrē dzīvokli var nākties gaidīt rindā pat gadiem. Tiesībsargs norāda, ka pašvaldībām, realizējot vienu no to autonomajām funkcijām - sniegt palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā, gadskārtējā budžeta ietvaros ir jāparedz naudas līdzekļi dzīvojamā fonda attīstībai, īpaši veicinot sociālo dzīvokļu pieejamību mazāk aizsargātajām personu grupām. Tāpat ir jāgādā par savu iedzīvotāju tiesību uz mājokli standartu ievērošanu.
Atbilstoši Palīdzības likuma regulējumam vismazaizsargātākās personu kategorijas, kurām pašvaldībām ir jāsniedz palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, ir personas, kurām paredzēts sniegt palīdzību, kas minēta Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā – pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpās izīrēšana un sociālā dzīvokļa izīrēšana. Personu kategorijas, kuras var pretendēt uz konkrēto palīdzības veidu, ir minētas Palīdzības likuma 14., 15. un 21.6 pantā.
Ekonomikas ministrija 2022.gadā ir veikusi pašvaldību aptauju, lai noskaidrotu aktuālo situāciju saistībā ar personu skaitu, kas ir reģistrētas (“gaida rindā”) Latvijas pašvaldībās tieši Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2. punktā minētās palīdzības saņemšanai.
Kā tas izriet no saņemtās informācijas no pašvaldībām, uz 2022.gada 1.septembri kopējais personu skaits, kuras ir reģistrētas palīdzības - pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanai un sociālā dzīvokļa izīrēšana – saņemšanai, ir 5022. No minētā skaita 3819 personas ir reģistrētas kā tādas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz pašvaldībai piederošās vai nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanu, savukārt 1203 personas ir tiesīgas pretendēt uz sociālā dzīvokļa izīrēšanu. Vislielākais personu skaits, kuras gaida palīdzību, ir Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, kur kopējais personu skaits, kas ir reģistrēts palīdzības, kas minēta Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā, saņemšanai ir 1981 (attiecīgi sadalījums pa palīdzības veidiem ir 1 153 un 828). Pašvaldība, kura ir norādījusi, ka tās teritorijā uz 2022.gada 1.septembri nav reģistrētas personas iepriekšminētās palīdzības saņemšanai, ir Valmieras novada pašvaldība. Savukārt, kā secināms pēc aptaujas datiem, tajās pašvaldībās, kuras robežojas ar Rīgas valstspilsētu vai atrodas tās tiešā tuvumā, esošā rinda uz pašvaldības īres/sociālajiem dzīvokļiem ir nebūtiska (tā, piemēram, Ādažu novada pašvaldībā 3 personas, Ķekavas novada pašvaldībā 2 personas, Mārupes novada pašvaldībā 6 personas, Saulkrastu novada pašvaldībā 3 personas).
Vienlaikus jānorāda, ka atbilstoši Palīdzības likuma regulējumam (8.panta trešā daļa) 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņēmējus iedala divās grupās:
1) personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (Palīdzības likuma 14.pants un 21.6 panta pirmā daļa) ;
2) citas saskaņā ar Palīdzības likumu pašvaldības saistošajos noteiktās personas (Palīdzības likuma 16.pants un 21.6 panta otrā daļa).
Proti, “personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām” ir tās personu kategorijas, kuras ir nosauktas jeb definētas iepriekš minētajās Palīdzības likuma tiesību normās, savukārt, “citas saskaņā ar šo likumu pašvaldības noteiktās personas” ir tās personu kategorijas, kuras saskaņā ar iepriekš minētajām Palīdzības likuma tiesību normām pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos nosaka papildus likumā minētajām kategorijām.
Jāņem vērā, ka pašvaldību rīcībā esošais dzīvojamā fonda tehniskais un vizuālais stāvoklis ir būtiski ierobežojis pašvaldības un valsts iespējas nodrošināt personas ar dzīvojamo telpu, kā rezultātā šobrīd nav iespējams izpildīt Palīdzības likumā noteikto pienākumu – izīrēt pašvaldību rīcībā esošās dzīvojamās telpas visām ar likumu noteiktajām personu kategorijām, kurām tas ir nepieciešams.
Kā tas izriet no Tiesībsarga 2018.gada 28.augusta vēstulē Nr. 1-12/6 Ekonomikas ministrijai minētā, pašvaldībās nenotiek dzīvojamā fonda papildināšana vai aktīva tā tehniskā stāvokļa uzlabošana, izņemot tādas pilsētas kā Rīga, Valmiera un Cēsis. Dzīvojamais fonds tiek papildināts pārsvarā uz bezmantinieka dzīvojamo telpu rēķina, kā arī pirkumu un dāvinājumu pieņemšanas ceļā. Tāpat vēstulē minēts, ka no visa kopējā pašvaldību pieejamā dzīvojamā fonda dzīvošanai derīga ir tikai viena trešā daļa. Finansējuma trūkuma dēļ pašvaldībās nenotiek dzīvojamā fonda papildināšana vai tehniskā stāvokļa uzlabošana. Līdz ar to vismazaizsargātākajām mājsaimniecībām, pat ja tās kvalificējas ierobežotajai palīdzībai mājokļu jautājumu risināšanai, līdz pašvaldības tām izīrē dzīvokli var nākties gaidīt rindā pat gadiem. Tiesībsargs norāda, ka pašvaldībām, realizējot vienu no to autonomajām funkcijām - sniegt palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā, gadskārtējā budžeta ietvaros ir jāparedz naudas līdzekļi dzīvojamā fonda attīstībai, īpaši veicinot sociālo dzīvokļu pieejamību mazāk aizsargātajām personu grupām. Tāpat ir jāgādā par savu iedzīvotāju tiesību uz mājokli standartu ievērošanu.
Atbilstoši Palīdzības likuma regulējumam vismazaizsargātākās personu kategorijas, kurām pašvaldībām ir jāsniedz palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, ir personas, kurām paredzēts sniegt palīdzību, kas minēta Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā – pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpās izīrēšana un sociālā dzīvokļa izīrēšana. Personu kategorijas, kuras var pretendēt uz konkrēto palīdzības veidu, ir minētas Palīdzības likuma 14., 15. un 21.6 pantā.
Ekonomikas ministrija 2022.gadā ir veikusi pašvaldību aptauju, lai noskaidrotu aktuālo situāciju saistībā ar personu skaitu, kas ir reģistrētas (“gaida rindā”) Latvijas pašvaldībās tieši Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2. punktā minētās palīdzības saņemšanai.
Kā tas izriet no saņemtās informācijas no pašvaldībām, uz 2022.gada 1.septembri kopējais personu skaits, kuras ir reģistrētas palīdzības - pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanai un sociālā dzīvokļa izīrēšana – saņemšanai, ir 5022. No minētā skaita 3819 personas ir reģistrētas kā tādas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz pašvaldībai piederošās vai nomātās dzīvojamās telpas izīrēšanu, savukārt 1203 personas ir tiesīgas pretendēt uz sociālā dzīvokļa izīrēšanu. Vislielākais personu skaits, kuras gaida palīdzību, ir Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, kur kopējais personu skaits, kas ir reģistrēts palīdzības, kas minēta Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā, saņemšanai ir 1981 (attiecīgi sadalījums pa palīdzības veidiem ir 1 153 un 828). Pašvaldība, kura ir norādījusi, ka tās teritorijā uz 2022.gada 1.septembri nav reģistrētas personas iepriekšminētās palīdzības saņemšanai, ir Valmieras novada pašvaldība. Savukārt, kā secināms pēc aptaujas datiem, tajās pašvaldībās, kuras robežojas ar Rīgas valstspilsētu vai atrodas tās tiešā tuvumā, esošā rinda uz pašvaldības īres/sociālajiem dzīvokļiem ir nebūtiska (tā, piemēram, Ādažu novada pašvaldībā 3 personas, Ķekavas novada pašvaldībā 2 personas, Mārupes novada pašvaldībā 6 personas, Saulkrastu novada pašvaldībā 3 personas).
Vienlaikus jānorāda, ka atbilstoši Palīdzības likuma regulējumam (8.panta trešā daļa) 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņēmējus iedala divās grupās:
1) personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām (Palīdzības likuma 14.pants un 21.6 panta pirmā daļa) ;
2) citas saskaņā ar Palīdzības likumu pašvaldības saistošajos noteiktās personas (Palīdzības likuma 16.pants un 21.6 panta otrā daļa).
Proti, “personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām” ir tās personu kategorijas, kuras ir nosauktas jeb definētas iepriekš minētajās Palīdzības likuma tiesību normās, savukārt, “citas saskaņā ar šo likumu pašvaldības noteiktās personas” ir tās personu kategorijas, kuras saskaņā ar iepriekš minētajām Palīdzības likuma tiesību normām pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos nosaka papildus likumā minētajām kategorijām.
Risinājuma apraksts
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. – 2027. gadam (turpmāk – Programma) kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus, un šī mērķa sasniegšanai paredzot jau konkrētu atbalsta pasākumu - Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība (turpmāk - pasākums).
Tāpēc, lai sekmētu personu vienlīdzīgas iespējas iesaistīties darba tirgū un uzlabojot profesionālo mobilitāti, Programmā tiek plānoti ieguldījumi, nodrošinot kvalitatīvu sociālo un pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām.
Atbalstu plānots sniegt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai vai jauna fonda izbūvē, t.sk. aprīkošanā. Programmā ir paredzēts, ka pasākuma ietvaros izveidotie mājokļi būtu pieejami mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem atbilstoši Palīdzības likumam.
Pasākuma ietvaros plānotās investīcijas turklāt ir savstarpēji papildinošanas ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros plānotajiem ieguldījumiem 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" ietvaros. Vienlaikus jānorāda, ka minētās investīcijas savstarpēji nepārklāsies, ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros tiek atbalstīts atjaunot, pārbūvēt un izbūvēt mājokļus, kuri būs pieejami mazaizsargātākajām personām (saskaņā ar Palīdzības likumu), savukārt 3.1.1.4.1. investīcijas ietvaros mērķis ir atbalstīt tā saukto "neatbalstīto vidusslāni", kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai mājokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu. Savstarpēju abu minēto atbalsta mehānismu īstenoto investīciju nepārklāšanos primāri nodrošinās tas, ka abu atbalsta mehānismu īstenošanu regulējošajos noteikumos ir skaidri definēts, kurām personām un kādā kārtībā (saskaņā ar kuriem normatīvajiem aktiem) dzīvokļi ir izīrējami.
Ministru kabineta noteikumu projekts (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 13.punktu un nosaka kārtību, kādā īsteno Programmas 4.3. prioritārā virziena “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākumu “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība ”, pasākuma mērķi un mērķa grupu, pasākumam pieejamo finansējumu, prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.
Jānorāda, ka Programmā un saistītajos tiesību aktos tiek lietots jēdziens “sociālie mājokļi”, ar kuriem Programmas izpratnē vispārīgi saprot mājokļus, kurus pašvaldības izīrē sociālā atbalsta ietvaros īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām (skat. anotācijas sadaļu “Komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošana”). Pasākuma (Noteikumu projekta) ietvaros (tāpat kā tas arī paskaidrots Programmā) tiek konkretizēts, ka "sociālais mājoklis” ir dzīvojamā telpa (saskaņā ar tai noteikto lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijas noteikumiem), kas tiek izīrēta saskaņā ar Palīdzības likuma 3.panta 1.punktu un dzīvojamā telpa, kas tiek izīrēta saskaņā ar Palīdzības likuma 3.panta 2.punktu. Skaidrības labad jāuzsver, ka ar Noteikumu projektu netiek radīta “sociālā mājokļa” legāldefinīcija nedz Noteikumu projekta ietvaros, nedz Latvijas normatīvo aktu sistēmas ietvaros.
Savukārt nolūkā novērst iespēju, ka tiek jaukti jēdzieni “sociālais mājoklis” un “sociālais dzīvoklis”, jāpaskaidro, ka Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros tiek lietots jēdziens “sociālais dzīvoklis”, ar kuru saprot tikai tos dzīvokļus, kuriem pašvaldība ir piešķīrusi sociālā dzīvokļa statusu saskaņā ar Palīdzības likumu un tie tiek izīrēti sevišķi mazaizsargātām personu grupām par zemāku īres maksu Palīdzības likuma 3.panta 2.punktā minētā palīdzības veida ietvaros. Tādēļ gadījumos, kad Noteikumu projektā tiek atsevišķi lietots jēdziens “sociālais dzīvoklis”/"sociālā dzīvojamā māja", tas atbilst Palīdzības likuma 21.5 panta pirmajā daļā sniegtajai jēdziena definīcijai un konkrētie nosacījumi attiecas tikai uz dzīvokļiem, kuriem ir piešķirts šis statuss.
Komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošana
Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteiktajam, ja vien Eiropas Savienības pamatā esošajos līgumos nav noteikts citādi, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds valsts atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Kā tas ir atzīts Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu[2] 17.punktā, Līguma 107.panta 1.punkts nav piemērojams situācijās, kad valsts rīkojas “īstenojot valsts varu”, vai kad publiskie subjekti rīkojas “publisko iestāžu statusā”. Subjektu var uzskatīt par tādu, kurš rīkojas, īstenojot valsts varu, ja attiecīgā darbība pieder pie valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tai piemērojamajiem noteikumiem ir saistīta ar šīm funkcijām. Raugoties vispārīgi, darbības, kuras ir valsts varas prerogatīvu neatņemama sastāvdaļa un kuras veic valsts, nav saimnieciskā darbība, izņemot, ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi ieviest tirgus mehānismu.
Pašvaldības pasākuma ietvaros radītos mājokļus drīkstēs izīrēt tikai saskaņā ar Palīdzības likumu un tajā noteiktajām personām tām ar Pašvaldību likumu noteiktās funkcijas – nodrošināt palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā - ietvaros. Pašvaldības palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā ir pieskaitāma tādai sociālo tiesību jomai kā sociālais atbalsts (jeb sociālā palīdzība plašākā nozīmē), ko valsts vai pašvaldība sniedz personām, kurām ir vajadzība pēc šāda atbalsta un kuras pašas saviem spēkiem nespēj nodrošināt attiecīgo vajadzību.[3]
Turklāt jāņem vērā, ka pasākuma ietvaros radītos dzīvokļus drīkstēs izīrēti tieši mazaizsargātākajām personām Palīdzības likuma izpratnē (netiks atbalstīta dzīvokļu izīrēšana, piemēram, speciālistu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu pašvaldībā, ņemot vērā, ka šī personu grupa nebūtu uzskatāma par mazaizsargātām personām, līdz ar to saņemto palīdzību nevarētu uzskatīt par sociālo atbalstu).
Ņemot vērā minēto, nav uzskatāms, ka pasākuma ietvaros varētu būtu piemērojami komercdarbības atbalsta noteikumi.
Vispārīgie jautājumi
Pasākuma mērķis ir nodrošināt cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem atbilstoša mājokļa pieejamību tām personām, kuras ir reģistrētas Palīdzības likumā noteiktajiem palīdzības veidiem:
1) pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana;
2) sociālā dzīvokļa izīrēšana.
Pasākumam kopējais plānotais attiecināmais finansējums ir 60 900 001 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (turpmāk - ERAF) 51 765 000 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 9 135 001 euro). Ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros ir paredzēts elastības finansējums (ERAF elastības finansējuma apjoms - 8 164 651 euro un pašvaldību budžeta elastības finansējuam apjoms - 1 440 820 euro), pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne mazāk kā 51 294 529 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu 43 600 349 euro apmērā un pašvaldību finansējumu ne mazāk kā 7 694 180 euro apmērā.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz pasākumam kopējam plānotajam finansējuma apmēram un paredzot jaunu projeka iesniegumu atlases uzsaukumu.
Pasākumam kopējā plānotā finansējuma ietvaros atbilstoši Programmā paredzētajam ir jāsasniedz šādi rādītāji:
1)iznākuma rādītāju - jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitāte jeb maksimālais personu skaits, kuras var izmitināt jaunuzceltos vai modernizētos sociālajos mājokļos - vismaz 1 865 personas, tai skaitā līdz 2024.gada 31.decembrim - vismaz 200 personas (4.3.1. speciālā atbalsta mērķa rādītāja ID: RCO 65);
2) rezultāta rādītāju - ikgadējais jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits jeb personu skaits, kuras dzīvo jaunuzceltos vai modernizētos sociālajos mājokļos gada laikā pēc atbalsta programmas intervences - līdz 2029.gada 31.decembrim vismaz 1 865 personas (4.3.1. speciālā atbalsta mērķa rādītāja ID: RCR 67).
Ņemot vērā pašvaldību rīcībā esošo dzīvojamo fondu, indikatīvi tiek plānots, ka pasākuma ietvaros vismaz 1 200 mājokļi tiks radīti, atjaunojot jau esošās pašvaldību īpašumā esošās telpas vai telpu grupas (dzīvokļus), savukārt vismaz 665 mājokļi varētu tikt radīti no jauna, būvējot jaunas dzīvojamās mājas/pārbūvējot esošās.
Pasākumu plānots īstenot atklātu projekta iesniegumu atlašu veidā, ņemot vērā, ka personu skaits, kurš reģistrēts konkrēto palīdzības veidu saņemšanai pašvaldībās (secīgi - pašvaldību pieprasījums pēc finansējuma) krietni pārsniedz to mājokļu skaitu, kuru būtu iespējams radīt pasākuma īstenošanas rezultātā, ņemot vērā pasākumam plānoto finansējumu.
Prasības projekta iesniedzējam
Pasākuma ietvaros atbalstam pieteikties un pretendēt uz finansējumu var ikviena Latvijas Republikas pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība (kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu), ja:
1) pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā ir reģistrētas personas palīdzības saņemšanai, kas paredzēta Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā.
Programmā ir noteikts, ka ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiks atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres dzīvokļiem. Lai izpildītu šo nosacījumu, pašvaldībai sadarbības iestādē, iesniedzot projekta iesniegumu, būs jāiesniedz arī aktuālā informācija par personu skaitu pašvaldībā, kuras reģistrētas attiecīgo palīdzības veidu saņemšanai, uz projektu iesniegumu atlases nolikumā minētā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pirmo dienu, apliecinot sniegto ziņu patiesumu.
Ņemot vērā Palīdzības likumā ietverto palīdzības veidu un personu, kurām ir tiesības pretendēt uz konkrēto palīdzības veidu, uzskaitījumu, informācija pašvaldībai ir jāatspoguļo šādā griezumā: kopējais personu skaits uz projektu iesniegumu atlases nolikumā minētā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pirmo dienu, kurš pašvaldībā reģistrēts Palīdzības likuma 3.panta 1. punktā (pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana) un 2. punktā (sociālā dzīvokļa izīrēšana) minētās palīdzības saņemšanai, tai skaitā:
1. kopējais personu skaits, kurš reģistrēts Palīdzības likuma 3. panta 1.punktā minētās palīdzības - pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana – saņemšanai, tai skaitā:
1.1. personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām (14.pants);
1.2. personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā (15.pants);
2. kopējais personu skaits, kurš reģistrēts Palīdzības likuma 3. panta 2.punktā minētās palīdzības – sociālā dzīvokļa izīrēšana – saņemšanai (personas, kurām ir tiesības īrēt sociālo dzīvokli (21.6 pants)).
Jāņem vērā, ka palīdzības sniegšana personām mājokļa jautājumu risināšanā ir katras pašvaldības autonomā funkcija, turklāt atbilstoši Palīdzības likuma regulējumam pašvaldībai ir deleģējums noteikt šīs palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī papildus Palīdzības likumā noteiktajām personu kategorijām noteikt papildus atbalstāmās personu kategorijas konkrētajā pašvaldībā. Līdz ar to sadarbības iestādei nav iespējams iegūt centralizētus datus par personu skaitu, kas reģistrētas konkrētās pašvaldībās teritorijā. Tāpēc pašvaldības pašapliecinājums par sniegto ziņu patiesumu (gan par personu skaitu, gan to atbilstību Palīdzības likuma un šo Noteikumu regulējumam) būs nepieciešams un vienlaikus pietiekams, lai pārliecinātos, ka pašvaldība var pretendēt uz atbalstu pasākuma ietvaros;
2) pašvaldības teritorijā tiek sniegti pašvaldības finansēti vai līdzfinansēti un pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Atbilstoši Programmai ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiek atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās pašvaldība nodrošina ikvienam pieejamus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, tādējādi šie ieguldījumi papildinās sociālās iekļaušanās pasākumus, veicinot speciālā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” rezultātu sasniegšanu.
Attiecībā uz pašu jēdzienu “sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi” jānorāda, ka, lai arī nepastāv tā legāldefinīcija, ar to saprot visus tos sociālos pakalpojumus, kas personai nodrošina atbalstu dzīvesvietā vai iespējami tuvāk dzīvesvietai un neietver pakalpojumus institūcijā [4].
Ņemot vērā tos sociālos pakalpojumus, kurus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomā, pašvaldībām jau šobrīd ir jāspēj nodrošināt personām dzīvesvietā vai iespējami tuvāk tai, projekta īstenošanas rezultātā radīto dzīvokļu īrniekiem ir jābūt pieejamam pašvaldības sociālajam dienestam vai arī tā attālinātajam punktam klientu pieņemšanai, kā arī aprūpes mājās pakalpojumam. Papildus tam ir jābūt pieejamam dienas aprūpes centram pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem (personām ar garīga rakstura traucējumiem un/vai personām ar invaliditāti ar fiziska rakstura traucējumiem), kā arī kādam citam sabiedrībā balstītam sociālajam pakalpojumam kādai no sociālās atstumtības riskam pakļautajām personu grupām (piemēram, dienas aprūpes centrs pensijas vecuma personām, dienas centrs bērniem vai ģimenēm ar bērniem, pensijas vecuma personām, krīzes situācijā nonākušām personām, specializētā darbnīca personām ar garīga rakstura traucējumiem, u.c.);
3) ja projekta iesniegumā paredzēts saņemt atbalstu ēku atjaunošanai vai pārbūvei/jaunbūvju, kuru būvdarbi nav pabeigti un tās nav nodotas ekspluatācijā, pabeigšanas darbiem/ jaunu dzīvojamo māju būvniecībai, tad papildus jāizpildās arī trešajam nosacījumam, kas paredz iepriekš minēto darbību atbalstīšanu tikai gadījumā, ja pašvaldībā pēdējo 24 mēnešu laikā ir notikusi, notiek vai tiek plānota uzņēmējdarbību un nodarbinātību veicinošu pasākumu īstenošana. Ņemot vērā, ka minēto atbalstāmo darbību īstenošana prasa ievērojamus ieguldījumus, uzskatāms, ka faktiski šo darbību īstenošanas rezultātā tiks radīti jauni mājokļi. Kā tas ir nostiprināts Programmā, jaunu mājokļu pieejamības nodrošināšanā jāvērtē teritoriju ekonomiskā attīstība (piemēram, darba iespējas utml.), lai nodrošinātu, ka jauni pašvaldību īres un sociālie mājokļi tiek būvēti tādās teritorijās, kurās ir nodarbinātības iespējas, tādējādi veicinot īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām iespējas iegūt darbu un uzlabot savu sociālo situāciju. Līdz ar to, lai uzskatītu, ka pašvaldība atbilst šim nosacījumam, tai projekta iesniegumā būs jāsniedz informācija par to, ka pašvaldības teritorijā pēdējo 24 mēnešu laikā (kopš projekta iesnieguma iesniegšanas dienas) ir īstenoti, tiek īstenoti uz projekta iesniegšanas brīdi vai nākotnē tiek plānota tādu pasākumu īstenošana, kas sekmē uzņēmējdarbību un uzlabo tās vidi un nodarbinātību pašvaldības teritorijā.
Ar uzņēmējdarbību un nodarbinātību veicinošiem pasākumiem saprot gan pasākumus (projektus), kuru īstenošanā pašvaldība ir tieši iesaistīta (piemēram, īstenojot pasākumu, kas tieši vērsts uz nodarbinātības pasākumu veicināšanu, uzņēmējdarbības, tai skaitā, tās nodrošinošās infrastruktūras, attīstīšanu), gan pasākumus (projektus), kuru esamību pašvaldība ir atbalstījusi, tieši neiesaistoties to īstenošanā (piemēram, pašvaldības teritorijā darbojas biznesa inkubators), bet vienlaikus tās konkrētas veiktās darbības ir sekmējušas attiecīgo aktivitāti pašvaldības teritorijā.
Augstāk minētās prasības tiks nostiprinātas un detalizētas arī pasākuma atlases vērtēšanas kritēriju kopā kā specifiskie atbilstības kritēriji.
Lai nodrošinātu, ka pašvaldības, pieņemot lēmumu par konkrēto investīciju veikšanu esošas ēkas pārbūves/atjaunošanas vai jaunas dzīvojamās mājas (tai skaitā, pabeidzot iepriekš ekspluatācijā nenodotas būves pabeigšanas darbus), izvērtē tās finansiālās iespējas ēku pēc projekta īstenošanas uzturēt atbilstoši spēkā esošajiem, tai skaitā, būvniecības normatīvajiem aktiem, visu tās dzīvesciklu un nodrošinātu tās lietošanas vērtības saglabāšanu visā tās plānotajā dzīvesciklā, Noteikumu projektā ir paredzēts, ka projekta iesniedzējam projekta iesniegumā ir jāapliecina, ka 12 mēnešu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā tiks izstrādāts un sadarbības iestādei iesniegts ēkas uzturēšanas plāns ēkas dzīvesciklam, kā arī jāapliecina, ka tiks nodrošināta ēkas uzturēšanas plāna ēkas dzīvesciklam izpilde. Sadarbības iestādei, ievērojot minēto, pirmkārt, būs jāpārliecinās, vai projekta iesniegumā ir ietverti minētie apliecinājumi, kā arī, otrkārt, jāpārliecinās, ka 12 mēnešu laikā pēc konkrētās būves nodošanas ekspluatācijā finansējuma saņēmējs ir izstrādājis un iesniedzis sadarbības iestādē ēkas uzturēšanas plānu ēkas dzīvesciklam.
Lai nodrošinātu, ka pasākuma ietvaros plānotās investīcijas atbilst Programmas nosacījumiem, tai skaitā, 316. rindkopai, kurā paredzēts, ka, nodrošinot sociālo infrastruktūru, desegrācijas un nediskriminācijas principi tiks atspoguļoti arī projekta iesniegumu atlases princips, tai skaitā tiks ievērots, ka nevar tikt veicināta nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregācija/izolācija, saskaņā ar Noteikumu projektu, kā arī vērtēšanas kritērijiem (atbilstības kritēriji) tiek paredzēts, ka visu atbalstāmo darbību atlasē tiek vērtēts, vai investīciju veikšanas vieta atrodas integrētā vidē. Proti, tiek vērtēta pieejamība sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem no investīciju veikšanas vietas (sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas pašvaldībās parasti atrodas līdzās citu vispārējo pakalpojumu sniegšanas un infrastruktūras vietām), tāpat tiek vērtēts tas, vai esošo ēku pārbūve/atjaunošana, kā arī jauna būvniecība tiek plānota vietās, kurās ir uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas, kas nesaraujami saistīts ar to, ka šīs vietas parasti atrodas citu pakalpojumu sniegšanas vietu un infrastruktūras tuvumā. Jāuzsver, ka nesegregāciju (gan sociālā aspektā, gan ģeogrāfiskā aspektā) sekmē tas, ka pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanas rezultātā radītos dzīvokļus drīkstēs izīrēt, ievērojot spēkā esošo Palīdzības likumu, kura tiesiskais regulējums jau nosaka gan to, ka dzīvokļi personām jāpiedāvā rindas jeb reģistrācijas secībā, gan to, ka personām ir iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties sev piemērotāko.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Pasākuma ietvaros tiek atbalstītas šādas darbības:
1) pašvaldības īpašumā esošu un neizīrētu atsevišķu telpu grupu atjaunošana vai pārbūve.
Tiek atbalstīts, ka pašvaldība atjauno vai pārbūvē tās īpašumā esošas tādas telpu grupas, kuras līdz projekta iesniegšanai ir vai nu jau bijušas paredzētas Palīdzības likumā noteiktās palīdzības sniegšanai vai arī tādas telpu grupas, kuras līdz tam nav bijušas izmantotas palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā.
“Telpu grupa” šo noteikumu izpratnē atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 10.punktā sniegtajai definīcijai un ir konstruktīvi norobežots un no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums, kuram ir viena vai vairākas izejas uz koplietošanas telpu vai āru un kuram būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta viena noteikta funkcija (lietošanas veids).
Svarīgi, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī telpas nav izīrētas, tādā veidā veicinot to, ka atjaunotas/pārbūvētas tiek tādas telpas, kuras projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir bijušas tādas, kuras nav dzīvošanai derīgas.
Tāpat jāuzsver, ka nav atbalstāms, ka tiek atjaunotas un pārbūvētas tādas telpu grupas, kuras atrodas ēkās, kuras kopumā atrodas tādā tehniskajā stāvokli, kas neļauj uzskatīt, ka atsevišķu telpu grupu atjaunošana/pārbūve būtu lietderīga.
2) pašvaldības īpašumā esošu un neizīrētu ēku atjaunošana vai pārbūve.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiek paredzēts, ka pašvaldība var atjaunot vai pārbūvēt ēku – gan tādu, kura līdz projekta iesniegšanai ir bijusi paredzēta Palīdzības likumā noteiktās palīdzības sniegšanai, gan tādu ēku, kura, piemēram, nav bijusi dzīvojamā ēka, secīgi, kuru pārbūvējot un mainot lietošanas veidu uz dzīvojamo ēku, būs iespējams izveidot dzīvokļus un izmantot, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Termini “atjaunošana” un “pārbūve” abu iepriekš minēto atbalstāmo darbību ietvaros tiek saprasti un lietoti Būvniecības likuma izpratnē, tādā veidā norādot, kāda veida būvdarbi tiek atbalstīti, pašvaldībai pašai nosakot piemērotāko veidu, kādā telpas padarīt par tādām, kuras būtu piemērotas to izmantošanai Palīdzības likumā noteiktās palīdzības sniegšanai. Svarīgi, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ēkas/tajā esošās telpas nav izīrētas.
Papildus norādāms, ja saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju paredzēts atjaunot vai pārbūvēt esošas ēkas daļu konkrētā apjomā (piemēram, būvprojektā paredzēts pārbūvēt 1/2 no dzīvojamās mājas), arī šāda darbība būtu atbalstāma, ņemot vērā, ka saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem arī ēkas daļēja pārbūve/atjaunošana ir ēkas pārbūve.
3) pašvaldības īpašumā esošu jaunbūvju, kuru būvdarbi nav pabeigti un tās nav nodotas ekspluatācijā, pabeigšanas darbi.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiek paredzēts, ka pašvaldība būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var pabeigt ekspluatācijā nenodotu jaunbūvju būvniecību.
4) jaunu dzīvojamo māju būvniecība.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiek paredzēts, ka pašvaldība būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var būvēt jaunas dzīvojamās mājas.
Ar Noteikumu projektu ir noteikts, ka ieguldījum ir atbalstāmi un izmaksas ir attiecināmas, ja tie tiek veikti finansējuma saņēmēja īpašumā. Īpašuma tiesībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā vai finansējuma saņēmējam ir jānodrošina īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē. Nosacījums, kas ļauj nostiprināt īpašumtiesības uz finansējuma saņēmēja vārda līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai paredzēts, ņemot vērā pašvaldību sniegto informāciju, ka ir nekustamie īpašumi (pārsvarā atsevišķie dzīvokļi), kuru īpašumtiesības zemesgrāmatā nav nostiprinātas uz finansējuma saņēmēja vārda. Tā kā attiecīgo nostiprinājuma lūgumu sagatavošana īpašumtiesību nostiprināšanai nereti priekšnoteikums ir attiecīgo datu aktualizācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, savukārt šī pakalpojuma saņemšanai Valsts zemes dienestā šobrīd ir nepieciešams ilgāks laiks, Noteikumu projektā ir paredzēts, ka īpašuma tiesībām ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī vai līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.
Paredzot šādu nosacījumu, ir izvērtēti, cita starpā, arī riski, kuru iestāšanās varētu apdraudēt ieguldījumu ilgtspēju. Pirmkārt jānorāda, ka projekta iesniedzējam pirms iekļaut konkrēto objektu projektā ir jāizvērtē, vai attiecīgo nosacījumu izpilde (īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatā uz finansējuma saņēmēja vārda) katrā konkrētā gadījumā ir pirmšķietami iespējama; otrkārt, ar Noteikumu projektu ir paredzēts, ka sākotnēji projekta iesniegumā ietvertais objektu (dzīvokļu) sarakts var tik precizēts pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas tādā ziņā, ka, attiecīgi to pamatojot sadarbības iestādei, sarakstā esošs dzīvoklis var tikt aizvietots ar citu,līdzvērtīgu dzīvokli, kurš atbilst pasākumu regulējošo noteikumu prasībām. Treškārt, svarīgi, ka Noteikumu projektā paredzēts, ka attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīts ar jaunu būvniecību (tai skaitā, esošu jaunbūvju pabeigšanas gadījumā), finansējuma saņēmēja īpašumtiesībām uz zemes īpašumu jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā līdz tiek noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāms, ka tiek atjaunotas/pārbūvētas vai izbūvētas tādas telpas, kuras līdz šim ir bijušas kopmītņu tipa telpas, pārveidojot tās par atsevišķām dzīvojamām telpām (dzīvokļiem), taču nav atbalstāms, ka šādi kopmītņu tipa dzīvokļi tiek radīti no jauna.
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 4.3. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noteiktajam intervences kodam Nr.126 “Mājokļu infrastruktūra (personām, kas nav migranti, bēgļi un personas, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība vai kuras uz tādu piesakās)” (ERAF finansējums 51 765 000 euro).
Projektu īstenošanā ir noteiktas atbalstāmās darbības horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un paredzētas attiecināmās izmaksas konsultatīva rakstura pasākumu par būvētās vides, teritorijas labiekārtošanas, iekārtu un ierīču virtuves un sanitāro telpu funkcionalitātes un piekļūstamības personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem nodrošināšanai.
Noteikumu projekts nosaka attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Noteikumu projektā ir noteikti arī attiecināmo izmaksu griesti uz vienu radīto dzīvokli, tādā veidā sekmējot un vienlaikus arī nodrošinot Pasākuma ietvaros noteikto iznākuma rādītāju sasniegšanu.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst Noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās, sākot ar 2021.gada 1.janvāri (ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 63.panta 2.punkta nosacījumus). Vienlaikus jāņem vērā, ka, ievērojot Regulas Nr.2021/1060 63.panta 6.punktu, kurš nosaka, ka darbības atbalsta saņemšanai no fondiem neatlasa, ja tās ir faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms ir iesniegts pieteikums par finansējumu atbilstoši programmai, ir pieļaujams, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ietver tādas atbalstāmās darbības, kuras ir jau uzsāktas īstenot (piemēram, ir izstrādāta projekta iesniegumu pamatojošā dokumentācija), taču nav pieļaujams, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī visos vai katrā atsevišķā objektā paredzētie būvdarbi būtu pilnībā pabeigti (par to liecinātu akts par būvdarbu pieņemšanu no pasūtītāja puses vai būvniecības normatīvajos aktos cits paredzētais apliecinājums par darbu pabeigšanu) un projekta mērķis ir sasniegts.
Atbilstoši Noteikumu projektam, ņemot vērā Regulas Nr. 2021/1060 64.panta 1.punkta “c” apakšpunkta nosacījumus, pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, ir uzskatāms par attiecināmām izmaksām projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) un projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Papildus jānorāda, ka Projektu īstenošanā tiks nodrošināta dubultā finansējuma riska novēršana attiecībā uz projektiem, kuru kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) tādā pašā kartībā, kādā riska novēršana tiek īstenota attiecībām uz visām citām izmaksām.
Noteikumu projekta izstrādes laikā tika izvērtēta iespēja attiecināmās izmaksas noteikt, piemērojot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem. Izvērtējot šo iespēju, tika secināts, ka, ņemot vērā, ka dzīvokļi, kurus projektu iesniedzēji pasākuma ietvaros plāno atjaunot/pārbūvēt, ir dzīvošanai nederīgi (ir pašvaldības dzīvojamā fondā bet nav izīrēti) un, lai nodrošinātu to atbilstību stāvoklim, kas ir dzīvošanai derīgs, katrā no tiem ir nepieciešams veikt atšķirīgus uzlabojumus (atšķiras būvdarbu klāsts), līdz ar to arī nepieciešamais finansējums katra dzīvokļa atjaunošanai/pārbūvei ievērojami atšķiras.
Minētais arī ir iemesls, kādēļ ar Noteikumu projektu ir noteikts maksimāli pieejamais ERAF finansējuma apmērs uz dzīvokli vidēji projekta iesnieguma ietvaros.
Noteikumu projektā paredzēts, ja atbalstāmo darbību īstenošanas rezultātā atjaunotajai, pārbūvētajai vai izbūvētajai dzīvojamai mājai saskaņā ar projekta iesniegumā ietverto informāciju ir plānots piešķirt sociālās dzīvojamās mājas statusu atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, projekta iesniedzējam ir tiesības izmantot platību, kas nepārsniedz 20% no dzīvojamās mājas kopējās platības, sociālo pakalpojumu sniegšanai. Izmaksas, kuras rodas par tās dzīvojamās mājas daļas izveidi, kuru pēc projekta īstenošanas tiek plānots izmantot atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, netiek attiecinātas.
Minētās izmaksas, kas netiek attiecinātas, netiek iekļautas projektā kā neattiecināmās izmaksas, bet par tām tiek pievienota papildinoša informācija projekta iesniegumam tiktāl, cik tas nepieciešams projekta atbilstības izvērtēšanai.
Projekta iesniegumu atlase un projekta iesniegumam izvirzītās prasības
Pasākumu tiek plānots īstenot atklātas projekta iesniegumu atlases veidā divu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:
1) pirmās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros atlasa un atbalsta projektus, kuros paredzēts veikt atsevišķu telpu grupu atjaunošanu vai pārbūvi un projektus, kuros paredzēts veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi.
Tas nozīmē, ka pirmās atlases kārtas ietvaros vienas pašvaldības teritorijas ietvaros viens projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu par atsevišķu telpu grupu atjaunošanu/pārbūvi, iekļaujot šajā projekta iesniegumā visus objektus (adreses), kuros nepieciešams veikt minēto atbalstāmo darbību, kā arī vienu projekta iesniegumu par ēkas atjaunošanu vai pārbūvi, iekļaujot šajā projekta iesniegumā visus objektus (adreses), kuros nepieciešams veikt minēto atbalstāmo darbību.
2) otrās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros atlasa un atbalsta projektus, kuros ir paredzēts veikt jaunbūvju, kuru būvdarbi nav pabeigti un tās nav nodotas ekspluatācijā, pabeigšanas darbi, kā arī veikt jaunu dzīvojamo māju būvniecību.
Tas nozīmē, ka otrās atlases kārtas ietvaros viens projekta iesniedzējs (viena pašvaldība) var iesniegt vienu projekta iesniegumu par jaunbūvju pabeigšanas darbu īstenošanu un jaunu dzīvojamo māju būvniecību. Jāuzsver, ka minētajā vienā projekta iesniegumā var iekļaut gan tos objektus (jaunbūves), kuru būvdarbi nav pabeigti un tās nepieciešams pabeigt, gan plānoto jaunu dzīvojamo māju būvniecību.
Ņemot vērā būvniecības izmaksu ievērojamo pieaugumu (pēc Programmas apstiprināšanas) un nespēju īstenot projektus saskaņā ar Noteikumu projektā ietvertajiem nosacījumiem (plānotais attiecināmo izmaksu apmērs, lai sasniegtu pasākuma rādītājus) tieši jaunas dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā, lai nodrošinātu jaunas dzīvojamās mājas būvniecības izmaksu attiecināšanu šobrīd aktuālajā apjomā, vienlaikus neaizkavējot citu atbalstāmo darbību atlasīšanu, apstiprināšanu un īstenošanu, Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde ir sagatavojusi un plāno iesniegt Vadošajai iestādei priekšlikumus grozījumiem Programmā, paredzot samazināt pasākuma ietvaros sasniedzamo rādītāju tieši jaunas būvniecības izmaksu pieauguma dēļ. Vienlaikus netiek plānots, ka gala rādītāju potenciālais samazinājums ietekmētu starprādītāju (līdz 2024.gada 31.decembrim) sasniegšanu.
Ja Eiropas Komisijas neatbalstīs pasākuma ietvaros noteikto uzraudzības rādītāju grozījumus, Ekonomikas ministrijas kā atbildīgā iestāde sagatavos priekšlikumus rīcībai, lai nodrošinātu rādītāju sasniegšanu Programmā paredzētajā apjomā.
Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto, Noteikumu projektā ir noteikts, ka jaunu dzīvojamo māju būvniecību plānots atbalstīt pasākuma otrās kārtas ietvaros, kuru varētu izsludināt pēc tam, kad būtu saņemts Eiropas Komisijas akcepts attiecīgo rādītāju (rezultāta un iznākuma) samazinājumam. Pēc minētā Eiropas Komisijas akcepta varēs noteikt konkrētus (faktiskajam izmaksu apjomam atbilstošus) attiecināmo izmaksu ierobežojumus jaunu dzīvojamo māju būvniecībai. Šo Noteikumu projekta izstrādes brīdī Ekonomikas ministrijas sagatavotajā priekšlikumā Programmas grozījumiem tiek paredzēts attiecināmo būvniecības izmaksu apmēru jaunu dzīvojamo māju būvniecības gadījumā noteikt 105 300 euro apmērā vidēji par vienu izbūvēto dzīvokli. Šajā kontekstā jāvērš uzmanība, ka pēc attiecīgo rādītāju un attiecināmo izmaksu grozījumu akceptēšanas no Eiropas Komisijas puses, tiks veikti arī attiecīgi grozījumi šajos Noteikumos ar mērķi precizēt, cita starpā, gan aktuālo ierobežojumu attiecināmo izmaksu apmēram, gan vienam projekta iesniegumam (pašvaldības līmenī).Turklāt jāņem vērā, ka uz brīdi, kad provizoriski varētu izsludināt otro atlases kārtu par jaunu dzīvojamo māju būvniecību, būs noslēgusies Pasākuma pirmā atlases kārta, kas ļaus precizēt Pasākumam aktuāli kopējo pieejamo finansējumu, līdz ar to būs iespēja finansējuma atlikumu (ja tāds radīsies) no pirmās kārtas novirzīt jaunas būvniecības darbībām. Ņemot vērā, ka plānotās otrās kārtas ietvaros realizējamās investīcijas (jauna būvniecība) ir apjomīgākās un laikietilpīgākās, lai neapdraudētu rādītāju sasniegšanu šobrīd noteiktajā apjomā līdz 2029.gada 31.decembrim, otrās kārtas atlases izsludināšanas termiņš nevar būt vēlāks kā līdz 2025.gada 31.decembrim.
Kopējais personu, kuras Latvijā ir reģistrētas pašvaldībās dzīvojamās telpas izīrēšanas un sociālā dzīvokļa izīrēšanas palīdzības saņemšanai, skaits ir vairāk nekā pieci tūkstoši. Pasākuma mērķis no mājokļu politikas īstenošanas valstī viedokļa ir ne tikai nodrošināt pieejamu un adekvātu mājokli katrai personai, kura ir sociāli un ekonomiski mazaizsargāta, bet arī kopumā valstī samazināt esošo rindu uz pašvaldību dzīvokļiem. Līdz ar to ir svarīgi, lai atbalstīto projektu īstenošanas rezultātā valstī pēc iespējas samazinātos rinda uz pašvaldību dzīvokļiem kopumā, tādā veidā mazinot arī sociālo spriedzi, kas pastāv sevišķi tajās pašvaldībās, kurās ir ievērojams reģistrēto personu skaits, kuras attiecīgo palīdzību (tiesības īrēt pašvaldības īres vai sociālo dzīvokli) gaida pat vairākus gadus. Tādēļ arī projekta iesniegumu vērtēšanā (kvalitātes kritēriju ietvaros) priekšroka tiks dota tiem projektiem, kuros paredzēts atjaunot vai izbūvēt pēc iespējas vairāk dzīvokļus un kuru pašvaldībās ir vairāk to personu, kuras saskaņā ar Palīdzības likumu ir nodrošināmas ar dzīvokli pirmām kārtām. Ņemot vērā ierobežoto pasākumam pieejamo finansējuma apmēru, kas nav pietiekams, lai pilnībā varētu nodrošināt visas personas valstī, kuras ir reģistrējušās pašvaldībā attiecīgās palīdzības saņemšanai, kā arī iepazīstoties ar iepriekš minētās veiktās aptaujas ietvaros saņemto informāciju par reģistrēto personu skaitu katrā pašvaldībā, Ekonomikas ministrija kā par mājokļu politikas izstrādi atbildīgā iestāde ir izdarījusi secinājumu, ka, lai sasniegtu pasākuma mērķi, primāri atbalsts jāsniedz tām pašvaldībām, kurās rinda uz pašvaldības dzīvokļiem ir visakūtākā un kuras projekta īstenošanas rezultātā pēc iespējas vairāk samazina šo rindu. Tādā veidā tiek risināts dzīvokļu pieejamības jautājums ne tikai individuālu personu līmenī un pašvaldības ietvaros, bet valstī kopumā samazinot rindu. Tas, savukārt, sekmē pasākuma mērķa un tā rādītāju sasniegšanu.
Ņemot vērā minēto, ar Noteikumu projektu ir noteikts, ka projekta kopējo izmaksu minimālais apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), tādā veidā nodrošinot, ka projekta īstenošanas rezultātā dzīvokļi tiek nodrošināti pēc iespējas lielākam personu skaitam.
Noteikumu projekta izstrādes laikā šis atlases nosacījums tika diskutēts ar pašvaldībām, tai skaitā, to pārstāvošajām organizācijām (Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Reģionālo attīstības centru apvienība) un nedz Noteikumu projekta izstrādes/saskaņošanas laikā, nedz vērtēšanas kritēriju saskaņošanas procedūrā par to iebildumi no pašvaldībām/to pārstāvošajām organizācijām netika saņemti.
Ņemot vērā pieejamo ierobežoto pasākuma finansējumu apjomu, ar Noteikumu projektu tiek paredzēti kopējo attiecināmo izmaksu griesti vienam projekta iesniegumam (pašvaldībai).
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas veikto aptauju Rīgas valstspilsētas pašvaldībā personu, kuras reģistrētas Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai, ir ievērojami lielāks nekā citās Latvijas pašvaldībās (no kopējā Latvijas pašvaldībās reģistrēto personu skaita (5022 personas), Rīgā reģistrēto personu skaits ir gandrīz 40% no kopējā skaita (1981 persona)). Līdz ar to tiek paredzēti diferencēti projektu iesniegumu attiecināmo izmaksu griesti Rīgas valstspilsētas pašvaldībai un pārējām Latvijas pašvaldībām.
Pasākuma izstrādes laikā Ekonomikas ministrija veica pašvaldību aptauju ar Reģionālo attīstības centru apvienības un Latvijas Pašvaldību savienības starpniecību, lai noskaidrotu pašvaldību potenciālās iespējas dalībai pasākumā. Analizējot saņemto informāciju kopsakarā ar informāciju par rindām pašvaldībās, Noteikumu projektā ietvertie maksimālo attiecināmo izmaksu griesti atspoguļo situāciju, kuras ietvaros, īstenojot projektus, tiktu sasniegts balanss starp rindu mazināšanu pašvaldībās un iespēju pašvaldībām pretendēt uz finansējumu projektu īstenošanai.
Ņemot vērā, ka pasākums tiek īstenots atklātu projekta iesniegumu atlases veidā, jānorāda, ka atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027.gada plānošanas perioda vadības likuma regulējumam pasākuma ietvaros ir izstrādāti kvalitātes kritēriji, kuri 2023.gada 5.aprīlī ir saskaņoti Uzraudzības komitejas apakškomitejā un tiks virzīti apstiprināšanai Uzraudzības komitejā un kuri būs vērsti uz to, lai priekšroku dotu to pašvaldību projektiem:
- kuru īstenošanas rezultātā tiks radīti vairāk mājokļu, tādā veidā apmierinot mājokļu vajadzību pēc iespējas lielākam vismazaizsargātāko personu skaitam visā Latvijā;
- kuru īstenošanas rezultātā visbūtiskāk tiks samazināta tās teritorijā esošās rindas uz pašvaldības dzīvokļiem;
- kuri veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī visiem projekta iesniegumā paredzētajiem būvdarbiem ir vismaz šāda gatavība:
1) sagatavots projektēšanas uzdevuma projekts (tai skaitā, ja tiek plānota apvienotā projektēšana un būvdarbi) vai projekta iesniegumā ir ietverts projekta iesniedzēja apliecinājums par to, ka plānoto būvdarbu veikšanai nav nepieciešams paziņojums par būvniecību, paskaidrojuma raksta akcepts vai būvatļauja.
Jānorāda, ka par apliecinājuma patiesumu atbild pats projekta iesniedzējs, turklāt tam šaubu gadījumā par to, vai konkrētajiem darbiem ir vai nav nepieciešams sagatavot būvniecības ieceres dokumentācija, ir tiesības vērsties būvvaldē, lai pārliecinātos par konkrēto darbu atbilstību būvniecības tiesiskajam regulējumam. Sadarbības iestādei šaubu gadījumā par to, vai apliecinājumā ietvertā informācija ir korekta, ir tiesības gan pieprasīt papildus informāciju no projekta iesniedzēja, gan gūt apstiprinājumu par tās patiesumu būvvaldē.
2) sagatavota indikatīva būvdarbu izmaksu aplēse (tāme).
Noteikumu projekta labākai uztveramībai būtu nepieciešams vērst uzmanību uz to, ka būvniecības regulējumā ar 2021.gadu ir mainījies jēdziena “būvprojekts” tvērums. Līdz šim par būvprojektu tika uzskatīti tikai tas dokumentu kopums, kas bija nepieciešams būvatļaujas izdošanai. Šobrīd par būvprojektu ir uzskatāms arī tas dokumentu kopums, kas tiek pievienots, piemēram, paskaidrojuma rakstam vai paziņojumam par būvniecību. Īpaši jānorāda ka kā projektēšanas pakalpojumu var iepirkt arī tāda būvprojekta izstrādi, kura realizācijai nav nepieciešama būvatļauja, paskaidrojuma raksta akcepts vai paziņojums par būvniecību.
Tā, piemēram, inženiertīkla ierīkošanas vai pārbūves gadījumā pievieno atbilstoša būvspeciālista apstiprinātu iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu (šāda plāna sagatavošanas izmaksas varēs iekļaut projektā kā attiecināmās izmaksas kā projekta sagatavošanas izmaksas).
Attiecībā uz būvdarbu izmaksu aplēsi (tāmi) jānorāda, ka Noteikumu projekta izpratnē ar to nav jāsaprot būvdarbu izmaksu tāmi Latvijas būvnormatīva LBN 501-17 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība" izpratnē.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi.
Lai uzskatītu, ka projekts ir pabeigts, finansējuma saņēmējam ir jābūt pabeigušam ne tikai visus būvdarbus visos objektos (adresēs), kas paredzēji projektā, bet arī visiem projektā paredzētajiem dzīvokļiem ir jābūt izīrētiem, ko apliecina attiecīgs dzīvojamo telpu īres līgums (sadarbības iestādei iesniegta tā kopija). Tāpat finansējuma saņēmējam vienošanās vai līgumā par projekta īstenošanu noteiktajā kārtībā un apjomā ir pienākums sniegt informāciju sadarbības iestādei par noslēgtajiem dzīvojamo telpu īres līgumiem projekta ietvaros atjaunotā, pārbūvētā vai izbūvētā dzīvokļa izīrēšanas gadījumā visā uzraudzības periodā. Lai nodrošinātu projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilglaicīgumu (nepieļaujot projektā būtiskas izmaiņas), finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projekta īstenošanas rezultātā izbūvētie, pārbūvētie vai atjaunotie dzīvokļi tiek izīrēti Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzētās palīdzības sniegšanai personām, kuras saskaņā ar minēto likumu ir tiesīgas saņemt konkrētos palīdzības veidus. Gadījumā, ja uzraudzības perioda laikā konkrētās pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā vairs nav reģistrētas personas palīdzības saņemšanai, kas paredzēta likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3. panta 1. un 2.punktā, jo visām personām jau ir sniegta palīdzībā, pašvaldībai ir tiesības minētos dzīvokļus izīrēt arī citu likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” palīdzības veidu sniegšanai (izņemot dzīvojamās telpas izīrēšanu kvalificētiem speciālistiem saskaņā ar Palīdzības likuma III1 nodaļu) likumā minētajām personu kategorijām, attiecīgo informāciju sniedzot un pamatojot sadarbības iestādei vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā, ka atbalstāmās darbības - atsevišķu telpu grupu atjaunošana vai pārbūve - ietvaros vienā projekta iesniegumā var tikt iekļauts ievērojams objektu (dzīvokļu) skaits un dažos gadījumos pietiekami laikietilpīgo projektu īstenošanas termiņu, objektīvu iemeslu dēļ kādā no objektiem (dzīvokļiem) pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas var zust nepieciešamība vai iespēja konkrēto dzīvokli (objektu) atjaunot/pārbūvēt. Tādēļ būtu pieļaujams, ka sākotnēji projekta iesniegumā ietvertais objektu (dzīvokļu) sarakts var tik precizēts precizēts pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas tādā ziņā, ka,attiecīgi to pamatojot sadarbības iestādei, sarakstā esošs dzīvoklis var tikt aizvietots ar citu, līdzvērtīgu dzīvokli, kurš atbilst pasākumu regulējošo noteikumu prasībām. Vienlaikus jānorāda, ka sākotnēji iesniegtais dzīvokļu skaits nevar tikt samazināts, ņemot vērā, ka projekta īstenošanas rezultātā radīto dzīvokļu skaits tiek ņemts vērā, vērtējot projektu iesniegumus (kā kvalitātes kritērijs). Dzīvokļu skaita samazinājums pēc projekta iesnieguma iesniegšanas un apstiprināšanas varētu radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem projekta iesniegumu iesniedzējiem.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc vienošanās/līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējum. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības,tās iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kuriem ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā Pasākuma plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums.
Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī noteikumu projekta 40.punkta nosacījumiem. Minētais nosacījums tiks kontrolēts sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja vienošanās/līguma par projekta īstenošanu ietvaros.Nosacījums attiecībā uz avansa pieprasījuma piesaisti saimnieciskajam gadam nepieciešams, lai jau preventīvi veidotu finanšu izlietojumu disciplinējošus pasākumus.
Ņemot vērā, ka enerģijas ražošana un tālāka pārdošana ir darbība tirgū, kurai piešķirot atbalstu tas būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, lai nodrošinātu, ka atbalsts atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegādei un uzstādīšanai nav jāskata komercdarbības atbalsta kontekstā, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka 100 procenti no gadā ar pasākuma ietvaros iegādātajām iekārtām saražotās elektroenerģijas tiek izmantota dzīvojamā mājā dzīvojošo pašpatēriņa vajadzībām, kā arī nodrošina, ka tiek veikta objektā saražotā un patērētā elektroenerģijas apjoma precīza datu uzskaite.
Atbalsta sniedzējs nodrošina augstāk minētā nosacījuma ievērošanu uzstādīto iekārtu amortizācijas periodā, kas nav īsāks par atjaunojamo energoresursu izmantojošo iekārtu amortizācijas minimālo periodu, kas ir pieci gadi. Lai nodrošinātu korektu, investīcijas mērķim un saturam atbilstošu projekta pēcuzraudzību, Noteikumu projekts neparedz iekārtām amortizācijas periodu garāku kā projekta pēcuzraudzības periodu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” prasībām attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojumu un lietderīgās lietošanas laika pieņemšanas nosacījumiem.
Nosacījuma izpildi apliecina sadarbības iestādes ikgadējas pārbaudes piecu gadu periodā, pirmreizēju pārbaudi veicot 14 mēnešu laikā pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.
Informāciju par saražoto un patērēto elektroenerģiju līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā kārtībā Finansējuma saņēmējam ir jāiesniedz sadarbības iestādei.
Atbilstoši Noteikumu projektam finansējuma saņēmējam, īstenojot projektu, ir jānodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī jāparaksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Tas nozīmē, ka bez apliecinājuma par interešu konflikta neesamību parakstīšanas finansējuma saņēmējam ir jāizstrādā nosacījumi, kā tas pārliecinās par interešu konflikta (ievērojot Regulas 2018/1046 61. pantā noteikto), krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificējot apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, jānosaka veicamos pasākumus un jāizstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Pašvaldību īstenotajiem projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta izpratnē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk - NBK) noteiktajiem vides principiem un atbilst šādiem tiem pakārtotiem sešiem kritērijiem atbilstoši Programmā ietvertajam izvērtējumam attiecībā uz pasākumu:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Lai nodrošinātu iepriekš minētā NBK principa ievērošanu, paredzētas vairākas atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu pozīcijas, kā arī ir paredzēti attiecīgi projektu iesniegumu vērtanas kritēriji (atbilstības kritēriji) un ievēroti nacionālie normatīvie akti vides un klimata jomā.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju “klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas” tiks ievērota prasība, ka jaunās pašvaldību sociālās un īres dzīvokļu dzīvojamās mājas tiks būvētas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas (saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 8.aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 3. pielikumu), savukārt, esošās pašvaldību ēkas tiks pārbūvētas, ievērojot LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika". Minētās prasības, izbūvējot un pārbūvējot dzīvojamās mājas, būs jāpiemēro un obligāti jāievēro tāpat kā jebkurš būvnormatīvs/būvniecības procesu regulējošs normatīvais akts. Prasību izpilde tiek kontrolēta būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā apjomā un kārtībā. Arī Noteikumu projektā ir ietverta prasība, ka jaunām dzīvojamām mājām jābūt gandrīz nulles enerģijās ēkām.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju “pielāgošanās klimata pārmaiņām” projektā plānotās atbalstāmās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi uz klimatu, cilvēkiem un dabu, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.
Jaunās pašvaldību sociālās un īres dzīvojamās mājas tiks būvētas atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus atbilstoši LBN 223-15 noteiktajām prasībām un saskaņā ar LBN 003-19 ietvertajiem klimatoloģiskajiem datiem.
Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, jauno pašvaldību sociālo un īres dzīvojamo māju būvniecības darbu laikā būs jāievēro vispārpiemērojamās un vispārsaistošās būvniecību regulējošo normatīvo aktu, tai skaitā, LBN prasības, cita starpā, arī attiecībā uz apkures sistēmu un ventilācijas sistēmu projektēšanu un izbūvi, kā arī energoefektivitātes prasības.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju "ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība" jānorāda, ka dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā pieminēto būvnormatīvu LBN 223-15 un LB 003-19 piemērošanas obligātums izriet jau no Būvniecības likuma, kurš paģēr to piemērošanu. To izpildes kontrole tiek nodrošināta būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā apjomā un kārtībā.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to pārstrādi” plānots, ka radušies būvniecības atkritumi, kuri nav bīstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus, katru gadu tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei, vai arī tiek veikta minētajos atkritumos esošo materiālu reģenerācija (tai skaitā izmanto izrakto tilpju aizpildīšanai) ne mazāk kā 70 % apmērā (pēc svara) no kopējā kalendāra gadā radītā būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu daudzuma, ievērojot Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumus Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi”. Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” piemērošana ir obligāta visiem atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajiem. To kontrole tiek veikta būvniecības un vides aizsardzības normatīvo aktu noteiktajā apjomā un kārtībā.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju “piesārņojuma novēršana un kontrole” jānorāda, ka, pārbūvējot esošās pašvaldību īres un sociālās dzīvojamās mājas, tai skaitā, atjaunojot atsevišķus dzīvokļus, kuros kā celtniecības materiāli ir izmantoti azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē; azbesta atkritumu tālākā apsaimniekošana paredzēta atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”. Minēto prasību izpilde tiks nodrošināta tādā veidā, ka Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu” piemērošanas obligātums izriet jau no vispārējām atkritumu apsaimniekošanas prasībām, kas ir jāievēro visām atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajām personām. To kontrole tiek veikta būvniecības un vides aizsardzības normatīvo aktu noteiktajā apjomā un kārtībā.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” plānots, ka jaunas infrastruktūras attīstība vai būvniecības darbības netiek plānotas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām. Minēto prasību izpilde tiks nodrošināta tādā veidā, ka, veicot jebkurus būvdarbus Latvijas Republikas teritorijā, būvniecības procesā iesaistītajām personām ir obligāti jāpiemēro Būvniecības likums, tai skaitā ir jāievēro arī teritorijas plānošanas principi un attiecīgie normatīvie akti, kas aizliedz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvi šādās teritorijās.
Pasākuma ietvaros finansējums saņēmējs, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbību saturam un specifikai, ievēro Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, kā arī dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu.
Eiropas Jaunā Bauhaus principu ievērošana Latvijā jau notiek. Piemēram, principa “ilgtspējība” ievērošanas tiek nodrošināta, īstenojot zaļo publisko iepirkumu.
[1] “Policy Actions for Affordable Housing in Latvia”, OECD, 2020. Pieejams: https://issuu.com/oecd.publishing/docs/latvia_housing_report_web-1
[2] Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2016. gada 19. jūlijs, Nr. C 262/1
[3] Augstākās tiesas 2010. gada 6. maija spriedums lietā Nr. SKA–171/2010
[4] Pētījums “Esošo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas sistēmas analīze”. Pieejams:http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/petijums_2017_lm_petijums_par_esoso_sabiedrib_balstit_soc_pakalp_snieg_un_finan_sist_analize_I_sejums.doc
[5] https://vspmis.lm.gov.lv/Public/PublicetsPakalpojums
Tāpēc, lai sekmētu personu vienlīdzīgas iespējas iesaistīties darba tirgū un uzlabojot profesionālo mobilitāti, Programmā tiek plānoti ieguldījumi, nodrošinot kvalitatīvu sociālo un pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām.
Atbalstu plānots sniegt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai vai jauna fonda izbūvē, t.sk. aprīkošanā. Programmā ir paredzēts, ka pasākuma ietvaros izveidotie mājokļi būtu pieejami mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem atbilstoši Palīdzības likumam.
Pasākuma ietvaros plānotās investīcijas turklāt ir savstarpēji papildinošanas ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros plānotajiem ieguldījumiem 3.1.1.4.i. investīcijas "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" ietvaros. Vienlaikus jānorāda, ka minētās investīcijas savstarpēji nepārklāsies, ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros tiek atbalstīts atjaunot, pārbūvēt un izbūvēt mājokļus, kuri būs pieejami mazaizsargātākajām personām (saskaņā ar Palīdzības likumu), savukārt 3.1.1.4.1. investīcijas ietvaros mērķis ir atbalstīt tā saukto "neatbalstīto vidusslāni", kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai mājokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu. Savstarpēju abu minēto atbalsta mehānismu īstenoto investīciju nepārklāšanos primāri nodrošinās tas, ka abu atbalsta mehānismu īstenošanu regulējošajos noteikumos ir skaidri definēts, kurām personām un kādā kārtībā (saskaņā ar kuriem normatīvajiem aktiem) dzīvokļi ir izīrējami.
Ministru kabineta noteikumu projekts (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19.panta 13.punktu un nosaka kārtību, kādā īsteno Programmas 4.3. prioritārā virziena “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākumu “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība ”, pasākuma mērķi un mērķa grupu, pasākumam pieejamo finansējumu, prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus.
Jānorāda, ka Programmā un saistītajos tiesību aktos tiek lietots jēdziens “sociālie mājokļi”, ar kuriem Programmas izpratnē vispārīgi saprot mājokļus, kurus pašvaldības izīrē sociālā atbalsta ietvaros īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām (skat. anotācijas sadaļu “Komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošana”). Pasākuma (Noteikumu projekta) ietvaros (tāpat kā tas arī paskaidrots Programmā) tiek konkretizēts, ka "sociālais mājoklis” ir dzīvojamā telpa (saskaņā ar tai noteikto lietošanas veidu atbilstoši būvju klasifikācijas noteikumiem), kas tiek izīrēta saskaņā ar Palīdzības likuma 3.panta 1.punktu un dzīvojamā telpa, kas tiek izīrēta saskaņā ar Palīdzības likuma 3.panta 2.punktu. Skaidrības labad jāuzsver, ka ar Noteikumu projektu netiek radīta “sociālā mājokļa” legāldefinīcija nedz Noteikumu projekta ietvaros, nedz Latvijas normatīvo aktu sistēmas ietvaros.
Savukārt nolūkā novērst iespēju, ka tiek jaukti jēdzieni “sociālais mājoklis” un “sociālais dzīvoklis”, jāpaskaidro, ka Latvijā spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros tiek lietots jēdziens “sociālais dzīvoklis”, ar kuru saprot tikai tos dzīvokļus, kuriem pašvaldība ir piešķīrusi sociālā dzīvokļa statusu saskaņā ar Palīdzības likumu un tie tiek izīrēti sevišķi mazaizsargātām personu grupām par zemāku īres maksu Palīdzības likuma 3.panta 2.punktā minētā palīdzības veida ietvaros. Tādēļ gadījumos, kad Noteikumu projektā tiek atsevišķi lietots jēdziens “sociālais dzīvoklis”/"sociālā dzīvojamā māja", tas atbilst Palīdzības likuma 21.5 panta pirmajā daļā sniegtajai jēdziena definīcijai un konkrētie nosacījumi attiecas tikai uz dzīvokļiem, kuriem ir piešķirts šis statuss.
Komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošana
Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteiktajam, ja vien Eiropas Savienības pamatā esošajos līgumos nav noteikts citādi, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds valsts atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Kā tas ir atzīts Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu[2] 17.punktā, Līguma 107.panta 1.punkts nav piemērojams situācijās, kad valsts rīkojas “īstenojot valsts varu”, vai kad publiskie subjekti rīkojas “publisko iestāžu statusā”. Subjektu var uzskatīt par tādu, kurš rīkojas, īstenojot valsts varu, ja attiecīgā darbība pieder pie valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tai piemērojamajiem noteikumiem ir saistīta ar šīm funkcijām. Raugoties vispārīgi, darbības, kuras ir valsts varas prerogatīvu neatņemama sastāvdaļa un kuras veic valsts, nav saimnieciskā darbība, izņemot, ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi ieviest tirgus mehānismu.
Pašvaldības pasākuma ietvaros radītos mājokļus drīkstēs izīrēt tikai saskaņā ar Palīdzības likumu un tajā noteiktajām personām tām ar Pašvaldību likumu noteiktās funkcijas – nodrošināt palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā - ietvaros. Pašvaldības palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā ir pieskaitāma tādai sociālo tiesību jomai kā sociālais atbalsts (jeb sociālā palīdzība plašākā nozīmē), ko valsts vai pašvaldība sniedz personām, kurām ir vajadzība pēc šāda atbalsta un kuras pašas saviem spēkiem nespēj nodrošināt attiecīgo vajadzību.[3]
Turklāt jāņem vērā, ka pasākuma ietvaros radītos dzīvokļus drīkstēs izīrēti tieši mazaizsargātākajām personām Palīdzības likuma izpratnē (netiks atbalstīta dzīvokļu izīrēšana, piemēram, speciālistu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu pašvaldībā, ņemot vērā, ka šī personu grupa nebūtu uzskatāma par mazaizsargātām personām, līdz ar to saņemto palīdzību nevarētu uzskatīt par sociālo atbalstu).
Ņemot vērā minēto, nav uzskatāms, ka pasākuma ietvaros varētu būtu piemērojami komercdarbības atbalsta noteikumi.
Vispārīgie jautājumi
Pasākuma mērķis ir nodrošināt cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem atbilstoša mājokļa pieejamību tām personām, kuras ir reģistrētas Palīdzības likumā noteiktajiem palīdzības veidiem:
1) pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana;
2) sociālā dzīvokļa izīrēšana.
Pasākumam kopējais plānotais attiecināmais finansējums ir 60 900 001 euro (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (turpmāk - ERAF) 51 765 000 euro un pašvaldību budžeta līdzfinansējums 9 135 001 euro). Ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros ir paredzēts elastības finansējums (ERAF elastības finansējuma apjoms - 8 164 651 euro un pašvaldību budžeta elastības finansējuam apjoms - 1 440 820 euro), pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne mazāk kā 51 294 529 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu 43 600 349 euro apmērā un pašvaldību finansējumu ne mazāk kā 7 694 180 euro apmērā.
Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz pasākumam kopējam plānotajam finansējuma apmēram un paredzot jaunu projeka iesniegumu atlases uzsaukumu.
Pasākumam kopējā plānotā finansējuma ietvaros atbilstoši Programmā paredzētajam ir jāsasniedz šādi rādītāji:
1)iznākuma rādītāju - jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitāte jeb maksimālais personu skaits, kuras var izmitināt jaunuzceltos vai modernizētos sociālajos mājokļos - vismaz 1 865 personas, tai skaitā līdz 2024.gada 31.decembrim - vismaz 200 personas (4.3.1. speciālā atbalsta mērķa rādītāja ID: RCO 65);
2) rezultāta rādītāju - ikgadējais jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits jeb personu skaits, kuras dzīvo jaunuzceltos vai modernizētos sociālajos mājokļos gada laikā pēc atbalsta programmas intervences - līdz 2029.gada 31.decembrim vismaz 1 865 personas (4.3.1. speciālā atbalsta mērķa rādītāja ID: RCR 67).
Ņemot vērā pašvaldību rīcībā esošo dzīvojamo fondu, indikatīvi tiek plānots, ka pasākuma ietvaros vismaz 1 200 mājokļi tiks radīti, atjaunojot jau esošās pašvaldību īpašumā esošās telpas vai telpu grupas (dzīvokļus), savukārt vismaz 665 mājokļi varētu tikt radīti no jauna, būvējot jaunas dzīvojamās mājas/pārbūvējot esošās.
Pasākumu plānots īstenot atklātu projekta iesniegumu atlašu veidā, ņemot vērā, ka personu skaits, kurš reģistrēts konkrēto palīdzības veidu saņemšanai pašvaldībās (secīgi - pašvaldību pieprasījums pēc finansējuma) krietni pārsniedz to mājokļu skaitu, kuru būtu iespējams radīt pasākuma īstenošanas rezultātā, ņemot vērā pasākumam plānoto finansējumu.
Prasības projekta iesniedzējam
Pasākuma ietvaros atbalstam pieteikties un pretendēt uz finansējumu var ikviena Latvijas Republikas pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība (kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu), ja:
1) pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā ir reģistrētas personas palīdzības saņemšanai, kas paredzēta Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā.
Programmā ir noteikts, ka ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiks atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres dzīvokļiem. Lai izpildītu šo nosacījumu, pašvaldībai sadarbības iestādē, iesniedzot projekta iesniegumu, būs jāiesniedz arī aktuālā informācija par personu skaitu pašvaldībā, kuras reģistrētas attiecīgo palīdzības veidu saņemšanai, uz projektu iesniegumu atlases nolikumā minētā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pirmo dienu, apliecinot sniegto ziņu patiesumu.
Ņemot vērā Palīdzības likumā ietverto palīdzības veidu un personu, kurām ir tiesības pretendēt uz konkrēto palīdzības veidu, uzskaitījumu, informācija pašvaldībai ir jāatspoguļo šādā griezumā: kopējais personu skaits uz projektu iesniegumu atlases nolikumā minētā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa pirmo dienu, kurš pašvaldībā reģistrēts Palīdzības likuma 3.panta 1. punktā (pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana) un 2. punktā (sociālā dzīvokļa izīrēšana) minētās palīdzības saņemšanai, tai skaitā:
1. kopējais personu skaits, kurš reģistrēts Palīdzības likuma 3. panta 1.punktā minētās palīdzības - pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana – saņemšanai, tai skaitā:
1.1. personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām (14.pants);
1.2. personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā (15.pants);
2. kopējais personu skaits, kurš reģistrēts Palīdzības likuma 3. panta 2.punktā minētās palīdzības – sociālā dzīvokļa izīrēšana – saņemšanai (personas, kurām ir tiesības īrēt sociālo dzīvokli (21.6 pants)).
Jāņem vērā, ka palīdzības sniegšana personām mājokļa jautājumu risināšanā ir katras pašvaldības autonomā funkcija, turklāt atbilstoši Palīdzības likuma regulējumam pašvaldībai ir deleģējums noteikt šīs palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī papildus Palīdzības likumā noteiktajām personu kategorijām noteikt papildus atbalstāmās personu kategorijas konkrētajā pašvaldībā. Līdz ar to sadarbības iestādei nav iespējams iegūt centralizētus datus par personu skaitu, kas reģistrētas konkrētās pašvaldībās teritorijā. Tāpēc pašvaldības pašapliecinājums par sniegto ziņu patiesumu (gan par personu skaitu, gan to atbilstību Palīdzības likuma un šo Noteikumu regulējumam) būs nepieciešams un vienlaikus pietiekams, lai pārliecinātos, ka pašvaldība var pretendēt uz atbalstu pasākuma ietvaros;
2) pašvaldības teritorijā tiek sniegti pašvaldības finansēti vai līdzfinansēti un pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Atbilstoši Programmai ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiek atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās pašvaldība nodrošina ikvienam pieejamus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, tādējādi šie ieguldījumi papildinās sociālās iekļaušanās pasākumus, veicinot speciālā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” rezultātu sasniegšanu.
Attiecībā uz pašu jēdzienu “sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi” jānorāda, ka, lai arī nepastāv tā legāldefinīcija, ar to saprot visus tos sociālos pakalpojumus, kas personai nodrošina atbalstu dzīvesvietā vai iespējami tuvāk dzīvesvietai un neietver pakalpojumus institūcijā [4].
Ņemot vērā tos sociālos pakalpojumus, kurus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomā, pašvaldībām jau šobrīd ir jāspēj nodrošināt personām dzīvesvietā vai iespējami tuvāk tai, projekta īstenošanas rezultātā radīto dzīvokļu īrniekiem ir jābūt pieejamam pašvaldības sociālajam dienestam vai arī tā attālinātajam punktam klientu pieņemšanai, kā arī aprūpes mājās pakalpojumam. Papildus tam ir jābūt pieejamam dienas aprūpes centram pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem (personām ar garīga rakstura traucējumiem un/vai personām ar invaliditāti ar fiziska rakstura traucējumiem), kā arī kādam citam sabiedrībā balstītam sociālajam pakalpojumam kādai no sociālās atstumtības riskam pakļautajām personu grupām (piemēram, dienas aprūpes centrs pensijas vecuma personām, dienas centrs bērniem vai ģimenēm ar bērniem, pensijas vecuma personām, krīzes situācijā nonākušām personām, specializētā darbnīca personām ar garīga rakstura traucējumiem, u.c.);
3) ja projekta iesniegumā paredzēts saņemt atbalstu ēku atjaunošanai vai pārbūvei/jaunbūvju, kuru būvdarbi nav pabeigti un tās nav nodotas ekspluatācijā, pabeigšanas darbiem/ jaunu dzīvojamo māju būvniecībai, tad papildus jāizpildās arī trešajam nosacījumam, kas paredz iepriekš minēto darbību atbalstīšanu tikai gadījumā, ja pašvaldībā pēdējo 24 mēnešu laikā ir notikusi, notiek vai tiek plānota uzņēmējdarbību un nodarbinātību veicinošu pasākumu īstenošana. Ņemot vērā, ka minēto atbalstāmo darbību īstenošana prasa ievērojamus ieguldījumus, uzskatāms, ka faktiski šo darbību īstenošanas rezultātā tiks radīti jauni mājokļi. Kā tas ir nostiprināts Programmā, jaunu mājokļu pieejamības nodrošināšanā jāvērtē teritoriju ekonomiskā attīstība (piemēram, darba iespējas utml.), lai nodrošinātu, ka jauni pašvaldību īres un sociālie mājokļi tiek būvēti tādās teritorijās, kurās ir nodarbinātības iespējas, tādējādi veicinot īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām iespējas iegūt darbu un uzlabot savu sociālo situāciju. Līdz ar to, lai uzskatītu, ka pašvaldība atbilst šim nosacījumam, tai projekta iesniegumā būs jāsniedz informācija par to, ka pašvaldības teritorijā pēdējo 24 mēnešu laikā (kopš projekta iesnieguma iesniegšanas dienas) ir īstenoti, tiek īstenoti uz projekta iesniegšanas brīdi vai nākotnē tiek plānota tādu pasākumu īstenošana, kas sekmē uzņēmējdarbību un uzlabo tās vidi un nodarbinātību pašvaldības teritorijā.
Ar uzņēmējdarbību un nodarbinātību veicinošiem pasākumiem saprot gan pasākumus (projektus), kuru īstenošanā pašvaldība ir tieši iesaistīta (piemēram, īstenojot pasākumu, kas tieši vērsts uz nodarbinātības pasākumu veicināšanu, uzņēmējdarbības, tai skaitā, tās nodrošinošās infrastruktūras, attīstīšanu), gan pasākumus (projektus), kuru esamību pašvaldība ir atbalstījusi, tieši neiesaistoties to īstenošanā (piemēram, pašvaldības teritorijā darbojas biznesa inkubators), bet vienlaikus tās konkrētas veiktās darbības ir sekmējušas attiecīgo aktivitāti pašvaldības teritorijā.
Augstāk minētās prasības tiks nostiprinātas un detalizētas arī pasākuma atlases vērtēšanas kritēriju kopā kā specifiskie atbilstības kritēriji.
Lai nodrošinātu, ka pašvaldības, pieņemot lēmumu par konkrēto investīciju veikšanu esošas ēkas pārbūves/atjaunošanas vai jaunas dzīvojamās mājas (tai skaitā, pabeidzot iepriekš ekspluatācijā nenodotas būves pabeigšanas darbus), izvērtē tās finansiālās iespējas ēku pēc projekta īstenošanas uzturēt atbilstoši spēkā esošajiem, tai skaitā, būvniecības normatīvajiem aktiem, visu tās dzīvesciklu un nodrošinātu tās lietošanas vērtības saglabāšanu visā tās plānotajā dzīvesciklā, Noteikumu projektā ir paredzēts, ka projekta iesniedzējam projekta iesniegumā ir jāapliecina, ka 12 mēnešu laikā pēc būves nodošanas ekspluatācijā tiks izstrādāts un sadarbības iestādei iesniegts ēkas uzturēšanas plāns ēkas dzīvesciklam, kā arī jāapliecina, ka tiks nodrošināta ēkas uzturēšanas plāna ēkas dzīvesciklam izpilde. Sadarbības iestādei, ievērojot minēto, pirmkārt, būs jāpārliecinās, vai projekta iesniegumā ir ietverti minētie apliecinājumi, kā arī, otrkārt, jāpārliecinās, ka 12 mēnešu laikā pēc konkrētās būves nodošanas ekspluatācijā finansējuma saņēmējs ir izstrādājis un iesniedzis sadarbības iestādē ēkas uzturēšanas plānu ēkas dzīvesciklam.
Lai nodrošinātu, ka pasākuma ietvaros plānotās investīcijas atbilst Programmas nosacījumiem, tai skaitā, 316. rindkopai, kurā paredzēts, ka, nodrošinot sociālo infrastruktūru, desegrācijas un nediskriminācijas principi tiks atspoguļoti arī projekta iesniegumu atlases princips, tai skaitā tiks ievērots, ka nevar tikt veicināta nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu segregācija/izolācija, saskaņā ar Noteikumu projektu, kā arī vērtēšanas kritērijiem (atbilstības kritēriji) tiek paredzēts, ka visu atbalstāmo darbību atlasē tiek vērtēts, vai investīciju veikšanas vieta atrodas integrētā vidē. Proti, tiek vērtēta pieejamība sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem no investīciju veikšanas vietas (sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas pašvaldībās parasti atrodas līdzās citu vispārējo pakalpojumu sniegšanas un infrastruktūras vietām), tāpat tiek vērtēts tas, vai esošo ēku pārbūve/atjaunošana, kā arī jauna būvniecība tiek plānota vietās, kurās ir uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas, kas nesaraujami saistīts ar to, ka šīs vietas parasti atrodas citu pakalpojumu sniegšanas vietu un infrastruktūras tuvumā. Jāuzsver, ka nesegregāciju (gan sociālā aspektā, gan ģeogrāfiskā aspektā) sekmē tas, ka pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanas rezultātā radītos dzīvokļus drīkstēs izīrēt, ievērojot spēkā esošo Palīdzības likumu, kura tiesiskais regulējums jau nosaka gan to, ka dzīvokļi personām jāpiedāvā rindas jeb reģistrācijas secībā, gan to, ka personām ir iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem un izvēlēties sev piemērotāko.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Pasākuma ietvaros tiek atbalstītas šādas darbības:
1) pašvaldības īpašumā esošu un neizīrētu atsevišķu telpu grupu atjaunošana vai pārbūve.
Tiek atbalstīts, ka pašvaldība atjauno vai pārbūvē tās īpašumā esošas tādas telpu grupas, kuras līdz projekta iesniegšanai ir vai nu jau bijušas paredzētas Palīdzības likumā noteiktās palīdzības sniegšanai vai arī tādas telpu grupas, kuras līdz tam nav bijušas izmantotas palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā.
“Telpu grupa” šo noteikumu izpratnē atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 10.punktā sniegtajai definīcijai un ir konstruktīvi norobežots un no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums, kuram ir viena vai vairākas izejas uz koplietošanas telpu vai āru un kuram būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta viena noteikta funkcija (lietošanas veids).
Svarīgi, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī telpas nav izīrētas, tādā veidā veicinot to, ka atjaunotas/pārbūvētas tiek tādas telpas, kuras projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir bijušas tādas, kuras nav dzīvošanai derīgas.
Tāpat jāuzsver, ka nav atbalstāms, ka tiek atjaunotas un pārbūvētas tādas telpu grupas, kuras atrodas ēkās, kuras kopumā atrodas tādā tehniskajā stāvokli, kas neļauj uzskatīt, ka atsevišķu telpu grupu atjaunošana/pārbūve būtu lietderīga.
2) pašvaldības īpašumā esošu un neizīrētu ēku atjaunošana vai pārbūve.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiek paredzēts, ka pašvaldība var atjaunot vai pārbūvēt ēku – gan tādu, kura līdz projekta iesniegšanai ir bijusi paredzēta Palīdzības likumā noteiktās palīdzības sniegšanai, gan tādu ēku, kura, piemēram, nav bijusi dzīvojamā ēka, secīgi, kuru pārbūvējot un mainot lietošanas veidu uz dzīvojamo ēku, būs iespējams izveidot dzīvokļus un izmantot, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Termini “atjaunošana” un “pārbūve” abu iepriekš minēto atbalstāmo darbību ietvaros tiek saprasti un lietoti Būvniecības likuma izpratnē, tādā veidā norādot, kāda veida būvdarbi tiek atbalstīti, pašvaldībai pašai nosakot piemērotāko veidu, kādā telpas padarīt par tādām, kuras būtu piemērotas to izmantošanai Palīdzības likumā noteiktās palīdzības sniegšanai. Svarīgi, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ēkas/tajā esošās telpas nav izīrētas.
Papildus norādāms, ja saskaņā ar būvniecības ieceres dokumentāciju paredzēts atjaunot vai pārbūvēt esošas ēkas daļu konkrētā apjomā (piemēram, būvprojektā paredzēts pārbūvēt 1/2 no dzīvojamās mājas), arī šāda darbība būtu atbalstāma, ņemot vērā, ka saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem arī ēkas daļēja pārbūve/atjaunošana ir ēkas pārbūve.
3) pašvaldības īpašumā esošu jaunbūvju, kuru būvdarbi nav pabeigti un tās nav nodotas ekspluatācijā, pabeigšanas darbi.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiek paredzēts, ka pašvaldība būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var pabeigt ekspluatācijā nenodotu jaunbūvju būvniecību.
4) jaunu dzīvojamo māju būvniecība.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros tiek paredzēts, ka pašvaldība būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā var būvēt jaunas dzīvojamās mājas.
Ar Noteikumu projektu ir noteikts, ka ieguldījum ir atbalstāmi un izmaksas ir attiecināmas, ja tie tiek veikti finansējuma saņēmēja īpašumā. Īpašuma tiesībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā vai finansējuma saņēmējam ir jānodrošina īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē. Nosacījums, kas ļauj nostiprināt īpašumtiesības uz finansējuma saņēmēja vārda līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai paredzēts, ņemot vērā pašvaldību sniegto informāciju, ka ir nekustamie īpašumi (pārsvarā atsevišķie dzīvokļi), kuru īpašumtiesības zemesgrāmatā nav nostiprinātas uz finansējuma saņēmēja vārda. Tā kā attiecīgo nostiprinājuma lūgumu sagatavošana īpašumtiesību nostiprināšanai nereti priekšnoteikums ir attiecīgo datu aktualizācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, savukārt šī pakalpojuma saņemšanai Valsts zemes dienestā šobrīd ir nepieciešams ilgāks laiks, Noteikumu projektā ir paredzēts, ka īpašuma tiesībām ir jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī vai līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanai sadarbības iestādē.
Paredzot šādu nosacījumu, ir izvērtēti, cita starpā, arī riski, kuru iestāšanās varētu apdraudēt ieguldījumu ilgtspēju. Pirmkārt jānorāda, ka projekta iesniedzējam pirms iekļaut konkrēto objektu projektā ir jāizvērtē, vai attiecīgo nosacījumu izpilde (īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatā uz finansējuma saņēmēja vārda) katrā konkrētā gadījumā ir pirmšķietami iespējama; otrkārt, ar Noteikumu projektu ir paredzēts, ka sākotnēji projekta iesniegumā ietvertais objektu (dzīvokļu) sarakts var tik precizēts pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas tādā ziņā, ka, attiecīgi to pamatojot sadarbības iestādei, sarakstā esošs dzīvoklis var tikt aizvietots ar citu,līdzvērtīgu dzīvokli, kurš atbilst pasākumu regulējošo noteikumu prasībām. Treškārt, svarīgi, ka Noteikumu projektā paredzēts, ka attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīts ar jaunu būvniecību (tai skaitā, esošu jaunbūvju pabeigšanas gadījumā), finansējuma saņēmēja īpašumtiesībām uz zemes īpašumu jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā līdz tiek noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu.
Pasākuma ietvaros ir atbalstāms, ka tiek atjaunotas/pārbūvētas vai izbūvētas tādas telpas, kuras līdz šim ir bijušas kopmītņu tipa telpas, pārveidojot tās par atsevišķām dzīvojamām telpām (dzīvokļiem), taču nav atbalstāms, ka šādi kopmītņu tipa dzīvokļi tiek radīti no jauna.
Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 4.3. prioritātes “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noteiktajam intervences kodam Nr.126 “Mājokļu infrastruktūra (personām, kas nav migranti, bēgļi un personas, kurām piešķirta starptautiskā aizsardzība vai kuras uz tādu piesakās)” (ERAF finansējums 51 765 000 euro).
Projektu īstenošanā ir noteiktas atbalstāmās darbības horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un paredzētas attiecināmās izmaksas konsultatīva rakstura pasākumu par būvētās vides, teritorijas labiekārtošanas, iekārtu un ierīču virtuves un sanitāro telpu funkcionalitātes un piekļūstamības personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem nodrošināšanai.
Noteikumu projekts nosaka attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Noteikumu projektā ir noteikti arī attiecināmo izmaksu griesti uz vienu radīto dzīvokli, tādā veidā sekmējot un vienlaikus arī nodrošinot Pasākuma ietvaros noteikto iznākuma rādītāju sasniegšanu.
Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst Noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās, sākot ar 2021.gada 1.janvāri (ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060) 63.panta 2.punkta nosacījumus). Vienlaikus jāņem vērā, ka, ievērojot Regulas Nr.2021/1060 63.panta 6.punktu, kurš nosaka, ka darbības atbalsta saņemšanai no fondiem neatlasa, ja tās ir faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms ir iesniegts pieteikums par finansējumu atbilstoši programmai, ir pieļaujams, ka projekta iesniedzējs projekta iesniegumā ietver tādas atbalstāmās darbības, kuras ir jau uzsāktas īstenot (piemēram, ir izstrādāta projekta iesniegumu pamatojošā dokumentācija), taču nav pieļaujams, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī visos vai katrā atsevišķā objektā paredzētie būvdarbi būtu pilnībā pabeigti (par to liecinātu akts par būvdarbu pieņemšanu no pasūtītāja puses vai būvniecības normatīvajos aktos cits paredzētais apliecinājums par darbu pabeigšanu) un projekta mērķis ir sasniegts.
Atbilstoši Noteikumu projektam, ņemot vērā Regulas Nr. 2021/1060 64.panta 1.punkta “c” apakšpunkta nosacījumus, pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, ir uzskatāms par attiecināmām izmaksām projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) un projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Papildus jānorāda, ka Projektu īstenošanā tiks nodrošināta dubultā finansējuma riska novēršana attiecībā uz projektiem, kuru kopējās izmaksas ir zem 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) tādā pašā kartībā, kādā riska novēršana tiek īstenota attiecībām uz visām citām izmaksām.
Noteikumu projekta izstrādes laikā tika izvērtēta iespēja attiecināmās izmaksas noteikt, piemērojot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem. Izvērtējot šo iespēju, tika secināts, ka, ņemot vērā, ka dzīvokļi, kurus projektu iesniedzēji pasākuma ietvaros plāno atjaunot/pārbūvēt, ir dzīvošanai nederīgi (ir pašvaldības dzīvojamā fondā bet nav izīrēti) un, lai nodrošinātu to atbilstību stāvoklim, kas ir dzīvošanai derīgs, katrā no tiem ir nepieciešams veikt atšķirīgus uzlabojumus (atšķiras būvdarbu klāsts), līdz ar to arī nepieciešamais finansējums katra dzīvokļa atjaunošanai/pārbūvei ievērojami atšķiras.
Minētais arī ir iemesls, kādēļ ar Noteikumu projektu ir noteikts maksimāli pieejamais ERAF finansējuma apmērs uz dzīvokli vidēji projekta iesnieguma ietvaros.
Noteikumu projektā paredzēts, ja atbalstāmo darbību īstenošanas rezultātā atjaunotajai, pārbūvētajai vai izbūvētajai dzīvojamai mājai saskaņā ar projekta iesniegumā ietverto informāciju ir plānots piešķirt sociālās dzīvojamās mājas statusu atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, projekta iesniedzējam ir tiesības izmantot platību, kas nepārsniedz 20% no dzīvojamās mājas kopējās platības, sociālo pakalpojumu sniegšanai. Izmaksas, kuras rodas par tās dzīvojamās mājas daļas izveidi, kuru pēc projekta īstenošanas tiek plānots izmantot atbilstoši normatīvajiem aktiem par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, netiek attiecinātas.
Minētās izmaksas, kas netiek attiecinātas, netiek iekļautas projektā kā neattiecināmās izmaksas, bet par tām tiek pievienota papildinoša informācija projekta iesniegumam tiktāl, cik tas nepieciešams projekta atbilstības izvērtēšanai.
Projekta iesniegumu atlase un projekta iesniegumam izvirzītās prasības
Pasākumu tiek plānots īstenot atklātas projekta iesniegumu atlases veidā divu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:
1) pirmās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros atlasa un atbalsta projektus, kuros paredzēts veikt atsevišķu telpu grupu atjaunošanu vai pārbūvi un projektus, kuros paredzēts veikt ēku atjaunošanu vai pārbūvi.
Tas nozīmē, ka pirmās atlases kārtas ietvaros vienas pašvaldības teritorijas ietvaros viens projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu par atsevišķu telpu grupu atjaunošanu/pārbūvi, iekļaujot šajā projekta iesniegumā visus objektus (adreses), kuros nepieciešams veikt minēto atbalstāmo darbību, kā arī vienu projekta iesniegumu par ēkas atjaunošanu vai pārbūvi, iekļaujot šajā projekta iesniegumā visus objektus (adreses), kuros nepieciešams veikt minēto atbalstāmo darbību.
2) otrās projekta iesniegumu atlases kārtas ietvaros atlasa un atbalsta projektus, kuros ir paredzēts veikt jaunbūvju, kuru būvdarbi nav pabeigti un tās nav nodotas ekspluatācijā, pabeigšanas darbi, kā arī veikt jaunu dzīvojamo māju būvniecību.
Tas nozīmē, ka otrās atlases kārtas ietvaros viens projekta iesniedzējs (viena pašvaldība) var iesniegt vienu projekta iesniegumu par jaunbūvju pabeigšanas darbu īstenošanu un jaunu dzīvojamo māju būvniecību. Jāuzsver, ka minētajā vienā projekta iesniegumā var iekļaut gan tos objektus (jaunbūves), kuru būvdarbi nav pabeigti un tās nepieciešams pabeigt, gan plānoto jaunu dzīvojamo māju būvniecību.
Ņemot vērā būvniecības izmaksu ievērojamo pieaugumu (pēc Programmas apstiprināšanas) un nespēju īstenot projektus saskaņā ar Noteikumu projektā ietvertajiem nosacījumiem (plānotais attiecināmo izmaksu apmērs, lai sasniegtu pasākuma rādītājus) tieši jaunas dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā, lai nodrošinātu jaunas dzīvojamās mājas būvniecības izmaksu attiecināšanu šobrīd aktuālajā apjomā, vienlaikus neaizkavējot citu atbalstāmo darbību atlasīšanu, apstiprināšanu un īstenošanu, Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde ir sagatavojusi un plāno iesniegt Vadošajai iestādei priekšlikumus grozījumiem Programmā, paredzot samazināt pasākuma ietvaros sasniedzamo rādītāju tieši jaunas būvniecības izmaksu pieauguma dēļ. Vienlaikus netiek plānots, ka gala rādītāju potenciālais samazinājums ietekmētu starprādītāju (līdz 2024.gada 31.decembrim) sasniegšanu.
Ja Eiropas Komisijas neatbalstīs pasākuma ietvaros noteikto uzraudzības rādītāju grozījumus, Ekonomikas ministrijas kā atbildīgā iestāde sagatavos priekšlikumus rīcībai, lai nodrošinātu rādītāju sasniegšanu Programmā paredzētajā apjomā.
Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto, Noteikumu projektā ir noteikts, ka jaunu dzīvojamo māju būvniecību plānots atbalstīt pasākuma otrās kārtas ietvaros, kuru varētu izsludināt pēc tam, kad būtu saņemts Eiropas Komisijas akcepts attiecīgo rādītāju (rezultāta un iznākuma) samazinājumam. Pēc minētā Eiropas Komisijas akcepta varēs noteikt konkrētus (faktiskajam izmaksu apjomam atbilstošus) attiecināmo izmaksu ierobežojumus jaunu dzīvojamo māju būvniecībai. Šo Noteikumu projekta izstrādes brīdī Ekonomikas ministrijas sagatavotajā priekšlikumā Programmas grozījumiem tiek paredzēts attiecināmo būvniecības izmaksu apmēru jaunu dzīvojamo māju būvniecības gadījumā noteikt 105 300 euro apmērā vidēji par vienu izbūvēto dzīvokli. Šajā kontekstā jāvērš uzmanība, ka pēc attiecīgo rādītāju un attiecināmo izmaksu grozījumu akceptēšanas no Eiropas Komisijas puses, tiks veikti arī attiecīgi grozījumi šajos Noteikumos ar mērķi precizēt, cita starpā, gan aktuālo ierobežojumu attiecināmo izmaksu apmēram, gan vienam projekta iesniegumam (pašvaldības līmenī).Turklāt jāņem vērā, ka uz brīdi, kad provizoriski varētu izsludināt otro atlases kārtu par jaunu dzīvojamo māju būvniecību, būs noslēgusies Pasākuma pirmā atlases kārta, kas ļaus precizēt Pasākumam aktuāli kopējo pieejamo finansējumu, līdz ar to būs iespēja finansējuma atlikumu (ja tāds radīsies) no pirmās kārtas novirzīt jaunas būvniecības darbībām. Ņemot vērā, ka plānotās otrās kārtas ietvaros realizējamās investīcijas (jauna būvniecība) ir apjomīgākās un laikietilpīgākās, lai neapdraudētu rādītāju sasniegšanu šobrīd noteiktajā apjomā līdz 2029.gada 31.decembrim, otrās kārtas atlases izsludināšanas termiņš nevar būt vēlāks kā līdz 2025.gada 31.decembrim.
Kopējais personu, kuras Latvijā ir reģistrētas pašvaldībās dzīvojamās telpas izīrēšanas un sociālā dzīvokļa izīrēšanas palīdzības saņemšanai, skaits ir vairāk nekā pieci tūkstoši. Pasākuma mērķis no mājokļu politikas īstenošanas valstī viedokļa ir ne tikai nodrošināt pieejamu un adekvātu mājokli katrai personai, kura ir sociāli un ekonomiski mazaizsargāta, bet arī kopumā valstī samazināt esošo rindu uz pašvaldību dzīvokļiem. Līdz ar to ir svarīgi, lai atbalstīto projektu īstenošanas rezultātā valstī pēc iespējas samazinātos rinda uz pašvaldību dzīvokļiem kopumā, tādā veidā mazinot arī sociālo spriedzi, kas pastāv sevišķi tajās pašvaldībās, kurās ir ievērojams reģistrēto personu skaits, kuras attiecīgo palīdzību (tiesības īrēt pašvaldības īres vai sociālo dzīvokli) gaida pat vairākus gadus. Tādēļ arī projekta iesniegumu vērtēšanā (kvalitātes kritēriju ietvaros) priekšroka tiks dota tiem projektiem, kuros paredzēts atjaunot vai izbūvēt pēc iespējas vairāk dzīvokļus un kuru pašvaldībās ir vairāk to personu, kuras saskaņā ar Palīdzības likumu ir nodrošināmas ar dzīvokli pirmām kārtām. Ņemot vērā ierobežoto pasākumam pieejamo finansējuma apmēru, kas nav pietiekams, lai pilnībā varētu nodrošināt visas personas valstī, kuras ir reģistrējušās pašvaldībā attiecīgās palīdzības saņemšanai, kā arī iepazīstoties ar iepriekš minētās veiktās aptaujas ietvaros saņemto informāciju par reģistrēto personu skaitu katrā pašvaldībā, Ekonomikas ministrija kā par mājokļu politikas izstrādi atbildīgā iestāde ir izdarījusi secinājumu, ka, lai sasniegtu pasākuma mērķi, primāri atbalsts jāsniedz tām pašvaldībām, kurās rinda uz pašvaldības dzīvokļiem ir visakūtākā un kuras projekta īstenošanas rezultātā pēc iespējas vairāk samazina šo rindu. Tādā veidā tiek risināts dzīvokļu pieejamības jautājums ne tikai individuālu personu līmenī un pašvaldības ietvaros, bet valstī kopumā samazinot rindu. Tas, savukārt, sekmē pasākuma mērķa un tā rādītāju sasniegšanu.
Ņemot vērā minēto, ar Noteikumu projektu ir noteikts, ka projekta kopējo izmaksu minimālais apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), tādā veidā nodrošinot, ka projekta īstenošanas rezultātā dzīvokļi tiek nodrošināti pēc iespējas lielākam personu skaitam.
Noteikumu projekta izstrādes laikā šis atlases nosacījums tika diskutēts ar pašvaldībām, tai skaitā, to pārstāvošajām organizācijām (Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Reģionālo attīstības centru apvienība) un nedz Noteikumu projekta izstrādes/saskaņošanas laikā, nedz vērtēšanas kritēriju saskaņošanas procedūrā par to iebildumi no pašvaldībām/to pārstāvošajām organizācijām netika saņemti.
Ņemot vērā pieejamo ierobežoto pasākuma finansējumu apjomu, ar Noteikumu projektu tiek paredzēti kopējo attiecināmo izmaksu griesti vienam projekta iesniegumam (pašvaldībai).
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas veikto aptauju Rīgas valstspilsētas pašvaldībā personu, kuras reģistrētas Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai, ir ievērojami lielāks nekā citās Latvijas pašvaldībās (no kopējā Latvijas pašvaldībās reģistrēto personu skaita (5022 personas), Rīgā reģistrēto personu skaits ir gandrīz 40% no kopējā skaita (1981 persona)). Līdz ar to tiek paredzēti diferencēti projektu iesniegumu attiecināmo izmaksu griesti Rīgas valstspilsētas pašvaldībai un pārējām Latvijas pašvaldībām.
Pasākuma izstrādes laikā Ekonomikas ministrija veica pašvaldību aptauju ar Reģionālo attīstības centru apvienības un Latvijas Pašvaldību savienības starpniecību, lai noskaidrotu pašvaldību potenciālās iespējas dalībai pasākumā. Analizējot saņemto informāciju kopsakarā ar informāciju par rindām pašvaldībās, Noteikumu projektā ietvertie maksimālo attiecināmo izmaksu griesti atspoguļo situāciju, kuras ietvaros, īstenojot projektus, tiktu sasniegts balanss starp rindu mazināšanu pašvaldībās un iespēju pašvaldībām pretendēt uz finansējumu projektu īstenošanai.
Ņemot vērā, ka pasākums tiek īstenots atklātu projekta iesniegumu atlases veidā, jānorāda, ka atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027.gada plānošanas perioda vadības likuma regulējumam pasākuma ietvaros ir izstrādāti kvalitātes kritēriji, kuri 2023.gada 5.aprīlī ir saskaņoti Uzraudzības komitejas apakškomitejā un tiks virzīti apstiprināšanai Uzraudzības komitejā un kuri būs vērsti uz to, lai priekšroku dotu to pašvaldību projektiem:
- kuru īstenošanas rezultātā tiks radīti vairāk mājokļu, tādā veidā apmierinot mājokļu vajadzību pēc iespējas lielākam vismazaizsargātāko personu skaitam visā Latvijā;
- kuru īstenošanas rezultātā visbūtiskāk tiks samazināta tās teritorijā esošās rindas uz pašvaldības dzīvokļiem;
- kuri veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī visiem projekta iesniegumā paredzētajiem būvdarbiem ir vismaz šāda gatavība:
1) sagatavots projektēšanas uzdevuma projekts (tai skaitā, ja tiek plānota apvienotā projektēšana un būvdarbi) vai projekta iesniegumā ir ietverts projekta iesniedzēja apliecinājums par to, ka plānoto būvdarbu veikšanai nav nepieciešams paziņojums par būvniecību, paskaidrojuma raksta akcepts vai būvatļauja.
Jānorāda, ka par apliecinājuma patiesumu atbild pats projekta iesniedzējs, turklāt tam šaubu gadījumā par to, vai konkrētajiem darbiem ir vai nav nepieciešams sagatavot būvniecības ieceres dokumentācija, ir tiesības vērsties būvvaldē, lai pārliecinātos par konkrēto darbu atbilstību būvniecības tiesiskajam regulējumam. Sadarbības iestādei šaubu gadījumā par to, vai apliecinājumā ietvertā informācija ir korekta, ir tiesības gan pieprasīt papildus informāciju no projekta iesniedzēja, gan gūt apstiprinājumu par tās patiesumu būvvaldē.
2) sagatavota indikatīva būvdarbu izmaksu aplēse (tāme).
Noteikumu projekta labākai uztveramībai būtu nepieciešams vērst uzmanību uz to, ka būvniecības regulējumā ar 2021.gadu ir mainījies jēdziena “būvprojekts” tvērums. Līdz šim par būvprojektu tika uzskatīti tikai tas dokumentu kopums, kas bija nepieciešams būvatļaujas izdošanai. Šobrīd par būvprojektu ir uzskatāms arī tas dokumentu kopums, kas tiek pievienots, piemēram, paskaidrojuma rakstam vai paziņojumam par būvniecību. Īpaši jānorāda ka kā projektēšanas pakalpojumu var iepirkt arī tāda būvprojekta izstrādi, kura realizācijai nav nepieciešama būvatļauja, paskaidrojuma raksta akcepts vai paziņojums par būvniecību.
Tā, piemēram, inženiertīkla ierīkošanas vai pārbūves gadījumā pievieno atbilstoša būvspeciālista apstiprinātu iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu (šāda plāna sagatavošanas izmaksas varēs iekļaut projektā kā attiecināmās izmaksas kā projekta sagatavošanas izmaksas).
Attiecībā uz būvdarbu izmaksu aplēsi (tāmi) jānorāda, ka Noteikumu projekta izpratnē ar to nav jāsaprot būvdarbu izmaksu tāmi Latvijas būvnormatīva LBN 501-17 "Būvizmaksu noteikšanas kārtība" izpratnē.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi.
Lai uzskatītu, ka projekts ir pabeigts, finansējuma saņēmējam ir jābūt pabeigušam ne tikai visus būvdarbus visos objektos (adresēs), kas paredzēji projektā, bet arī visiem projektā paredzētajiem dzīvokļiem ir jābūt izīrētiem, ko apliecina attiecīgs dzīvojamo telpu īres līgums (sadarbības iestādei iesniegta tā kopija). Tāpat finansējuma saņēmējam vienošanās vai līgumā par projekta īstenošanu noteiktajā kārtībā un apjomā ir pienākums sniegt informāciju sadarbības iestādei par noslēgtajiem dzīvojamo telpu īres līgumiem projekta ietvaros atjaunotā, pārbūvētā vai izbūvētā dzīvokļa izīrēšanas gadījumā visā uzraudzības periodā. Lai nodrošinātu projekta ietvaros sasniegto rezultātu ilglaicīgumu (nepieļaujot projektā būtiskas izmaiņas), finansējuma saņēmējam jānodrošina, ka projekta īstenošanas rezultātā izbūvētie, pārbūvētie vai atjaunotie dzīvokļi tiek izīrēti Palīdzības likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzētās palīdzības sniegšanai personām, kuras saskaņā ar minēto likumu ir tiesīgas saņemt konkrētos palīdzības veidus. Gadījumā, ja uzraudzības perioda laikā konkrētās pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā vairs nav reģistrētas personas palīdzības saņemšanai, kas paredzēta likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 3. panta 1. un 2.punktā, jo visām personām jau ir sniegta palīdzībā, pašvaldībai ir tiesības minētos dzīvokļus izīrēt arī citu likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” palīdzības veidu sniegšanai (izņemot dzīvojamās telpas izīrēšanu kvalificētiem speciālistiem saskaņā ar Palīdzības likuma III1 nodaļu) likumā minētajām personu kategorijām, attiecīgo informāciju sniedzot un pamatojot sadarbības iestādei vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā, ka atbalstāmās darbības - atsevišķu telpu grupu atjaunošana vai pārbūve - ietvaros vienā projekta iesniegumā var tikt iekļauts ievērojams objektu (dzīvokļu) skaits un dažos gadījumos pietiekami laikietilpīgo projektu īstenošanas termiņu, objektīvu iemeslu dēļ kādā no objektiem (dzīvokļiem) pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas var zust nepieciešamība vai iespēja konkrēto dzīvokli (objektu) atjaunot/pārbūvēt. Tādēļ būtu pieļaujams, ka sākotnēji projekta iesniegumā ietvertais objektu (dzīvokļu) sarakts var tik precizēts precizēts pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas tādā ziņā, ka,attiecīgi to pamatojot sadarbības iestādei, sarakstā esošs dzīvoklis var tikt aizvietots ar citu, līdzvērtīgu dzīvokli, kurš atbilst pasākumu regulējošo noteikumu prasībām. Vienlaikus jānorāda, ka sākotnēji iesniegtais dzīvokļu skaits nevar tikt samazināts, ņemot vērā, ka projekta īstenošanas rezultātā radīto dzīvokļu skaits tiek ņemts vērā, vērtējot projektu iesniegumus (kā kvalitātes kritērijs). Dzīvokļu skaita samazinājums pēc projekta iesnieguma iesniegšanas un apstiprināšanas varētu radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem projekta iesniegumu iesniedzējiem.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc vienošanās/līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējum. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības,tās iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kuriem ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā Pasākuma plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums.
Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī noteikumu projekta 40.punkta nosacījumiem. Minētais nosacījums tiks kontrolēts sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja vienošanās/līguma par projekta īstenošanu ietvaros.Nosacījums attiecībā uz avansa pieprasījuma piesaisti saimnieciskajam gadam nepieciešams, lai jau preventīvi veidotu finanšu izlietojumu disciplinējošus pasākumus.
Ņemot vērā, ka enerģijas ražošana un tālāka pārdošana ir darbība tirgū, kurai piešķirot atbalstu tas būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, lai nodrošinātu, ka atbalsts atjaunojamos energoresursus izmantojošu enerģiju ražojošu avotu iegādei un uzstādīšanai nav jāskata komercdarbības atbalsta kontekstā, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka 100 procenti no gadā ar pasākuma ietvaros iegādātajām iekārtām saražotās elektroenerģijas tiek izmantota dzīvojamā mājā dzīvojošo pašpatēriņa vajadzībām, kā arī nodrošina, ka tiek veikta objektā saražotā un patērētā elektroenerģijas apjoma precīza datu uzskaite.
Atbalsta sniedzējs nodrošina augstāk minētā nosacījuma ievērošanu uzstādīto iekārtu amortizācijas periodā, kas nav īsāks par atjaunojamo energoresursu izmantojošo iekārtu amortizācijas minimālo periodu, kas ir pieci gadi. Lai nodrošinātu korektu, investīcijas mērķim un saturam atbilstošu projekta pēcuzraudzību, Noteikumu projekts neparedz iekārtām amortizācijas periodu garāku kā projekta pēcuzraudzības periodu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” prasībām attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojumu un lietderīgās lietošanas laika pieņemšanas nosacījumiem.
Nosacījuma izpildi apliecina sadarbības iestādes ikgadējas pārbaudes piecu gadu periodā, pirmreizēju pārbaudi veicot 14 mēnešu laikā pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.
Informāciju par saražoto un patērēto elektroenerģiju līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā kārtībā Finansējuma saņēmējam ir jāiesniedz sadarbības iestādei.
Atbilstoši Noteikumu projektam finansējuma saņēmējam, īstenojot projektu, ir jānodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām, kā arī jāparaksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Tas nozīmē, ka bez apliecinājuma par interešu konflikta neesamību parakstīšanas finansējuma saņēmējam ir jāizstrādā nosacījumi, kā tas pārliecinās par interešu konflikta (ievērojot Regulas 2018/1046 61. pantā noteikto), krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificējot apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, jānosaka veicamos pasākumus un jāizstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
Pašvaldību īstenotajiem projektiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18.jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta izpratnē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk - NBK) noteiktajiem vides principiem un atbilst šādiem tiem pakārtotiem sešiem kritērijiem atbilstoši Programmā ietvertajam izvērtējumam attiecībā uz pasākumu:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Lai nodrošinātu iepriekš minētā NBK principa ievērošanu, paredzētas vairākas atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu pozīcijas, kā arī ir paredzēti attiecīgi projektu iesniegumu vērtanas kritēriji (atbilstības kritēriji) un ievēroti nacionālie normatīvie akti vides un klimata jomā.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju “klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas” tiks ievērota prasība, ka jaunās pašvaldību sociālās un īres dzīvokļu dzīvojamās mājas tiks būvētas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas (saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 8.aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 3. pielikumu), savukārt, esošās pašvaldību ēkas tiks pārbūvētas, ievērojot LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika". Minētās prasības, izbūvējot un pārbūvējot dzīvojamās mājas, būs jāpiemēro un obligāti jāievēro tāpat kā jebkurš būvnormatīvs/būvniecības procesu regulējošs normatīvais akts. Prasību izpilde tiek kontrolēta būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā apjomā un kārtībā. Arī Noteikumu projektā ir ietverta prasība, ka jaunām dzīvojamām mājām jābūt gandrīz nulles enerģijās ēkām.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju “pielāgošanās klimata pārmaiņām” projektā plānotās atbalstāmās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi uz klimatu, cilvēkiem un dabu, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.
Jaunās pašvaldību sociālās un īres dzīvojamās mājas tiks būvētas atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus atbilstoši LBN 223-15 noteiktajām prasībām un saskaņā ar LBN 003-19 ietvertajiem klimatoloģiskajiem datiem.
Tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, jauno pašvaldību sociālo un īres dzīvojamo māju būvniecības darbu laikā būs jāievēro vispārpiemērojamās un vispārsaistošās būvniecību regulējošo normatīvo aktu, tai skaitā, LBN prasības, cita starpā, arī attiecībā uz apkures sistēmu un ventilācijas sistēmu projektēšanu un izbūvi, kā arī energoefektivitātes prasības.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju "ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība" jānorāda, ka dzīvojamās mājas būvniecības gadījumā pieminēto būvnormatīvu LBN 223-15 un LB 003-19 piemērošanas obligātums izriet jau no Būvniecības likuma, kurš paģēr to piemērošanu. To izpildes kontrole tiek nodrošināta būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā apjomā un kārtībā.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju “pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to pārstrādi” plānots, ka radušies būvniecības atkritumi, kuri nav bīstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus, katru gadu tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei, vai arī tiek veikta minētajos atkritumos esošo materiālu reģenerācija (tai skaitā izmanto izrakto tilpju aizpildīšanai) ne mazāk kā 70 % apmērā (pēc svara) no kopējā kalendāra gadā radītā būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu daudzuma, ievērojot Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumus Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi”. Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumu Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” piemērošana ir obligāta visiem atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajiem. To kontrole tiek veikta būvniecības un vides aizsardzības normatīvo aktu noteiktajā apjomā un kārtībā.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju “piesārņojuma novēršana un kontrole” jānorāda, ka, pārbūvējot esošās pašvaldību īres un sociālās dzīvojamās mājas, tai skaitā, atjaunojot atsevišķus dzīvokļus, kuros kā celtniecības materiāli ir izmantoti azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošus izstrādājumus apstrādās un transportēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tai skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē; azbesta atkritumu tālākā apsaimniekošana paredzēta atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”. Minēto prasību izpilde tiks nodrošināta tādā veidā, ka Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu” piemērošanas obligātums izriet jau no vispārējām atkritumu apsaimniekošanas prasībām, kas ir jāievēro visām atkritumu apsaimniekošanā iesaistītajām personām. To kontrole tiek veikta būvniecības un vides aizsardzības normatīvo aktu noteiktajā apjomā un kārtībā.
Attiecībā uz NBK principa kritēriju “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” plānots, ka jaunas infrastruktūras attīstība vai būvniecības darbības netiek plānotas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām. Minēto prasību izpilde tiks nodrošināta tādā veidā, ka, veicot jebkurus būvdarbus Latvijas Republikas teritorijā, būvniecības procesā iesaistītajām personām ir obligāti jāpiemēro Būvniecības likums, tai skaitā ir jāievēro arī teritorijas plānošanas principi un attiecīgie normatīvie akti, kas aizliedz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvi šādās teritorijās.
Pasākuma ietvaros finansējums saņēmējs, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbību saturam un specifikai, ievēro Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, kā arī dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu.
Eiropas Jaunā Bauhaus principu ievērošana Latvijā jau notiek. Piemēram, principa “ilgtspējība” ievērošanas tiek nodrošināta, īstenojot zaļo publisko iepirkumu.
[1] “Policy Actions for Affordable Housing in Latvia”, OECD, 2020. Pieejams: https://issuu.com/oecd.publishing/docs/latvia_housing_report_web-1
[2] Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2016. gada 19. jūlijs, Nr. C 262/1
[3] Augstākās tiesas 2010. gada 6. maija spriedums lietā Nr. SKA–171/2010
[4] Pētījums “Esošo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas sistēmas analīze”. Pieejams:http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/petijums_2017_lm_petijums_par_esoso_sabiedrib_balstit_soc_pakalp_snieg_un_finan_sist_analize_I_sejums.doc
[5] https://vspmis.lm.gov.lv/Public/PublicetsPakalpojums
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" minētajām vismazākaizsargātākajām personu grupām tiks nodrošināta iespēja īrēt pašvaldības īres/sociālo dzīvokli
Juridiskās personas
- Pašvaldības, to izveidotas iestādes un pašvaldību kapitālsabiedrības
Ietekmes apraksts
Pašvaldībām, to izveidotām iestādēm, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrībām, īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Pasākumam kopējais plānotais finansējums ir 60,9 milj. euro, no kura lielākā daļa ir paredzēta tieši būvniecības izmaksu segšanai, kā rezultātā tiks celts būvniecības apjoms.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Pasākumam būs pozitīva ietekme uz nodarbinātību, ņemot vērā, ka jauni pašvaldību īres un sociālie mājokļi Pasākuma ietvaros tiks būvēti tādās teritorijās, kurās ir nodarbinātības iespējas, tādējādi veicinot īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām iespējas iegūt darbu un uzlabot savu sociālo situāciju.
Tāpat Pasākums radīs pozitīvu ietekmi arī uz būvniecības nozarē strādājošajiem, ņemot vērā, ka Pasākumam plānotais kopējais finansējums ir 60,9 milj. euro un lielākā daļa no šī finansējuma ir paredzēta tieši būvniecības izmaksu segšanai.
Tāpat Pasākums radīs pozitīvu ietekmi arī uz būvniecības nozarē strādājošajiem, ņemot vērā, ka Pasākumam plānotais kopējais finansējums ir 60,9 milj. euro un lielākā daļa no šī finansējuma ir paredzēta tieši būvniecības izmaksu segšanai.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
5 100 000
0
8 925 000
11 900 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
5 100 000
0
8 925 000
11 900 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
6 000 000
0
10 500 000
14 000 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
5 100 000
0
8 925 000
11 900 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
900 000
0
1 575 000
2 100 000
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-900 000
0
-1 575 000
-2 100 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-900 000
0
-1 575 000
-2 100 000
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-900 000
-1 575 000
-2 100 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-900 000
-1 575 000
-2 100 000
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Indikatīvais finansējuma sadalījums 2024., 2025. un 2026.gadam
2024., 2025. un 2026. gadā projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim ir ne mazāks kā 51 294 529 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums 43 600 349 euro apmērā un pašvaldību finansējums ne mazāk kā 7 694 180 euro apmērā.
Uzsaukums par elastības finansējumu plānots pēc 2025. gada 31. decembra, kura ietekme uz valsts budžetu plānota 2026. gadā.
Pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 60 900 001 euro, tai skaitā ERAF finansējums 51 765 000 euro (no tā elastības finansējums – 8 164 651 euro) un pašvaldību finansējums – ne mazāks kā 9 135 001 euro (no tā elastības finansējums - 1 440 820 euro)
Kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido Pasākuma ERAF finansējums 51 765 000 euro apmērā.
Kopējo valsts budžeta izdevumu summu veido plānotais kopējais projektu attiecināmo izmaksu finansējums, tai skaitā, nepieciešamais ERAF finansējums 85% apmērā un pašvaldību finansējums 15% apmērā: 51 765 000 + 9 135 001 = 60 900 001 euro
Ekonomikas ministrijas plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2024.gadā: 6 000 000 euro (ERAF finansējums 5 100 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 900 000 euro);
2025.gadā: 10 500 000 euro (ERAF finansējums 8 925 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 1 575 000 euro);
2026.gadā: 14 000 000 euro (ERAF finansējums 11 900 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 2 100 000 euro);
2027.gadā: 14 000 000 euro (ERAF finansējums 11 900 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 2 100 000 euro);
2028.gadā: 12 000 000 euro (ERAF finansējums 10 200 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 1 800 000 euro);
2029.gadā: 4 400 001 euro (ERAF finansējums 3 740 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 660 001 euro).
2024., 2025. un 2026. gadā projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai.
Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim ir ne mazāks kā 51 294 529 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums 43 600 349 euro apmērā un pašvaldību finansējums ne mazāk kā 7 694 180 euro apmērā.
Uzsaukums par elastības finansējumu plānots pēc 2025. gada 31. decembra, kura ietekme uz valsts budžetu plānota 2026. gadā.
Pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 60 900 001 euro, tai skaitā ERAF finansējums 51 765 000 euro (no tā elastības finansējums – 8 164 651 euro) un pašvaldību finansējums – ne mazāks kā 9 135 001 euro (no tā elastības finansējums - 1 440 820 euro)
Kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido Pasākuma ERAF finansējums 51 765 000 euro apmērā.
Kopējo valsts budžeta izdevumu summu veido plānotais kopējais projektu attiecināmo izmaksu finansējums, tai skaitā, nepieciešamais ERAF finansējums 85% apmērā un pašvaldību finansējums 15% apmērā: 51 765 000 + 9 135 001 = 60 900 001 euro
Ekonomikas ministrijas plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2024.gadā: 6 000 000 euro (ERAF finansējums 5 100 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 900 000 euro);
2025.gadā: 10 500 000 euro (ERAF finansējums 8 925 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 1 575 000 euro);
2026.gadā: 14 000 000 euro (ERAF finansējums 11 900 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 2 100 000 euro);
2027.gadā: 14 000 000 euro (ERAF finansējums 11 900 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 2 100 000 euro);
2028.gadā: 12 000 000 euro (ERAF finansējums 10 200 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 1 800 000 euro);
2029.gadā: 4 400 001 euro (ERAF finansējums 3 740 000 euro un pašvaldību līdzfinansējums 660 001 euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts ietekmē amata vietu skaitu, t.i., plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta pasākumu īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros.
Cita informācija
Nepieciešamo finansējumu Finanšu ministrija lūgs pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47.pants
37.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50.pants
37.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
34.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
65.pants
37.12. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
JāCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/ee80c27a-7e55-47ca-b332-7b128116ad61/export_opinions
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības procesa rezultātā viedokļi no sabiedrības netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Tiesību akta projekts apspriests ar Reģionālo attīstības centru apvienību, Latvijas Pašvaldību savienību, savu viedokli izteikušas arī atsevišķas pašvaldības.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomikas ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu īstenošanas rezultātā tiks sekmēta pašvaldību iespēja nodrošināt personām pašvaldību īres un sociālos dzīvokļus
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ietekme uz NAP 2027 rādītājiem: 343, 345, 346, 347
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas sekmēs konkrēto pašvaldību teritoriju attīstību, jo pašvaldībās, kurās ir nodarbinātības iespējas personām tiks nodrošināts mājoklis
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu ieviesējiem jānodrošina, ka projekts izpilda nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks vērtēta projektu iesniegumu atbilstība horizontālajam principam "klimatdrošināšana"
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks nodrošināta cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem atbilstoša mājokļa pieejamība sociāli mazaizsargātām personām.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanai.
Projektu ietvaros tiks īstenotas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbības. Tā, piemēram:
vispārīgas
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina personu ar invaliditāti piesaisti un nodrošina iekļaujošus darba apstākļus;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”;
specifiskas
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums un iegūto punktu skaits nav zemāks par 8 (LM vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma metodika pieejama šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/vides-un-informacijas-pieklustamibas-pasnovertejums-saskana-ar-lbn-200-21);
- tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par būvētās vides, teritorijas labiekārtošanas, iekārtu un ierīču virtuves un sanitāro telpu funkcionalitātes un piekļūstamības personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem nodrošināšanai;
- būvprojektu izstrādē papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projektu ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši vadlīnijām “Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam”. Pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/ieteikumi-ieklaujosas-vides-veidosanai
Projektu ietvaros tiks īstenotas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbības. Tā, piemēram:
vispārīgas
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem;
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina personu ar invaliditāti piesaisti un nodrošina iekļaujošus darba apstākļus;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”;
specifiskas
- projektēšanas laikā un pirms objekta nodošanas ekspluatācijā publiskajai infrastruktūrai tiks veikts vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums un iegūto punktu skaits nav zemāks par 8 (LM vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma metodika pieejama šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/vides-un-informacijas-pieklustamibas-pasnovertejums-saskana-ar-lbn-200-21);
- tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par būvētās vides, teritorijas labiekārtošanas, iekārtu un ierīču virtuves un sanitāro telpu funkcionalitātes un piekļūstamības personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem nodrošināšanai;
- būvprojektu izstrādē papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projektu ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši vadlīnijām “Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam”. Pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/ieteikumi-ieklaujosas-vides-veidosanai
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanai. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principa rādītāju.
Projektu ietvaros tiks īstenotas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbības. Tā, piemēram,:
projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.
Projektu ietvaros tiks īstenotas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbības. Tā, piemēram,:
projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sekmēs personu tiesību uz mājokli nodrošināšanu
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālajiem principiem “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Pielikumi