Anotācija

VAS “Latvijas Pasts” Vidēja termiņa darbības stratēģijā 2020.-2023.gadam, tika prognozēts, ka uzņēmuma 2023.gada peļņa būs EUR 406 000 un “aprēķinātā dividenžu peļņas daļa 80 % apmērā” – EUR 325 000. Vienlaicīgi šajā stratēģijas dokumentā ir norādīts, ka VAS “Latvijas Pasts” Vidēja termiņa darbības stratēģijas 2020.-2023.gadam īstenošanas ietvaros virzīt priekšlikumus iesniegšanai izskatīšanā Ministru kabinetā atšķirīgas dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanai.
Kapitāla daļu turētājs pie gaidu vēstules izstrādes uzsāka darbu jau 2023.gadā un, izstrādājot gaidu vēstuli, secināja, ka uzņēmuma plāns 2024.gadā samazināt fizisku pasta nodaļu skaitu nav pilnā mērā pieņemamas vairākām būtiskām ietekmes pusēm. Ņemot vērā pretrunīgos iesaistīto pušu viedokļus, nepieciešamību definēt un saskaņot VAS “Latvijas Pasts” stratēģiskos attīstības virzienus, mērķi vienoties par alternatīviem plāniem par fizisku pasta nodaļu tīklu, kā arī, ir uzsākta diskusija par to vai VAS “Latvijas Pasts” būs universālā pasta pakalpojuma sniedzējs no 2027.gada. Šie ir būtiski faktori, par ko ir nepieciešama lielāka skaidrība pirms kapitāla daļu turētājs sagatavo un apstiprina gaidu vēstuli. Pēc gaidu vēstules projekta  saskaņošanas ar iesaistītajām pusēm, gaidu vēstule nākamajam vidēja termiņa darbības stratēģijas periodam no 2025. – 2028. gadam tiks apstiprināta VAS “Latvijas Pasts” akcionāru sapulcē.

Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" VAS "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas universālā pasta pakalpojuma (turpmāk -UPP) saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina UPP visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem (turpmāk -preses piegāde Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādi ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk  - Noteikumi Nr. 463) noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Atbilstoši Pasta likuma 31.pantam un Ministru kabineta 2022.gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 61 “Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu”, kas nosaka kārtību, kādā piesaka kompensācijas izmaksu un veic maksājumus no Satiksmes ministrijas valsts budžeta jāveic arī maksājumi UPP tīro izmaksu kompensācijai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajā apmērā.
Likumā "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" Satiksmes ministrijas valsts budžeta programmā "02.00.00. Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" paredzēti līdzekļi 6 957 500 euro (tostarp 5 750 000 euro pakalpojumu apmaksai un 1 207 500 euro PVN apmaksai) katru gadu.
Atbilstoši esošām regulējumam, ja Satiksmes ministrijas kārtējā gada budžetā attiecīgajam mērķim paredzētie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai veiktu izmaksas kārtējā gadā, neizmaksāto starpību izmaksā līdz nākamā gada 31. janvārim.
Ievērojot minēto, Satiksmes ministrija 2025. gada janvārī izmaksāja Latvijas Pastam 4 735 159,91 euro (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2022. gadā un valsts līdzmaksājuma daļa par preses piegādi 2024. gada IV ceturksnī), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2024. gadā.

Kopumā tas radīja būtisku ietekmi uz 2025. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2025. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2025. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu daļējai apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2025.gada I. ceturksni - Latvijas Pastam no programmas “02.00.00” 2025.gada aprīlī tika izmaksāts 2 222 340,09 euro, kas ir par 40 748, 43 euro mazāk, nekā Latvijas Pasta iesniegtajā rēķinā, tādējādi veidojoties valsts budžeta parādam.

Programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, lai apmaksātu pilnā apmērā dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādi 2025. gada I ceturksnī, kā arī lai veiktu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem II, III un IV ceturksnī pilnā apmērā saskaņā ar Latvijas Pasta iesniegtajiem rēķiniem, ja netiks rasts papildu finansējums, kas savukārt var radīt apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos. Ievērojot minēto, nepieciešams rast iespējas papildu finansējuma saņemšanai, lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto prasību izpildi, proti, nodrošinot pilnā apmērā valsts daļas samaksu par preses piegādi. Tas veicinās finansiālo stabilitāti un līdzsvaru, novēršot situāciju, ka Latvijas Pastam līdzekļi lielos apmēros tiktu pārskaitīti novēloti, radot valsts kapitālsabiedrībai apgrozāmo līdzekļu pieejamības apgrūtinājumu un risku turpmākai UPP nodrošināšanai noteiktā kvalitātē.
Ievērojot minēto, MK rīkojuma projekta 2.punkts paredz, ka Satiksmes ministrijai kā kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājai nodrošināt, ka kapitālsabiedrība veic šā rīkojuma 1. punktā minētā uzdevuma izpildi. Uzņēmuma ienākuma nodoklis no šā rīkojuma 1. punktā dividendēs sadalītās peļņas daļas un minētajam  uzdevumam novirzāmās summas tiek aprēķināts un samaksāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.