24-TA-1: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva 2022/2041) 17. panta 1. punktu Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2024. gada 15. novembrim ir jāveic izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai izpildītu tās prasības.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts ar mērķi izpildīt Direktīvas 2022/2041 prasības, tādējādi nodrošinot minimālās algas adekvātumu Latvijā.
Direktīvas 2022/2041 mērķis ir uzlabot dzīves un darba apstākļus darba ņēmējiem, jo īpaši minimālo algu adekvātumu, lai veicinātu augšupēju sociālo konverģenci un samazinātu algu nevienlīdzību.
Direktīvas 2022/2041 mērķis ir uzlabot dzīves un darba apstākļus darba ņēmējiem, jo īpaši minimālo algu adekvātumu, lai veicinātu augšupēju sociālo konverģenci un samazinātu algu nevienlīdzību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā ir izstrādāti kritēriji, kurus jāņem vērā minimālās mēneša darba algas aprēķināšanai, un tie ir noteikti Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumos Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 563).
Spēkā esošā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība ir izstrādāta saskaņā ar:
1) Ministru kabineta 2011. gada 16. marta rīkojumu Nr. 111 "Par Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" (turpmāk – koncepcija), kuras mērķis bija izvēlēties tādus minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipus, lai normālā darba laika ietvaros tiktu garantēta Latvijas materiālās labklājības līmenim un ekonomiskajai situācijai samērīga minimālā mēneša darba alga (vidējais darba algu līmenis, sociālās garantijas, dzīvošanas izmaksas un citi faktori), turklāt šai algai jābūt sociāli taisnīgai un jānodrošina pēc iespējas augsts nodarbinātības līmenis;
2) Ministru kabineta 2016. gada 23. marta rīkojumu Nr. 230 "Par konceptuālo ziņojumu "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā"" (turpmāk – konceptuālais ziņojums). Konceptuālajā ziņojumā paredzētos priekšlikumus Labklājības ministrija izstrādāja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi, Valsts kanceleju, Latvijas Banku un nevalstiskām organizācijām (Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Pašvaldību savienību).
Taču Direktīva 2022/2041 paredz pienākumu Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt papildu vai izstrādāt jaunus kritērijus, t.sk. noteikt atsauces vērtību, kas nodrošinās lielāku prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu.
3) 2024. gada 30. aprīlī stājās spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem ir sagatavots Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028. gadam un 2024. gada 14. oktobrī ir apstiprināts Ministru kabinetā.
Spēkā esošā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība ir izstrādāta saskaņā ar:
1) Ministru kabineta 2011. gada 16. marta rīkojumu Nr. 111 "Par Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem" (turpmāk – koncepcija), kuras mērķis bija izvēlēties tādus minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas pamatprincipus, lai normālā darba laika ietvaros tiktu garantēta Latvijas materiālās labklājības līmenim un ekonomiskajai situācijai samērīga minimālā mēneša darba alga (vidējais darba algu līmenis, sociālās garantijas, dzīvošanas izmaksas un citi faktori), turklāt šai algai jābūt sociāli taisnīgai un jānodrošina pēc iespējas augsts nodarbinātības līmenis;
2) Ministru kabineta 2016. gada 23. marta rīkojumu Nr. 230 "Par konceptuālo ziņojumu "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā"" (turpmāk – konceptuālais ziņojums). Konceptuālajā ziņojumā paredzētos priekšlikumus Labklājības ministrija izstrādāja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi, Valsts kanceleju, Latvijas Banku un nevalstiskām organizācijām (Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Pašvaldību savienību).
Taču Direktīva 2022/2041 paredz pienākumu Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt papildu vai izstrādāt jaunus kritērijus, t.sk. noteikt atsauces vērtību, kas nodrošinās lielāku prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu.
3) 2024. gada 30. aprīlī stājās spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem ir sagatavots Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028. gadam un 2024. gada 14. oktobrī ir apstiprināts Ministru kabinetā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kā izriet no Direktīvas 2022/2041 preambulas 28. apsvēruma, minimālās algas ir uzskatāmas par adekvātām, ja tās ir taisnīgas attiecībā pret algu sadalījumu attiecīgajā dalībvalstī un ja tās nodrošina pienācīgu dzīves līmeni darba ņēmējiem, kas ir pilna laika darba tiesiskajās attiecībās.
Direktīvas 5. pants nosaka, ka dalībvalstīm, kurās ar normatīvajiem aktiem ir noteiktas minimālās algas, ir jāizveido procedūras, kas vajadzīgas, lai noteiktu un atjauninātu normatīvajos aktos noteiktās minimālās algas. Šādu procedūru noteikšanas un atjaunināšanas pamatā ir kritēriji, kas paredzēti, lai veicinātu minimālo algu adekvātumu, nolūkā panākt pienācīgus dzīves standartus, samazināt nodarbināto personu nabadzību, kā arī veicināt sociālo kohēziju un augšupēju sociālo konverģenci un ierobežot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Dalībvalstīm minētie kritēriji ir jānosaka saskaņā ar savu praksi attiecīgajos valsts tiesību aktos, kompetento iestāžu lēmumos vai trīspusējās vienošanās.
Direktīvas 2022/2041 5. panta 4. punkts nosaka, ka dalībvalstīm jāizmanto indikatīvās atsauces vērtības, lai novērtētu normatīvajos aktos noteikto minimālo algu adekvātumu.
Direktīvas 5. pants nosaka, ka dalībvalstīm, kurās ar normatīvajiem aktiem ir noteiktas minimālās algas, ir jāizveido procedūras, kas vajadzīgas, lai noteiktu un atjauninātu normatīvajos aktos noteiktās minimālās algas. Šādu procedūru noteikšanas un atjaunināšanas pamatā ir kritēriji, kas paredzēti, lai veicinātu minimālo algu adekvātumu, nolūkā panākt pienācīgus dzīves standartus, samazināt nodarbināto personu nabadzību, kā arī veicināt sociālo kohēziju un augšupēju sociālo konverģenci un ierobežot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Dalībvalstīm minētie kritēriji ir jānosaka saskaņā ar savu praksi attiecīgajos valsts tiesību aktos, kompetento iestāžu lēmumos vai trīspusējās vienošanās.
Direktīvas 2022/2041 5. panta 4. punkts nosaka, ka dalībvalstīm jāizmanto indikatīvās atsauces vērtības, lai novērtētu normatīvajos aktos noteikto minimālo algu adekvātumu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, kura mērķis ir noteikt minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību (veicamos pasākumus, to termiņus un atbildīgās institūcijas).
Ar noteikumu projektu tiks pārizdoti pašreiz spēkā esošie MK noteikumi Nr. 563. Noteikumu projektā tiks noteikti gan Direktīvai 2022/2041 atbilstoši rādītāji minimālās algas noteikšanai, gan arī atsauces vērtība, proti minimālās mēneša darba algas apmērs pret vidējo darba samaksu, ko būs jāņem vērā, lemjot par minimālās algas apmēru.
Noteikumu projekta 2. punkts paredz Labklājības ministrijai reizi gadā izstrādāt priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru (līdz jebkuram veselam skaitlim ar precizitāti līdz vienam euro) nākamajam gadam, ņemot vērā virkni datu, tostarp atsauces vērtību.
Izstrādājot noteikumu projektu, tika organizētas vairākas darba sanāksmes ar Valsts kancelejas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvju dalību.
Kopīgo diskusiju laikā tika izvēlēti tādi minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas un noteikšanas kritēriji, kas atbilst gan 2022. gada 19. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā prasībām, gan arī Latvijas ekonomiskajai situācijai.
Diskusiju laikā izskanēja dažādi viedokļi par atsauces vērtību un par periodu, pret kuru to būtu jāaprēķina.
Jāuzsver, ka sociālajiem partneriem nav vienotas nostājas attiecībā uz atsauces vērtību, līdz ar to, apkopojot visus saņemtos viedokļus, kā arī ņemot vērā bruto minimālās algas attiecību pret vidējo algu citās ES valstīs, un, lai nodrošinātu optimālu, tautsaimniecības un reģionālās attīstības situācijai atbilstošu minimālās mēneša darba algas kāpumu, noteikumu projektā tika iestrādāta atsauces vērtība 46 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem. Tika analizēti arī riski, kas varētu iestāties, nosakot minimālo algu sociālekonomiskajai situācijai neatbilstošā apmērā, tajā skaitā algu skalas saspiestība, līdz ar to zemāki stimuli darba tirgus dalībniekiem iesaistīties darba tirgus produktivitāti paaugstinošās aktivitātēs – izglītībā un mācībās, paaugstināts bezdarbs reģionos un fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetiem.
2024. gada 19. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā”, kas sagatavots atbilstoši Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2024. gada 6. septembra sēdē konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38, 1. §) (turpmāk – protokollēmums) 4. punktā Labklājības ministrijai uzdots sagatavot un labklājības ministram mēneša laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas nosaka minimālās algas apmēru 2025. gadā 740 euro mēnesī.
Savukārt protokollēmuma 5. punkts nosaka, ka vidējā termiņā ir paredzēts šāds minimālās algas apmērs: 2026. gadā – 780 euro mēnesī, 2027. gadā – 820 euro mēnesī, 2028. gadā – 860 euro mēnesī. Šī lēmuma fiskālā ietekme ir ņemta vērā, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
Minimālās algas pārskatīšanas indikatīva fiskālā ietekme (t.sk. ietekme uz nodokļu ieņēmumiem un finansējums saistībā ar minimālās algas pieaugumu) ir norādīta informatīvā ziņojuma “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā” 41. tabulā.
Ar Latvijas Fiskāli strukturālo plānu 2025. – 2028. gadam Latvija apņemas ievērot noteiktu neto valsts finansēto primāro izdevumu maksimālo pieaugumu. 2024. gada 15. oktobrī Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028. gadam ir iesniegts Eiropas Komisijai un Eiropas Padomei. Pēc Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025. – 2028. gadam apstiprināšanas Eiropas Padomē neto valsts finansēto primāro izdevumu maksimālais pieaugums kļūs saistošs un Eiropas Komisija kontrolēs tā ievērošanu saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 un Padomes Regulu (ES) 2024/1264 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu.
Minimālās algas pārskatīšanas indikatīva fiskālā ietekme ir attiecīgi ņemta vērā Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025. – 2028. gadam un atspoguļota tabulās L. Tabula. Jauno nediskrecionāro ieņēmumu paredzamā ietekme un M. Tabula. Jauno izdevumu pasākumu paredzamā ietekme, kā arī Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025. – 2028. gadam strukturālajā daļas tabulā 9. Tabula. Reformas un investīcijas, politikas virziens: nodokļu politika pie pasākuma Nodokļu sloga mazināšana zemo algu saņēmējiem.
Pēdējo pieejamo 12 mēnešu laikā (2023. gada jūlijs – 2024. gada jūnijs) vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 613,37 euro. Tādējādi 46 procenti no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem ir 742,15 euro. Par pamatu ņemot šo atsauces vērtību un atbilstoši pārējo sociālekonomisko rādītāju un citas minētās informācijas analīzei tiktu pieņemts lēmums par iespējamo minimālās algas apmēru, to nosakot līdz jebkuram veselam skaitlim ar precizitāti līdz vienam euro.
Labklājības ministrija katru gadu izstrādā un publicē savā tīmekļa vietnē ziņojumu par minimālās darba algas situāciju, proti, katru gadu tiek veikts izvērtējums. Ja izvērtējuma laikā tiks konstatēts, ka atsauces vērtība vai periods nav atbilstoši Latvijas ekonomikas situācijai, tad atsauces vērtība tiks pārskatīta un attiecīgi tiks veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Savukārt, lai nodrošinātu, ka Finanšu ministrijai pirms kārtējā gada budžeta procesa uzsākšanas ir pieejama informācija par nākamajā gadā paredzēto minimālās algas apmēru, noteikumu projektā tika iestrādāts laika grafiks tā, lai lēmums par minimālās algas apmēru nākamajam gadam tiktu pieņemts jau maijā.
Noteikumu projekts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumus Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība".
Ar noteikumu projektu tiks pārizdoti pašreiz spēkā esošie MK noteikumi Nr. 563. Noteikumu projektā tiks noteikti gan Direktīvai 2022/2041 atbilstoši rādītāji minimālās algas noteikšanai, gan arī atsauces vērtība, proti minimālās mēneša darba algas apmērs pret vidējo darba samaksu, ko būs jāņem vērā, lemjot par minimālās algas apmēru.
Noteikumu projekta 2. punkts paredz Labklājības ministrijai reizi gadā izstrādāt priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru (līdz jebkuram veselam skaitlim ar precizitāti līdz vienam euro) nākamajam gadam, ņemot vērā virkni datu, tostarp atsauces vērtību.
Izstrādājot noteikumu projektu, tika organizētas vairākas darba sanāksmes ar Valsts kancelejas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvju dalību.
Kopīgo diskusiju laikā tika izvēlēti tādi minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas un noteikšanas kritēriji, kas atbilst gan 2022. gada 19. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā prasībām, gan arī Latvijas ekonomiskajai situācijai.
Diskusiju laikā izskanēja dažādi viedokļi par atsauces vērtību un par periodu, pret kuru to būtu jāaprēķina.
Jāuzsver, ka sociālajiem partneriem nav vienotas nostājas attiecībā uz atsauces vērtību, līdz ar to, apkopojot visus saņemtos viedokļus, kā arī ņemot vērā bruto minimālās algas attiecību pret vidējo algu citās ES valstīs, un, lai nodrošinātu optimālu, tautsaimniecības un reģionālās attīstības situācijai atbilstošu minimālās mēneša darba algas kāpumu, noteikumu projektā tika iestrādāta atsauces vērtība 46 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem. Tika analizēti arī riski, kas varētu iestāties, nosakot minimālo algu sociālekonomiskajai situācijai neatbilstošā apmērā, tajā skaitā algu skalas saspiestība, līdz ar to zemāki stimuli darba tirgus dalībniekiem iesaistīties darba tirgus produktivitāti paaugstinošās aktivitātēs – izglītībā un mācībās, paaugstināts bezdarbs reģionos un fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetiem.
2024. gada 19. septembrī Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā”, kas sagatavots atbilstoši Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2024. gada 6. septembra sēdē konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.
Ministru kabineta 2024. gada 19. septembra ārkārtas sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 38, 1. §) (turpmāk – protokollēmums) 4. punktā Labklājības ministrijai uzdots sagatavot un labklājības ministram mēneša laikā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas nosaka minimālās algas apmēru 2025. gadā 740 euro mēnesī.
Savukārt protokollēmuma 5. punkts nosaka, ka vidējā termiņā ir paredzēts šāds minimālās algas apmērs: 2026. gadā – 780 euro mēnesī, 2027. gadā – 820 euro mēnesī, 2028. gadā – 860 euro mēnesī. Šī lēmuma fiskālā ietekme ir ņemta vērā, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”.
Minimālās algas pārskatīšanas indikatīva fiskālā ietekme (t.sk. ietekme uz nodokļu ieņēmumiem un finansējums saistībā ar minimālās algas pieaugumu) ir norādīta informatīvā ziņojuma “Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā” 41. tabulā.
| 2025* | 2026 | 2027 | 2028 | |
| KOPĀ nodokļu ieņēmumu pieaugums saistībā ar minimālās darba algas paaugstināšanu | +18 412 000 | +29 827 000 | +39 657 000 | +48 400 000 |
| KOPĀ finansējums saistībā ar minimālās algas pieaugumu | -1 331 000 | -3 530 500 | -5 937 000 | -8 482 000 |
Ar Latvijas Fiskāli strukturālo plānu 2025. – 2028. gadam Latvija apņemas ievērot noteiktu neto valsts finansēto primāro izdevumu maksimālo pieaugumu. 2024. gada 15. oktobrī Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028. gadam ir iesniegts Eiropas Komisijai un Eiropas Padomei. Pēc Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025. – 2028. gadam apstiprināšanas Eiropas Padomē neto valsts finansēto primāro izdevumu maksimālais pieaugums kļūs saistošs un Eiropas Komisija kontrolēs tā ievērošanu saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1263 (2024. gada 29. aprīlis) par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 un Padomes Regulu (ES) 2024/1264 (2024. gada 29. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu.
Minimālās algas pārskatīšanas indikatīva fiskālā ietekme ir attiecīgi ņemta vērā Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025. – 2028. gadam un atspoguļota tabulās L. Tabula. Jauno nediskrecionāro ieņēmumu paredzamā ietekme un M. Tabula. Jauno izdevumu pasākumu paredzamā ietekme, kā arī Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025. – 2028. gadam strukturālajā daļas tabulā 9. Tabula. Reformas un investīcijas, politikas virziens: nodokļu politika pie pasākuma Nodokļu sloga mazināšana zemo algu saņēmējiem.
Pēdējo pieejamo 12 mēnešu laikā (2023. gada jūlijs – 2024. gada jūnijs) vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 613,37 euro. Tādējādi 46 procenti no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējiem pieejamiem 12 mēnešiem ir 742,15 euro. Par pamatu ņemot šo atsauces vērtību un atbilstoši pārējo sociālekonomisko rādītāju un citas minētās informācijas analīzei tiktu pieņemts lēmums par iespējamo minimālās algas apmēru, to nosakot līdz jebkuram veselam skaitlim ar precizitāti līdz vienam euro.
Labklājības ministrija katru gadu izstrādā un publicē savā tīmekļa vietnē ziņojumu par minimālās darba algas situāciju, proti, katru gadu tiek veikts izvērtējums. Ja izvērtējuma laikā tiks konstatēts, ka atsauces vērtība vai periods nav atbilstoši Latvijas ekonomikas situācijai, tad atsauces vērtība tiks pārskatīta un attiecīgi tiks veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Savukārt, lai nodrošinātu, ka Finanšu ministrijai pirms kārtējā gada budžeta procesa uzsākšanas ir pieejama informācija par nākamajā gadā paredzēto minimālās algas apmēru, noteikumu projektā tika iestrādāts laika grafiks tā, lai lēmums par minimālās algas apmēru nākamajam gadam tiktu pieņemts jau maijā.
Noteikumu projekts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumus Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz darba ņēmējiem. Noteikumu projektā iestrādā atsauces vērtība nodrošinās lielāku prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu,
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz darba devējiem. Noteikumu projektā iestrādā atsauces vērtība un minimālās mēneša darba algas pārskatīšanas un noteikšanas laika grafiks nodrošinās lielāku prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, kā arī nodrošinās darba devējiem iespēja laikus sagatavoties izmaiņām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Jaunā minimālās mēneša darba algas noteikšanas kārtība nodrošinās gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem prognozējamību attiecībā uz turpmāku minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ja priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu fiskālā ietekme (ietekme uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) atbilst ietekmei, kas ņemta vērā attiecīgā perioda Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā, Ministru kabinets pieņem lēmumu atbilstoši noteikumu projekta 5. un 6. punktā paredzētajam laika grafikam (t.i. maijā).
Ja priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu fiskālā ietekme (ietekme uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) ir lielāka par ietekmi, kas ņemta vērā attiecīgā perioda Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā, lai novērstu neto valsts finansēto primāro izdevumu maksimālā pieauguma pārsniegumu, jautājums par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Ja priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu fiskālā ietekme (ietekme uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) ir lielāka par ietekmi, kas ņemta vērā attiecīgā perioda Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā, lai novērstu neto valsts finansēto primāro izdevumu maksimālā pieauguma pārsniegumu, jautājums par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022L2041
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva 2022/2041).
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada konvencija nr. 131 "Par minimālās algas noteikšanu"
Apraksts
Latvija izpilda saistības pret Starptautisko Darba organizāciju. Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada konvencija Nr. 131 "Par minimālās darba algas noteikšanu”, ratificēta ar Augstākās Padomes 1993. gada 12. janvāra lēmumu "Par Starptautiskās darba organizācijas konvenciju ratifikāciju”.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva 2022/2041).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2022/2041 1. pants
Nav jāpārņem, jo Direktīvas 2022/2041 1. pants nosaka Direktīvas priekšmetu.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 2. pants
Nav jāpārņem, jo Direktīvas 2022/2041 2. pants nosaka Direktīvas darbības jomu.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 3. pants
Nav jāpārņem, jo Direktīvas 2022/2041 3. pants skaidro Direktīvā izmantotas definīcijas.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 4. pants
Tiesiskais ietvars sociālajam dialogam un koplīgumu slēgšanai Latvijā ir izveidots – gan Satversmē ir minētas tiesības slēgt koplīgumus, gan Darba likumā, gan arī Arodbiedrību likumā, gan arī Darba devēju organizāciju un to apvienību likumā. Turklāt, Labklājības ministrija ir sagatavojusi sākotnējo rīcības plāna koplīguma sarunu veicināšanai projektu, nosūtījusi to viedokļu sniegšanai sociālo partneru – LBAS un LDDK, organizācijām. Ir saņemti sākotnējie vērtējumi, turpinās darbs pie rīcības plāna pilnveides.
Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumu Nr. 509 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.4. pasākuma "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" īstenošanas noteikumi" 2., 3., 4. un 5. punkts veicinās Direktīvas 4. pantā uzsvērto principu īstenošanu attiecībā uz koplīgumu sarunu veicināšanu.
Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumu Nr. 509 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.4. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.4. pasākuma "Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā" īstenošanas noteikumi" 2., 3., 4. un 5. punkts veicinās Direktīvas 4. pantā uzsvērto principu īstenošanu attiecībā uz koplīgumu sarunu veicināšanu.
Pārņemtas pilnībā
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 5. pants
Noteikumu projekta 2., 6. un 7. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2022/2041 6. pants
Gan Latvijas Sodu izpildes kodeksa 56.16
pants, kas paredz atšķirīgu minimālās mēneša darba samaksas apmēru ar brīvības atņemšanu notiesātajam, gan arī Civilprocesa likuma 594. pants, kas paredz veikt ieturējumus no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātiem maksājumiem, atbilst nediskriminēšanas un samērīguma principiem.
pants, kas paredz atšķirīgu minimālās mēneša darba samaksas apmēru ar brīvības atņemšanu notiesātajam, gan arī Civilprocesa likuma 594. pants, kas paredz veikt ieturējumus no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātiem maksājumiem, atbilst nediskriminēšanas un samērīguma principiem.
Pārņemtas pilnībā
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 7. pants
Noteikumu projekta 5. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākās prasības.
Direktīvas 2022/2041 8. pants
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likumu Valsts darba inspekcija uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī sniedz darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām
Pārņemtas pilnībā
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 9. pants
Direktīvas 2022/2041 9.pantā tiek noteikts, ka “Saskaņā ar Direktīvām 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, piešķirot un izpildot publiskā iepirkuma vai koncesijas līgumus, ekonomikas dalībnieki un to apakšuzņēmēji sociālo un darba tiesību jomā attiecībā uz algām, tiesībām apvienoties organizācijās un koplīguma sarunām par algu noteikšanu pilda piemērojamos pienākumus, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai starptautisko sociālo un darba tiesību noteikumos, tostarp SDO Konvencijā Nr. 87 (1948) par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties organizācijās aizsardzību un SDO Konvencijā Nr. 98 (1949) par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus.”. Atbilstoši Eiropas Komisijas ekspertu grupas ziņojumam attiecībā uz Direktīvas 2022/2041 pārņemšanu par 9.pantu (publiskie iepirkumi) tiek norādīts sekojošais – “ES publisko iepirkumu tiesisko regulējumu nosaka trīs 2014. gadā pieņemtās ES direktīvas, proti: Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu; Direktīva 2014/25/ES par komunālajiem pakalpojumiem (ūdens, enerģētika, transports, pasta pakalpojumi); un Direktīva 2014/23/ES par koncesijām. Direktīvas 2022/2041 9.pantā minētie pienākumi jau pastāv iepriekšminētajās direktīvās kā “sociālā joma”.”.
Tātad Direktīvas 2022/2041 9.pantā ir skaidri noteikts, ka jaunas prasības ar šo pantu netiek paredzētas un publiskajos iepirkumos jāievēro tās prasības, kas noteiktas minētajās iepirkumu direktīvās. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24/ES) pārņemta ar Publisko iepirkumu likumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK pārņemta ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pārņemta ar Publiskās un privātās partnerības likumu. Attiecīgie Direktīvā 2014/24/ES paredzētie atbilstīgie pasākumi attiecībā uz “sociālo jomu” ietverti Publisko iepirkumu likumā, pārņemot direktīvu.
Tātad Direktīvas 2022/2041 9.pantā ir skaidri noteikts, ka jaunas prasības ar šo pantu netiek paredzētas un publiskajos iepirkumos jāievēro tās prasības, kas noteiktas minētajās iepirkumu direktīvās. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24/ES) pārņemta ar Publisko iepirkumu likumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK pārņemta ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pārņemta ar Publiskās un privātās partnerības likumu. Attiecīgie Direktīvā 2014/24/ES paredzētie atbilstīgie pasākumi attiecībā uz “sociālo jomu” ietverti Publisko iepirkumu likumā, pārņemot direktīvu.
Pārņemtas pilnībā
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 10. pants
Nav jāpārņem, jo norma skar tikai pašu dalībvalsti un attiecībās ar privātpersonām nerada nekādas tiesības vai pienākumus.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 11. pants
Direktīvas 2022/2041 11. pantā minētā informācija ir publiski pieejama Labklājības ministrijas un Valsts darba inspekcijas tīmekļa vietnē.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 12. pants
Darba strīdu likums nodrošina darba strīdu taisnīgu un ātru izšķiršanu, nosakot darba strīdu izšķiršanas institūcijas un darba strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību.
Savukārt tiesību un interešu strīdu izšķiršanu, kas izriet no darba koplīguma attiecībām vai ir ar tām saistīti, nodrošina Darba likuma 8. nodaļa.
Savukārt tiesību un interešu strīdu izšķiršanu, kas izriet no darba koplīguma attiecībām vai ir ar tām saistīti, nodrošina Darba likuma 8. nodaļa.
Pārņemtas pilnībā
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 13. pants
Darba likuma 159. pants jau šobrīd nosaka sodu par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 14. pants
Nav jāpārņem, jo norma skar tikai dalībvalstis.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 15. pants
Nav jāpārņem, jo norma attiecas uz Eiropas Komisiju.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 16. pants
Nav jāpārņem, jo norma skar tikai dalībvalstis.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 17. panta 1. punkta otrā daļa
Noteikumu projektā ir iekļauta informatīva atsauce uz Direktīvu 2022/2041.
Pārņemtas pilnībā
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 18. pants
Nav jāpārņem, jo Direktīvas 18. pantā ir noteikti direktīvas spēkā stāšanās noteikumi.
-
Nav attiecināms.
Direktīvas 2022/2041 19. pants
Nav jāpārņem, jo Direktīvas 19. pantā ir noteikti Direktīvas adresāti.
-
Nav attiecināms.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
1. Direktīvas 2022/2041 5. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalstis, kurās ir likumā noteiktas minimālās algas, izveido procedūras, kas nepieciešamas, lai noteiktu un atjauninātu likumā noteiktas minimālās algas. Šādas noteikšanas un atjaunināšanas pamatā ir kritēriji, kas paredzēti, lai veicinātu minimālo algu adekvātumu nolūkā panākt pienācīgu dzīves standartu, samazināt nodarbinātu personu nabadzību, kā arī veicināt sociālo kohēziju un augšupēju sociālo konverģenci un ierobežot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Dalībvalstis minētos kritērijus nosaka saskaņā ar savu praksi attiecīgajos valsts tiesību aktos, kompetento iestāžu lēmumos vai trīspusējās vienošanās. Kritērijus nosaka skaidrā veidā. Dalībvalstis var lemt par minētajiem kritērijiem, tostarp par 2. punktā minēto elementu, salīdzinošo nozīmi, ņemot vērā valsts sociālekonomiskos apstākļus.
Ņemot vērā Direktīvas 2022/2041 5. panta 1. punktā paredzēto rīcības brīvību, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un citām iesaistītajām institūcijām, tika izvēlēti konkrēti, Latvijas sociālekonomiskās situācijas kontekstam piemērotākie sociālekonomiskie rādītāji, kā arī atsauces vērtība, ko jāņem vērā, nosakot minimālās algas apmēru.
2. Direktīvas 2022/2041 5. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis var papildus izmantot automātisku mehānismu likumā noteiktu minimālo algu indeksācijai, pamatojoties uz jebkādiem atbilstīgiem kritērijiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, ar noteikumu, ka minētā mehānisma piemērošanas rezultātā netiek samazināta likumā noteikta minimālā alga".
Latvijā līdz šim nav tādas prakses automātiskai minimālās algas indeksācijai, līdz ar to tiek izvēlēta pieeja par atsauces vērtību.
3. Direktīvas 2022/2041 5. panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstis izmanto indikatīvās atsauces vērtības, lai novērtētu likumā noteiktu minimālo algu adekvātumu. Šajā nolūkā tās var izmantot indikatīvās atsauces vērtības, ko parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 60 % no mediānās bruto algas un 50 % no vidējās bruto algas, un/vai valsts līmenī izmantotās indikatīvās atsauces vērtības.
Noteikumu projektā ir iekļauta atsauces vērtība, taču ņemot vērā Direktīvas 2022/2041 5. panta 4. punktā paredzēto rīcības brīvību, apkopojot citu noteikumu projekta iestrādē iesaistīto institūciju un sociālo partneru viedokļus, kā arī ņemot vērā iespējamos riskus un ekonomisko situāciju valstī, noteikumu projektā tika iestrādāta atsauces vērtība 46% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni.
4. Direktīvas 2022/2041 13. pantā noteikts dalībvalstu pienākums paredzēt noteikumus par sodiem, ko piemēro šīs direktīvas darbības jomā esošu tiesību un pienākumu pārkāpumiem, ja minētās tiesības un pienākumi ir paredzēti valsts tiesību aktos vai koplīgumos. Tajā pašā laikā, no konkrētās tiesību normas, pastarpināti izriet arī rīcības brīvība dalībvalstij soda veida un mēra izvēlē, noteikšanā.
Darba likuma 159. pants paredz administratīvo sodu (naudas sodu) par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu.
5. Direktīvas 2022/2041 17. panta trešajā punktā noteikts, ka: "[..]. Šajā nolūkā tās var minēto īstenošanu, tostarp attiecībā uz rīcības plāna izstrādi saskaņā ar 4. panta 2. punktu, pilnībā vai daļēji uzticēt sociālajiem partneriem, ja sociālie partneri to kopīgi pieprasa. [..]".
Direktīva 2022/2041, nosakot vispārējos minimālās darba samaksas principus, vienlaikus paredz dalībvalstīm noteiktus pienākumus attiecībā uz sociālā dialoga veicināšanu un sociālo partneru iesaisti koplīgumu sarunās. Direktīvā 2022/2041 ietvertais regulējums attiecas uz sociālā dialoga procesiem ne tikai attiecībā uz minimālās darba samaksas noteikšanu, bet arī būtisku uzsvaru liek uz sociālā dialoga veicināšanu kopumā. Izvērtējot direktīvā ietverto regulējumu, var secināt, ka 4.pantā ietvertie pienākumi jau zināmā mērā šobrīd Latvijā ir ieviesti normatīvajos aktos vai praksē. Tomēr vienlaikus ir nepieciešamas noteiktas papildu darbības, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību pilnīgu ieviešanu Latvijā.
Attiecībā uz rīcības plāna izstrādi jānorāda, ka šāda plāna izstrādāšana jāveic, jo esošie instrumenti pirmšķietami nav tādi, kas atbildīs direktīvā izvirzītajiem principiem. Šāda plāna saturs pats par sevi direktīvā netiek regulēts, izņemot to, ka tiek noteikta skaidra grafika nepieciešamību un tiek izvirzīta prasība pēc konkrētiem pasākumiem. Direktīvā netiek regulēta arī plāna forma, to izvēlas pati dalībvalsts. Vienlaikus ir uzlikts pienākums regulāri pārskatīt rīcības plānu (vismaz reizi 5 gados).
Šobrīd sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir uzsākts darbs pie plāna izstrādes. Sākotnējais novērtējums liecina, ka plānā visticamāk varētu tikt iekļauti jautājumi par:
- leģislatīviem pārgrozījumiem;
- statistikas vākšanu par koplīgumiem un to tvērumu;
- sabiedrības informēšanu par koplīgumiem un to slēgšanas priekšrocībām (informatīvie un izglītojošie pasākumi);
- iespējama sociālo partneru veiktspējas veicināšana;
- valsts pārvaldes iestāžu “nemateriāls atbalsts” (konsultācijas, mediācija utt.) līdzīgi kā līdz šim bija būvniecības nozares koplīguma slēgšanas un izpildes kontekstā.
Ņemot vērā Direktīvas 2022/2041 5. panta 1. punktā paredzēto rīcības brīvību, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un citām iesaistītajām institūcijām, tika izvēlēti konkrēti, Latvijas sociālekonomiskās situācijas kontekstam piemērotākie sociālekonomiskie rādītāji, kā arī atsauces vērtība, ko jāņem vērā, nosakot minimālās algas apmēru.
2. Direktīvas 2022/2041 5. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis var papildus izmantot automātisku mehānismu likumā noteiktu minimālo algu indeksācijai, pamatojoties uz jebkādiem atbilstīgiem kritērijiem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, ar noteikumu, ka minētā mehānisma piemērošanas rezultātā netiek samazināta likumā noteikta minimālā alga".
Latvijā līdz šim nav tādas prakses automātiskai minimālās algas indeksācijai, līdz ar to tiek izvēlēta pieeja par atsauces vērtību.
3. Direktīvas 2022/2041 5. panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstis izmanto indikatīvās atsauces vērtības, lai novērtētu likumā noteiktu minimālo algu adekvātumu. Šajā nolūkā tās var izmantot indikatīvās atsauces vērtības, ko parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 60 % no mediānās bruto algas un 50 % no vidējās bruto algas, un/vai valsts līmenī izmantotās indikatīvās atsauces vērtības.
Noteikumu projektā ir iekļauta atsauces vērtība, taču ņemot vērā Direktīvas 2022/2041 5. panta 4. punktā paredzēto rīcības brīvību, apkopojot citu noteikumu projekta iestrādē iesaistīto institūciju un sociālo partneru viedokļus, kā arī ņemot vērā iespējamos riskus un ekonomisko situāciju valstī, noteikumu projektā tika iestrādāta atsauces vērtība 46% no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par pēdējo pieejamo ceturksni.
4. Direktīvas 2022/2041 13. pantā noteikts dalībvalstu pienākums paredzēt noteikumus par sodiem, ko piemēro šīs direktīvas darbības jomā esošu tiesību un pienākumu pārkāpumiem, ja minētās tiesības un pienākumi ir paredzēti valsts tiesību aktos vai koplīgumos. Tajā pašā laikā, no konkrētās tiesību normas, pastarpināti izriet arī rīcības brīvība dalībvalstij soda veida un mēra izvēlē, noteikšanā.
Darba likuma 159. pants paredz administratīvo sodu (naudas sodu) par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu.
5. Direktīvas 2022/2041 17. panta trešajā punktā noteikts, ka: "[..]. Šajā nolūkā tās var minēto īstenošanu, tostarp attiecībā uz rīcības plāna izstrādi saskaņā ar 4. panta 2. punktu, pilnībā vai daļēji uzticēt sociālajiem partneriem, ja sociālie partneri to kopīgi pieprasa. [..]".
Direktīva 2022/2041, nosakot vispārējos minimālās darba samaksas principus, vienlaikus paredz dalībvalstīm noteiktus pienākumus attiecībā uz sociālā dialoga veicināšanu un sociālo partneru iesaisti koplīgumu sarunās. Direktīvā 2022/2041 ietvertais regulējums attiecas uz sociālā dialoga procesiem ne tikai attiecībā uz minimālās darba samaksas noteikšanu, bet arī būtisku uzsvaru liek uz sociālā dialoga veicināšanu kopumā. Izvērtējot direktīvā ietverto regulējumu, var secināt, ka 4.pantā ietvertie pienākumi jau zināmā mērā šobrīd Latvijā ir ieviesti normatīvajos aktos vai praksē. Tomēr vienlaikus ir nepieciešamas noteiktas papildu darbības, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību pilnīgu ieviešanu Latvijā.
Attiecībā uz rīcības plāna izstrādi jānorāda, ka šāda plāna izstrādāšana jāveic, jo esošie instrumenti pirmšķietami nav tādi, kas atbildīs direktīvā izvirzītajiem principiem. Šāda plāna saturs pats par sevi direktīvā netiek regulēts, izņemot to, ka tiek noteikta skaidra grafika nepieciešamību un tiek izvirzīta prasība pēc konkrētiem pasākumiem. Direktīvā netiek regulēta arī plāna forma, to izvēlas pati dalībvalsts. Vienlaikus ir uzlikts pienākums regulāri pārskatīt rīcības plānu (vismaz reizi 5 gados).
Šobrīd sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir uzsākts darbs pie plāna izstrādes. Sākotnējais novērtējums liecina, ka plānā visticamāk varētu tikt iekļauti jautājumi par:
- leģislatīviem pārgrozījumiem;
- statistikas vākšanu par koplīgumiem un to tvērumu;
- sabiedrības informēšanu par koplīgumiem un to slēgšanas priekšrocībām (informatīvie un izglītojošie pasākumi);
- iespējama sociālo partneru veiktspējas veicināšana;
- valsts pārvaldes iestāžu “nemateriāls atbalsts” (konsultācijas, mediācija utt.) līdzīgi kā līdz šim bija būvniecības nozares koplīguma slēgšanas un izpildes kontekstā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Starptautiskās darba organizācijas 1970. gada konvencija nr. 131 "Par minimālās algas noteikšanu"
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Latvija ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas, par kuras biedri kļuva 1921.gadā (darbību tajā atjaunojot 1991.gadā), 1970.gada konvenciju Nr. 131 "Par minimālās algas noteikšanu”, kuras 1.pants paredz, ka dalībvalsts pienākums ir izveidot minimālās algas sistēmu, kas attiecas uz visiem darba algas saņēmējiem, savukārt 3.pants paredz, ka, nosakot minimālās algas līmeni, ir jāņem vērā darbinieku un viņu ģimeņu vajadzības, ievērojot vispārējo algu līmeni valstī, iztikšanai nepieciešamo minimumu, sociālās drošības pabalstus un citu sociālo grupu dzīves līmeni, kā arī ekonomiskos faktorus, tajā skaitā – ekonomikas attīstības rādītājus, darba ražīguma līmeni, kā arī vēlmi nodrošināt augstu nodarbinātības līmeni.
Noteikumu 2., 3. un 8. punkts.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā statistikas pārvalde, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kanceleja, Latvijas BankaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/6d569a6d-0fd7-48b2-aae1-5e5ee0845d8d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros ir saņemti viedokļi no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Viedokļu pārskats ir pievienots sadaļā "Papildu dokumenti".
6.4. Cita informācija
Izstrādājot noteikumu projektu tika organizētas vairākas sanāksmes ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi, Valsts darba inspekciju, Valsts ieņēmumu dienestu, Latvijas Banku, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Atsauces vērtības noteikšana tika apspriesta arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdēs (2024. gada 17. aprīlī un 14. augustā).
Atsauces vērtības noteikšana tika apspriesta arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdēs (2024. gada 17. aprīlī un 14. augustā).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tieslietu ministrija
- Valsts kanceleja
- Labklājības ministrija
- Finanšu ministrija
- Nodarbinātības valsts aģentūra
- Centrālā statistikas pārvalde
- Ekonomikas ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Tieslietu ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
9,36
Vienas stundas vidējā bruto darba samaksas likme sabiedriskajā sektorā 2023. gadā.
5,00
Laiks, kas ir nepieciešams noteikumu projektā 4.3. apakšpunktā minētās informācijas sagatavošanai un sniegšanai.
1
Aprēķinā norādīts darbību skaits gadā.
1
Darbība tiks veikta 1 reizi gadā.
46,80
Aprēķini balstīti uz līdzšinējo pieredzi.
Valsts kanceleja
palielinās
Vērtības nozīme:
9,36
Vienas stundas vidējā bruto darba samaksas likme sabiedriskajā sektorā 2023. gadā.
7,00
Laiks, kas ir nepieciešams noteikumu projektā 4.2. apakšpunktā minētās informācijas sagatavošanai un sniegšanai.
1
Aprēķinā norādīts darbību skaits gadā.
1
Darbība tiks veikta 1 reizi gadā.
65,52
Aprēķini balstīti uz līdzšinējo pieredzi.
Labklājības ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
9,36
Vienas stundas vidējā bruto darba samaksas likme sabiedriskajā sektorā 2023. gadā.
160,00
Laiks, kas ir nepieciešams noteikumu projektā 2. punktā (priekšlikuma izstrāde), 2.6. apakšpunktā minētās informācijas sagatavošanai, 5., 6. punktā un 7.1. apakšpunktā minēto darbību veikšanai.
1
Aprēķinā norādīts darbību skaits gadā.
1
Darbība tiks veikta 1 reizi gadā.
1 497,60
Aprēķini balstīti uz līdzšinējo pieredzi. Jāņem vērā, ka noteikumu projekta saskaņošanas process var ievērojami palielināt laika patēriņu.
Finanšu ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
9,36
Vienas stundas vidējā bruto darba samaksas likme sabiedriskajā sektorā 2023. gadā.
4,00
Laiks, kas ir nepieciešams noteikumu projektā 2.2. un 2.3. apakšpunktā minētās informācijas sagatavošanai un sniegšanai.
1
Aprēķinā norādīts darbību skaits gadā.
1
Darbība tiks veikta 1 reizi gadā.
37,44
Aprēķini balstīti uz līdzšinējo pieredzi.
Nodarbinātības valsts aģentūra
palielinās
Vērtības nozīme:
9,36
Vienas stundas vidējā bruto darba samaksas likme sabiedriskajā sektorā 2023. gadā.
4,00
Laiks, kas ir nepieciešams noteikumu projektā 2.5. apakšpunktā minētās informācijas sagatavošanai un sniegšanai.
1
Aprēķinā norādīts darbību skaits gadā.
1
Darbība tiks veikta 1 reizi gadā.
37,44
Aprēķini balstīti uz līdzšinējo pieredzi.
Centrālā statistikas pārvalde
palielinās
Vērtības nozīme:
9,36
Vienas stundas vidējā bruto darba samaksas likme sabiedriskajā sektorā 2023. gadā.
6,00
Laiks, kas ir nepieciešams noteikumu projektā 2.4. un 4.1. apakšpunktā minētās informācijas sagatavošanai un sniegšanai.
1
Aprēķinā norādīts darbību skaits gadā.
1
Darbība tiks veikta 1 reizi gadā.
56,16
Aprēķini balstīti uz līdzšinējo pieredzi.
Ekonomikas ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
9,36
Vienas stundas vidējā bruto darba samaksas likme sabiedriskajā sektorā 2023. gadā.
24,00
Laiks, kas ir nepieciešams noteikumu projektā 2.2. apakšpunktā minētās informācijas sagatavošanai un sniegšanai.
1
Aprēķinā norādīts darbību skaits gadā.
1
Darbība tiks veikta 1 reizi gadā.
224,64
Aprēķini balstīti uz līdzšinējo pieredzi.
Kopā
1 965,60
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Vienas stundas darba samaksas likme, kas ir norādīta 7.2. apakšsadaļā, tika aprēķināta, ņemot vērā CSP datus par vidējo mēneša darba samaksu sabiedriskajā sektorā 2023. gadā un vidējo darba stundu skaitu mēnesī 2023. gadā (1553 / 166 = 9,36 euro).
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi