Anotācija (ex-ante)

VUGD kontekstā infrastruktūras izbūve un uzlabošana ir īpaši aktuāla, jo šobrīd tā ir neefektīva, novecojusi un sadrumstalota. Vienlaikus VUGD ir tā iestāde, kas, saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 10. pantu ir atbildīga par visas civilās aizsardzības sistēmas vadīšanu, koordinēšanu un kontroli. Tāpat VUGD kompetencē ir Civilās aizsardzības plāna izstrāde, kas paredz galveno risku apraksta iekļaušanu, katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, kā arī katastrofu riska novērtēšanas rekomendāciju izstrādi.
Līdz ar to, katastrofu riska pārvaldības sistēma un visa civilās aizsardzības sistēma ir tiešā veidā atkarīga no VUGD profesionalitātes un kapacitātes. 

Lai nodrošinātu "Eiropas Savienības kohēzijas programmas 2021. - 2027. gada, 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām"  2.1.3.3. pasākuma "Katastrofu risku mazināšanas pasākumi" trešās kārtas (turpmāk - trešā kārta) projektu īstenošanu, MK noteikumu projekts atbilstoši Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktā noteiktajam, paredz noteikt specifiskā atbalsta mērķi, pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta sadarbības partnerim, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kārtību, kādā īsteno programmā norādīto ES fonda specifiskā atbalsta mērķi, kā arī vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību. MK noteikumu projekts paredz: 

I nodaļa: Vispārīgie jautājumi

Projektu mērķi

Projekta “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta” mērķis ir uzbūvēt UCAK kompleksa 1. kārtu, kas paredz jaunas ēkas būvniecību Krustpils ielā 10, Rīgā un nodrošināt efektīvu, modernu un starptautiskajā pieredzē balstītu teorētisko un praktisko nodarbību apmācību procesu. Jaunajā piecstāvu pamatēkā tiks iekļautas apmācībām un administrācijai nepieciešamās telpas, tai skaitā, ēdnīca un konferenču zāle. Ēkā atradīsies šādas telpas:
1. stāvā - apmācībām nepieciešamās telpas un atsevišķas tehniskās telpas;
2. stāvā - apmācībām nepieciešamās auditorijas un laboratoriju ar tās palīgtelpu;
3. stāvā - apmācībām nepieciešamās auditorijas ar datoriem, bibliotēka un lasītava, kā arī mazā sēžu zāle;
4. stāvā - koledžas administrācijas telpas, kā arī lielā konferenču zāle;
5. stāvā - tehniskās telpas. 
Projekta “Ugunsdzēsības loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” mērķis ir uzbūvēt ēku, kur tiks veikta VUGD transportlīdzekļu apkope un remonts. Tas būtiski samazinās VUGD tehnikas dīkstāvi un remontu izmaksas. Papildus tam, projekta ietvaros plānots uzbūvēt arī jaunu Rīgas reģiona pārvaldes 8. daļas ugunsdzēsības depo un Iepirkumu nodrošinājuma pārvaldes noliktavas.
Projekta “Drošības klašu izveide” mērķis ir prevencijas un sabiedrības izglītošana, jo stacionārajā klasē būs iespējams apgūt vairākus jaunus mācību moduļus par kādu konkrētu ugunsdrošības vai civilās aizsardzības tēmu, piemēram, vienā modulī varēs iegūt zināšanas par ugunsbīstamību mājās, elektrodrošību, dūmu detektoru nozīmi, 112 izsaukšanu, cits modulis savukārt skars tādas tēmas kā ugunsdrošība mežā, kūlas ugunsgrēki, dabas katastrofas, trauksmes sirēnu nozīme un ārkārtas gadījumu soma. Šādu klašu izvietošana paredzēta katrā reģionā. Ar to palīdzību galvenokārt tiks realizēta primāro mērķa grupu (bērni un skolu jaunieši) izglītošana un praktiskas apmācības ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumos, rīkojot VUGD plānveida (ikdienas) prevencijas pasākumus.

Pasākuma trešās kārtas mērķa grupa ir Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, IeM, VUGD, NVA. Mērķa grupa noteikta atbilstoši Programmā norādītajam un atspoguļo tās iestādes un sabiedrības daļu, ko ietekmēs minēto projektu ieviešana. 

Pasākuma trešās kārtas iesniegumu atlases veids un kārtība

Trešo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Sadarbības iestāde veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases metodiku un projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde. Atbildīgā iestāde sagatavo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, iekļaujot vienotos kritērijus un izstrādājot specifiskos atbilstības kritērijus. Specifisko atbilstības kritēriju piemērošanas metodiku izstrādā atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi. Projektu iesniegumu novērtēšanas kritērijus apstiprina uzraudzības komiteja.
Trešās kārtas ietvaros tiek iesniegti trīs projekta iesniegumi.


Atbildības sadalījums

Atbildīgās iestādes funkcijas pilda IeM. 

Pasākuma trešās kārtas ietvaros sasniedzamie rezultāta un iznākuma rādītāju vērtības

Pasākuma trešās kārtas iznākuma rādītāja sasniedzamā vērtība noteikta atbilstoši Programmā iekļautajai vērtībai, tā paredz, ka investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedz 51 258 054 euro, savukārt starpposma vērtība 2024. gadā sasniegs 735 278 euro. Aprēķins balstīts uz aktuālām būvniecības un pārbūves izmaksām, kā arī tika ņemta vērā attiecīgos pētījumos iekļautā informācija, kas satur gan tehniskās prasības UCAK un ULRBK ēku projektēšanai un būvniecībai un Drošības klašu ierīkošanai un aprīkošanai. 
Pasākuma trešās kārtas rezultāta rādītājs noteikts nacionālā līmenī un tas paredz, ka līdz 2029. gada 31.decembrim 2 ēkas - UCAK kompleksa administratīvā ēka un ULRBK ēka tiks nodota ekspluatācijā. Papildus tam tiek plānots, ka visos piecos Latvijas reģionos tiks izveidotas Drošības klases šādās adresēs: Dobeles iela 16, Jelgava, Ganību iela 63/67, Liepāja, Tērbatas iela 9, Valmiera, Piekrastes iela 23, Daugavpils, Hanzas iela 5, Rīga. Rezultāta rādītājs balstīts uz trešās kārtas projektu mērķiem. 

Projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums
 
Pasākuma trešajai kārtai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sastāda 51 258 054 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 43 569 346 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 7 688 708 euro. Trešās kārtas ietvaros nav paredzēts elastības finansējums, tas tiks piemērots Programmas 2.1.3.3. pasākuma piektajai kārtai. 

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regula Nr.2021/1060) 112. panta 3.punkta a) apakšpunktu, procentu līdzfinansējuma likmes ir šādas: valsts budžeta atbalsta intensitāte – 15 procenti un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 85 procenti.

II nodaļa: Prasības projektu iesniedzējiem un sadarbības partneriem

Trešās kārtas ietvaros projektu “Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa izveide” un “Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” iesniedzējs ir NVA, kas pēc projektu iesniegumu apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. VUGD ir sadarbības partneris. Savukārt projekta “Drošības klašu izveide” iesniedzējs ir VUGD, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs. NVA ir sadarbības partneris.


Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā, savukārt sadarbības partnera pienākumi un tiesības tiek aprakstīti sadarbības līgumā, kas tiek parakstīts starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri.
VUGD, kā sadarbības partnera galvenie pienākumi ir konsultēt un noteikt UCAK ēku kompleksa un ULRBK gala lietotāja prasības. 

NVA, kā sadarbības partnera pienākumi ir nodrošināt telpu pielāgošanai nepieciešamo projektēšanas, būvdarbu un būvuzraudzības iepirkumu veikšanu un šādu darbu izpildes vadību un norēķinu veikšanu nolīgtajiem darbu izpildītājiem. 

Sadarbības partneris projekta realizēšanā iesaistās, piesaistot kompetentos cilvēkresursus. Finansējuma saņēmējs iesaistās ar cilvēkresursiem un finansējumu, ja nepieciešams. 

III nodaļa: Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros atbalstāmās darbības tika identificētas UCAK, ULRBK un Drošības klašu pētījumos par attiecīgo infrastruktūras objektu būvniecību un telpu ierīkošanu. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, lai nodrošinātu projekta īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu.
MK noteikumu projektā paredzēts, ka projektu īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums, kā arī atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
MK noteikumi paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektam neveidojas dubultā finansējuma risks kontekstā ar pievienotās vērtības nodokļa attiecināšanu.

Administratīvā sloga mazināšanai projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu likme 7 % apmērā no noteikumu projekta 20. un 21. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu.

Personāla likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1. tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti visu projektu ietvaros;
2. tas ir objektīvs – personāla likmes apmērs ir aprēķināts, pamatojoties uz atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, IeM aktuālo atalgojuma politiku un atbilstoši IeM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3. tas ir pārbaudāms – personāla likmes aprēķins ir pamatots ar IeM veiktajiem aprēķiniem;
4. tas ir iepriekš noteikts – personāla likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojama atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža. 

Ņemot vērā noteikumu projektos noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu, projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksām (darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pieejamais finansējums sasniedz 3 228 262 euro visiem trešās kārtas projektiem.
Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešami 6 projektu vadītāji (5 x 39.1. II A amatu saime, 9. mēnešalgas grupa; 1 x 39.1. IVA amatu saime, 11. mēnešalgas grupa), grāmatvedis (17 IV amatu saime, 9. mēnešalgas grupa), jurists (24. III amatu saime, 11. mēnešalgas grupa), finansists (15.1. amatu saime II mēnešalgas grupa). Algu likmes noteiktas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. 
Projekta vadības personāla izmaksas, kuras projektā plāno, piemērojot vienoto izmaksu likmi, ir skaidri nodalāmas no būvniecības un ar to saistītām citām projektu izmaksām un nepastāv minēto izmaksu pārklāšanās. Papildus tam, katram darbiniekam ir amata apraksts, kas nodrošina detalizētu aprakstu par funkciju un izmaksu nošķiršanu no likmē ietvertā personāla un tam paredzētajām izmaksām un pārējām darbībām un izmaksām. 

MK noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu citām attiecināmo izmaksu pozīcijām.

Izmaksu attiecināmības termiņš ir no 2023. gada 1. oktobra līdz 2029. gada 31. decembrim.

IV nodaļa: Projektu īstenošanas nosacījumi

MK noteikumu projektā noteikti pasākuma trešās kārtas īstenošanas nosacījumi, tostarp projektu īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi. Projektos plānotās investīcijas tiek īstenotas nekustamajos īpašumos, kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā vai uz ilgtermiņa nomas līguma pamata tie ir nodoti finansējuma saņēmēja lietošanā, proti,  projektā “Drošības klašu izveide” drošības klasi plānots izbūvēt Hanzas ielā 5, Rīgā. Šī ēka pieder Rīgas valstspilsētas pašvaldībai, ar kuru NVA ir noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu. VUGD darbības nodrošināšanai 1999.gada 26.oktobrī tika noslēgts nekustamā īpašuma, Hanzas ielā 5, Rīgā, nomas līgums Nr.1.12.-6-99-328, minētais nomas līgums ir spēkā līdz 2023.gada 26.oktobrim un attiecīgi tiks slēgts jauns nekustamā īpašuma, Hanzas ielā 5, Rīgā, nomas līgums uz 12 gadiem. Ilgtermiņa nomas līgums par objekta (telpu) Hanzas ielā 5, Rīgā, lietošanu tiks ierakstīts zemesgrāmatā. Saskaņā ar  2012.gada 11.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums” 3.1. un 3.2. apakšpunktu, NVA organizē būvju būvniecību, kā arī apsaimnieko un pārvalda IeM un tās padotības iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu." Projektos plānotās investīcijas tiek īstenotas valsts ēkās, IeM valdījumā esošās ēkās, projektā “Drošības klašu izveide” plānoti darbi Hanzas ielā 5, Rīgā. Šī ēka pieder Rīgas domei, ar kuru NVA slēdz ilgtermiņa nomas līgumu. VUGD darbības nodrošināšanai 1999.gada 26.oktobrī ir noslēgts Nekustamā īpašuma, Hanzas ielā 5, Rīgā, nomas līgums Nr.1.12.-6-99-328, nomas līgums ir spēkā līdz 2023.gada 26.oktobrim un tiks slēgts jauns nekustamā īpašuma, Hanzas ielā 5, Rīgā, nomas līgums uz 12 gadiem, ilgtermiņa saistības par objektu (telpu) Hanzas ielā 5, Rīgā, lietošanu tiks nostiprinātas zemesgrāmatā. Saskaņā ar  2012.gada 11.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums” 3.1. un 3.2. apakšpunktu, NVA organizē būvju būvniecību, kā arī apsaimnieko un pārvalda IeM un tās padotības iestāžu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
MK noteikumu projektā paredzēts, ka projektu īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums, kā arī atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums). Finansējuma saņēmēja pienākums ir izvērtēt sociāli atbildīga publiskā iepirkuma un inovatīva publiskā iepirkuma piemērošanu iespēju robežās projektu īstenošanas laikā. 

Ieguldījumi plānoti saskaņā ar Jauno Eiropas Bauhaus iniciatīvu, kas ir vides, ekonomikas un kultūras iniciatīva un savieno dizainu, ilgtspējību, pieejamību un investīcijas, un vērsta lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus.

Projekta iesniedzēja pienākums ir aizpildīt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras tīmekļa vietnē pieejamo publisko iepirkumu dokumentācijas atbilstības pārbaudes lapu, kā arī iepirkuma norises atbilstības pārbaudes lapu (ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem), un kā informatīvus dokumentus iesniegt tās sadarbības iestādē kopā ar projekta iesniegumu. Saskaņā ar vadlīniju horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)" 1.pielikumu, projektiem ir netieša ietekme uz minēto horizontālo principu. Tas nozīmē, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums uzkrāt datus par vienu horizontālā principa rādītāju “Objektu skaits, kuros ERAF/KF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība”. Ņemto vērā, ka pasākuma trešās kārtas ietvaros ir paredzēta jaunu ēku būvniecība, tiem ir tieša ietekme uz horizontāliem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Klimatdrošināšanas ietvaros finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par darbībām, kas paredz klimata pārmaiņu mazināšanu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu vai oglekļa dioksīda piesaisti. Saskaņā ar Programmā norādīto, jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana, kas saskan ar principa “Energoefektivitāte pirmajā vietā” prasību uzkrāt datus par aktivitātēm, kuru mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu. Pasākuma "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējums liecina, ka finansējuma saņēmējam ir pienākums projektu ietvaros nodrošināt tādu darbību īstenošanu, kas veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņām. Vienlaikus īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu ietvaros ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus.