Anotācija (ex-ante)

Ir nepieciešami jauni Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma un ceļu drošības inspekcijas veikšanas kārtību atbilstoši Direktīvā 2019/1936 noteiktajam.

Noteikumu projekts atbilstoši Direktīvā 2019/1936 noteiktajam paredz, ka tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu un ceļu drošības inspekciju veic ceļiem, kas ir Eiropas ceļu tīklā, valsts galvenajiem autoceļiem un ceļiem, kuri atrodas ārpus apdzīvotas vietas, kuri neapkalpo īpašumus, kas ar tiem robežojas, un kuri izbūvēti, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, izņemot ceļus, kas nav paredzēti mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī komersantu un māju ceļus.
Ceļi, kuri neapkalpo īpašumus, ir tādi ceļi, kuriem nav pievienojumi uz blakusteritorijām (piemēram uz lauksaimniecības zemēm un saimniecībām, degvielas uzpildes stacijām, dzīvojamām mājām, lauku viensētām, uzņēmumiem u.tml.). Viens šāda ceļa veida piemērs ir ātrgaitas ceļš, kura Latvijā vēl nav.
Noteikumu projekts noteic, ka tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu veic, izvērtējot satiksmes un ietekmes risku smagumu, par pamatu ņemot:
ceļa projekta risinājumu raksturlielumu (ceļa iebūvētās drošības) vizuālu apskati uz vietas vai ar elektronisku līdzekļu palīdzību un pamatojoties uz to nosakot ceļa posmu drošības reitingus; un to ceļu tīkla posmu analīzi, kuri ir bijuši ekspluatācijā ilgāk nekā trīs gadus un kuros proporcionāli satiksmes plūsmai ir noticis liels skaits smagi ceļu satiksmes negadījumi.
Tiek paredzēts noteikumu projektā neiekļaut konkrētus elementus, kas būs jāņem vērā veicot tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma, jo ir paredzēts, ka VSIA “Latvijas Valsts ceļi” izstrādās metodiku tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma veikšanai, balstoties uz Eiropas Komisijas metodiku (kas šobrīd vēl tiek izstrādāta), to pārtulkojot un adaptējot Latvijas situācijai. Eiropas Komisijas metodika balstīsies uz Direktīvas 2019/1936 III pielikuma indikatīvajiem elementiem, taču ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas metodika vēl nav līdz galam izstrādāta, nav zināms konkrēti uz kādiem elementiem balstīsies. Šo metodiku varēs izmantot arī citi ceļu pārvaldītāji. Tāpat noteikumu projekts nedefinē, kas ir liels skaits smagu ceļu satiksmes negadījumu proporcionāli satiksmes plūsmai, jo tas būs definēts Eiropas Komisijas metodikā, ko VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārņems, to pārtulkojot un adaptējot Latvijas situācijai, kad šī metodika būs izstrādāta. Tādejādi šobrīd nav iespējams definēt, kas ir liels skaits smagu ceļu satiksmes negadījumu proporcionāli satiksmes plūsmai, noteikumu projekts to nosaka ar vispārīgu normu neminot konkrētas robežvērtības.
Noteikumu projekts noteic, ka pamatojoties uz tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējuma rezultātiem, ceļu pārvaldītājs klasificē visus ceļa posmus piecās kategorijās pēc to drošības līmeņa. 1. kategorijas drošības līmeni piešķir ceļiem, kuriem ir augstākais ceļu drošības līmenis, līdz ar to šiem ceļiem ir ļoti zema prioritāte turpmākajiem pasākumiem ceļu drošības uzlabošanā, savukārt 5. kategorijas drošības līmeni piešķir ceļiem, kuriem ir zemākais ceļu drošības līmenis, līdz ar to šiem ceļiem ir ļoti augsta prioritāte turpmākajiem pasākumiem ceļu drošības uzlabošanā.
Tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējumu ceļiem, kas ir noteikumu projekta tvērumā, pirmo reizi ir jāveic līdz 2024. gadam 31. decembrim. Turpmākie tīkla mēroga ceļi satiksmes drošības novērtējumi ir jābūt pietiekami biežiem, lai garantētu pienācīgu drošības līmeni, bet jebkurā gadījumā tos jāveic vismaz reizi piecos gados.
Noteikumu projekts noteic, ka periodiskas ceļu drošības inspekcijas veic ceļu drošības uzlabošanas nolūkos raksturlielumu un defektu pārbaudi ceļa posmam, lai noteiktu nepieciešamos ceļu uzturēšanas un būvniecības darbus. Tās veic vismaz reizi sešos gados, lai attiecīgajai ceļa infrastruktūrai garantētu pienācīgu drošības līmeni. Periodiskas ceļu drošības inspekcijas veic ekspertu grupas vismaz 2 dalībnieku sastāvā, no kuriem vismaz vienam dalībniekam ir pieredze vai izglītība ceļu projektēšanas, ceļu satiksmes drošības un ceļu satiksmes negadījumu analīzes jomās. Lai arī šobrīd Latvijā nav tuneļu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvai 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem, Direktīvas 2019/1936 pilnīgas pārņemšanas nolūkos tiek paredzēts, ka periodiskas ceļu drošības inspekcijas ceļu tīkla posmiem, kas ir savienoti ar ceļu tuneļiem, kas ir Eiropas ceļu tīklā un kuru garums pārsniedz 500 metrus, veic kopā ar Ministru kabineta 2007. gada 27. februāra noteikumu Nr.159 “Kārtība, kādā ceļu lietotājiem nodrošina minimālo drošības līmeni Eiropas ceļu tīkla tuneļos, kas garāki par 500 metriem” (turpmāk – Noteikumi Nr.159) 3. punktā minēto administratīvo iestādi. Noteikumu Nr.159 3. punkts nosaka, ka administratīvā iestāde ir iestāde, kas atbildīga par tuneļu drošības prasību izpildi un nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu, ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" vai vietējo pašvaldību izveidotas (noteiktas) iestāde.
Noteikumu projekts paredz, ka ceļu posmiem, kuri novērtēti ar 4. un 5. kategorijas ceļu drošības līmeni, ceļu pārvaldītājs veic mērķtiecīgas ceļu drošības inspekcijas vai tiešas korektīvas darbības. Mērķtiecīga ceļu drošības inspekcija ir mērķtiecīga inspicēšana, kuras nolūks ir noteikt bīstamus apstākļus, defektus un problēmas, kas palielina negadījumu un ievainojumu gūšanas risku, apsekojot  ceļa posmu dabā. Veicot mērķtiecīgu ceļu drošības inspekciju jāpārbauda elementus, kas norādīti ​noteikumu projekta pielikumā, kā arī citus elementus, ja tie nepieciešami satiksmes drošības uzlabošanai. Noteikumu projekts paredz, ka mērķtiecīgas ceļu drošības inspekcijas tāpat kā periodiskas ceļu drošības inspekcijas veic ekspertu grupas vismaz 2 dalībnieku sastāvā, no kuriem vismaz vienam dalībniekam ir pieredze vai izglītība ceļu projektēšanas, ceļu satiksmes drošības un ceļu satiksmes negadījumu analīzes jomās.
Konstatējumiem mērķtiecīgās ceļu drošības inspekcijās ekspertu grupa sagatavo argumentētus viedokļus, vai ir vajadzīga korektīva darbība, lai uzlabotu ceļu drošību un identificē ceļu posmus, kur ir nepieciešami ceļu infrastruktūras drošības uzlabojumi, un nosaka darbību, kura uzskatāma par prioritāru minēto ceļa posmu drošības uzlabošanai.
Balstoties uz mērķtiecīgu ceļu drošības inspekciju un tīkla mēroga ceļu drošības novērtējumu, ceļu pārvaldītājs sagatavo korektīvo rīcību plānu prioritārā kārtībā, kuru atjaunina vismaz vienu reizi gadā, ja attiecīgajā gadā  ir veikta mērķtiecīga ceļu drošības inspekcija vai tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums, un kuru iesniedz Satiksmes ministrijā un ceļu pārvaldītājs publicē savā tīmekļa vietnē.
Ceļu pārvaldītājs nodrošina, ka korektīvo rīcību plāns tiek sagatavots un korektīva darbība ceļa drošības uzlabošanai tiek veikta prioritārā secībā ceļu posmiem ar zemu drošības līmeni, kas dod iespēju īstenot pasākumus ar augstu drošības attīstības un ceļu satiksmes negadījumu izmaksu ietaupīšanas potenciālu.
Ceļu pārvaldītājs katru gadu informē Satiksmes ministriju par korektīvo rīcību plāna izpildi.
Satiksmes ministrija pārbauda korektīvo darbību izpildes atbilstību korektīvo rīcību plānam.
Ņemot vērā, ka procedūra “tīkla mēroga ceļu satiksmes drošības novērtējums” aizstāj procedūru “ceļu posmu klasificēšana, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi”, šī norma neradīs papildu izdevumus valsts budžetam.