Anotācija (ex-ante)

Likumprojektā tiek lietoti divi jauni termini “ilgtspējas ziņojums” un “konsolidētais ilgtspējas ziņojums”, kuru skaidrojumu nepieciešams sniegt.

Likumprojekts paredz papildināt Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma (turpmāk - Likums) 1.pantu ar ceturto daļu, kur skaidroti lietotie termini  “ilgtspējas ziņojums” un “konsolidētais ilgtspējas ziņojums.

Direktīvas 2022/2464 preambulas 2. apsvērumā  ir norādīts, ka savā 2018. gada 8. marta paziņojumā ar nosaukumu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (“Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”) Eiropas Komisija ir izklāstījusi pasākumus šādu mērķu sasniegšanai – pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, resursu izsmelšanas, vides degradācijas un sociālajām problēmām, un veicināt pārredzamību un ilgtermiņa pieeju finansiālajā un ekonomiskajā darbībā. Atbilstošas, salīdzināmas un ticamas ar ilgtspēju saistītas informācijas atklāšana, ko veic noteiktas uzņēmumu kategorijas, ir priekšnoteikums šo mērķu sasniegšanai. Eiropas Parlaments un Padome, īstenojot Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, ir pieņēmuši vairākus leģislatīvus aktus. Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regula (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē nosaka kārtību, kādā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti atklāj ilgtspējas informāciju individuālajiem ieguldītājiem un aktīvu īpašniekiem.

Likumprojekts paredz precizēt Likuma 75.¹ panta normas aizstājot likuma "Par grāmatvedību"  nosaukumu uz jauno “Grāmatvedības likums”, kā arī noteikt, ka gada pārskatu sagatavo saskaņā arī ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu.

Lai vienkāršotu Savienības tiesību aktus par starptautiskajiem grāmatvedības standartiem ir pieņemta Komisijas 2023. gada 13. augusta regula (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk – Regula Nr. 2023/1803).

Precizēt Likuma 75.¹ panta atsauci uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti Regulu Nr. 2023/1803.

Direktīvas 2022/2464 preambulas 13. apsvērumā  ir norādīts, ka Komisijas 2021. gada 21. aprīļa ziņojumā par pārskatīšanas klauzulām Direktīvās 2013/34/ES, 2014/95/ES un 2013/50/ES un tam pievienotajā atbilstības pārbaudē attiecībā uz ES satvaru uzņēmumu veiktai publiskai ziņošanai (“Komisijas ziņojums par pārskatīšanas klauzulām un tam pievienotā atbilstības pārbaude”) ir konstatētas problēmas attiecībā uz Direktīvas 2014/95/ES atbilstību tās mērķa sasniegšanai. Pastāv nozīmīgi pierādījumi tam, ka daudzi uzņēmumi neatklāj būtisku informāciju par visiem galvenajiem ar ilgtspēju saistītajiem jautājumiem, tostarp ar klimatu saistītu informāciju, tādu kā visas SEG emisijas, un faktorus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību. Ziņojumā kā būtiska problēma ir konstatēta arī ilgtspējas informācijas ierobežotā salīdzināmība un ticamība. Turklāt daudziem uzņēmumiem, no kuriem lietotājiem ir nepieciešama ilgtspējas informācija, nav pienākuma šādu informāciju paziņot. Līdz ar to ir skaidra nepieciešamība pēc stabila un izmaksu ziņā pieejama ziņošanas satvara, kas būtu papildināts ar efektīvu revīzijas praksi, lai nodrošinātu datu ticamību un izvairītos no zaļmaldināšanas un dubultas uzskaites.
Direktīvas 2013/34/ES  34. pants paredz to, ka arī ilgtspējas ziņojums un konsolidētais ilgtspējas ziņojums ir jāpārbauda zvērinātam revidentam.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 95. panta 5. daļā ir ietvertas normas attiecībā uz gada pārskata un konsolidētā gada pārskata parakstīšanu, kuras tika apspriestas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojekta sagatavošanas un saskaņošanas procesā Grāmatvedības darba grupā. 
Likuma 75.² panta normas nosaka, ka gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību, pamatojoties uz Eiropas Komisijas apstiprinātiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, bet nenosaka gada pārskata un konsolidētā gada pārskata parakstīšanu.

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 75.² pantu nosakot, ka apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu  sniedz zvērināts revidents atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam.
Likumprojekts paredz arī ieviest normas, ka pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu apstiprina akcionāru sapulce, gada pārskatu paraksta valde un konsolidēto gada pārskatu paraksta grupas mātes sabiedrība vadība, un finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu paraksta arī grāmatvedis, kas to ir sagatavojis, lai ieviestu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 95. panta 5. daļā ietvertās normas attiecībā uz gada pārskata un konsolidētā gada pārskata parakstīšanu.

Direktīvas 2022/2464 preambulas 55. apsvērumā  ir norādīts, ka Direktīvā 2013/34/ES nav prasīts, lai uzņēmumi savus vadības ziņojumus iesniegtu digitālā formātā, un tas apgrūtina iespējas atrast un izmantot paziņoto informāciju. Ilgtspējas informācijas lietotāji aizvien vairāk sagaida, ka šāda informācija būs atrodama, salīdzināma un mašīnlasāma digitālos formātos. Dalībvalstīm būtu jāspēj prasīt, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, savus vadības ziņojumus bez maksas darītu publiski pieejamus savā tīmekļa vietnē. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju, un tai ir potenciāls būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Digitalizācija arī sniedz iespēju datus centralizēt Savienības un dalībvalstu līmenī atvērtā un pieejamā formātā, kas atvieglo lasīšanu un ļauj datus salīdzināt. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi savus vadības ziņojumus sagatavotu elektroniskās ziņošanas formātā, kas noteikts Komisijas 2018. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (turpmāk - Deleģētajā regulā (ES) 2019/815) 3. pantā, un iezīmē savu ilgtspējas ziņu sniegšanu, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (turpmāk - Regula (ES) 2020/852) 8. pantā prasīto atklājamo informāciju, saskaņā ar elektroniskās ziņošanas formātu, kas norādīts Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, tiklīdz tas būs noteikts.
Deleģētās regulas (ES) 2019/815 preambulas 2. apsvērumā ir norādīts, ka emitentiem visi gada finanšu pārskati būtu jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (XHTML) formātā. XHTML nav vajadzīgi īpaši mehānismi, lai to nodrošinātu cilvēklasāmā formātā. XHTML kā nepatentēts elektroniskās ziņošanas formāts ir brīvi izmantojams.
Deleģētās regulas (ES) 2019/815 preambulas 6. apsvērumā ir norādīts, ka XBRL iezīmēšanas valodas izmantošana ietver taksonomijas piemērošanu, lai cilvēklasāmo tekstu pārveidotu mašīnlasāmā informācijā. Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) taksonomija, ko darījis pieejams SFPS fonds, ir vispāratzīta taksonomija, kas izstrādāta, lai iezīmētu SFPS noteikto atklājamo informāciju. SFPS taksonomijas izmantošana veicina saskaņā ar SFPS sagatavotu finanšu pārskatu iezīmējumu salīdzināmību pasaules mērogā. Tādējādi pamata taksonomija, kas jāizmanto vienotajam elektroniskajam ziņošanas formātam, būtu jābalsta uz SFPS taksonomiju, un tai jābūt tās paplašinājumam.
Savukārt Deleģētās regulas (ES) 2019/815 preambulas 9. apsvērumā ir norādīts, ka pārredzamības, pieejamības, analīzes un salīdzināmības nolūkā, ja dalībvalstu tiesību akti pieļauj vai pieprasa gada finanšu pārskatu daļu iezīmēšanu, kas nav saskaņā ar SFPS sagatavotie konsolidētie finanšu pārskati, emitentiem, iezīmējot šīs daļas, būtu jāizmanto XBRL iezīmēšanas valoda un piemērota taksonomija, ko šim nolūkam paredzējusi dalībvalsts, kurā tie reģistrēti.
Saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2019/815  ir dažādi elektroniskās ziņošanas formāti pēc kādiem jāsagatavo gada pārskati. Piemēram, Deleģētās regulas (ES) 2019/815  3. pants nosaka, ka emitenti sagatavo visus gada finanšu pārskatus XHTML formātā. Savukārt Deleģētās regulas (ES) 2019/815  4. panta 1. punkts nosaka, ja gada finanšu pārskatos iekļauj saskaņā ar SFPS sagatavotos konsolidētos finanšu pārskatus, emitenti iezīmē šos konsolidētos finanšu pārskatus; 2. punkts nosaka, ka emitenti iezīmē vismaz to informāciju, kas norādīta II pielikumā, ja šī informācija ir sniegta saskaņā ar SFPS sagatavotajos konsolidētajos finanšu pārskatos; 4. punktā teikts, ka attiecībā uz iezīmējumiem, kas izklāstīti 1., 2. un 3. punktā, emitenti izmanto XBRL iezīmēšanas valodu un izmanto taksonomiju, kurā elementi ir tie, kas noteikti pamata taksonomijā. Ja saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu pamata taksonomijas izmantošana nav piemērota, emitenti izveido paplašinājuma taksonomijas elementus, kā paredzēts IV pielikumā. Savukārt Deleģētās regulas (ES) 2019/815 5. pants nosaka gada finanšu pārskatu citu daļu iezīmēšanu.

Likumprojekts paredz precizēt Likuma 75.² pantu 4.¹ daļu un noteikt, ka Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu pēc apstiprināšanas iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā kopā ar akcionāru paskaidrojumu par to, ka gada pārskats apstiprināts, un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju.
Papildus precizēta Likuma 75.² pantu 4.² daļa nosakot, ka saņemtos dokumentus Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram tiešsaistes datu pārraides režīmā. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību.
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 75.² pantu ar 4.⁴ daļu un noteikt Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība uz kuras attiecas ilgtspējas ziņojuma sagatavošana, iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā šā panta 4.¹ daļā minētos dokumentus, kā arī apliecinājuma ziņojuma kopiju par ilgtspējas ziņojumu vai apliecinājuma ziņojuma kopiju par konsolidēto ilgtspējas ziņojumu vienotā  elektroniskā ziņošanas formātā, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815.

Šobrīd saskaņā Likumu Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pamatotā laikposmā publicē savā tīmekļvietnē pienācīgi apstiprinātu gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kurš ir idensks parakstītajam zvērināta revidenta ziņojumam.     
Direktīvā 2022/2464 saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem paredz prasību sagatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu. Kritiski svarīgi, lai pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa varētu iepazīties ar šo sabiedrības sniegto informāciju, tai skaitā revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu.

Likumprojekts paredz precizēt Likuma 75.² pantu piekto daļu nosakot, ka apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas ziņojumu vai apliecinājuma ziņojums par konsolidēto ilgtspējas ziņojumu arī tiek publicēts Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības tīmekļvietnē.

Sabiedrībām pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidētā ilgtspējas ziņojumu (ja tāds jāsagatavo) stājas spēkā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktajā kārtībā. Paredzēts arī, ka subjektiem, uz kuriem attieksies Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā viss gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir), ne tikai vadības ziņojums, atbilstoši Deleģētajā regulā (ES) 2019/815 noteiktajam vienotajam elektroniskās ziņošanas formātam.
          Pārejas periods ir nepieciešams tāpēc, ka no sabiedrību finanšu pārskatiem, kas tiks sagatavoti saskaņā ar vienoto elektroniskās ziņošanas formātu, kas norādīts Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam nav iespējams izgūt nepieciešamos finanšu datus.

Ar Likumprojektu tiek papildināti Likuma pārejas noteikumi ar 49. punktu, kas paredz, ka Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība uz kuru attiecas ilgtspējas ziņojuma sagatavošana, līdz 2027. pārskata gadam, gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedz, aizpildot strukturētās formas, tam papildus pievienojot datnes ar vienotā elektroniskās ziņošanas formātā sagatavotu vadības ziņojumu un finanšu pārskatu (ja tas sagatavots vienotā elektroniskās ziņošanas formātā) un konsolidēto finanšu pārskatu (ja tāds ir) un zvērināta revidenta apliecinājumu par ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma atbilstību Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasībām.
Šajā gadījumā visi Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegtie gada pārskati (gan strukturētā veidā, gan datnes elektroniskās ziņošanas formātā) tiks nodoti Uzņēmumu reģistram jau esošā procesa veidā un neprasīs papildus budžeta resursus.
Datu nodošana no Valsts ieņēmumu dienesta Uzņēmumu reģistram ir veidojusies vēsturiski, lai izpildītu Eiropas Savienības prasības par augstvērtīgo datu kopu publicēšanu. Pienākumu ietvert gada pārskatus komersanta reģistrācijas lietā nosaka Komerclikuma 9. panta trešā daļa, ar kuru tostarp tiek ieviests Eiropas savienības direktīvu regulējums komerctiesību jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija direktīvas (ES) 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem).
Ņemot vērā, ka ir izveidota un darbību uzsākusi Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma, tad, lai optimizētu valsts kopējo resursu patēriņu, nākotnē tiek plānots, ka Valsts ieņēmumu dienests gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (ja tāds ir) nodos tieši uz platformu. Savukārt, Uzņēmumu reģistrs varēs šos gada pārskatus arī paņemt no platformas.