Anotācija

Šobrīd mācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem tiek īstenotas uz terminēta līdzdarbības līguma ar LTMC pamata, kas nenodrošina mācību sistēmas ilgtspēju un stabilitāti. Tāpat līdzšinējā resoriskā pieeja nav sekmējusi kompleksu pieeju šo dažādo mērķgrupu mācību vajadzību analīzei un savstarpēji līdzsvarota mācību piedāvājuma izstrādei.  Šobrīd esošais regulējums paredz, ka katra iestāde orientējas uz savu profesionāļu zināšanu un prasmju paaugstināšanu, taču mācības ir jāplāno ilgtermiņā, stratēģiski un mērķtiecīgi, izvirzot mērķus ne tikai attiecībā uz tiesu un prokuratūras darba kvalitāti, bet attiecībā uz tiesiskuma un likuma varas efektivitāti valstī kopumā. Tādējādi ir būtiski nodrošināt ne tikai augstus standartus attiecībā uz tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmu, bet tajā jāietver arī izmeklētāji starpdisciplināros jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas spriešanai, kā arī tiesu un prokuratūru darbinieki.

Likumdevējs likumā "Par tiesu varu", Prokuratūras likumā un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā ir ietvēris amatpersonām pienākumu pastāvīgi papildināt savas zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas. Savukārt valstij ir pienākums nodrošināt pastāvīgu un efektīvu mehānismu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuratūras darbinieku kvalifikācijas celšanai un pilnveidei. Minētais ietver arī to, ka valstij ir jānodrošina pietiekams finansējums un citi resursi, lai nodrošinātu mācību institūcijas autonomiju un mācību satura atbilstību tiesu sistēmas vajadzībām[1]. Finansējumam un resursiem būtu jāaptver uzturēšanas izmaksas, tajā skaitā mācībām piemērotu telpu un infrastruktūras izmaksas, kā arī augsti kvalificētu pasniedzēju un profesionāla atbalsta personāla piesaistes izmaksas.
Šo profesiju mācības nav uzskatāmas par brīvā tirgus elementu un nevar būt atkarīgas no tirgus piedāvājuma. Tās ir jāplāno ilgtermiņā, stratēģiski un mērķtiecīgi, izvirzot mērķus ne tikai attiecībā uz tiesu un prokuratūras darba kvalitāti, bet attiecībā uz tiesiskuma un likuma varas efektivitāti valstī kopumā. Lai sasniegtu šo mērķi, ir būtiski nodrošināt ne tikai augstus standartus attiecībā uz tiesu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmu, bet tajā ir jāietver arī izmeklētāji jautājumos, kas ir būtiski efektīva tiesas procesa norisei un taisnīgam tā rezultātam, kā arī tiesu un prokuratūru darbinieki, kas sniedz juridiska rakstura atbalstu. Lai šo mērķi sasniegtu, ir izveidojama pastāvīga un vienota kvalifikācijas pilnveides institūcija – Tieslietu akadēmija. Ar likumprojektu tiek noteikts Tieslietu akadēmijas darbības tiesiskais pamats un ietvars, kā arī vieta valsts un tiesu varas institūciju sistēmā.

Tieslietu akadēmijas misija ir:
nodrošināt sabiedrības un tiesu varas vajadzībām un nepieciešamajām kompetencēm, kā arī nodefinētajiem vispārējiem tiesu varas darba stratēģiskajiem virzieniem atbilstošu, jēgpilnu un mērķtiecīgu mācību pakalpojumu.
nodrošināt tādus mācību un atbalsta pasākumus, kas veicina un atbalsta tiesu varas izaugsmi, cienot tiesu varas pamatvērtības.
būt tiesu varas un juridisko profesiju tālākizglītības nodrošināšanas un virzības izcilības centram Latvijā un Eiropas Savienībā, veicinot vienotu tiesiskuma izpratni un piemērošanu kopējā Eiropas Savienības tiesību telpā.
veidot mācīšanās kultūru kā daļu no profesionālās atbildības un sekmēt atbalstošu vidi mācību rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai.

Veidojot Tieslietu akadēmiju kā valsts institūciju, nodrošināma:
1. izaugsme gan nacionālā mērogā, gan Eiropas tiesiskuma telpā;
2. mācību modeļa pastāvība un autonomija (spēja darboties bez starpniekiem);
3. mācību vajadzību budžeta neatkarība (jeb tiesu varas budžeta veidošanas principu attiecināšana uz mācību īstenošanai nepieciešamo finansējumu);
4. pietiekama tiesu varas iesaiste mācību satura plānošanā un noteikšanā;
5. līdzsvarota pieeja juridisko zināšanu mācību un nejuridisko prasmju piedāvājumā;
6. mācību formas un satura atbilstība sabiedrības un tiesu varas reālajām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastību gan attiecībā uz dažādu mācību metožu izmantošanu, gan saturu.

Sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Izglītības un zinātnes ministriju tika analizēts jautājums, vai un ciktāl uz Tieslietu akadēmiju kā tālākizglītības pasākumu īstenotāju ir attiecināmi ar izglītības procesu organizēšanu saistītie normatīvie akti.  Secināts, ka normatīvie akti (Izglītības likums un Profesionālās izglītības likums) nošķir profesionālās tālākizglītības programmas, kuru tālāka regulācija notiek atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam regulējumam (un kas ir profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā) no citām tālākizglītības programmām. Tādejādi uz Tieslietu akadēmiju nav attiecināmas Izglītības likumā noteiktās prasībās, piemēram, attiecībā uz izglītības iestādes reģistrāciju un programmu licencēšanu. Tieslietu akadēmija īstenos tālākizglītību, kuras prasības netiek plašāk reglamentētas Izglītības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Likumprojektā noteiktām mērķgrupām tiks nodrošināta iespēja uzturēt amata ieņemšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes, kā arī tās pilnveidot.

Tiesību akta projekts "Tieslietu akadēmijas likums" (turpmāk – likumprojekts) paredz, ka Tieslietu akadēmija ir veidojama kā atvasināta publiska persona, lai nodrošinātu tās darbības patstāvību un pietiekamu neatkarību funkciju izpildē. Atbilstoši Bangaloras tiesnešu rīcības principiem ieteicama neatkarības noteikšana iestādei, kas noteic mācību saturu un programmas[2]. Savukārt, konsultācijās ar Eiropas Tiesību akadēmijas un Eiropas tiesnešu tālākizglītības tīkla pārstāvjiem atzīts, ka būtiskākais mācību institūcijas efektivitātes priekšnosacījums ir autonomija un patstāvība[3]. Tiesu varas neatkarība prasa brīvību no nepamatotas ietekmes uz mācību saturu. Ņemot vērā, ka semināri, lekcijas, u.c. var ietekmēt tiesnešu rīcību un lēmumus, tiesiskās apmācības saturs un tā pasniegšana ir nodrošināmi bez jebkādas nepamatotas ietekmes no jebkuras struktūras, kas varētu gūt labumu.
Vērtējot citu Eiropas valstu mācību institūciju modeļus, konstatēts, ka lielākais vairums valstu par atbilstošāko kvalifikācijas pilnveides sistēmas institucionālo modeli izvēlējušās vai nu valsts tiešās pārvaldes iestādes modeli, paredzot funkcionālu neatkarību,  vai autonomas iestādes modeli. Ir atsevišķas valstis, kur mācību centram nav juridiskas personas statusa, tomēr tiek atzīts, ka tas traucē efektīvai darbībai un šajās valstīs tiek meklēti risinājumi juridiskas personas statusa iegūšanai (piemēram, Nīderlande, kur mācību centrs ir veidots uz Tieslietu padomes un Prokuratūras padomes vienošanās pamata). Jautājums par institucionālo formu, piemēram, tas, vai šī iestāde atvasināta publiska persona vai valsts tiešās pārvaldes iestāde, ir nosakāms nacionāli atbilstoši valsts institucionālajai un pārvaldes struktūrai. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija analizēja arī Satversmes tiesas 2006.gada 16.decembra spriedumā lietā Nr.2006-05-01 ietvertās atziņas. Proti, Satversmes tiesa ir atzinusi, ka patstāvīgas (autonomas) valsts iestādes veidojamas īpašos gadījumos: ja to prasa citu konstitucionālu normu īstenošana un ja citādi nevar nodrošināt pienācīgu pārvaldi noteiktā jomā. Vienlaikus Satversmes tiesas ieskatā nav pieļaujama tādu patstāvīgu valsts iestāžu veidošana, kurām piešķirtās funkcijas ir iespējams tikpat efektīvi īstenot arī Ministru kabineta padotībā esošai iestādei, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversmes 58.pants. Attiecīgi secināms, ka neatkarība no izpildvaras ir nepieciešama attiecībā uz mācību satura noteikšanu. Administratīvo funkciju izpildes nodrošināšana ir tipiska izpildvarai un var tikt veikta valsts pārvaldes ietvaros. Kā minētajiem kritērijiem atbilstoša juridiska forma būtu atvasināta publisko tiesību juridiskā persona.
          Tieslietu akadēmijas institucionālo pārraudzību likumprojektā paredzētajā apjomā un kārtībā īstenos Ministru kabinets ar tieslietu ministra starpniecību. Savukārt funkcionālo pārraudzību pār Tieslietu akadēmiju īstenos Tieslietu padome likumprojektā paredzētajā apjomā un kārtībā. Funkcionālā pārraudzība nozīmē iesaisti un pārraudzību pār funkciju, uzdevumu un kompetenču īstenošanu, tai skaitā mērķu sasniegšanu, savukārt institucionālā pārraudzība nozīmē pārraudzību, lai Tieslietu akadēmija kā institūcija varētu pilnvērtīgi darboties, proti, Ministru kabineta uzdevums ir nodrošināt Tieslietu akadēmijas administratīvo spēju darboties.
          Attiecībā uz Tieslietu akadēmijas izdotā administratīvā akta vai tās veiktās faktiskās rīcības pārsūdzēšanu norādāms, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 22.pantam administratīvi procesuālā tiesībspēja pilnā apjomā piemīt Latvijas Republikai kā sākotnējai publisko tiesību juridiskajai personai un pašvaldībai un citai atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai. Citiem publisko tiesību subjektiem administratīvi procesuālā tiesībspēja piemīt lietās, kas attiecas uz jomām, kurās tie saskaņā ar likumu darbojas sava patstāvīgā budžeta ietvaros. Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes izveidošanas mērķis ir līdzsvarot attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu, nosakot tai nozīmīgu lomu jautājumos, kas skar tiesu sistēmu. Tādējādi, kaut arī no Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētā funkcionālās padotības jēdziena izriet lēmuma pārskatīšana attiecīgajā augstākā iestādē, Tieslietu padome nav nosakāma kā augstāka institūcija Tieslietu akadēmijas izdotā administratīvā akta vai tās veiktās faktiskās rīcības pārsūdzēšanai.

Likumprojekts paredz plašu iesaisti mācību procesa plānošanā Tieslietu padomei, nosakot mācību stratēģiskos mērķus un virzienus, tālākizglītības mācību programmu veidošanas principus. Ir būtiski nostiprināt vienotu pieeju programmu un mācību plāna izveidē. Svarīgi ir tādi jautājumi kā mācību satura balanss starp profesionālo zināšanu un kompetenču attīstību, sociālo un personisko prasmju, kā arī  personiskās izaugsmes veicināšanu,  atbilstoši nepieciešamajām kompetencēm, tiesu varas un sabiedrības vajadzībām. Tiesnešu un prokuroru tālākizglītības mērķis ir profesionālajam sniegumam un personības attīstībai nepieciešamo prasmju un kompetenču attīstīšana visā karjeras laikā, jo īpaši veicinot amata funkciju veikšanai būtisku juridisko zināšanu padziļināšanu un iespēju specializēties, zināšanu pilnveidi Eiropas Savienības un starptautisko tiesību un tiesu sadarbības jautājumos, izpratnes padziļināšanu par tiesu un prokuratūras lomu konstitucionālajā sistēmā, kā arī izpratnes par profesionālās ētikas jautājumiem un labas pārvaldības kultūru padziļināšanu. Savukārt, tiesu darbinieku un prokuratūras darbinieku, kuri sniedz juridiska rakstura atbalstu prokurora pienākumu izpildes procesā, tālākizglītības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un profesionālu darbinieku atbalstu tiesnešu un prokuroru amata funkciju izpildei. Kā jau minēts iepriekš, tālākizglītības pasākumi pēc nepieciešamības būtu organizējami arī starpdisciplinārās grupās, lai sekmētu vienotu izpratni starp visām lietas iztiesāšanā iesaistītajām amatpersonām.

Tāpat paredzēts, ka Tieslietu padome nosaka  kārtību, kādā tiek izraudzīti mācību pasākumu vadītāji no tiesnešu un prokuroru vidus, taču tas nenozīmē, ka pasniedzēji Tieslietu akadēmijā var būt tikai tiesneši vai prokurori. Papildus norādāms, ka tiesnešu un prokuroru vadītie mācību pasākumi ir pielīdzināmi pedagoga darbam, kas noteikts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
 Vienlaikus tiek saglabāta arī līdzšinējā Tieslietu padomes kompetence, piemēram, apstiprināt ikgadējo mācību plānu. Turklāt atzīmējams, ka Tieslietu padomes kompetence lemt par mācību programmu vai plānu apstiprināšanu nav formāla rakstura. Tā paredz mācību programmas vai mācību plāna izvērtēšanu un, gadījumā, ja mācību plāns neatbilst, piemēram, mācību stratēģiskiem mērķiem  un tālākizglītības programmu veidošanas pamatprincipiem, Tieslietu padome ir tiesīga to neapstiprināt un nodot mācību plāna izstrādes darba grupai precizēšanai. Tāpat mācību plāna ir pieļaujamas izmaiņas arī tā īstenošanas ietvaros, piemēram, gadījumā, ja mācību plāns papildināms ar kādu īpašu aktualitāti guvušiem un neatliekami risināmiem jautājumiem.

Tiesu sistēmas mācību saturs un profesionālās izaugsmes rīki ir tieši saistīti ar tiesu sistēmas efektivitāti. Savukārt efektivitāte ietilpst tiesu varas neatkarības jēdziena tvērumā. Ievērojot minēto, uz budžetu, kas nepieciešams mācību plāna un programmu izstrādei un īstenošanai, būtu attiecināmi tādi paši principi, kas tiek attiecināti uz tiesu budžeta izstrādi un apstiprināšanu. Tādējādi attiecībā uz Tieslietu akadēmijas budžetu prognozējams, ka pamatā Tieslietu akadēmijas līdzekļus veidos valsts budžeta līdzekļi. Lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 2.punkts paredz, ka atvasinātai publiskai personai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu, tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversme neliedz valstī izveidot atvasinātu publisku personu, kas tiek finansēta no valsts budžeta[1]. Valstij, paredzot mācību īstenošanai nepieciešamo finansējumu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam, jāgarantē tiesu varas neatkarības principa ievērošana un efektīvas tālākizglītības funkcijas veikšana. Tiesu varas neatkarības princips skaidrojams kā neatkarība no izpildvaras mācību satura jautājumos, tomēr valsts pienākums ir uzturēt sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvu un efektīvu tiesu varas realizāciju, tajā skaitā nodrošinot pietiekamu šīs sistēmas finansējumu. Likumprojektā paredzēts, ka Tieslietu akadēmijai ir tiesības arī sniegt maksas pakalpojumus, piemēram, iznomājot telpas un prezentācijas tehniku, organizējot mācības starptautisku projektu ietvaros, piedāvājot maksas mācības ar tieslietu sistēmu saistītiem profesionāļiem, kas nav projekta mērķgupas. Tomēr šādi maksas pakalpojumi, ņemot vērā Tieslietu akadēmijas funkcijas un izvirzītās prasības, nav pietiekami, lai nodrošinātu akadēmijas darbību pilnībā.

Kvalifikācijas pilnveides sistēmai jāaptver ne tikai juridisko zināšanu tēmas, bet būtisks uzsvars liekams arī uz ne-juridiskajām tēmām jeb personisko prasmju un sociālo kompetenču pilnveides jautājumiem, ētikas un vērtību izpratnes jautājumiem, kā arī attīstāms līderības potenciāls. Tāpat uzmanība pievēršama Latvijas tiesnešu spējai piedalīties ES tiesiskuma telpas dialogā, nodrošinot nepieciešamo atbalstu tiesneša svešvalodas prasmju uzturēšanai un tālākai attīstībai, kā arī paredzama iespēja apgūt svešvalodu.
Līdz ar to Tieslietu akadēmijas kompetencē ietverama kompleksa pieeja tiesu varas profesionālo kompetenču attīstībai, attīstot gan sākotnējās mācības, gan kvalifikācijas pilnveides programmas, gan inovāciju, pētniecības un starptautiskās sadarbības kompetenci. Nodrošināma iespēja plānot, izstrādāt un realizēt ilgtermiņa mācību programmas, kas secīgi papildina viena otru. Šī brīža situācija un tās straujā mainība norāda, ka mācību programmām ir jābūt gan pietiekami elastīgām, gan stratēģiski mērķtiecīgām.

Mācības nodrošināmas visās tiesību nozarēs, kā arī starpnozaru mācības, izvērtējot aktualitātes un nepieciešamās prasmes. Mācības nodrošināmas arī jautājumos, kas pastiprina prasmes pirmstiesas procesos un tiesas zālē, kā arī ārpus darba tiešajiem pienākumiem (komunikācijas prasmes, tajā skaitā komunikācija ar vardarbības upuri; konfliktu vadības prasmes; stresa noturība u.c.).

Programmu izstrādi un īstenošanu, kas skar starpdisciplināro pieeju attiecībā uz izmeklētājiem un ir saistīti ar efektīvu tiesas spriešanu, izstrādē un koordinēšanā gan attiecībā uz to saturu, gan lektoriem, gan mācību auditorijai (dalībniekiem), Tieslietu akadēmija veiks sadarbībā ar Izmeklētāju mācību centru, lai nodrošinātu mācību aktivitāšu sinerģiju un demarkāciju. Respektīvi, tiek paredzēta iespēja, ka Tieslietu akadēmija piedāvās  izmeklētājiem tādus mācību pasākumus, kas ir svarīgi no apsūdzības uzturēšanas un lietas iztiesāšanas skatu prizmas, un attiecīgi kuru nodrošināšana ir būtiska efektīvai tiesas spriešanai (piemēram, procesuāli jautājumi, kas saistīti ar pierādījumu formu un pēc tam var ietekmēt procesa iznākumu).

Paredzēts, ka mācību programmu un ikgadējo mācību plāna izstrādei Tieslietu akadēmija var veidot  darba grupas. Minētās darba grupas sastāvā būtu iekļaujami gan tiesu varas pārstāvji, lai nodrošinātu mācību pasākumu atbilstību tiesu varas vajadzībām, gan arī Tieslietu ministrijas pārstāvis, lai nodrošinātu, ka mācību programma atbilst tiesību politikas aktualitātēm un plānotajām izmaiņām tieslietu jomā.

Likumprojekts paredz, ka Tieslietu akadēmija nodrošina arī tiesneša un prokurora amata pretendentu mācības kā maksas pakalpojumu, lai personas,  kuras apsver iespēju pretendēt uz  tiesneša vai prokurora amatu, varētu gan pilnveidot zināšanas un prasmes, kas būtu nepieciešamas tiesneša vai prokurora amata izpildē, gan arī mācību ietvaros varētu pārliecināties, vai šis amats tām būtu piemērots. Šādu kursu apgūšana būtu brīvprātīga. Šo mācību apgūšana nav priekšnosacījums, lai pieteiktos uz atlases pārbaudījumu. Papildus, likumprojektā paredzēts, ka ja tiesnesis vai prokurors, kurš amatā nostrādājis trīs gadus un ir saņēmis pozitīvu profesionālās darbības novērtējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ir piedalījies Tieslietu akadēmijas organizētās tiesneša vai prokurora amata pretendentu mācībās un, ja kopš šo mācību pabeigšanas nav pagājuši vairāk kā pieci gadi, tad viņam ir tiesības uz šo mācību maksas atmaksu. No minētā secīgi izriet arī datu par mācību apmeklējumu glabāšanas termiņš. Šādu datu analīze vienlaikus ļaus novērtēt šādu kursu efektivitāti un, vai personas, kuras šīs mācības ir apmeklējušas, sekmīgi nokārto kvalifikācijas eksāmenu.

Papildus Tieslietu akadēmija var nodrošināt mācības par maksu arī citiem ar tieslietu sistēmu saistītiem profesionāļiem, ņemot vērā šo personu iesaisti vai lomu tieslietu sistēmā. 

Valsts administrācijas skola strādā pie vienotās valsts pārvaldes Mācību un attīstības platformas izstrādes, proti, Ministru kabinets 2023.gada 27.jūnijā pieņēma rīkojumu Nr.405 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana"  pases un koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu.  Paredzēts, ka Mācīšanās un attīstības sistēmā tiks pielāgota funkcionalitāte un veidoti administrēšanas moduļi atbilstoši resoru un iestāžu vajadzībām, tajā skaitā arī Tieslietu akadēmijas mērķgrupas tālākizglītības procesa organizēšanas vajadzībām. Minētājā sistēmā tiks apstrādāti mācību dalībnieku dati (turklāt personai ir jāzina, kāda veida dati tiek apstrādāti). Lai nodrošinātu Tieslietu akadēmijas funkciju izpildi, kā arī noteiktu detalizēti apstrādājamo apjomu to personu datiem, kuri apgūs mācības Tieslietu akadēmijā, likumprojektā 3.pantā ceturtajā daļā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt Tieslietu akadēmijas uzdevumu un tiesību īstenošanai nepieciešamo apstrādājamo datu apjomu. Šajos noteikumos ietverama informācija par sistēmas lietotāju (piemēram, vārds, uzvārds, amats), pieejamām mācībām un to apjomu, ieteiktām mācībām (piemēram, bijis ieteikums no Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas), apmeklējumu reģistrāciju  vai apmeklētām mācībām un to ilgumu, iegūtiem sertifikātiem. Tāpat sistēmā ietverami arī statistikas dati u.c.

Tāpat likumprojekts paredz, ka Tieslietu akadēmija organizē pētniecisko darbu tiesu sistēmas attīstības jautājumos. Tieslietu akadēmija, organizējot pētījumu veikšanu, lai sekmētu tiesu un prokuratūru darba efektivitāti  koncentrējas uz  mācību procesa satura kvalitāti, lai sekmētu mācību auditorijas (dalībnieku) darba efektivitāti. Pētniecība ir uzskatāma par neatņemamu kvalitatīvas tālmācības nodrošināšanas būtisku sastāvdaļu.

Šobrīd spēkā esošā norma, kas ietverta Publisko iepirkumu likumā (5.panta 20.punkts)  paredz, ka pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par iepirkuma līgumiem Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām un ja tas tiek slēgts par ārvalstu ekspertu, publiskās pārvaldes ekspertu, tiesu un prokuratūras ekspertu sniegtiem mācību pakalpojumiem, kuri nodrošina Valsts administrācijas skolas un tādas publiskas personas, kas organizē tiesu un prokuratūras amatpersonu un darbinieku, izmeklētāju vai operatīvo darbinieku mācību nodrošināšanu, noteikto mērķu īstenošanu un kuriem tiek piemērots CPV kods 80500000-9. Atbilstoši 2017.gada 28 februāra MK noteikumu Nr. 105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām”  2.1 punktam, robežvērtība ir 140 000 eiro. Tomēr veicot izpēti, secināts, ka, ņemot vērā mērķauditorijas lielumu un plānoto mācību apjomu gadā, tas var pārsniegt 140 000 eiro, tādējādi var rasties situācijas, kad pasūtītājam mācību pakalpojums tiesu varai ir jāiepērk iepirkuma procedūrā. Kā jau norādīts iepriekš, Tieslietu akadēmijas mērķgrupām paredzētās mācības nav uzskatāmas par brīvā tirgus elementu un nevar būt atkarīgas no tirgus piedāvājuma un ņemot vērā, ka tālākizglītība (šajā kontekstā tā attiecas uz tiesnešiem un prokuroriem) ir multidisciplināra un praktiska veida mācības, kas ir virzītas uz profesijai saistītu vērtību un profesionālās tehnikas (prasmju) un zināšanu nodošanu papildus jau iegūtai juridiskajai izglītībai, mācību pasākumi pēc iespējas jāvada tiesnešiem un prokuroriem, kuri šim mērķim ir sagatavoti (Eiropas tiesiskās tālākapmācības tīkla (turpmāk – EJTN) 1. un 6. tiesiskās tālākizglītības princips)[2]. Ievērojot minēto, likumprojektā ietverta norma, ka Tieslietu akadēmijai, nodrošinot mācību pasākumus, kuriem tiek piemērots CPV kods 80500000-9, ja tās vērstas uz darba praksē un pieredzē gūto profesijas vērtību, profesionālo prasmju un zināšanu nodošanu mērķgrupām, un kurās kā mācību pasākuma vadītāji tiek piesaistīti tiesu un prokuratūras pārstāvji, nepiemēro Publisko iepirkumu likumu.

Likumprojekts paredz, ka Tieslietu akadēmija veido, uztur un attīsta mācībām piemērotu vidi, tajā skaitā elektronisko mācību vidi. Piemērota vide skatāma plašākā kontekstā, tā ir mācību vide kopumā -  cilvēkresursi, mācību telpas un mācību metodiskais nodrošinājums u.c. Elektroniska mācību vide ir viena no komponentēm, kas veido piemērotu mācību vidi. Elektroniskā mācību vidē cita starpā tiek nodrošināta pieteikšanās uz mācību pasākumiem un pieeja mācību materiāliem, mācību dalībnieku informēšana par plānotajiem mācību pasākumiem, mācību materiālu (gan audio un video, gan rakstveida materiālu) datu bāzes uzturēšana un tās pieejamības nodrošināšana mācību dalībniekiem.

Tieslietu akadēmiju vada un pārstāv tās direktors, kuru izraugās atklātā konkursā atbilstoši kārtībai, kādu noteikusi Tieslietu padome. Tieslietu akadēmijas direktors nav civildienesta ierēdnis, jo atbilstoši Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajai daļai ierēdnis ir persona, kas tiešās valsts pārvaldes iestādē veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus. Tieslietu akadēmija ir pastarpinātās pārvaldes iestāde, tādējādi Tieslietu akadēmijas direktors atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta 16. daļai būs amatpersona, bet ne ierēdnis. Tieslietu akadēmijā nodarbināto personu darba attiecības regulēs Darba likums. Tieslietu akadēmijas direktora un darbinieku atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Likumprojektā iekļauts regulējums par Tieslietu akadēmijas direktoram izvirzītajām prasībām, uzdevumiem, kā arī paredz gadījumus, kad Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma var atbrīvot Akadēmijas direktoru no amata pirms viņa pilnvaru termiņa beigām.
Lai kļūtu par Tieslietu akadēmijas direktoru, pretendentam izvirzīta prasība amata pienākumu veikšanai atbilstoša profesionālā pieredze.  Pieredze attiecināma gan uz darba pieredzi vadošā amatā, gan uz pieredzi, kas saistīta ar patstāvīgu lēmumu pieņemšanu (tajā skaitā, piemēram, tiesneša vai prokurora amatā).
Paredzētais Tieslietu akadēmijas statuss ir atvasināta publiska persona, tādēļ noteikts, ka atklātu konkursu uz Tieslietu akadēmijas direktora amatu izsludina Ministru kabinets. Savukārt, ievērojot iepriekš minēto tiesu varas neatkarības principu, Tieslietu padome noteiks Tieslietu akadēmijas direktora amata pretendentu pieteikšanās  un atlases kārtību.  Ņemot vērā dalītu institūcijas pārraudzību, tad, veidojot atlases komisiju ir nodrošināms vienlīdzīgs tiesu varas un izpildvaru pārstāvošo komisijas locekļu skaits.


[1] Par Radio un televīzijas likuma 46. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Latvijas RepublikasSatversmes 58. un 91. pantam: Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01, 13.1. punkts, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/146217-par-radio-un-televizijas-likuma-46-panta-sestas-septitas-astotas-un-devitas-dalas-atbilstibu-latvijas-republikas-satversmes-58-un-91-pantam

[2] Eiropas tiesiskās tālākapmācības tīkla (EJTN) Tiesiskās tālākizglītības pamatprincipi https://www.ejtn.eu/PageFiles/9825/Judicial%20Training%20Principles_LV.pdf