Anotācija (ex-ante)

1) Šobrīd saskaņā ar Ārstniecības likuma 53.pantu un arī attiecīgi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” personas pārejošu darbnespēju konstatē tikai ārsts vai ārsta palīgs.
Vienlaikus pastāv gadījumi, kad personai pēc veiktām manipulācijām un sniegtās palīdzības zobārstniecībā arī konstatējama dažu dienu pārejoša darba nespēja, jo īpaši pēc manipulācijām ar ķirurģisku iejaukšanos. Šādos gadījumos zobārsti parasti lūdz pacientam doties pie ģimenes ārsta vai cita speciālista ar lūgumu izsniegt darbnespējas lapu, tādējādi radot papildus slogu gan attiecīgajam pacientam, gan arī ārstam, kam jāizsniedz darbnespējas lapa.
Saskaņā ar Ārstniecības likuma 43.¹ pantā noteikto zobārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros veic alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu.
Secināms, ka veiktās ārstniecības ietvaros zobārsts var konstatēt personai pārejošu darbnespēju saistībā ar alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimībām, kā arī veiktām manipulācijām zobārstniecībā, mutes dobuma traumu, iekaisumu, sastrutojumu un abscesu gadījumos.
Pieļaujot arī zobārstiem konkrētos atsevišķos gadījumos saistībā ar alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību ārstniecību izsniegt darbnespējas lapu, ja pēc veiktām manipulācijām zobārstniecībā, jo īpaši ar ķirurģisku iejaukšanos, mutes dobuma traumām vai konstatētiem zobu un apkārtējo audu un mutes dobuma gļotādu iekaisumiem, sastrutojumiem un abscesiem, pacientam konstatējama darbnespēja, tiktu mazināts lieks administratīvais slogs pacientiem un ārstiem, tajā skaitā ģimenes ārstiem, kā arī stiprināta zobārsta juridiskā atbildība par izsniegto darbnespējas lapu.

Līdzīgi kā zobārstiem, arī vecmāšu veiktajā veselības aprūpē pastāv gadījumi, kad konstatējama personas pārejoša darbnespēja saistībā ar grūtniecību, kā arī pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā. Tā kā vecmāte saskaņā ar esošo normatīvo regulējumu nevar izsniegt darbnespējas lapas, vecmātes grūtnieču un pēcdzemdību vadītas aprūpes nodrošināšanas ietvaros darbnespējas jautājumu risināšanai aicina pacientes papildus vērsties arī pie ginekologiem, dzemdību speciālistiem vai ģimenes ārstiem, tādējādi radot lieku administratīvo slogu pacientēm un arī ārstiem.
Vienlaikus arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomitejā skatīti jautājumi un doti uzdevumi no komisijas puses veikt grozījumus normatīvajos aktos vai likumos, paplašinot pilnvaras ārstu palīgiem un vecmātēm izrakstīt slimības lapas un maternitātes atvaļinājumus, lai izlīdzinātu ginekologu noslodzi.
Saskaņā ar Ārstniecības likuma 45.³ pantā noteikto vecmāte ir ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros nodrošina fizioloģiskas grūtniecības aprūpi, organizē un vada fizioloģiskas dzemdības un aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām, kā arī veic veselu jaundzimušo aprūpi. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” noteikto, vecmātes kompetencē ir diagnosticēt grūtniecību, vadīt fizioloģiski noritošu grūtniecību, atbilstoši kompetencei noteikt un veikt nepieciešamos izmeklējumus, identificēt perinatālos (gan mātei, gan auglim) riskus, izvērtēt augļa augšanu un labsajūtu, kā arī izvērtēt jaundzimušā stāvokli (tai skaitā izvērtēt perinatālā riska faktorus), plānot un nodrošināt izvērtējumam atbilstošu aprūpi, identificēt agrīnus neatliekamu dzemdību stāvokļus un situācijas, veikt mātes un bērna aprūpi – novērtēt mātes un bērna stāvokli pēcdzemdību periodā, identificēt pēcdzemdību riskus, plānot un veikt aprūpi.
Tādējādi secināms, ka arī vecmāte var konstatēt pārejošu darbnespēju saistībā ar grūtniecību, pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpi un varētu attiecīgi arī izsniegt ar grūtniecību un dzemdībām saistītu darbnespējas lapu, tādējādi mazinot administratīvo slogu gan pacientēm, gan ginekologiem, dzemdību speciālistiem un ģimenes ārstiem. Vienlaikus tiesību noteikšana darbnespējas lapu izsniegšanai stiprinās vecmātes lomu un patstāvīgo darbu veselības aprūpes sistēmā.

Ar grozījumiem Ārstniecības likumā (Nr: 223/Lp14) tiek paredzēts noteikt papildus tiesības arī zobārstiem un vecmātēm konstatēt personas pārejošu darbnespēju. Paredzēts, ka pēc to izskatīšanas un apstiprināšanas Saeimā 3.lasījumā attiecīgie likuma grozījumi stāsies spēkā ar 2024. gada 1. janvāri, līdz ar to arī Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” nepieciešams veikt grozījumus un noteikt gadījumus, kad arī zobārsts un vecmāte var izsniegt darbnespējas lapu, un attiecīgi arī noteikt, ka minētās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos stājas spēkā ar 2024.gada 1.janvāri.
Tādējādi Ministru kabineta noteikumu  projekts "Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība" paredz noteikt, ka ārstniecības iestādē nodarbināts zobārsts var izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām trim darbnespējas dienām saistībā ar alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību, mutes dobuma traumu, iekaisumu, sastrutojumu un abscesu gadījumiem, kā arī saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā. Savukārt ārstniecības iestādē nodarbināta vecmāte var izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar grūtniecību, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodu atbilstoši attiecīgajos noteikumos noteiktajai kārtībai sakarā ar grūtniecību un dzemdībām.

2) Šobrīd Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” skaidri nenosaka konkrētu laiku, ar kuru darbnespējas lapa izsniedzama, atsevišķos gadījumos radot interpretācijas un pārpratumu problēmsituācijas, kā arī gadījumus, kad darbnespējas lapa tiek izsniegta ar "atpakaļejošu" datumu, kas savukārt rada problēmsituācijas darba devējiem attiecībā uz slimības naudas izmaksu un darba spēka resursu plānošanu darba vietā.

Noteikumu projekts (projekta 7.punkts) paredz noteikt, ka darbnespējas lapu, vienojoties ar personu, kurai tā izsniedzama, izsniedz ar dienu, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē un konstatēts kāds no gadījumiem, kuros var izsniegt darbnespējas lapu, piemēram, saņemot ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību. 
Vienlaikus noteikumu projektā noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad darbnespējas lapu var izsniegt ne ar to dienu, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē- gadījumā, ja psihiski slima persona nav savlaicīgi griezusies pēc medicīniskās palīdzības šīs slimības pastiprināšanās dēļ, tai pēc ārstu konsilija atzinuma var izsniegt darbnespējas lapu par iepriekšējo darbnespējas periodu (taču ne ilgāku par vienu nedēļu pirms dienas, kad persona griezusies pēc medicīniskās palīdzības). Tāpat ne ar to dienu, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, izsniedzamas darbnespējas lapas saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kurām noteikti atsevišķi specifiski izsniegšanas nosacījumi.

3) šobrīd Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” nosaka atsevišķus ilgstošas pacienta darbnespējas kontroles un uzraudzības mehānismus, kas vienlaikus paredzēti ne tikai darbnespējas lapas pamatotības uzraudzībai, bet arī pacienta tiesību nodrošināšanai uz piemērotu ārstniecību. Tādējādi šobrīd noteikumi paredz 30 dienu kontroles mehānismu, kad ārstam jānosūta persona pie cita ārsta darbnespējas izvērtēšanai, vienlaikus tādējādi pasargājot arī pacienta tiesības uz piemērotu ārstniecību un kontroles mehānismu darbnespējas lapas pamatotībai. Tāpat noteikumi nosaka arī 26 darbnespējas nedēļu kontroles mehānismu, kad gadījumā, ja darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ārstam persona jānosūta uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju darbnespējas lapas turpināšanai.
Ņemot vērā salīdzinoši ilgu laika posmu (starp 30 dienu un 26 nedēļu darba nespējas kontrolposmiem), kad netiek paredzēti papildus kontroles un uzraudzības mehānismi izsniegtās darbnespējas lapas un arī pacienta veselības uzraudzībai, pastāv riski darbnespējas lapu izsniegšanai uz nepamatoti ilgu laiku.

Noteikumu projekts (projekta 15.punkts) paredz ieviest papildus pacienta veselības stāvokļa un izsniegtās darbnespējas lapas kontroles un uzraudzības posmu un noteikt, ka gadījumā, ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārsts klātienē novērtē personas, kurai izsniegta darbnespējas lapa, veselības stāvokli un funkcionālos ierobežojumus, kas liedz apmeklēt darbu vai turpināt darba pienākumu veikšanu, noslēdz esošo darbnespējas lapu B un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B — iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu, ja tas nepieciešams, personas veselības stāvokli pamatojot medicīniskajā dokumentācijā. 
Vienlaikus noteikumu projektā noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad attiecīgā pacienta novērtēšana klātienē darbnespējas lapas turpināšanai ilgāk par 90 dienām nav nepieciešama, piemēram, ja persona atrodas stacionārā ārstniecības iestādē, personas veselības stāvoklis ir novērtēts klātienē iepriekšējo 10 dienu laikā, kā arī, ja darbnespējas iemesls ir grūtniecība vai dzemdību atvaļinājums.
Minētais papildus risinājums stiprinās izsniegtās darbnespējas lapas uzraudzību un pacienta veselības stāvokļa kontroli, kā arī vienlaikus 90 dienu darbnespējas pazīme būs atbalstošs rīks ilgstošo darbnespējas lapu tehniskai apstrādei Nacionālā veselības dienesta uzturētajā elektroniski vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā jeb e-veselības sistēmā gadījumos, ja ilgstoši ilgāk par 90 dienām ar attiecīgo darbnespējas lapu netiek veiktas nekādas tālākas darbības (piemēram, pacients vairs nav vērsies ārstniecības iestādē, ārstējošais ārsts pārtraucis praksi u.c. gadījumos).

4) Šobrīd Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” nenosaka precīzu rīcību un darbnespējas lapas veida izsniegšanu gadījumos, kad personai ir izsniegta darbnespējas lapa, taču tās laikā vai noslēdzoties attiecīgajam darbnespējas gadījumam, iestājas darbnespēja ar citu darbnespējas cēloni. Piemēram, pieaugušai personai izsniegta darbnespējas lapa A saistībā ar akūtu augšējo elpceļu saslimšanu, taču darbnespējas piektajā dienā persona gūst traumu ar kaulu lūzumu. Vai gadījumā, ja izsniegta darbnespējas lapa B par slima bērna kopšanu, bet tās laikā vai, bērnam atveseļojoties, saslimst pati pilngadīgā persona, kurai bija izsniegta attiecīgā darbnespējas lapa B.

Noteikumu projekts (tā 21.punkts) paredz precizēt attiecīgo problēmjautājumu un noteikt, ka viena darbnespējas gadījuma laikā iestājoties citam darbnespējas cēlonim vai arī noslēdzoties vienam darbnespējas gadījumam, bet iestājoties citam darbnespējas gadījumam un turpinoties kopējam darbnespējas periodam, turpināma pirmreizēji izsniegtā darbnespējas lapa.

5) Šobrīd Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” nosaka gadījumus, kad var tikt izsniegta darbnespējas lapa, kā arī tās izsniegšanas nosacījumus. Atsevišķos gadījumos pie izsniegšanas nosacījumiem ir noteikti arī gadījumi, kad netieši noteikta arī darbnespējas lapas noslēgšana, piemēram, ja tā izsniegta bez personas personīgas apskates un izmeklēšanas par pirmajām trim darbnespējas dienām akūtas augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā, bet pacienta personīga apskate un izmeklēšana netiek veikta līdz piektajai dienai no darbnespējas sākuma, darbnespējas lapa izsniedzama tikai par pirmajām trim darbnespējas dienām, jeb noslēdzama ar trešo dienu. Darbnespējas lapas noslēgšana ir neatņemama tās izsniegšanas procesa sastāvdaļa, un tā kā šobrīd nav konkrēti noteikti darbnespējas lapas noslēgšanas nosacījumi, atsevišķos gadījumos gan ārstiem, kas izsnieguši darbnespējas lapas, gan arī pacientiem rodas neskaidrības par to noslēgšanas aspektiem, piemēram, par darbnespējas lapas noslēgšanas laiku mirušai personai vai prakses pārtraukšanas gadījumā. Minētais būtiski ietekmē ne tikai ārstu darbu un pacienta tiesības, bet arī e-veselības sistēmā izsniegtās darbnespējas lapas un to kontroles algoritmu.

Noteikumu projekts (tā 22.punkts) paredz noteikt darbnespējas lapas noslēgšanas gadījumus, tajā skaitā ne tikai nekonstatējot gadījumus, kad var tikt izsniegta darbnespējas lapa (sakarā ar slimību (arī arodslimību) vai traumu (arī nelaimes gadījumu darbā), kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu, saņemot ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību, tajā skaitā sakarā ar stacionārā veicamu protezēšanu vai ortozēšanu stacionārā, noteikta izolācija sakarā ar karantīnu, sakarā ar bērna kopšanu, u.c.) jeb vairs nepastāvot personai attiecīgajam darba nespējas gadījumam, bet arī pacienta nāves gadījumā, sasniedzot noteiktu darbnespējas lapas laiku, kā arī ārsta prakses pārtraukšanas gadījumā.

6) Šobrīd likums Par maternitātes un slimības apdrošināšanu nosaka Maternitātes pabalsta piešķiršanas tiesības atsevišķos noteiktos gadījumos arī bērna tēvam vai citai personai, ne tikai bērna mātei (likuma 6.pants). Arī šajos gadījumos Maternitātes pabalsta piešķiršanas pamats ir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta darbnespējas lapa (likuma 9.pants).
Savukārt Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” šobrīd šādus atsevišķus gadījumus, kad citai personai, nevis bērna mātei, izsniedzama darbnespējas lapa saistībā ar pēcdzemdību periodu, nenosaka.

Noteikumu projekts (tā 27. un 28.punkts) paredz arī normatīvajā regulējumā par darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtību noteikt gadījumus, kad darbnespējas lapu dzemdību atvaļinājuma gadījumā var izsniegt bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, tajā skaitā, ja bērna māte nevar kopt bērnu sakarā ar slimību, traumu vai citu ar veselības stāvokli saistītu iemeslu dēļ, bērna māte mirusi dzemdību laikā vai laikā līdz pēcdzemdību perioda 42.dienai, māte normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas vai bērns ir atradenis.

7) Šobrīd Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” jau nosaka gadījumus, kad atzīst ārvalstī izsniegtu darbnespēju apliecinošu dokumentu, neizsniedzot jaunu darbnespējas lapu par attiecīgo periodu. 
Vienlaikus atsevišķas Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta Regulas paredz dalībvalstīm vienlīdzīgas tiesības un iespējas saņemt sociālo nodrošinājumu Kopienas dalībvalstīs:
-Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā;
-Padomes Regula (EEK) Nr. 574/72 (1972. gada 21. marts), ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā;
-Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici);
-Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 ( 2009. gada 16. septembris ), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici).
Minētā sociālā nodrošinājuma vienlīdzīgu iespēju īstenošanai slimības un maternitātes gadījumos, tajā skaitā slimības un maternitātes pabalstu saņemšanai pat ja veselības aprūpes pakalpojums saņemts ārpus mītnes valsts, izstrādāta Kopienas vienota veidlapa E 116 "Ārsta ziņojums par darba nespēju", kas saturiski pielīdzināma informācijai par darba nespēju.

Ņemot vērā to, ka arī šāda E 116 veidlapa saturiski pielīdzināma informācijai par darba nespēju, noteikumu projekts paredz papildināt gadījumu skaitu, kad ārvalstī izsniegtu darbnespēju apliecinošu dokumentu atzīst, nepieprasot izsniegt jaunu darbnespējas lapu par attiecīgo periodu, ar jaunu papildus nosacījumu, ja saņemtais dokuments ir E116 veidlapa “Ārsta ziņojums par darbnespēju”.
Tādējādi gan Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, gan arī darba devējiem, ja persona iesniedz ārvalstī izsniegtu E116 veidlapu “Ārsta ziņojums par darbnespēju”, tā pieņemama, atzīstama un sekojošā atbalsta ziņā vienlīdz pielīdzināma Latvijā izsniegtai darbnespējas lapai.

8) Šobrīd Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” nosaka, ka attiecīgo noteikumu izpildi uzrauga Veselības inspekcija. Veselības inspekcija, veicot pārbaudes un ekspertīzes un sniedzot atzinumus par darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādē, izvērtē, vai konkrētajā gadījumā konstatēto pārkāpumu dēļ darbnespējas lapu nepieciešams atzīt par nepamatoti izsniegtu. Personu sūdzības par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību izskata ārstniecības iestādes vadītājs un Veselības inspekcija. Iesniedzot sūdzību par darbnespējas lapas izsniegšanu, persona norāda apstākļus, kas ļauj apšaubīt darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotību.
Taču Veselības inspekcijas praksē ir gadījumi, kad tikušas saņemtas sūdzības no personu darba devējiem par personai izsniegtām darbnespējas lapām divu un vairāk gadu periodā no sūdzības saņemšanas dienas Veselības inspekcijā.
Vienlaikus saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 16.panta piektajā daļā noteiktajiem termiņiem pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda ir tiesīgs pieprasīt ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, savukārt ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas, ņemot vērā, ka divu vai trīs gadu laika periodā var notikt būtiskas izmaiņas personas veselības stāvoklī, kā arī, ņemot vērā dabiskā novecošanās procesa ietekmi uz personas veselības stāvokli, izmeklēšanas metožu maiņu un diagnostikas tehnoloģiju attīstību. Attiecīgie termiņi noteikti, lai izvērtētu personai veikto ārstniecību iespējami ātrākā laika periodā pirms ir būtiski mainījušās medicīnas tehnoloģijas, ārstniecības metodes un medicīniskās ierīces. Tādējādi jau Pacientu tiesību likuma ietvarā ir noteikts laika periods, kurā Veselības inspekcija var samērīgi un atbilstoši aktuālām medicīnas tehnoloģijām izvērtēt ar ārstniecību saistīto pacienta interešu aizskārumu.

Vadoties no lietderības apsvērumiem sūdzību par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību iesniegšanai tāpat kā sūdzību par pacientam sniegtās veselības aprūpes kvalitāti iesniegšanai nepieciešams noteikt termiņu, kādā persona var vērsties Veselības inspekcijā attiecīgās sūdzības izskatīšanai. Minētais novērstu gadījumus, kad Veselības inspekcijai Ministru kabineta 2019.gada 9.jūlija noteikumos Nr.309 “Veselības inspekcijas nolikums” un Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 24. un 25.punktā noteiktās uzraudzības funkcijas un uzdevumi tiek pastarpināti izmantoti kā rīki, lai risinātu starp darba devēju un darbinieku pastāvošus no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus problēmjautājumus.
Tādējādi pēc analoģijas ar Pacientu tiesību likuma 18.panta trešās daļas pirmajā teikumā ietverto tiesisko regulējumu, kas nosaka, ka likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo ar ārstniecību saistīto interešu aizstāvēšanai persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas ir tiesīga iesniegt sūdzību Veselības inspekcijā normatīvajos aktos noteikto un nepieciešamo darbību veikšanai, arī Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtībā nepieciešams ietvert regulējumu attiecībā uz termiņu, kādā persona var vērsties Veselības inspekcijā vai ārstniecības iestādē ar lūgumu izskatīt sūdzību par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību.

Noteikumu projekts (tā 34.punkts) paredz noteikt termiņu, kādā pēc darbnespējas lapas izsniegšanas Veselības inspekcija vai ārstniecības iestādes vadītājs var izskatīt personu sūdzības par izsniegto darbnespējas lapu. Attiecīgi ar noteikumu projektu tiek paredzēts noteikt, ka sūdzības ar darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību izskata, ja personai darbnespējas lapa veselības informācijas sistēmā izsniegta pēdējo divu gadu laikā no sūdzības saņemšanas dienas iestādē vai ilgstošas nepārtrauktas darbnespējas gadījumā personai darbnespēja lapa izsniegta vairāk kā divu gadu laikā no sūdzības saņemšanas dienas, ja darbnespējas periods personai nav noslēgts vai noslēgts ne vēlāk kā trīs mēnešus no sūdzības saņemšanas dienas iestādē.