Anotācija (ex-ante)

Projekta “Ugunsdzēsības, loģistikas un remonta bāzes kompleksa būvniecība” rādītāju sasniegšanai nepieciešamās darbības sevī apvieno - jaunu ēku būvniecību un pārbūvi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnikas, remonta bāzes un Iepirkuma nodrošinājuma pārvaldes loģistikas attīstību, teritorijas labiekārtošanas darbus, aprīkojuma iegādi, piegādi un uzstādīšanu. Projekta ietvaros ir atbalstāmi arī esošo ēku nojaukšanas un projektēšanas darbi. Projekta īstenošana ir cieši saistīta ar VUGD darbības stratēģijas 2023. – 2027.gadam stratēģisko prioritāti Nr.4 par ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu efektīvu vadīšanu un veikšanu.
Tā kā VUGD nodrošina Latvijas saistību izpildi Eiropas savienības Civilās aizsardzības mehānismā, kompleksa telpās paredzēts izvietot izveidotās starptautiskās komandas jeb ātrās reaģēšanas spēju, augstas veiktspējas (lieljaudas) sūknēšanas komandas/moduļa “BaltFloodCombat” un tehniskās palīdzības un atbalsta komandas “TAST LATVIA” noliktavu (turpmāk – ātrās reaģēšanas noliktavas). Atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plāna 10.punktā noteiktajam “Katras valsts atbildība un pienākums ir aizsargāt tās teritorijā esošos cilvēkus, īpašumu un vidi no katastrofām vai to draudiem, kā arī nodrošināt spēju atbilstoši rīkoties tāda mēroga katastrofās, kas var notikt vai kurām var laikus sagatavoties. Gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz katastrofā cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas ļauj nodrošināt citu Eiropas Savienības dalībvalstu (un citu Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismā esošo valstu) civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā. Šāds palīdzības mehānisms ļauj papildināt katastrofu skartās valsts reaģēšanas spējas” un 36.pielikumā minētajam par resursu starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai, var secināt, ka šo noliktavu izvietošana kompleksa telpās ir būtiska Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktā īstenošanai.
Ņemot vērā aktuālos valsts militāros draudus un ar tiem saistītos apstākļus, valstij ir būtiski nodrošināt iepriekš minēto noliktavu attīstību. Saskaņā ar Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumu 2025/704, ar kuru noteikti īstenošanas noteikumi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr.1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu II pielikumu “Minimālās tehniskās prasības moduļiem un tehniskās palīdzības un atbalsta vienībām” – “Lieljaudas sūknēšana” izbraukšanas laiks ne vēlāk kā 12 stundas pēc piedāvājuma pieņemšanas, savukārt “Tehniskās palīdības un atbalsta vienības (TAST)” izbraukšanas laiks ne vēlāk kā 12 stundas pēc piedāvājums pieņemšanas. Ņemot vērā minēto, noliktavas paredzēts iekārtot funkcionāli un pārdomāti, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu reaģēšanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2557 noteiktā pieeja kritisko vienību noturības stiprināšanai Latvijā tiek īstenota, piemērojot Nacionālās drošības likumu, kā arī kritiskās infrastruktūras drošību un noturību regulējošos Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka valsts institūciju pienākumus nodrošināt civilās aizsardzības infrastruktūras nepārtrauktu darbību un gatavību krīzes situācijās. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2557 par kritisko vienību noturību nosaka “Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus un neskarot dalībvalstu un kritisko vienību juridisko atbildību nodrošināt šajā direktīvā noteikto attiecīgo pienākumu izpildi, Komisijai, ja tā uzskata to par lietderīgu, būtu jāatbalsta kompetentās iestādes un kritiskās vienības ar mērķi veicināt to attiecīgo pienākumu izpildi. Sniedzot atbalstu dalībvalstīm un kritiskajām vienībām šajā direktīvā noteikto pienākumu īstenošanā, Komisijai būtu jābalstās uz pašreizējām struktūrām un instrumentiem, piemēram, tiem, kas paredzēti Savienības civilās aizsardzības mehānismā, kas izveidots ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, un Eiropas references tīklā kritiskās infrastruktūras aizsardzībai”, līdz ar to ātrās reaģēšanas noliktavu funkcionēšana ir tieši saistīta ar Eiropas Savienības kritisko vienību noturību un ir būtiska Savienības civilās aizsardzības mehānisma funkcionēšanai. Secināms, ka direktīvas mērķu sasniegšanai ir nepieciešams nodrošināt civilās aizsardzības infrastruktūras prioritāru attīstību, aizsardzību un nepārtrauktu darbību, ko nacionālā līmenī efektīvi nodrošina nacionālā interešu objekta statuss (turpmāk – statuss).

Statusa piešķiršana VUGD kompleksam ļautu:
- nodrošināt VUGD kompleksa būvniecības projektu īstenošanu, to realizācijai paredzētos termiņos;
- nodrošināt dienesta tehnikas, transportlīdzekļu un specializētā aprīkojuma savlaicīgu tehnisko apkopi, remontu un uzturēšanu darba kārtībā, tādējādi garantējot VUGD nepārtrauktu operatīvo gatavību un spēju efektīvi reaģēt krīzes situācijās;
 - nodrošināt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības pasākumu savlaicīgu un efektīvu īstenošanu, ņemot vērā aktuālos drošības apdraudējumus;
- efektīvi īstenot kritisko vienību noturības stiprināšanu, ātrās reaģēšanas noliktavu savlaicīgu attīstību, aizsardzību un nepārtrauktu darbību.
Lai nodrošinātu kompleksa attīstību un darbību bez liekiem aizkavējumiem, nepieciešams noteikt tam nacionālā interešu objekta statusu, kas radītu stabilu tiesisko pamatu, prioritāti valsts un sabiedrības interesēs. Kā arī, ņemot vērā 2023.gada 10.oktobra Saeimas paziņojumā “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu” noteikto un kompleksa būtisko lomu valsts drošības un civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanā, nacionālā interešu objekta statusa piešķiršana ir pamatota un nepieciešama, lai nodrošinātu VUGD infrastruktūras attīstību, operatīvo dienestu nepārtrauktu darbību un sabiedrības drošību ilgtermiņā.