Anotācija (ex-ante)

1. Direktīva 2020/262/ES skaidrāk nosaka regulējumus attiecībā uz akcīzes preču aplikšanu ar akcīzes nodokli (direktīvas 6.pants). Saskaņā ar direktīvu akcīzes preces apliek ar akcīzes nodokli, kad preces ražo, tostarp attiecīgos gadījumos iegūst, Savienības teritorijā vai kad akcīzes preces importē vai nelikumīgi ieved Savienības teritorijā. Akcīzes nodoklis kļūst iekasējams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic. Uzskaitītas situācijas, kad akcīzes preces ir uzskatāmas, ka ir nodotas patēriņam. Minētās normas ir saskaņotas ar muitas procedūrām un regulējumiem (direktīvas 2., 3. un 4.pants). Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams pārskatīt likumā lietotos terminus un likuma darbības jomas normas.                                                                          

Likumprojekts paredz grozījumus arī likuma 1.panta otrajā daļā, saskaņā ar kuriem tiek izteikts jaunā redakcijā termins "importētājs" un papildināts terminu uzskaitījums ar jauniem terminiem "dalībvalsts teritorija", "Savienības teritorija" un "nelikumīga ievešana" un minēto terminu skaidrojumiem. Likumprojekts paredz papildināt likuma 2.pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ daļu, saskaņā ar kurām nosaka vispārīgo principu, kad akcīzes preces apliek ar akcīzes nodokli un kad ir uzskatāms, ka akcīzes preces ir nodotas patēriņam. Likumprojekts precizē likuma 2.panta ceturto daļu, papildinot to, ka likuma nosacījumi neattiecas arī uz akcīzes precēm, kurām ir ārpussavienības preču statuss. Likuma 2. pants papildināts arī ar jaunu 4.¹ daļu par to, ka nosacījumi, kas noteikti Muitas Savienības kodeksā pēc analoģijas (mutatis mutandis) attiecas uz preču ievešanu Savienības teritorijā vai uz izvešanu no Savienības teritorijas uz noteiktām teritorijām. 

2. Direktīva 2020/262/ES paredz atļaut arī pēc eksporta procedūras izmantot ārējā tranzīta procedūru un viens no iespējamiem galamērķiem preču pārvietošanā akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīmā ir izvešanas muitas iestāde (direktīvas 16.panta 1. daļas "a" punkta "V" apakšpunkts). Līdz ar to akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīms beidzas arī tajā gadījumā, kad akcīzes preces pārvieto uz izvešanas muitas iestādi, kas vienlaikus ir arī nosūtītāja muitas iestāde ārējā tranzīta procedūrā. Tādējādi ar pārstrādāto direktīvu tiek atļauts ārējo tranzīta procedūru piemērot arī Savienības akcīzes precēm. Nepieciešams attiecīgi precizēt likumā noteiktās normas. 

Likumprojekts papildina likuma 25.pantā noteiktās normas, nosakot, ka reģistrēts nosūtītājs un akcīzes preču noliktavas turētājs akcīzes nodokļa atlikto maksāšanu piemēro akcīzes precēm, kuras  piegādā uz muitas iestādi, kas vienlaikus ir reģistrētā nosūtītāja muitas iestāde ārējā tranzīta procedūrā. Minētās personas nemaksā akcīzes nodokli, kad attiecīgās akcīzes preces ir izlaistas eksportam, piemērojot ārējā tranzīta procedūru, ja izvešanas muitas iestāde ir ārējā tranzīta procedūrā reģistrētā nosūtītāja muitas iestāde. Minētajām personām ir pienākums samaksāt akcīzes nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajai akcīzes nodokļa likmei tajā gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienests nav saņēmis apliecinājumu vai pierādījumus par noteikto nosacījumu izpildi četru kalendāra mēnešu laikā no pārvietošanas sākuma dienas par akcīzes precēm, kas izlaistas eksportam, piemērojot ārējā tranzīta procedūru. Līdzīgi kā to šobrīd paredz normas attiecībā uz akcīzes preču eksportu.

3. Šobrīd nosacījumus, pārvietojot no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti akcīzes preces, kuras jau ir nodotas patēriņam, nosaka likuma 26.pants, ka arī ar to piemērošanu ir saistītas normas, kas noteiktas likuma 1.panta otrās daļas 12.punktā, 10.pantā un 23.panta septītajā daļā. Minētie nosacījumi attiecas gan uz akcīzes precēm, kas ir nodotas patēriņam un ko personas no vienas dalībvalsts pārvieto uz citu dalībvalsti komerciāliem mērķiem, gan uz akcīzes preču (alkoholiskie dzērieni) tālpārdošanu. 
Attiecībā uz normām par patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu starp dalībvalstīm komerciāliem mērķiem tās attiecas gan uz ES līmenī harmonizējamām akcīzes precēm, gan uz neharmonizējām akcīzes precēm. Minētā kārtība neattiecas uz bezalkoholiskajiem dzērieniem, kafiju, uztura bagātinātājiem un dabasgāzi, izņemot dabasgāzi, ko galalietotājs ieved vai saņem Latvijas Republikā no citas dalībvalsts savam patēriņam un kura netiek transportēta pa dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmas cauruļvadiem. 
Saskaņā ar šobrīd likumā noteikto pārsūtītājtirgotājs ir persona, kura saskaņā ar likuma 10. un 26.pantu no vienas dalībvalsts nosūta akcīzes preces uz citu dalībvalsti tādai personai, kurai nav apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja vai īslaicīgi reģistrēta saņēmēja statusa. Citas dalībvalsts pārsūtītājtirgotāja vietā par akcīzes nodokļa samaksu Latvijas Republikā un citām likumā noteiktām prasībām atbild persona, kas saskaņā ar likuma 26.pantu saņem Latvijas Republikā akcīzes preces no attiecīgā citas dalībvalsts pārsūtītājtirgotāja. Citas dalībvalsts pārsūtītājtirgotājs atbild par akcīzes nodokļa samaksu Latvijas Republikā, ja persona, kas saņem akcīzes preces saskaņā ar likuma 26.pantu, nesamaksā akcīzes nodokli saskaņā ar likumu. Savukārt pārsūtītājtirgotājs, kas no Latvijas Republikas nosūta akcīzes preces uz citām dalībvalstīm, atbild par akcīzes nodokļa samaksu attiecīgajā dalībvalstī. Fiziskā persona, izņemot ja tā ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citas dalībvalsts, un juridiskā persona, kas Latvijas Republikā no citas dalībvalsts ieved vai saņem akcīzes preces, kuras jau nodotas patēriņam citā dalībvalstī, pirms akcīzes preču nosūtīšanas no attiecīgās dalībvalsts iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju un samaksā akcīzes nodokli vai iesniedz atbilstošu nodrošinājumu. Ievedot Latvijas Republikā ar akcīzes nodokļa markām marķējamās akcīzes preces, tām jābūt marķētām ar akcīzes nodokļa markām ievešanas brīdī atbilstoši likuma 27.panta nosacījumiem. Alkoholiskos dzērienus, ko fiziskā persona iegādājas citā dalībvalstī personīgam patēriņam, izmantojot distances līgumu, ir atļauts nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām (likuma 27.panta trešās daļas 4.punkts).
Ja dalībvalsts pārsūtītājtirgotājs ir pieprasījis akcīzes nodokļa samaksu apliecinošu dokumentu, tad Valsts ieņēmumu dienests attiecīgajam nodokļa maksātājam to izsniedz pēc tam, kad akcīzes nodoklis par informācijā norādītajām akcīzes precēm ir samaksāts Latvijas Republikā. Akcīzes preču pārvietošanai starp dalībvalstīm izmanto vienkāršotos akcīzes preču pavaddokumentus (SAAD), kas ir noteikti Eiropas Komisijas 1992.gada 17.decembra Regulā (EEK) Nr. 3649/92 par vienkāršotiem pavaddokumentiem, Kopienas iekšienē pārvadājot akcīzes ražojumus, kas ir nodoti patēriņam nosūtītājā dalībvalstī. Dokumentu aprites un kontroles kārtību, kā arī citus nosacījumus par likuma 26.pantā minēto akcīzes preču pārvietošanu nosaka Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.957 “Vienkāršoto akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība”. Fiziskā persona, izņemot ja tā ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citas dalībvalsts, un juridiskā persona, kas Latvijas Republikā no citas dalībvalsts ieved vai saņem akcīzes preces, kuras šajā dalībvalstī nav apliekamas ar akcīzes nodokli, ievērojot likuma 26. panta pirmās un otrās daļas nosacījumus, preču pārvietošanā var izmantot citus pavaddokumentus, ja nav iespējams noformēt vienkāršoto akcīzes preču pavaddokumentu (SAAD).
Attiecībā uz bezalkoholisko dzērienu un kafijas, kas ir neharmonizējamās akcīzes preces, tālpārdošanu šobrīd likums paredz citādu kārtību, proti, saskaņā ar likumu, ja kafija vai bezalkoholiskie dzērieni tiek realizēti fiziskām personām, izmantojot distances līgumu (tālpārdošana), akcīzes nodokļa maksātājs ir citas dalībvalsts persona, kas realizē kafiju un bezalkoholiskos dzērienus patēriņam Latvijā. Atbilstoši likuma 23.panta divdesmit sestajai daļai citas dalībvalsts persona, kas realizē bezalkoholiskos dzērienus vai kafiju, izmantojot distances līgumu (tālpārdošana), to nodošanai patēriņam Latvijas Republikā, samaksā akcīzes nodokli valsts budžetā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo akcīzes preču realizācijas.
Tādējādi šobrīd likumā noteiktie akcīzes preču iegādes nosacījumi un akcīzes nodokļa samaksas kārtība ir atšķirīga ES līmenī harmonizētajām un neharmonizētajām akcīzes precēm, kas iegādātas, izmantojot distances līgumu (tālpārdošanā).

Ar direktīvu 2020/262/ES ir pārskatītas un precizētās normas attiecībā gan uz akcīzes precēm, kas ir nodotas patēriņam vienas dalībvalsts teritorijā, taču personas pārvieto tās uz citas dalībvalsts teritoriju, lai tās tur piegādātu komerciāliem mērķiem vai savām vajadzībām (direktīvas 33.-43.pants), gan uz akcīzes preču tālpārdošanu (direktīvas 44.pants).
Patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanā starp dalībvalstīm komerciāliem mērķiem ir definēti jauni subjekti – sertificēts nosūtītājs un sertificēts saņēmējs. Ja patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošana komerciāliem mērķiem starp dalībvalstīm ir neregulāra, tad šāda persona ir uzskatāma par īslaicīgu sertificētu nosūtītāju un īslaicīgi sertificētu saņēmēju. Patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanai starp dalībvalstīm izmanto elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu, ko paredzēs jaunā Eiropas Komisijas deleģētā regulā, ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, ar kuriem apmainās saistībā ar akcīzes preču apriti, un nosakot robežvērtības preču dabīgiem zudumiem. Eiropas Komisija minēto regulu plāno pieņemt tuvākā laikā. Sertificēts saņēmējs un īslaicīgi sertificēts saņēmējs ir atbildīgs par akcīzes nodokļa samaksu, un nodoklis ir iekasējams, kad akcīzes preces ir piegādātas galamērķa dalībvalstij.
Attiecībā uz akcīzes preču tālpārdošanu direktīva 2020/262/ES paredz, ka akcīzes preces, kuras jau ir nodotas patēriņam vienas dalībvalsts teritorijā un kuras iegādājas persona, kas nav apstiprināts noliktavas turētājs, reģistrēts saņēmējs vai sertificēts saņēmējs, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, un kas neveic patstāvīgu saimniecisko darbību, un kuras nosūtītājs, kurš veic patstāvīgu saimniecisko darbību, vai cita persona viņa uzdevumā tieši vai netieši nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti, ar akcīzes nodokli apliek galamērķa valstī. Akcīzes nodoklis galamērķa dalībvalstī kļūst iekasējams akcīzes preču piegādes brīdī. Akcīzes nodokļa iekasējamības nosacījumi un piemērojamā likme ir tā, kas ir spēkā dienā, kad akcīzes nodoklis kļūst iekasējams. Akcīzes nodokli maksā saskaņā ar galamērķa dalībvalsts noteikto procedūru. Persona, kas ir atbildīga par akcīzes nodokļa maksāšanu galamērķa dalībvalstī, ir nosūtītājs. Tomēr galamērķa dalībvalsts var ļaut nosūtītājam iecelt nodokļa maksātāja pārstāvi, kas atbild par akcīzes nodokļa samaksu. Nodokļa maksātāja pārstāvim jāveic uzņēmējdarbība galamērķa dalībvalstī. Nodokļa maksātāja pārstāvi apstiprina attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes. Nosūtītājam vai nodokļa maksātāja pārstāvim ir jāievēro šādas prasības:
a) pirms akcīzes preču nosūtīšanas jāreģistrējas un jāiesniedz akcīzes nodokļa nodrošinājumu konkrētam mērķim izveidotā kompetentā nodokļu iestādē un saskaņā ar galamērķa dalībvalsts paredzētiem noteikumiem;
b) jāsamaksā akcīzes nodoklis, kad akcīzes preces ir piegādātas;
c) jāveic akcīzes preču piegādes uzskaite.
Nosūtītāja dalībvalsts pēc nosūtītāja pieprasījuma atmaksā akcīzes nodokli, ja nosūtītājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis ir ievērojis iepriekš uzskaitītās prasības.
Līdz ar to ir nepieciešams attiecīgi precizēt likumā noteiktās normas un paredzēt atsevišķu kārtību patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanai starp dalībvalstīm un akcīzes nodokļa samaksu šajā gadījumā un paredzēt vienotu kārtību akcīzes preču tālpārdošanai, kas attiektos gan uz alkoholiskajiem dzērieniem, gan uz bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafiju. Nepieciešams pārskatīt un precizēt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.

Likumprojekts paredz atsevišķu kārtību par patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un akcīzes nodokļa samaksu šajā gadījumā un atsevišķu kārtību par akcīzes preču tālpārdošanu un akcīzes nodokļa samaksu šajā gadījumā.
Attiecībā uz patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un akcīzes nodokļa samaksu šajā gadījumā nosaka likuma 26.pants. Attiecībā uz harmonizētajām akcīzes precēm (alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un naftas produkti) likumprojektā paredzētās normas ir noteiktas saskaņā ar direktīvā 2020/262/ES noteikto. Šajā sakarā likuma 1.panta otrajā daļā ir paredzēti jauni termini "sertificēts nosūtītājs", " īslaicīgs sertificēts nosūtītājs", "sertificēts saņēmējs" un "īslaicīgi sertificēts saņēmējs". Likums ir papildināts ar jauniem pantiem, kuros ir noteiktas prasības sertificētam nosūtītājam un īslaicīgi sertificētam nosūtītājam (9.² pants) un sertificētam saņēmējam un īslaicīgi sertificētam saņēmējam (9.³ pants). Par akcīzes nodokļa samaksu Latvijas Republikā ir atbildīgs sertificēts saņēmējs vai īslaicīgi sertificēts saņēmējs. Pirms citas dalībvalsts sertificēts nosūtītājs vai īslaicīgi sertificēts nosūtītājs nosūta akcīzes preces uz Latvijas Republiku, sertificēts saņēmējs iesniedz likuma 31.pantā noteikto vispārējo nodrošinājumu un īslaicīgi sertificēts saņēmējs iesniedz likuma 31.pantā noteikto vienreizēju nodrošinājumu. Sertificētam saņēmējam taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis, līdz ar to akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda un akcīzes nodokli samaksā līdz mēneša 23.datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda. Savukārt īslaicīgi sertificēts saņēmējs akcīzes nodokli samaksā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgo akcīzes preču saņemšanas un akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz trīs darbdienu laikā pirms akcīzes nodokļa samaksas. Akcīzes preču pārvietošanai izmanto attiecīgus elektroniskos ziņojumus un elektronisko vienkāršoto administratīvo dokumentu, ko paredz jaunā Eiropas Komisijas deleģētā regulā, ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, ar kuriem apmainās saistībā ar akcīzes preču apriti, un nosakot robežvērtības preču dabīgiem zudumiem. Eiropas Komisija minēto regulu plāno pieņemt tuvākā laikā.
Papildus minētajam likumprojektā ietvertais regulējums likuma 26.pantam paredz arī kārtību par patēriņam nodoto neharmonizēto akcīzes preču, uz kurām neattiecas direktīvā 2020/262/ES noteiktie nosacījumi par sertificētu nosūtītāju, īslaicīgi sertificētu nosūtītāju, sertificētu saņēmēju un īslaicīgi sertificētu saņēmēju, pārvietošanu starp dalībvalstīm un akcīzes nodokļa samaksu šajā gadījumā. Šajā gadījumā persona, kas Latvijas Republikā no citas dalībvalsts ieved vai saņem komerciāliem mērķiem vai savām vajadzībām tādas akcīzes preces, kuras jau nodotas patēriņam citā dalībvalstī, bet uz to pārvietošanu neattiecas nosacījumi par sertificētu nosūtītāju/īslaicīgi sertificētu nosūtītāju un sertificētu saņēmēju/īslaicīgi sertificētu saņēmēju, pirms akcīzes preču nosūtīšanas no attiecīgās dalībvalsts iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju (akcīzes preču veidu, daudzumu atbilstoši šajā likumā noteiktajai akcīzes nodokļa likmei un aprēķināto akcīzes nodokli) un samaksā akcīzes nodokli vai iesniedz šā likuma 31.pantā minēto vienreizēju nodrošinājumu. Akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz saskaņā ar likuma 24.pantu un akcīzes nodokli samaksā saskaņā ar likuma 23.panta septīto daļu. Ja akcīzes nodokli samaksā pirms akcīzes preču nosūtīšanas no citas dalībvalsts, akcīzes nodokļa deklarāciju iesniedz divu darbdienu laikā pēc akcīzes preču saņemšanas. Šajā gadījumā akcīzes preču pārvietošanai starp dalībvalstīm var izmantot pavaddokumentus, kas nav elektroniskais vienkāršotais administratīvais dokuments.
Likumprojekts paredz saglabāt šobrīd likuma 26.pantā noteikto normu, saskaņā ar kuru par akcīzes precēm, kuras nodotas patēriņam Latvijas Republikā un par kurām ir samaksāts akcīzes nodoklis, bet kuras likuma 26.pantā minētās personas nosūta no Latvijas Republikas uz citu dalībvalsti, pēc minēto personu pieprasījuma akcīzes nodokli pārskaita nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļu maksājumiem vai akcīzes nodokli atmaksā. Likumprojekts saglabā arī prasību par to, ka, ievedot Latvijas Republikā ar akcīzes nodokļa markām marķējamās akcīzes preces, tām jābūt marķētām ar akcīzes nodokļa markām ievešanas brīdī atbilstoši likuma 27.panta nosacījumiem. Ar akcīzes nodokļa markām nevajadzēs marķēt alkoholiskos dzērienus, kurus fiziskā persona saņem no citas dalībvalsts sertificēta nosūtītāja vai īslaicīgi sertificēta nosūtītāja ar mērķi papildināt savu privāto alkoholisko dzērienu kolekciju. Tas ir pēc analoģijas ar to, ja fiziskā persona būtu pati ievedusi pašpatēriņam, tad tai nebūtu jāmarķē ar akcīzes nodokļa markām. Savukārt, ja no Latvijas Republikas izved ar akcīzes nodokļa markām marķētās akcīzes preces, likumprojekts paredz, ka akcīzes nodokļa markas nenoņem no akcīzes preču iepakojuma. Ar likumprojektu tiek arī saglabāts regulējums par dabasgāzes galalietotāju, kas Latvijas Republikā no citas dalībvalsts savam patēriņam ieved vai saņem dabasgāzi, kura netiek transportēta pa dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmas cauruļvadiem.  
Šajā sakarā ir veikti atbilstoši grozījumi likuma 1.panta otrajā daļā, likuma 2. un 7.pantā, likums papildināts ar 9.² un 9.³ pantu, grozījumi likuma 23. un 24. pantā, likuma 26.pants izteikts jaunā redakcijā, grozījumi likuma 27. pantā, kā arī likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar attiecīgām normām par vienkāršotā akcīzes preču pavaddokumenta izmantošanu līdz 2023.gada 31.decembrim, ja patēriņam nodoto akcīzes preču nosūtīšana ir uzsākta līdz 2023.gada 12.februārim.
Attiecībā uz akcīzes preču tālpārdošanu un akcīzes nodokļa samaksu šajā gadījumā. Ar likumprojektu ir paredzēts noteikt atsevišķu regulējumu par akcīzes preču tālpārdošanu, ņemot vērā direktīvas 2020/262/ES 44.pantā noteikto. Regulējums attiecas uz alkoholisko dzērienu, kas ir harmonizētā akcīzes prece, tālpārdošanu un bezalkoholisko dzērienu un kafijas, kas ir neharmonizētās akcīzes preces, tālpārdošanu. Ir paredzēts, ka akcīzes preces, kuras nosūtītājs tālpārdošanā Latvijas Republikā nosūta vai ved fiziskajai personai uz citas dalībvalsts teritoriju, ar akcīzes nodokli apliek galamērķa dalībvalstī. Akcīzes nodokli maksā saskaņā ar galamērķa dalībvalsts noteikto procedūru. Nosūtītājs tālpārdošanā Latvijas Republikā, kas veic alkoholisko dzērienu tālpārdošanu, ievēro Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktās prasības par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes reģistrāciju alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai ar distances līgumu. Savukārt akcīzes preces, kuras jau ir nodotas patēriņam citas dalībvalsts teritorijā un kuras iegādājas fiziskā persona Latvijas Republikā, ar akcīzes nodokli apliek Latvijas Republikā. Par akcīzes nodokļa samaksu Latvijas Republikā ir atbildīgs citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā vai tā ieceltais nodokļa maksātāja pārstāvis Latvijas Republikā. Citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā ir tiesības iecelt akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvi Latvijas Republikā, kurš citas dalībvalsts nosūtītāja tālpārdošanā vietā atbild par nodokļa samaksu Latvijas Republikā un citām likumā noteiktām prasībām. Ja citas dalībvalsts nosūtītāja tālpārdošanā ieceltais nodokļa maksātāja pārstāvis Latvijas Republikā nesamaksā akcīzes nodokli saskaņā ar šo likumu, par akcīzes nodokļa samaksu Latvijas Republikā atbild citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā. Ja vairāki citu dalībvalstu nosūtītāji tālpārdošanā ieceļ vienu akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvi Latvijas Republikā, nodokļa maksātāja pārstāvis piegādāto akcīzes preču uzskaiti veic atsevišķi par katru citas dalībvalsts nosūtītāju tālpārdošanā. Citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā vai tā ieceltajam akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvim Latvijas Republikā akcīzes nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis. Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā vai tā ieceltais akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvis Latvijas Republikā pirms akcīzes preču nosūtīšanas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs un, ja veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, iesniedz likuma 31.pantā noteikto vispārējo nodrošinājumu (citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā - drošības naudu) un veic piegādāto akcīzes preču uzskaiti. Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā vai tā ieceltais akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvis iesniedz akcīzes nodokļa deklarāciju 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām un samaksā akcīzes nodokli valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvis, iesniedzot akcīzes nodokļa deklarāciju, apliecina deklarācijā norādītos akcīzes preču apjomus, pievienojot deklarācijai informāciju par katru pārstāvēto citas dalībvalsts nosūtītāju tālpārdošanā un tā realizētajiem apjomiem tālpārdošanā taksācijas periodā sadalījumā pa deklarācijā norādītajiem preču veidiem. Paredzēts, ka atļauts nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām alkoholiskos dzērienu, ko fiziskā persona saņem tālpārdošanā no citas dalībvalsts.
Par akcīzes precēm, kuras nodotas patēriņam Latvijas Republikā un par kurām ir samaksāts akcīzes nodoklis, bet kuras nosūta vai izved no Latvijas Republikas uz citu dalībvalsti, pēc nosūtītāja tālpārdošanā pieprasījuma akcīzes nodokli pārskaita nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļu maksājumiem vai akcīzes nodokli atmaksā.
Saistībā ar jauno regulējumu par akcīzes preču (alkoholisko dzērienu, bezalkoholisko dzērienu un kafijas) tālpārdošanu likums ir papildināts ar jauniem terminiem "nosūtītājs tālpārdošanā" un "nodokļa maksātāja pārstāvis" un to skaidrojumiem, veicot grozījumus likuma 1.panta otrajā daļā, likums papildināts ar 11.¹ pantu par nosūtītāju tālpārdošanā, ar 11.² pantu par akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvi un ar 26.¹ pantu par akcīzes preču tālpārdošanas nosacījumiem un akcīzes nodokļa samaksu, kā arī ir veikti attiecīgi grozījumi likuma 7., 23., 24., 27. un 32.pantā. 
 

4. Šobrīd likuma informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām ir minēta atsauce uz direktīvu 2008/1128/EK un Padomes 1992.gada 25.februāra direktīvu 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (turpmāk - direktīva 92/12/EEK), kā arī uz direktīvām, ar kurām tika grozīta direktīva 2008/118/EK. Ņemot vērā, ka direktīva 2020/262/ES ar 2023.gada 13.februāri aizstāj direktīvu 2008/118/EK, ir nepieciešams attiecīgi precizēt likuma informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām.

Likumprojekts paredz precizēt likuma informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, papildinot to ar atsauci uz direktīvu 2020/262/ES un izslēdzot no tā atsauci uz direktīvu 92/12/EEK un direktīvu 2008/118/EK, kā arī izslēdzot atsauces uz direktīvām, saskaņā ar kurām tika grozīta direktīva 2008/118/EK, līdz ar to no šā uzskaitījuma tiek izslēgtas atsauce uz direktīvu, kas minēta 1., 10., 11., 13., 15. un 17.punktā.  

5. Pārskatot likumā noteiktās normas saistībā ar direktīvā 2020/262/ES noteikto, tika secināts, ka nepieciešami atsevišķi precizējumi likumā.
Nepieciešams precizēt likuma 2.panta otrās daļas 2.punktā noteikto, jo attiecībā uz darbībām ar dabasgāzi attiecas likuma 8.pants par apstiprinātu noliktavas turētāju, izņemot šā panta piektajā noteiktais par akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma iesniegšanu.
Likuma 27.panta trešās daļas 2.² punkts nosaka, ka nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām atļauts elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus, kuri ir atbrīvoti no akcīzes nodokļa saskaņā ar likuma 20. un 21. pantu. Nepieciešams šo normu precizēt, jo arī likuma 17.¹ pantā ir noteikti akcīzes nodokļa atbrīvojumi elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem.
Līdz ar to nepieciešams attiecīgi precizēt minētās normas.

Likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā likuma 2.panta otrās daļas 2.punktu, saskaņā ar kuru tiek arī precizēta atsauce uz likuma 8.pantu, norādot, ka uz darbībām ar dabasgāzi neattiecas likuma 8.panta piektā daļa. Precizēts likuma 27.panta trešās daļas 2.² punktu, ietverot tajā atsauci arī uz likuma 17.¹ pantu.

6. Likuma 25.panta devītajā daļā ir atsauce uz Eiropas Komisijas 2009.gada 24.jūlija regulu (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (turpmāk — Komisijas regula Nr. 684/2009). Eiropas Komisijas ir sagatavojusi deleģēto regulu, ar ko papildina Padomes Direktīvu (ES) 2020/262, nosakot to dokumentu struktūru un saturu, ar kuriem apmainās saistībā ar akcīzes preču apriti, un nosakot robežvērtības preču dabīgiem zudumiem. Minētā Komisijas deleģētā regula aizstās Komisijas regulu Nr. 684/2009. Plānots, ka jaunā Komisijas deleģētā regula tiks pieņemta tuvākā laikā.
Likuma 25.panta desmitajā daļā ir atsauce uz Komisijas 2009. gada 26. maija regulu (EK) Nr. 436/2009, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz vīna dārzu reģistru, obligātajiem paziņojumiem un informācijas vākšanu vīna tirgus uzraudzībai, kā arī vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (turpmāk — Komisijas regula Nr. 436/2009). Ir pieņemta Komisijas  2017. gada 11. decembra deleģētā regula (ES) 2018/273, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2018/273). Ar Komisijas regulu Nr. 2018/273 tiek atcelta Komisijas regula Nr. 436/2009.
Uz Komisijas regulu Nr. 684/2009 un Komisijas regulu Nr.436/2009 atsauces ir arī likuma 26.pantā, kurā ir noteikti nosacījumi, pārvietojot no citas dalībvalsts vai uz citu dalībvalsti akcīzes preces, kuras jau nodotas patēriņam.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt likuma 25.panta devītajā un desmitajā daļā un citās likuma normās minētās atsauces uz Komisijas regulām.

Likumprojekts paredz attiecīgi precizēt 25.panta devītajā un desmitajā daļā minētās atsauces attiecīgām Eiropas Komisijas regulām, kā arī korekti norādīt atsauces uz Eiropas Komisijas regulām likuma jaunajā 26.pantā par nosacījumiem patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu starp dalībvalstīm.
 

7. Likuma 20.pants nosaka akcīzes nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus diplomātiem un starptautiskām organizācijām. Šobrīd likuma 20.panta otrās daļas 2.punkts un piektā daļa paredz, ka lai minētajā pantā noteiktie subjekti varētu iegādāties akcīzes preces, piemērojot tām atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, ir noteikta prasība papildus sertifikātam par akcīzes preču iegādi veikt bezskaidras naudas norēķinus. Šāda prasība bija noteikta ar mērķi nodrošināt, ka akcīzes preces, kas ir atbrīvotas no akcīzes nodokļa, tiek piegādātas likuma 20.panta pirmajā daļā minētajiem subjektiem un akcīzes nodokļa atbrīvojums netiek izmantots ļaunprātīgi. 
ES Tiesa 2022. gada 13. janvārī pasludināja spriedumu lietā "SIA "MONO"/Valsts ieņēmumu dienests" (C-326/20, EU:C:2022:7). Šajā spriedumā ES Tiesa nosprieda, ka direktīvas 2008/118/EK 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz uzņēmējai dalībvalstij, paredzot nosacījumus un ierobežojumus saistībā ar diplomātiskajām un konsulārajām attiecībām izmantojamo preču atbrīvošanu no akcīzes nodokļa, šā atbrīvojuma piemērošanu pakārtot nosacījumam, ka minēto preču iegādes cena tiek samaksāta bezskaidras naudas norēķinu veidā.
Ar direktīvu 2020/262/ES tiek aizstāta direktīva 2008/118/EK. Direktīvas 2020/262/ES 11.pants atbilst direktīvas 2008/118/EK 12.pantam, kas nosaka atbrīvojumus no akcīzes nodokļa samaksas diplomātiem un starptautiskām organizācijām, minētās normas nav precizētas. Līdz ar to nepieciešams precizēt likuma 20.pantu, lai tas atbilstu minētajam ES Tiesas spriedumam.

Likumprojekts paredz izslēgt no likuma 20.panta otrās daļas 2.punkta "c" apakšpunkta un piektās daļas 2.punkta minēto nosacījumu, ka par akcīzes preču iegādi tiek veikti bezskaidras naudas norēķini.