Anotācija (ex-ante)

Veicināt veselības aprūpes datu digitalizāciju un pieejamību e-veselības sistēmā, mazināt patērētāju maldināšanas riskus, ko rada uzņēmuma, kas sniedz pakalpojumus cilvēka veselībai (bet, kas nav ārstniecības pakalpojumi) sniegto pakalpojumu veidiem neatbilstošs uzņēmuma nosaukums vai izkārtne, kā arī noteikt pienākumu Nacionālajam veselības dienestam līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām iekļaut pienākumu atlīdzināt zaudējumus, maksāt līgumsodu, norādīt līgumsoda apmēru un līgumsoda samaksas un ieturējumu veikšanas kārtību.

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Daļa likumprojekta pantu stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, bet daļa - vēlāk.

1. Likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka  2030.gada 1. janvārī stājas spēkā Ārstniecības likuma 78.panta sestā daļa, kurā noteikts, ka ārstniecības iestāde datu nodošanu veselības informācijas sistēmai un piekļuvi veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem var nodrošināt izmantojot veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarni vai ārstniecības iestādes informācijas sistēmu (turpmāk arī - pacientu datu apstrādes informācijas sistēma), kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām tehniskajām un drošības prasībām pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, ko apliecina SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" izsniegta licence.

Lai paredzētu laiku Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2026.gada 30. decembrim izdot noteikumus par 1) obligātajām drošības un tehniskajām prasībām pacientu datu apstrādes informācijas sistēmām, kuras ir integrētas ar veselības informācijas sistēmu un 2) pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licencēšanas kārtību.

2. Likumprojekts papildina pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 30. decembrim izdod noteikumus par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēmu. 
 

1. Digitālā veselība un digitālās veselības politikas īstenošana

Stratēģijā iekļauta detalizēta informācija par esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem digitālās veselības jomā Latvijā un definēti veselības nozares digitālās transformācijas rīcības virzieni un uzdevumi, lai nodrošinātu Sabiedrības veselības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam noteikto sabiedrības veselības politikas mērķu sasniegšanu, kā arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam uzdevumu izpildi.

Lai sasniegtu Stratēģijā izvirzītos mērķus, 2024. gadā tika veiktas būtiskas izmaiņas Veselība ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības stiprināšanai. Ar Ministru kabineta 2024.gada 23.aprīļa rīkojumu Nr.321 "Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības  nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" (turpmāk - Rīkojums Nr.321)  tika atbalstīta veselības nozares digitālo kompetenču centra izveide un tika nolemts to veidot kā valsts kapitālsabiedrību, kurā 100% kapitāldaļu pieder valstij, un kapitāldaļu turētājs ir Veselības ministrija. Šāds lēmums tika pieņemts, lai koncentrētu Veselības ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences un resursus vienā institūcijā un tādējādi stiprinātu Veselības ministrijas resora digitalizācijas kapacitāti un nodrošinātu stratēģisku nozares resursu pārvaldību un veselības nozares digitālo attīstību, novērstu identificētās problēmas veselības nozares digitalizācijas jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti resora digitālo projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas jomas attīstībai.
Ar Rīkojumu Nr.321 apstiprināts arī SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs " (turpmāk - Centrs) stratēģiskais mērķis - attīstīt un efektīvi pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, veicinot iesaistīto pušu sadarbību un radot sabiedrībai nozīmīgus un nepieciešamus digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidi un veicināt digitālo tehnoloģiju plašāku izmantošanu veselības aprūpē. 

Ar Ministru kabineta 2024.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.623 "Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes - Nacionālais veselības dienests - reorganizāciju" pieņemts lēmums Centram ar 2025.gada 1.janvāri nodot Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – Dienests) funkciju – īstenot e-veselības politiku – un  valsts pārvaldes uzdevumus:
2.1. ir valsts informācijas sistēmas "Vienotā veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma" (turpmāk tekstā - e-veselības sistēma vai veselības informācijas sistēma) pārzinis, kā arī veido, uztur un papildina minēto sistēmu;
2.2. atbilstoši kompetencei nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
2.3. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar pamatdarbību;
2.4. nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
2.5. atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 19.novembra noteikumiem 722 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"" e-veselības sistēmas pārziņa funkcija no 2025.gada 1.janvāra nodota Centram.

Vārdu "e-veselība" Latvijā parasti saista ar  konkrētu valsts informācijas sistēmu - vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, tādējādi termins "e-veselības politikas īstenošana" var tikt nepareizi interpretēts, attiecinot to tikai uz vienu konkrētu informācijas sistēmu, kas neatbilst patiesībai, jo termins “e-veselības politika” tiesību aktos pastāvējis jau pirms vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas, kas saīsināti tiek saukta par “e-veselību” izveides, no kā secināms, ka jau sākotnēji ar terminu “e-veselības politika” tiesību aktos tika saprasta nevis konkrēta valsts informācijas sistēma, bet veselības nozares digitalizācija plašā nozīmē. Respektīvi, ar Ministru kabineta 2005.gada 17.augusta rīkojumu Nr. 560 tika apstiprinātas pamatnostādnes “e-Veselība Latvijā” - pirmais politikas plānošanas dokuments Latvijā, kas noteica realizējamos rīcības virzienus veselības datu digitalizācijai. Pamatnostādnes paredzēja pacientu datu digitalizāciju ārstniecības iestādēs (veselības aprūpes iestāžu informācijas sistēmu ieviešanu), telemedicīnas attīstīšanu, uzskaites informācijas uzlabošanu (veselības aprūpes statistika, zāļu (arī narkotisko un psihotropo zāļu) lietošanas uzskaite), centralizēta veselības aprūpes portāla izveidi.
E-veselības politikas īstenošana sākotnēji bija Veselības ekonomikas centra funkcija (Ministru kabineta 2009.gada 9.septembra noteikumi Nr.1119 “Veselības ekonomikas centra nolikums” – zaudējis spēku ar Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumiem Nr.850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums”), bet no 2011.gada - Nacionālā veselības dienesta. Savukārt, e-veselības sistēma un e-veselības portāls www.eveseliba.gov.lv kļuva pieejama izmantošanai tikai 2016.gadā. 
Lai izvairītos no turpmākas termina "e-veselības politika" nepareizas interpretācijas, termins "e-veselības politika" aizstājams ar terminu "digitālās veselības politika", kas iekļaujams Ārstniecības likumā kā nozīmīgs nozares termins. Saskaņā ar Eiropas Komisijas definīciju (https://health.ec.europa.eu/ehealth-digital-health-and-care/overview_lv), termins “digitālā veselība” apzīmē “rīkus un pakalpojumus, kas izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), lai uzlabotu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, uzraudzību un pārvaldību veselības jomā, kā arī lai uzraudzītu veselībai kaitīgus dzīvesveidus un reaģētu uz tiem. Digitālā veselība un aprūpe ir inovatīva un var uzlabot piekļuvi aprūpei un tās kvalitāti, kā arī nostiprināt veselības nozares vispārējo efektivitāti.”

Ar Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumiem Nr. 872 "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumos Nr. 286 "Veselības ministrijas nolikums" Veselības ministrijas nolikums papildināts ar 6.1.¹ un 7.4.¹ apakšpunktu, kurš nosaka, ka Veselības ministrija īsteno digitālās veselības politiku un Veselības ministrijai ir tiesības slēgt deleģēšanas līgumu ar Centru par digitālās veselības politikas īstenošanu un ar to saistīto uzdevumu deleģēšanu. 2025.gada janvārī Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un Centrs noslēdzis līgumu par digitālās veselības politikas īstenošanu, vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas uzturēšanu un darbības nodrošināšanu.
Noslēgtais līgums nosaka, ka Centrs, īstenojot digitālās veselības politiku, tai skaitā nodrošinot e-veselības sistēmas uzturēšanu un attīstību, veic šādus uzdevumus:
1) ir e-veselības sistēmas pārzinis;
2) atbilstoši kompetencei nodrošina e-pakalpojumus ārstniecības iestādēm un iedzīvotājiem;
3) atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām un pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās, piedalās starptautiskajos sadarbības projektos un citos starptautiskajos pasākumos, kā arī nodrošina informācijas apmaiņu jomā, kas saistīta ar pamatdarbību;
4) nodrošina nacionālā e-veselības kontaktpunkta darbību un funkciju īstenošanu;
5) atbilstoši kompetencei organizē un koordinē datu apmaiņu starp veselības nozares informācijas sistēmām, kā arī ar nacionālā e-veselības kontaktpunkta starpniecību nodrošina datu pārrobežu apmaiņu;
6) nodrošina e-veselības sistēmas lietotāju (iedzīvotāju un speciālistu) atbalsta funkcijas;
7) līdz 2025. gada 30. maijam, iesaistot Nacionālo veselības dienestu, Veselības inspekciju, Slimību profilakses un kontroles centru un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, atbilstoši Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas metodoloģijai organizē veselības nozares valsts informācijas sistēmu arhitektūras apraksta izstrādi, ietverot tās investīciju iniciatīvas, kas tika pieteiktas 1.3.1.1. pasākuma projektu priekšatlasei un ietvertas priekšlikumā Digitālās modernizācijas tematiskajai komitejai, un nodrošina turpmāk tā aktualizēšanu;
8) atbilstoši kompetencei izstrādā procedūras veselības datu kvalitātes nodrošināšanai un klasifikatoru izstrādes, ieviešanas, adaptēšanas, aktualizācijas un pieejamības kārtības nodrošināšanai un uzrauga to īstenošanu;
9) kompetences ietvaros gatavo projektu pieteikumus un piedalās kopīgajos Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu projektos digitālās veselības jomā Eiropas veselības datu telpas ietvaros;
10) organizē iepirkumus uzdevumu īstenošanai;
11) sagatavo un iesniedz Ministrijai priekšlikumus, tai skaitā normatīvo aktu izstrādē, digitālās veselības, tai skaitā telemedicīnas jomā, lai veicinātu veselības nozares digitalizāciju, novērstu konstatētās problēmas un nodrošinātu ES tiesību aktu īstenošanu;
12) sagatavo un iesniedz priekšlikumus Ministrijai par e-veselības sistēmas un veselības nozares valsts informācijas sistēmu attīstības prioritātēm un mērķiem un izstrādā rīcības plānus šo valsts informācijas sistēmu attīstībai, pārvaldībai un uzturēšanai;
13) nosaka prasības, izstrādā vadlīnijas un cita veida dokumentus, lai nodrošinātu kvalitatīvu datu apmaiņu starp e-veselības sistēmu un citām informācijas sistēmām;
14) savas kompetences ietvaros sniedz viedokli Ministrijai par citu institūciju izstrādātiem tiesību aktu, attīstības plānošanas un citu dokumentu projektiem;
15) sadarbojas ar ES institūcijām un citu ES dalībvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar digitālās veselības jautājumiem, un attīsta veselības datu pārrobežu apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm Eiropas veselības datu telpas ietvaros;
16) sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju sadarbspējīgu starpvalstu digitālās veselības risinājumu attīstīšanā un ieviešanā Latvijā;
17) organizē informatīvus pasākumus par digitālās veselības pakalpojumiem dažādām mērķgrupām;
18) slēdz sadarbības līgumus ar Ministrijas padotības iestādēm, lai nodrošinātu Līgumā noteikto uzdevumu izpildi, kā arī slēdz līgumus par Ministrijas padotības iestāžu informācijas sistēmu un IKT infrastruktūras attīstību, pilnveidošanu un uzturēšanu;
19) pieprasa augstāk minēto uzdevumu izpildei informāciju no Ministrijas padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, ārstniecības iestādēm, farmācijas uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām;
20) veic citus normatīvajos aktos un attīstības plānošanas dokumentos noteiktos uzdevumus. 

Ņemot vērā, ka digitālās veselības politikas īstenošana ir valstiski nozīmīga funkcija un skar lielu subjektu loku - iedzīvotājus, veselības aprūpes un farmācijas pakalpojumu sniedzējus, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju īpašniekus, Centra uzdevumi digitālās veselības politikas īstenošanas jomā jānosaka likumā, tai skaitā likumā jāiekļauj termina "digitālā veselība" skaidrojums. 

2. Pacienta veselības datu elektroniska apstrāde - datu sniegšana e-veselības sistēmai un piekļuve e-veselības sistēmā esošajiem datiem 

Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz, ka viens no uzdevumiem, lai nodrošinātu veselības aprūpes ilgtspēju un noturībspēju, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu ir veselības nozares digitālās transformācijas veicināšana un iekļaušanās Eiropas Veselības datu telpā.

Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029.gadam viens no tās sasniedzamajiem rezultātiem ir pāriet no papīra medicīniskajiem dokumentiem uz digitāliem veselības datiem - ”Pakalpojumu digitalizācijas līmenis būtiski samazinājis “papīra” medicīnisko dokumentu apriti. Ārstniecības iestāžu informācijas sistēmas tiek attīstītas tādā apjomā, lai pacienta veselības datus apstrādātu strukturētā veidā, pēc iespējas mazāk informācijas par pacientu, ciktāl tas nemazina veselības aprūpes kvalitāti, būtu pieejama brīvā teksta veidā. Centralizēta pacienta elektroniskā veselības karte e-veselības sistēmā būs galvenais veselības datu repozitorijs veselības aprūpes nodrošināšanai. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju informācijas sistēmas būs integrētas ar centralizēto pacienta elektronisko veselības karte e-veselības sistēmā un nodrošinās centralizēti uzkrājamo veselības datu apstrādi – gan datu sniegšanu, gan saņemšanu. Ārstniecības personām būs piekļuve visās ārstniecības iestādēs radītajiem digitālajiem pacienta veselības datiem neatkarīgi no pakalpojuma veida (valsts apmaksāts vai maksas pakalpojums).”

Ārstniecības likuma 78.pants nosaka - Lai nodrošinātu veselības aprūpes organizēšanu un atvieglotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, veselības nozares datus uzkrāj veselības informācijas sistēmā, un Ministru kabinets nosaka veselības informācijas sistēmas pārzini, veselības informācijas sistēmā glabājamos datus un to apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību. Veselības informācijas sistēmas pārzini, sistēmā glabājamos datus un to apstrādes kārtību, kā arī datu izsniegšanas kārtību nosaka MK 2014. gada 11. marta noteikumi Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.134). Savukārt Ārstniecības likuma 79.panta pirmajā daļā teikts - Lai nodrošinātu patiesas un aktuālas informācijas uzkrāšanu un ziņu pilnīgumu veselības informācijas sistēmā, šīs sistēmas pārzinis vai turētājs, ja veselības informācijas sistēmas turētāja funkcijas nodotas pilnvarotai institūcijai, ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, ārstniecības iestādēm, ārstniecības personām un pacientiem. Ārstniecības likumā ārstniecības iestādēm nav noteikts pienākums iesniegt pacienta veselības datus e-veselības sistēmai, kā arī nav nostiprināts pienākums ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar e-veselības sistēmā uzkrātajiem pacienta veselības datiem. 
Dati, kurus ārstniecības iestādēm pienākums sniegt e-veselības sistēmai, kā arī termiņi šo datu sniegšanai, noteikti MK noteikumos Nr.134. Ņemot vērā, ka e-veselības sistēma kā nozīmīgs veselības aprūpes datu repozitorijs ir neatņemama ārstniecības procesā, Ārstniecības likumā jānosaka pienākums veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem iepazīties ar šajā sistēmā uzkrātajiem pacientu veselības datiem.


Ārstniecības iestāde apstrādāt, tai skaitā sniegt pacientu datus e-veselības sistēmā var vai nu izmantojot e-veselības portāla ārsta darbavietu, vai izmantojot ārstniecības iestādes informācijas sistēmu, kas integrēta ar e-veselības sistēmu. MK noteikumu Nr.134 12.punkts nosaka, ka Centrs nodrošina piekļuvi veselības informācijas sistēmai, izmantojot šādus piekļuves veidus:
12.1. veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarne;
12.2. valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv lietotāja saskarne;
12.3. ārstniecības iestādes, aptiekas vai citas iestādes izmantotā informācijas sistēma, ja tā ir integrēta ar veselības informācijas sistēmu;
12.4. valsts informācijas sistēmu savietotājs.

Veselības ministrijas rīcībā nav pētījumu, kāda ir ārstniecības personu ikdienas prakse e-veselības sistēmas izmantošanā, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus, bet var pieņemt, ka e-veselības sistēma galvenokārt tiek izmantota, lai sniegtu datus – izrakstītu e-receptes, darbnespējas lapas, e-nosūtījumus, iesniegtu vakcinācijas datus. Daudz mazāk tā tiek izmantota, lai iepazītos ar tajā esošajiem pacienta veselības datiem, kurus sniegušas citas ārstniecības personas.
Liela daļa ārstniecības iestāžu pacientu datus apstrādā ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās, un ir integrējušas šīs sistēmas ar e-veselības sistēmu un nodrošina atsevišķu (darbnespējas lapas, e-receptes, vakcinācijas dati, laboratorisko izmeklējumu rezultāti, e-nosūtījumi, slimnīcu izraksti) datu nodošanu e-veselības sistēmai, bet lielākoties nenodrošina tādus sistēmu integrācijas risinājumus, lai ārstniecības persona ārstniecības iestādes informācijas sistēmā varētu piekļūt e-veselības sistēmā esošajiem datiem, kurus e-veselības sistēmā sniegušas citas ārstniecības iestādes. Tādējādi ārstniecības personām, lai tās piekļūtu e-veselībā esošajiem pacienta veselības datiem, kurus e-veselībai sniegušas citas ārstniecības iestādes, paralēli ārstniecības iestādes informācijas sistēmai jāizmanto e-veselības portāls. Tas piekļuvi datiem apgrūtina un neveicina, jo paralēli jāizmanto divas informācijas sistēmas. Nepilnīgi dati, pat, ja tie pieejami, bet netiek izmantoti, var pasliktināt veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāti palielināt dubultā finansējuma risku (piemēram, nosūtot pacientu atkārtoti uz pakalpojumu, kas jau pirms kāda laika saņemts).

3. Datu apstrādes nosacījumi ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās (pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās) un šo sistēmu sertifikācija

E-veselības sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas satur lielu apjomu sensitīvu personas datu, un šo datu aizsardzība ir kritiski svarīga. MK noteikumu Nr.134 12.punkts nosaka, ka Centrs nodrošina piekļuvi veselības informācijas sistēmai, izmantojot šādus piekļuves veidus:
12.1. veselības informācijas sistēmas lietotāja saskarne;
12.2. valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv lietotāja saskarne;
12.3. ārstniecības iestādes, aptiekas vai citas iestādes izmantotā informācijas sistēma, ja tā ir integrēta ar veselības informācijas sistēmu;
12.4. valsts informācijas sistēmu savietotājs.

MK noteikumu Nr.134 14.punkts nosaka, ka slēdzot līgumu par veselības informācijas sistēmas izmantošanu ar ārstniecības iestādi vai aptieku (aptiekas filiāli), kura piekļūst veselības informācijas sistēmai izmantojot ārstniecības iestādes, aptiekas informācijas sistēmu, kas ir integrēta ar veselības informācijas sistēmu, centrs minētajā līgumā paredz ārstniecības iestādei vai aptiekai (aptiekas filiālei) pienākumu nodrošināt, ka ārstniecības iestādes vai aptiekas (aptiekas filiāles) izmantotajā informācijas sistēmā, kas ir integrēta veselības informācijas sistēmā, nav iespējama masveida datu kopēšana un tiek ievērotas MK noteikumu Nr.134 14.1. - 14.7. apakšpunktā noteiktās vispārējās drošības un tehniskās prasības. Esošā kārtība balstīta uzticības principā, kas negarantē pietiekošu personu sensitīvo datu aizsardzību. 
Ņemot vērā arvien pieaugošo veselības datu apjomu digitālā formātā gan pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās, gan e-veselības sistēmā, ir jāstiprina datu aizsardzība pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās, nosakot datu drošības un tehniskās prasības ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām un šo sistēmu licencēšanas kārtība. Šāds risinājums paredzēts arī Digitālās veselības stratēģijā līdz 2029.gadam (23-TA-824). Tās 1.rīcības virziena uzdevums 1.1.5. paredz izstrādāt datu apstrādes nosacījumus ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, ieviest sertifikāciju. Stratēģijā norādīts, ka jānosaka prasības ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu fiziskajai infrastruktūrai un tās drošībai, kā arī norādīts, ka tiks ieviesta ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu sertifikācija, lai nodrošinātu pārliecību, ka katra konkrētā informācijas sistēma ir atbilstoša, lai spētu sadarboties ar citu digitālās veselības ekosistēmas dalībnieku informācijas sistēmām, kā arī e-veselības sistēmu, un tā atbilst pacientu sensitīvo veselības datu apstrādes prasībām. 

Kā nozīmīgs nozares termins Ārstniecības likumā iekļaujami termins "pacientu datu apstrādes informācijas sistēma". 

4. Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēma

Ministru kabineta 2012. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 241 “Slimību profilakses un kontroles centra nolikums” 4.12.8. apakšpunkts nosaka, ka Slimību profilakses un kontroles centrs uztur Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi (turpmāk – Datubāze). Datubāze ir reģistrēta Valsts informācijas sistēmu reģistrā. Datubāzē tiek apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju un Latvijā mirušo ārvalstnieku medicīniskajiem nāves cēloņiem. Datubāze ir datu avots, kas tiek izmantots, lai sniegtu nepersonalizētu informāciju “Eurostat” saskaņā ar 2011. gada 5. aprīļa Komisijas Regulu (ES) Nr. 328/201, ar ko attiecībā uz statistiku par nāves cēloņiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā. Nepersonalizēta informācija no Datubāzes tiek sniegta arī Pasaules Veselības organizācijai mirstības statistikas veidošanai. 

Datubāzes datu avoti ir medicīniskie dokumenti “Medicīniskā apliecība par nāves cēloni” un  “Medicīnas apliecība par perinatālās nāves iestāšanos”, kas apstiprināti ar Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” (40. un 41. pielikums). Medicīnisko apliecību apriti Latvijā regulē Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kura 40. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka miršanas faktu reģistrē, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni. Savukārt Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr.761 "Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 86.2. apakšpunkts nosaka, ka “Paziņojot par miršanas faktu, dzimtsarakstu nodaļā vai pārstāvniecībā paziņotājs uzrāda savu personu apliecinošo dokumentu un iesniedz medicīnas apliecību par perinatālās nāves iestāšanos, ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izdotu medicīnas apliecību par nāves cēloni vai citu dokumentu, kas apliecina miršanas faktu.” Savukārt iepriekšminēto noteikumu 97. punkts nosaka, ka dokumentus, kas apliecina miršanas faktu, dzimtsarakstu nodaļa un pārstāvniecība reizi mēnesī ar pavadrakstu nodod Veselības ministrijas atbildīgajai iestādei. Pamatojoties uz šiem saņemtajiem dokumentiem, Slimību profilakses un kontroles centrs veic ierakstus Datubāzē.

Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta  (11) daļa nosaka, ka valsts informācijas sistēmu izmanto, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norāda vismaz: 1) noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma; 2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai; 3) valsts informācijas sistēmas pārzini; 4) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; 5) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; 6) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai.

Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta (12) daļa nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros norāda: 1) valsts informācijas sistēmas pārzini; 2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; 3) kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; 4) nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. 

5. Par vārda “klīnika” un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ierobežošanu uzņēmumu nosaukumos, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027.gadam iekļauts pasākums "4.5.3. Ierobežot vārda “klīnika” un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta”, kura rezultatīvajos rādītājos norādīts: “Nodrošinātas patērētāju tiesības saņemt objektīvu informāciju par pakalpojuma sniedzēju, tādējādi mazinot nepareizas izvēles riskus, kas saistīti ar maldinošu pakalpojumu sniegšanas vietas nosaukumu”. Šis pasākums plānā iekļauts, lai izskaustu patērētāju maldināšanu skaistumkopšanas pakalpojumu jomā.
Respektīvi, ir konstatēts, ka uzņēmumi, kas sniedz ar veselību saistītus pakalpojumus, piemēram, tādus skaistumkopšanas pakalpojumus, kas nav ārstniecības pakalpojumi, savu uzņēmumu/struktūrvienību/filiāļu nosaukumos, tai skaitā izkārtnēs un reklāmās mēdz izmantot arī tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, piemēram "klīnika" u.c. un tādējādi maldināt patērētāju par augstākas kvalifikācijas pakalpojumu sniegšanu kā patiesībā.
Skaistumkopšanas jomā pakalpojumus var sniegt ārstniecības personas - ārsts kosmetologs, kosmētiķis, skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā un citi speciālisti, kas nav ārstniecības personas.
Kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā) ir kvalificēti speciālisti ar Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības (LĀPPOS) izdotu sertifikātu un ārstniecības personas statusu, kuru kompetencē ietilpst sejas ādas un ķermeņa estētisko problēmu risināšana ar manuālām un aparātu tehnikām.
Kosmetologi ir speciālisti ar ārsta izglītību un Latvijas Ārstu biedrības izsniegtu kosmetologa (ārsta papildspecialitātes) sertifikātu.
Kosmetologam, kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem (kosmetoloģijā) kā ārstniecības personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem jābūt reģistrētām ārstniecības personu reģistrā, kam jāpilnveido sava profesionālā kvalifikācija un jāveic iegūtās specialitātes sertifikācija un resertifikācija. 
Latvijā ir iespējams apgūt arī dažādas citas skaistumkopšanas nozares profesijas, kas organizētas neformālās izglītības kursu veidā. Šo kursu beidzēji nav ārstniecības personas un drīkst veikt tikai higiēniskas un neinvazīvas sejas un ķermeņa ādas kopšanas procedūras, kas noteiktas attiecīgās profesijas ietvaros. Piemēram, estētista profesijas pamatuzdevumos ietilpst masāžas, maskas, vaksācija, uzacu korekcija, krāsošana un grima uzklāšana. Estētisti nedrīkst veikt kosmētiskās injekcijas un strādāt ar aparātu tehnikām un mezoruļļiem, jo tā ir kvalificētu skaistumkopšanas speciālistu (ārstniecības personu) kompetence. 
Lai nemaldinātu patērētāju, ir jānovērš iespēja uzņēmumu, kuros skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz speciālisti, kuriem nav ārstniecības personas kvalifikācijas skaistumkopšanas nozarē, nosaukumos, tai skaitā struktūrvienību/filiāļu nosaukumos, izkārtnēs un reklāmās izmantot tādus vārdus, kas var radīt priekšstatu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Lai rastu problēmas risinājumu un ieviestu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027.gadam pasākumu 4.5.3., Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija 2024.gadā organizēja diskusijas, kurās piedalījās Veselības ministrija, Veselības aprūpes darba devēju organizācija, Veselības inspekcija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija. To rezultātā tika secināts, ka nepieciešami grozījumi Ārstniecības likumā, nosakot ierobežojumu komersantu (firmu) un fizisku personu - saimnieciskās darbības veicēju, kas nesniedz ārstniecības pakalpojumus, bet sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar cilvēka veselību, nosaukumos lietot vārdu "klīnika" vai citus vārdus, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. Papildus tam Ārstniecības likumā jānosaka piespiedu ietekmēšanas līdzeklis administratīvajā procesā, kuru piemērot komersantiem, kuri pārkāpj noteikto ierobežojumu, lai tie pārtrauktu maldinošo vārdu izmantošanu nosaukumos (firmās) vai izkārtnēs. Ja komersants/ saimnieciskās darbības veicējs piespiedu ietekmēšanas līdzekli (nosaukuma maiņu, izkārtnes noņemšanu vai tml.) neizpilda, tad tam var piemērot dažādus administratīvajā procesā paredzētos piespiedu mehānismus, tostarp piespiedu naudu (kuru piemēro, kamēr pārkāpums tiek novērsts) vai aizvietotājizpildi (teorētiski izkārtni var noņemt arī, piemēram, Veselības inspekcija, piedzenot izdevumus no komersanta). Ārstniecības likuma pārejas kārtībā jānosaka termiņš, kādā pēc grozījumu spēkā stāšanās, komersants/sainieciskās darbības veicējs, kura nosaukumā (firmā) un/vai izkārtnē ir maldinošs vārds vai vārdi, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums, nodrošina komersanta nosaukuma (firmas) un/vai izkārtnes maiņu.

6. Veselības aprūpes valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzība
Veselības aprūpes finansēšanas likuma 15. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Nacionālais veselības dienests ir veselības ministra pārraudzībā esoša institūcija, kura administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un uzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un aptiekās. Kā arī Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumos Nr.850 „Nacionālā veselības dienesta nolikums” (turpmāk - Nolikums) ir noteiktas Nacionālā veselības dienesta funkcijas un uzdevumi, kas iekļauj veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu, kā arī veselības aprūpei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanu un to secīgu uzraudzību. Saskaņā ar Nolikuma 3.1., 3.2.apakšpunktu Nacionālais veselības dienests administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus un norēķinās par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un izsniegtajām zālēm, kā arī nodrošina valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Ņemot vērā minēto, Nacionālā veselības dienesta kompetencē ir efektīva un racionāla veselības aprūpes finansējuma izlietojumu kontrole, veicinot veselības aprūpes pieejamību. 
Nacionālais veselības dienests slēdz līgumu, lai nodrošinātu būtiskas sabiedrības intereses un sabiedrībai tiktu nodrošināts kvalitatīvs veselības aprūpes pakalpojums. Tai pat laikā jāņem vērā, ka valsts budžeta līdzekļi, tajā skaitā līdzekļi veselības aprūpei, ir ierobežoti un Nacionālajam veselības dienestam ir jārod risinājumi, lai par pieejamajiem budžeta līdzekļiem tiktu nodrošināts kvalitatīvs pakalpojums pēc iespējas lielākam pacientu skaitam. Līdz ar to tā rīcībā ir jābūt kontroles mehānismam, lai būtu iespēja veikt šo līdzekļu izlietojuma uzraudzību. 
Bez tam  ir nepieciešams, lai Nacionālajam veselības dienestam būtu iespējams veikt ar normatīvajiem aktiem uzlikto pienākumu – uzraudzīt valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Šādai uzraudzībai nav pasīvs raksturs, aktīva uzraudzība ļauj savlaicīgi identificēt un novērst problēmas, lai preventīvi nepieļautu valsts budžeta līdzekļu nepamatotu izlietojumu, kas ir visas sabiedrības interesēs.
 

Nē

Sabiedrība kopumā:
Nosakot tehniskās un drošības prasības pacientu datu apstrādes sistēmām un ieviešot to licencēšanu, tiks stiprināta personu veselības datu aizsardzība pacientu datu apstrādes informācijas sistēmās. 
Slimību profilakses un kontroles centrs uztur Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzi. Datubāzē tiek apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju un Latvijā mirušo ārvalstnieku medicīniskajiem nāves cēloņiem. Ar Likumprojektu tiek paredzēts izdoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajam. Sabiedrība tiek informēta par Ministru kabineta noteikumu izstrādi. Izmaiņas sabiedrībai kopumā nav paredzētas - nav plānotas izmaiņas datubāzes datu avotos. 

Skaistumkopšanas pakalpojumu patērētāji:
Tiks mazinātas iespējas, izmantojot uzņēmuma, filiāles vai struktūrvienības nosaukumu, maldināt skaistumkopšanas pakalpojumu patērētājus par augstākas kvalifikācijas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu uzņēmumā nekā patiesībā. 
 

Ārstniecības iestādes:
ir pienākums nodot pacienta veselības datus veselības informācijas sistēmā normatīvajos aktos par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu un medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību  noteiktajā apjomā un termiņā. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem tiesības un pienākums piekļūt veselības informācijas sistēmā uzkrātajiem datiem, lai nodrošinātu pacienta veselības aprūpi. 
No 2030.gada 1.janvāra piekļuvei e-veselības sistēmai varēs izmantot tikai tādas pacienta datu apstrādes informācijas sistēmas, kas atbildīs Ministru kabineta noteikumos noteiktajām tehniskajām un drošības prasībām un būs saņēmušas SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" licenci.
Līgumā ar Nacionālo veselības dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu būs noteikts pienākums   ārstniecības iestādei atlīdzināt zaudējumus, maksāt līgumsodu, kā arī noteikti gadījumi, kādos līgumsods maksājams un to apmērs, kā arī kārtība, kādā tiek veikta līgumsoda samaksa un veikti ieturējumi.

Aptiekas:
Līgumā ar Nacionālo veselības dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu būs noteikts pienākums    atlīdzināt zaudējumus, maksāt līgumsodu, kā arī noteikti gadījumi, kādos līgumsods maksājams un to apmērs, kā arī kārtība, kādā tiek veikta līgumsoda samaksa un veikti ieturējumi.

Pacientu datu apstrādes sistēmu izstrādātāji un īpašnieki:
No 2030.gada 1.janvāra būs jānodrošina ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes sistēmu atbilstība Ministru kabineta noteikumos noteiktajām tehniskajām un drošības prasībām. 

SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs":
Veiks ārstniecības iestāžu pacientu datu apstrādes informācijas sistēmu licencēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām, tai skaitā Centrs izsniegs, pagarinās un anulēs licenci, kas apliecina pacientu datu apstrādes informācijas sistēmas atbilstību obligātajām drošības un tehniskajām prasībām.

Slimību profilakses un kontroles centrs – kā Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu informācijas sistēmas uzturētājs:
Šai iestādei būs jāpārvalda un jāapstrādā dati saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Komersanti, kuru nosaukumos, to filiāļu, struktūrvienību nosaukumos, kā arī saimnieciskās darbības veicēji, kuru nosaukumos un /vai izkārtnēs likuma spēkā stāšanās brīdī izmantots vārds/vārdi, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai, bet tas nav ārstniecības pakalpojums:
Šiem uzņēmumiem 12 mēnešu laikā pēc šī likumprojekta 4.panta spēkā stāšanās būs jānodrošina komersanta nosaukuma un/vai izkārtnes maiņa.

Komersanti/ saimnieciskās darbības veicēji, kas vēlēsies sniegt pakalpojumus cilvēka veselībai, bet ne ārstniecības pakalpojumus:
Reģistrējot komersanta nosaukumu, nedrīkstēs nosaukumā un/vai izkārtnē izvēlēties vārdu vai vārdus, kas liecina par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu. 

Veselības inspekcija:
Būs tiesības izdot administratīvu aktu, kurā noteikts pienākums atbilstošā veidā un termiņā novērst pārkāpumu saistībā ar maldinošu vārdu izmantošanu komersanta nosaukumā (firmā), filiāļu, struktūrvienību nosaukumā, saimnieciskās darbības veicēja nosaukumā vai izkārtnē, ja pakalpojums tiek sniegts cilvēka veselībai un tas nav ārstniecības pakalpojums.

Nacionālais veselības dienests
Līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām Nacionālais veselības dienests iekļaus pienākumu ārstniecības iestādei vai aptiekai atlīdzināt zaudējumus, maksāt līgumsodu, norādīs gadījumus, kādos līgumsods maksājams un to apmēru, kā arī kārtību, kādā jāveic līgumsoda samaksa un kā tiks veikti ieturējumi.

Nē

Nē

Nē

Nē

-