Anotācija (ex-ante)

-

Saskaņā ar Ostu likumā paredzētajiem uzdevumiem Satiksmes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par akciju sabiedrības “Rīgas osta” dibināšanu" (turpmāk - rīkojuma projekts). Šī kapitālsabiedrība īstenos ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un atradīsies Satiksmes ministrijas pārraudzībā attiecībā uz Ostu likumā un Rīgas brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošanu.
Rīkojuma projekts noteic, ka jaundibināmās kapitālsabiedrības balsstiesīgās akcijas piederēs valstij un Rīgas pašvaldībai. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju), kas veido ne mazāk kā 60 % no kopējā akciju skaita, savukārt Rīgas pašvaldībai - ne vairāk kā 40 % no kopējā akciju skaita. Kapitālsabiedrības akcijas nedrīkst ieķīlāt, tās ir vienīgi iespējams atsavināt savstarpēji starp akciju turētajiem. Saskaņā ar Ostu likumu valsts kapitāla daļu (akciju) turētāji ir Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Satiksmes ministrijas turējumā - 40 % valstij piederošās akcijas, bet pārējām ministrijām - katrai pa 20 % no valstij piederošām akcijām.
Kapitālsabiedrības pārvaldības institūcijas - padome un valde - tiks veidotas atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteikumiem atklātā konkursa procedūrā, kas atbilst OECD noteiktajiem kapitālsabiedrību labas pārvaldības principiem. Līdz padomes un valdes iecelšanai konkursa procedūrā, kapitālsabiedrības pārvaldību nodrošinās pagaidu padome un valde.
Kopš 2021. gada 25. maija Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupu izmaiņām Rīgas ostas pārvaldībā, kurā dalību ņem Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Pārrresoru koordinācijas centra, kā arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Rīgas brīvostas pārstāvji. Darba grupas mērķis ir sagatavot visus nepieciešamos priekšdarbus, kas nepieciešami AS "Rīgas osta" dibināšanai un Rīgas brīvostas pārvaldes likvidēšanai. Darba grupas ietvaros ir sagatavots līdzdalības izvērtējums par akciju sabiedrības izveidi Rīgas ostas pārvaldes funkciju izpildei, kā arī sagatavots akcionāru līgums starp valsti un Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Akcionāru līgumā ir atrunāti būtiski noteikumi, kā, piemēram, sabiedrības pārvalde, akcionāru sapulce, pamatkapitāla palielināšana utt. Tādējādi līgumā ietverti vienoti un līdzsvaroti sadarbības noteikumi efektīvai akciju sabiedrības pārvaldībai virzībā uz akciju sabiedrības optimālu darbību, attīstību un stratēģisko mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu rīkojuma projekts ir skatāms kopā ar sagatavoto līdzdalības izvērtējumu “Līdzdalības izvērtējums kapitālsabiedrības izveidei Rīgas ostas pārvaldes funkciju izpildei”, kurš ir saskaņots ar Konkurences padomi, Pārresoru koordinācijas centru un nevalstiskajām organizācijām. Saskaņā ar Komerclikumu ir sagatavots akciju sabiedrības "Rīgas osta" statūtu projekts un tiks sagatavots arī dibināšanas līgums. 2022. gada 23. augustā Satiksmes ministrija oficiāli nosūtīja Rīgas valstspilsētas pašvaldībai akcionāra līguma projektu, kas iepriekš ekspertu līmenī bija saskaņots, un 2022. gada 24. augusta Rīgas dome pieņēma lēmumu - kopīgi ar valsti dibināt publiski privāto kapitālsabiedrību. Akcionāra līguma projekts vēl ir pārrunājams valsts puses akcionāru starpā, rīkojot valsts akcionāru sanāksmi. Lai būtu skaidra valsts puses akcionāru koordinēta un saskaņota rīcība, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta instrukcijas projektu "Instrukcija par valsts kapitāla daļu turētāju sadarbību Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvalžu valsts kapitāla daļu pārvaldīšanā", kurš ir nodots saskaņošanas procesam. Instrukcija noteiks kārtību, kādā tiek organizēta valsts kapitāla daļu pārvaldīšana Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldēs. Tās mērķis būs nodrošināt koordinētu ministriju kā kapitāla daļu turētāju pārstāvju sadarbību vienotu lēmumu pieņemšanā valsts kā akcionāra tiesību izmantošanai kapitālsabiedrībās. Akcionāru līgumu paredzēts parakstīt visiem akciju turētājiem un akciju sabiedrībai "Rīgas osta" vienlaicīgi ar tās dibināšanu, balstoties un Ministru kabineta un Rīgas valstspilsētas pieņemtiem lēmumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 519 "Par Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas izveidi" ir izveidota likvidācijas komisija, kuras uzdevums ir sagatavot dokumentāciju par Rīgas brīvostas pārvaldes mantas un aktīvu ieguldīšanu AS "Rīgas osta" pamatkapitālā, kā arī materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību, arhīva un lietvedības nodošanu AS "Rīgas osta". Saskaņā ar Ostu likumu Ministru kabinetam paredzēts pieņemt lēmumus par Rīgas brīvostas pārvaldes likvidāciju līdz 2023. gada 31. decembrim. AS "Rīgas osta"  būs likumiska likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas pārņēmēja. Rīgas brīvostas pārvalde nodos tās valdījumā esošo valsts un pašvaldības zemi, ēkas (būves), piestātnes, inženierbūves un citus īpašuma objektus AS “Rīgas osta” atbilstoši universālsukcesijas principam un saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas lēmumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, AS "Rīgas osta" pārņem gan īstenotos, gan iesāktos, gan projekta stadijā esošos Rīgas brīvostas pārvaldes Eiropas Savienības fondu un citus ar ārvalstu finanšu līdzekļu palīdzību iesāktos un pabeigtos projektus, turpinās tos realizēt un nodrošināt pēcprojekta saistību ievērošanu. Ostas pārvaldības modeļa maiņa no atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas uz publiski privātu kapitālsabiedrību nekādā veidā nemaina ostas funkcijas, tādējādi nav saskatāms risks par saistību neizpildi.
Akciju sabiedrības "Rīgas osta" dibināšanai nepieciešams sākotnējais ieguldījums minimālā akciju sabiedrības pamatkapitāla apmaksai naudā 35 000 euro apmērā atbilstoši akciju apjomam - 60 % jeb 21 000 euro apmaksājams naudā no valsts puses, 40 % jeb 14 000 euro apmaksājami no Rīgas valstspilsētas pašvaldības puses. Valsts puses akciju apmaksu veiks Satiksmes ministrija no budžeta programmas – 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”. Rīkojuma projekts paredz Satiksmes ministrijai iesniegt Finanšu ministrijai pieprasījumu par valsts budžeta apropriācijas pārdali un valstij piederošo akciju bezatlīdzības nodošanu pārējiem valstij piederošo akciju turētājiem. Pēc apropriācijas pārdales Satiksmes ministrija varēs veikt akciju apmaksu jeb ieguldījumu pamatkapitalā. Kad tas tiks apmaksāts, banka izsniegs komercreģistra iestādei adresētu izziņu vai citu bankas izdotu dokumentu, kas apliecinās līdz dibināšanai apmaksātā pamatkapitāla lielumu. Pēc akciju apmaksas un akciju sabiedrības "Rīgas osta" izveides,  pārējo Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus saskaņā ar  Ostu likuma Pārejas noteikumu 16.punkta 1. apakšpunktu pēc to novērtēšanas paredzēts ieguldīt AS "Rīgas osta", par ko tiks gatavots Ministru kabineta rīkojums, palielinot AS "Rīgas osta" pamatkapitālu, atbilstoši likumam līdz 2023. gada 31. decembrim. Rīkojuma projekts pilnvaro Satiksmes ministriju valsts vārdā parakstīt dibināšanas līgumu un veikt nepieciešamās darbības formalitāšu nokārtošanai kredītiestādēs un Uzņēmumu reģistrā.
Pārņemot Rīgas brīvostas pārvaldes aktīvus, turpinot izmantot valdījumā esošos valsts un pašvaldības nekustamos īpašumus ostas teritorijā, kā arī pārņemot visas tiesības un saistības un turpinot pildīt visas no Ostu likuma izrietošās funkcijas, akciju sabiedrības "Rīgas osta" saimnieciskās darbības nodrošināšanai valsts vai pašvaldību budžetu līdzdalība nav nepieciešama un nav plānota. Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes gada pārskatiem, ostas pārvalde strādā pietiekami efektīvi. Tās ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 2019.gada bija EUR 7,2 milj, 2020.gadā EUR 3,3 milj. un 2021.gadā EUR 2,6 milj. Valsts un pašvaldības līdzekļi nepieciešami tikai Sabiedrības sākotnējā dibināšanas kapitāla apmaksai un ar dibināšanu saistīto izdevumu segšanai.
Sākotnējais ieguldījums akciju sabiedrības "Rīgas osta" pamatkapitālā no valsts puses 21 000 euro apmērā kvalificējams kā valsts atbalsts saskaņā ar Komisijas (ES) 2013.gada 18.decembra Regulu Nr.1407/2013 par līguma par ES darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013.gada 24.decembris, Nr.L352/1) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem. Satiksmes ministrija, kā lielākā apmēra ieguldītājs akciju sabiedrības pamatkapitālā, visu valsts puses akciju turētāju vārdā nodrošinās sniegtā de minimis atbalsta reģistrāciju uzskaites sistēmā. Uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības plānoto ieguldījumu arīdzan ir attiecināmi iepriekš minētie nosacījumi par de minimis atbalsta izvērtēšanu un piešķiršanu. Saziņā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ir konstatēts, ka Rīgas pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā atbilsts de minimis nosacījumiem un tas tiks reģistrēts uzskaites sistēmā.
Rīkojuma projektā ietverts akcijas sabiedrības "Ŗīgas osta" vispārējais stratēģiskais mērķis, kas formulēts, ņemot vērā tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos noteiktās ostas pārvaldes funkcijas un uzdevumus, kā arī vadoties no Pārresoru koordinācijas centra izstrādātām Vadlīnijām. Ostu loma un attīstības mērķi primāri izriet no Ostu likuma un ar to saistītiem tiesību aktiem, kā arī vairākiem plānošanas dokumentiem: Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam, Transporta attīstības programmas 2021.-2027.gadam, Rīgas brīvostas attīstības programmas 2019.-2028.gadam, Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam, kā arī atbilstošiem Eiropas Savienības līmeņa plānošanas dokumentiem. Mūsdienīgai ostai kā stratēģiski nozīmīgam TEN-T tīkla elementam jānodrošina ilgtspējīga videi draudzīga ostas infrastruktūra ņemot vērā nacionālā līmeņa intereses un harmoniski integrējoties Rīgas valstspilsētas pilsētvidē, veidojot jaunas darba vietas, attīstot inovācijas, pētniecību, ekonomiku, respektējot vides un sociālo dimensiju. Sabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis tika izstrādāts, gatavojot Līdzdalības izvērtējums, apspriests un saskaņots ar nevalstiskām organizācijām, Konkurences padomi un citām saskaņošanas procesā iesaistītām institūcijām. Ņemot vērā, ka Sabiedrība tiek veidota kopīgi ar Rīgas valsts pilsētas pašvaldību, svarīgs bija pašvaldības viedoklis un pašvaldības interešu ietveršana vispārējā stratēģiskā mērķa formulējumā.  
Akciju sabiedrības "Rīgas osta" darbības nodrošināšanai līdz tiks pārņemti Rīgas brīvostas pārvaldes aktīvi, finanšu resursi un līgumi un nodrošināti ieņēmumi nepieciešams nodrošināt finansējumu pamatdarbības nodrošināšanai no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem, slēdzot savstarpēju sadarbības līgumu. Attiecīgi šāds pilnvarojums ietverts rīkojumā.
Lai gūtu papildus pārliecību par nepieciešamajām darbībām un lai nodrošinātu tiesību aktu prasību ievērošanu Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijas procesā, Ventspils brīvostas pārvalde piesaistīja zvērinātu advokātu biroju CersJurkāns, kuram tika lūgts padziļināti izpētīt un sniegt savu vērtējumu par dažādu jautājumu risināšanu, tai skaitā attiecībā uz atvasinātas publiskas personas likvidāciju, tiesību un saistību nodošanu akciju sabiedrībai un darba tiesisko attiecību jautājumiem. Neskatoties uz to, ka atzinums gatavots par situāciju Ventspils brīvostā, darbinieku tiesību jautājumi Satiksmes ministrijas ieskatā būtiski neatšķiras Ventspils vai Rīgas brīvostu pārvaldēs. Tādēļ advokātu biroja atzinumā ietvertā analīze ir izmantojama plānojot darbības arī attiecībā uz Rīgas ostas pārvaldes likvidāciju.
 No minētā advokātu biroja atzinuma izriet, ka tiesību aktos nav noteikta kārtība atvasinātu publisku personu likvidācijai, bet pēc analoģijas būtu piemērojams Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētais regulējums tiešās pārvaldes iestāžu reorganizācijai un likvidācijai. Saskaņā ar Ostu likuma Pārejas noteikumiem paredzēts izveidot kapitālsabiedrību Rīgas ostas pārvaldīšanai, kas ir visu tiesību un saistību pārņēmēja no atvasinātās publiskās personas Rīgas ostas pārvaldes. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta ceturtās daļas 2.punkts noteic, ka tiešās pārvaldes iestādi likvidē, “deleģējot valsts pārvaldes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, — rezultātā iestāde beidz pastāvēt”. Saeima to ir paveikusi, pieņemot attiecīgos grozījumus Ostu likumā. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta piektajai daļai “Deleģējot valsts pārvaldes iestādes uzdevumus kapitālsabiedrībai, kuras visas kapitāla daļas (akcijas) pieder vienai vai vairākām publiskām personām, attiecīgā kapitālsabiedrība ir iestādes tiesību, saistību un mantas pārņēmēja (tai skaitā tiesību un pienākumu, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, ja vien lēmumā par reorganizāciju vai likvidāciju nav noteikts citādi)”. Saskaņā ar 2023. gada 1. februārī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Ostu likuma pārejas noteikumu 16. punkta 4. apakšpunktā, darba tiesiskajās attiecībās paredzēts piemērot Darba likuma noteikumus par uzņēmuma pāreju citai personai. Satiksmes ministrija uzskata, ka jaunajai akciju sabiedrībai "Rīgas osta", pārņemot saistības pret ostas pārvaldē nodarbinātajiem, nodrošinot tiem darba vietu akciju sabiedrībā "Rīgas osta" un nepasliktinot to darba apstākļus, nav pamata prasīt atlaišanas pabalstus.
Ostu likumā ietvertā norma, saskaņā ar kuru darba tiesiskajām attiecībām tiek piemērots Darba likumā paredzētā uzņēmuma pāreja uz citu personu (Darba likuma 117.pants – 121.pants). Uzņēmuma pārejas citai personai gadījumā uzņēmuma nodevēja tiesības un pienākumi, kas izriet no uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, pāriet uzņēmuma ieguvējam (t.sk. neizmantotais kārtējais atvaļinājums). Par cik darba tiesiskās attiecības netiek izbeigtas, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 10.punkta pamata (tiek likvidēts darba devējs), tad arī nav pamata atlaišanas pabalstu izmaksai.
Atbilstoši Ostu likumam, pārņemot Rīgas brīvostas pārvaldes aktīvus, visas tiesības un saistības, akciju sabiedrība "Rīgas osta" pārņem arī kapitāldaļas Rīgas brīvostas pārvaldes izveidotajā SIA “Rīgas brīvostas flote”, kas izveidota atsevišķu Rīgas brīvostas pārvaldes infrastruktūras un peldlīdzekļu apsaimniekošanai un pakalpojumu sniegšanai. Starp būtiskākajiem SIA “Rīgas brīvostas flote” sniedzamajiem pakalpojumiem minami: ziemas navigācijas nodrošināšana Rīgas brīvostas akvatorijā, veicot ledus laušanu ar savā īpašumā esošajiem ledlaužiem, Rīgas brīvostas akvatorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšana, piedalīšanās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā; Rīgas brīvostas pārvaldes īpašumā un valdījumā nodotā īpašuma apsaimniekošana, Rīgas brīvostas vienotās tehniskās drošības sistēmas iekārtu uzturēšana un apkalpošana un citi. Detalizētāk šie pakalpojumi izklāstīti Līdzdalības izvērtējumā. SIA “Rīgas brīvostas flote” kapitāldaļu pārņemšana uz Sabiedrību paredzēta vienlaicīgi ar pārējo pārvaldei piederošo aktīvu pārņemšanu. Arī turpmāk paredzēts, ka tā būs jaunveidojamās akciju sabiedrībai piederoša  SIA “Rīgas brīvostas flote”, ja vien tās akcionāri nākotnē nepieņem citus lēmums. Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5.panta nosacījumiem AS “Rīgas osta” pēc tās izveidošanas būs jāveic Līdzdalības izvērtējums attiecībā uz SIA “Rīgas brīvostas flote”.