Anotācija

Informācijas sistēmā tiek uzkrāti dati par objektu un apgrūtināto teritoriju. Lai informācijas sistēmā reģistrētu datus, datu sniedzējam ir jāsniedz obligātie dati, bez kuriem nav iespējams reģistrēt apgrūtināto teritoriju vai objektu un tā izraisīto apgrūtināto teritoriju Informācijas sistēmā. Lai datus par apgrūtināto teritoriju un objektu varētu iekļaut Informācijas sistēmā, datiem jābūt vektordatos, Latvijas koordinātu sistēmā, identificējamiem pēc Informācijas sistēmas klasifikatora koda, attēlotiem ar atbilstošu ģeometrijas tipu ar pievienotu informāciju par datu precizitāti – mēroga noteiktību. Savukārt ir arī tādi dati, kuri var tikt pievienoti, ja datu sniedzēja rīcībā tādi ir, bet tie neietekmē datu reģistrēšanu Informācijas sistēmā. Attiecīgi uzkrātos datus ir nepieciešams iedalīt Informācijas sistēmā obligāti uzkrājamos datos un Informācijas sistēmā uzkrājamos datos, ja datu sniedzējs tādus ir iesniedzis. Papildus noteikumu Nr. 61 6. punktā ir uzskaitīti Informācijas sistēmas dati, kas tiek uzkrāti par objektu. Tā kā objekts var būt arī būve, tad attiecīgi uzkrātos datus ir nepieciešams papildināt ar būves kadastra apzīmējumu.

Projekta 6. un 7. punkts nosaka, ka uzkrātos datus iedala Informācijas sistēmā obligāti uzkrājamos datos un Informācijas sistēmā uzkrājamos datos, ja datu sniedzējs tādus ir iesniedzis. Papildus par objektu uzkrātie dati ir papildināti ar būves kadastra apzīmējumu.

Noteikumu Nr. 61 7.10. apakšpunkts noteic, ka par apgrūtināto teritoriju Informācijas sistēma uzkrāj ziņas par to, vai dati ir ierobežotas pieejamības informācija. Savukārt noteikumu Nr. 61 30.8. apakšpunkts paredz, ka datu sniedzējs, ierosinot apgrūtinātās teritorijas datu reģistrāciju Informācijas sistēmā, iesniedz ziņas par to, vai dati par apgrūtināto teritoriju ir ierobežotas pieejamības informācija.
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma (turpmāk – Likums) 10. panta piektajā daļā tiek noteikts, ka datu sniedzējs var informēt par datu ierobežotas pieejamības statusu tikai attiecībā uz datiem par objektiem, bet ne par apgrūtināto teritoriju datiem. Apgrūtinātā teritorija saskaņā ar Likuma 1. pantā noteikto ir teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi. Ņemot vērā, ka apgrūtinātās teritorijas ir nosakāmas uz likuma pamata un tajā noteiktos lietošanas tiesību ierobežojumus ir nepieciešams zināt visām personām, tad dati par apgrūtinātajām teritorijām nevar būt ierobežotas pieejamības dati.

2017. gada 19. aprīlī ir stājušies spēkā grozījumi Likumā, kas nosaka, ka datu sniedzējam ir pienākums, iesniedzot datus, informēt Informācijas sistēmas pārzini, ja attiecīgie dati (izņemot datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām) ir ierobežotas pieejamības informācija.
Ievērojot minēto, projekts ir precizēts atbilstoši Likumam, paredzot, ka turpmāk Informācijas sistēmā dati par apgrūtināto teritoriju netiks noteikti kā ierobežotas pieejamības informācija. Izņēmums būs Informācijas sistēmas dati par tām apgrūtinātajām teritorijām, kurām valsts drošības iestādes, Aizsardzības ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde vai Valsts robežsardze ir noteikušas ierobežotu informācijas piekļuvi, jo to brīva pieejamība var radīt apdraudējumu valsts drošībai. Minētajiem datiem piekļuve var notikt tikai ar attiecīgā kadastra objekta īpašnieka vai, ja tāda nav, – tiesiskā valdītāja, vai, ja tāda nav, – lietotāja saskaņojumu.

Noteikumos Nr. 61 9. punkts noteic, ka objekta vai apgrūtinātās teritorijas datu reģistrācija ir iesniegto datu pirmreizēja iekļaušana Informācijas sistēmā un 10. punkts noteic, ka objekta vai apgrūtinātās teritorijas datu aktualizācija ir Informācijas sistēmā esošu datu aizstāšana ar jaunākiem datiem vai to dzēšana. Informācijas sistēmas pārzinis ir saskāries ar situāciju, ka šie procesi tiek jaukti.

Lai izvairītos no situācijām, kad datu reģistrācijas un datu aktualizācijas procesi tiek sajaukti, tad projekta 11. punkts nosaka, ka datu reģistrācija ir datu sniedzēja iesniegtās datu kopas (datu sniedzēja rīcībā esošo datu kopums uz pirmreizējo datu iesniegšanas brīdi) pirmreizēja iekļaušana Informācijas sistēmā. Ja dati Informācijas sistēmā pirmreizēji ir jau tikuši iesniegti un datu sniedzēja datu kopa (viss datu sniedzēja datu kopums) reģistrēta Informācijas sistēmā, tad turpmākās izmaiņas datu kopā (kā, piemēram, papildināšana ar jaunu objektu vai tā dzēšana sakarā ar objekta izzušanu, likvidēšanu apvidū vai objekta nodošana cita datu sniedzēja īpašumā (valdījumā), vai arī objekta izvietojuma maiņa pēc precīzākiem mērījumiem) ir objekta vai apgrūtinātās teritorijas datu aktualizācija saskaņā ar projekta 12. punktu.

Šobrīd noteikumu Nr. 61 11.2. apakšpunktā ir norādīts, ka Informācijas sistēmas pārzinim, reģistrējot vai aktualizējot datus par objektu vai apgrūtināto teritoriju, jāpārbauda iesniegtās informācijas atbilstība noteikumu Nr. 61 17. punktā minēto reģistru datiem. Informācijas sistēmas prioritāte ir datu aktualitāte, tāpēc ir nepieciešams noteikt, ka informācijas pārbaude par datu sniedzēju ir veicama līguma slēgšanas brīdī. Ja būtu jāveic atkārtotas informācijas pārbaudes par datu sniedzēju, tad datu aktualizācija nevarētu notikt automātiski. Informācijas sistēmā primāri reģistrē objektu vai apgrūtinātās teritorijas, nevis pārbauda īpašumtiesības. Ja Informācijas sistēmas pārzinis veiks informācijas pārbaudi par datu sniedzēju saistībā ar īpašumtiesībām ikreiz, kad tiks aktualizēti dati, tad Informācijas sistēmas pārzinim pastāvīgi vajadzētu sekot līdz īpašumtiesību izmaiņām, kā arī sekot līdz izmaiņām līgumos starp pašvaldību un to teritorijā esošo inženiertīklu apsaimniekotājiem. Kā arī atbilstoši Likumam tiek noteikts, ka Informācijas sistēmas datu sniedzējs ir atbildīgs par tā sniegto datu atbilstību Likuma prasībām, atbilstoši datu sniedzēja pienākums ir iesniegt tikai tos datus, kuriem tas ir objekta īpašnieks (valdītājs) un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam nodrošina datu par objektu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas datu sagatavošanu.

Pamatojoties uz esošo procesu realizāciju, paredzēts noteikt, ka Informācijas sistēmas pārzinis ar datu sniedzēju slēdz starpresoru vienošanos, sadarbības līgumu vai līgumu (turpmāk – līgums), kurā vienojas par datu iesniegšanas un aktualizācijas kārtību, iesniedzamo un aktualizējamo datu apjomu un formātu, ievērojot šajos noteikumos un Likumā noteikto. Informācijas sistēmas pārzinis līgumu slēdz, pirms tam identificējot datu sniedzēju citās valsts informācijas sistēmās, piemēram, pārbaudot tā sniegtās informācijas atbilstību Uzņēmumu reģistra tiešsaistē sniegtajām ziņām par juridiskās personas reģistrācijas numuru, nosaukumu, juridisko adresi, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tiešsaistē sniegtajām ziņām no Fizisko personu reģistra par fiziskās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu. Fiziskās personas dati tiek pārbaudīti, lai identificētu konkrētu personu, kas vērsusies Valsts zemes dienestā, lai iesniegtu datus Informācijas sistēmā, un ar kuru pēc tam Valsts zemes dienests slēdz līgumu.
Tāpat Informācijas sistēmas pārzinis pārbauda datu sniedzēja atbilstību Likumā noteiktajiem datu sniedzējiem. Līguma izpildes ietvaros saņemtos personas datus Informācijas sistēmas pārzinis dzēsīs ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc to līguma saistību izpildes, kurām personas dati bijuši nepieciešami, ja normatīvie akti nenoteic pienākumu tos glabāt ilgāk. Tāpat noslēgtā līguma ietvaros Informācijas sistēmas pārzinis un datu sniedzējs kontaktpersonas personas datus apstrādā minimālā nepieciešamajā apjomā un tikai, lai nodrošinātu līguma noteiktā mērķa izpildi.
Fiziskās personas dati tiek uzkrāti Informācijas sistēmā, lai Informācijas sistēmā varētu identificēt iekļauto objektu un apgrūtināto teritoriju datu sniedzēju, kas ir atbildīgs par datu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Iesniedzot datus par objektu Informācijas sistēmā, fiziska persona, tāpat kā juridiska persona vai atbildīgā institūcija, uzņemas atbildību par to, ka objekts ir korekti identificēts ar Informācijas sistēmas klasifikācijas kodu, attēlots saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteikto aizsargjoslas noteikšanas metodiku un ka šī objekta dati ir aktuāli (atbilst situācijai dabā).
Tāpat fiziskajai personai kā jebkuram Informācijas sistēmas datu sniedzējam tiek nodrošinātas tiesības saņemt informāciju par iesniegto datu reģistrācijas gaitu Informācijas sistēmā, kā arī saņemt informāciju no Valsts zemes dienesta gadījumos, ja Informācijas sistēmas datu izmantotājs ir ziņojis par datu sniedzēja iesniegto datu neatbilstību. Projekta 10. punkts nosaka, ka pēc līguma noslēgšanas Informācijas sistēmas datu sniedzējam tiek izveidots datu reģistrācijas un aktualizācijas procesa nodrošināšanai nepieciešamais konts Informācijas sistēmas pārziņa datu publicēšanas un elektronisko pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv (turpmāk – portāls www.kadastrs.lv). Datu sniedzējs – fiziska persona portālā www.kadastrs.lv autentificējas, izmantojot portālā www.kadastrs.lv pieejamās Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv autentifikācijas iespējas. Datu sniedzēja konts pilda vairākas funkcijas. Daļa datu sniedzēju to izmanto datu iesniegšanai un aktualizācijai Informācijas sistēmā, attiecīgi datu reģistrācijas procesā konkrētā datu sniedzēja dati tiek automātiski piesaistīti datu sniedzēja datu kopai. Katrs datu sniedzējs ar konta starpniecību var sekot līdzi datu reģistrācijas procesam, kā arī pieprasīt un saņemt savus sistēmā reģistrētos datus un saviem iesniegtajiem objektiem Informācijas sistēmā automātiski noteiktās aizsargjoslas.
Informācijas sistēmas esošais risinājums ir izveidots saskaņā ar Likumu. Likuma 5. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Informācijas sistēmā iekļaujamo datu sniedzējs ir objekta īpašnieks vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu datu sagatavošanu. Un Likuma 10. panta sestā daļa nosaka, ka datu sniedzējs ir atbildīgs par tā sniegto datu atbilstību Likuma un citu normatīvo aktu prasībām.
Uzņēmuma vai institūcijas rekvizītu informācijas pārbaude Uzņēmumu reģistrā tiek veikta sadarbības līguma projekta sagatavošanas laikā. Noslēdzot līgumu, informācija par datu sniedzēju tiek pievienota Informācijas sistēmas pārziņa ģeotelpisko datu ģeotelpiskās informācijas sistēmā, portāla www.kadastrs.lv Informācijas sistēmas datu sniedzēja kontā un datu reģistrācijas procesā automātiski tiek piesaistīta datu sniedzēja datu kopai.
Attiecīgi, reģistrējot vai aktualizējot datus par objektu vai apgrūtināto teritoriju, Informācijas sistēmas pārzinis pārbaudīs:
– datu atbilstību līgumam;
– vai ģeotelpiskie dati par objektu vai apgrūtināto teritoriju robežām ir digitālā veidā vektordatu formā Latvijas ģeodēziskajā koordinātu sistēmā;
– datu atbilstību Informācijas sistēmas objektu un apgrūtināto teritoriju klasifikatoram.
Ņemot vērā to, ka Informācijas sistēmas primārais mērķis ir reģistrēt apgrūtinātās teritorijas un to robežas, kā arī objektus un to robežas, Informācijas sistēma nav objektu īpašuma tiesību reģistrs, datu reģistrēšana Informācijas sistēma nerada īpašuma tiesības uz objektiem.

Noteikumu Nr. 61 16. punkts noteic, ka no valsts informācijas sistēmām saņemtos datus par objektiem un apgrūtinātajām teritorijām Informācijas sistēmā reģistrē vai aktualizē, nepieprasot to izveides tiesisko pamatojumu. Informācija par apgrūtinātās teritorijas izveidi ir būtiska, uzkrājot datus par teritorijām, kurās ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Dati par apgrūtināto teritoriju, kas saņemti no citām valsts informācijas sistēmām, nav uzskatāmi par pilnīgiem, ja tie nesatur informāciju par apgrūtinātās teritorijas izveides tiesisko pamatojumu. Izsniedzot informāciju no Informācijas sistēmas, tiks uzrādīta informācija par apgrūtinātājām teritorijām, kuras Informācijas sistēmā noteiktas automātiski un par kuru atbilstību Aizsargjoslu likumam ir atbildīgs objekta datu sniedzējs un Informācijas sistēmas pārzinis. Ņemot vērā minēto, Informācijas sistēmas pārzinim obligāti ir jāuzkrāj un jāsniedz informācija arī par citas valsts informācijas sistēmas sniegtās apgrūtinātās teritorijas izveides tiesisko pamatojumu.

Turpmāk, saņemot no citām valsts informācijas sistēmām datus par apgrūtinātām teritorijām, atbilstoši projekta 34.4. apakšpunktam būs jābūt norādītam arī apgrūtinātās teritorijas izveides tiesiskajam pamatojumam.

Noteikumos Nr. 61 līdz šim nav noteikts, ka Informācijas sistēmas pārzinis ir tiesīgs dzēst datus par objektu un apgrūtināto teritoriju Informācijas sistēmā, ja ir konstatēts, ka normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, atceļot aizsargjoslu, Informācijas sistēmas pārzinis konstatē, ka datus iesniegusi persona, kurai saskaņā ar Likumu nebija tiesības tos iesniegt vai datu sniedzējs vairs nepastāv un datus par objektu vai apgrūtināto teritoriju iesniedz jauns datu sniedzējs.

Lai Informācijas sistēmas pārzinis būtu tiesīgs dzēst datus no Informācijas sistēmas bez datu sniedzēja iesaistes, projekta 18. punktā tiek noteikti gadījumi, kad Informācijas sistēmas pārzinis var dzēst datus.
Lai datu sniedzējiem samazinātu administratīvo slogu, tiek noteikts, ja normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, atceļot aizsargjoslu, tad Informācijas sistēmas pārzinis dzēš datus normatīvajā aktā noteiktajā termiņā vai, ja tāds nav noteikts, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no normatīvā akta spēkā stāšanās.
Lai Informācijas sistēmā neveidotos datu dublēšanās, tad pie nosacījuma, ja datu sniedzējs vairs nepastāv un datus par objektu vai apgrūtināto teritoriju iesniedz jauns datu sniedzējs, tad Informācijas sistēmas pārzinis no Informācijas sistēmas dzēsīs esošā datu sniedzēja iesniegto datu kopu.
Informācijas sistēmas pārzinis turpmāk dzēsīs Informācijas sistēmā datus par objektiem un apgrūtinātajām teritorijām, ja tas būs konstatējis, ka konkrētais datu sniedzējs ir iesniedzis objektu vai apgrūtināto teritoriju, par kuru tas nav bijis tiesīgs iesniegt datus atbilstoši Likuma 7. un 8. pantam.

Noteikumu Nr. 61 18. punkts noteic, ka datus par objektu un apgrūtināto teritoriju Informācijas sistēmā dzēš atbilstoši datu sniedzēja ierosinājumam, kurā norādīts datu dzēšanas pamatojums, šāds nosacījums rada papildu slogu datu sniedzējam.

Lai datu sniedzējiem samazinātu administratīvo slogu, turpmāk datu sniedzējiem nebūs jāiesniedz ierosinājums ar datu dzēšanas pamatojumu. Informācijas sistēmas pārzinis datus par objektu un apgrūtināto teritoriju Informācijas sistēmā aktualizēs (tai skaitā dzēsīs), reģistrēto datu kopu aizstājot ar jaunāku datu kopu vai aktuāliem datiem.

Noteikumu Nr. 61 19. punkts noteic, ka, Informācijas sistēmā aktualizējot datus, jāsaglabā iepriekš reģistrētie (vēsturiskie) dati. Šobrīd Informācijas sistēmā uzkrātais apjomīgais vēsturiskais datu apjoms mazina Informācijas sistēmas veiktspēju un rada slogu.

No noteikumiem Nr. 61 paredzēts svītrot 19. punktu. Informācijas sistēmā reģistrētie vēsturiskie dati tiks uzglabāti atbilstoši Arhīvu likumam, un Informācijas sistēmas rezerves kopijas, kas nepieciešamas Informācijas sistēmas drošības prasību ievērošanai, tiks uzglabātas atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumiem Nr. 442 "Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām".

Noteikumu Nr. 61 21. punkts paredz Informācijas sistēmas pārziņa pienākumu katru gadu 1. janvārī sagatavot Informācijas sistēmas datu kopiju un līdz 15. janvārim nodot to Informācijas sistēmas pārziņa arhīvā. Valsts informācijas sistēmu likuma 8. panta sestajā daļā ir noteikts, ka valsts informācijas sistēmas turētājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina un atbild par valsts informācijas sistēmas arhīva formēšanu elektroniskā veidā, tā saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību. Informācijas sistēmas pārziņa pienākums nodrošināt arhīva formēšanu izriet no Valsts informācijas sistēmu likuma normām.

No noteikumiem Nr. 61 paredzēts svītrot 21.punktu.

Noteikumos Nr. 61 nav noteikta kārtība, kādā persona pieprasa Informācijas sistēmas datus. Tas neatbilst Likuma 3. panta piektās daļas 4. apakšpunktam, atbilstoši kam šajos noteikumos ir nosakāma Informācijas sistēmas datu pieprasīšanas kārtība.

Projekta 20. punktā paredzēts noteikt, ka Informācijas sistēmas datus identificēta persona pieprasa valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv Pakalpojumu katalogā ievietotajā informācijā par Informācijas sistēmas pārziņa sniegtajiem pakalpojumiem (turpmāk – pakalpojuma apraksts) noteiktajā veidā, iesniedzot informācijas pieprasījumu, ja tā iesniegšana ir nepieciešama atbilstoši pakalpojuma aprakstam. Elektroniski identificēta persona var neparakstīt informācijas pieprasījumu ar elektronisko parakstu. Ja informācijas pieprasījumu iesniedz, izmantojot tiešsaistes formu, pieprasītāju identificē, lietojot tajā pieejamos elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Šādi iesniegtu informācijas, tai skaitā ierobežotas pieejamības informācijas, pieprasījumu var neparakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 100. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālā jānodrošina valsts pārvaldes pakalpojumu (secīgu darbību kopums, kas dod guvumu vai ir obligāts privātpersonai un ko sniedz valsts pārvaldes pakalpojuma turētājs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem vai saskaņā ar deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem) un ar tiem saistītās informācijas pieejamība. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" 9. punktam pakalpojuma aprakstā iekļaujama informācija par pakalpojumu (nosaukums, īss apraksts, saņemšanai veicamie maksājumi, ja tādi ir), informācija par pakalpojumu sniedzēju un tā kontaktinformācija, pakalpojuma pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti un izmantojamās veidlapas, ievietojot norādes uz tām vai saites uz veidlapu tiešsaistes formām, pakalpojuma pieprasīšanai un saņemšanai nepieciešamās darbības un nosacījumi, kā arī informācija par visiem pakalpojuma pieprasīšanas un saņemšanas kanāliem un pakalpojuma sniedzēja darbalaikiem un cita normā noteiktā informācija. Līdz ar to visa ar pakalpojumu un tā pieprasīšanu un saņemšanu saistītā informācija jau ir jāpublicē pakalpojuma aprakstā un to nav nepieciešams aprakstīt arī projektā. Vienlaikus, ņemot vērā stabilo praksi, atbilstoši kurai Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā noteiktajā kārtībā elektroniski identificēta persona var neparakstīt informācijas pieprasījumu ar elektronisko parakstu (piemēram, Iesniegumu likuma 7. panta pirmās daļas 2. punkts, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 8. panta trešā daļa, Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 455 "Adresācijas noteikumi" 70. punkts, Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 439 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība" 19. punkts), šādas elektroniski identificētas personas tiesības neparakstīt informācijas pieprasījumu paredzētas arī projektā.

Informācijas sistēmā datus var iesniegt arī datu sniedzējs, kas ir fiziska persona. Noteikumi Nr. 61 neparedz kārtību, kādā var pieprasīt un saņemt datu sniedzēja – fiziskas personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu).

Tā kā šādus Informācijas sistēmas datus nav plānots izsniegt, izmantojot automatizētus risinājumus, un lai nodrošinātu Fizisko personu datu apstrādes likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasībām atbilstošu datu sniedzēja – fiziskās personas – datu apstrādi, projekta 21. punktā paredzēts, ka Informācijas sistēmas datus par datu sniedzēju – fizisku personu (tās vārdu, uzvārdu un personas kodu) - Informācijas sistēmas pārzinis sniedz tikai, pamatojoties uz informācijas pieprasījumu. Atbilstoši projekta 20. punktam informācijas pieprasījumu var iesniegt pakalpojuma aprakstā noteiktajā veidā un, ja to iesniedz, izmantojot tiešsaistes formu, pieprasītāju identificē, lietojot tajā pieejamos elektroniskās identifikācijas līdzekļus – šādi iesniegtu informācijas pieprasījumu var neparakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Tāpat attiecībā uz informācijas pieprasījumā norādāmo informāciju piemērojams arī projekta 22. punkts (skat. arī problēmas "Noteikumos Nr. 61 nav precizēta informācijas pieprasījumā norādāmā informācija, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu Informācijas sistēmas datu izsniegšanu" risinājuma aprakstu).

Noteikumos Nr. 61 nav precizēta informācijas pieprasījumā norādāmā informācija, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu Informācijas sistēmas datu izsniegšanu.

Projekta 22. punktā paredzēts noteikt, ka informācijas pieprasījumā papildus normatīvajos aktos informācijas atklātības jomā un ģeotelpiskās informācijas jomā noteiktajam personai jānorāda 1) ziņas par personu – personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese – fiziskai personai vai reģistrācijas numurs un juridiskā adrese – juridiskai personai, vai nosaukums un adrese – valsts un pašvaldību iestādei, 2) iespējami precīzu izsniedzamās informācijas apjomu un sastāvu, informācijas izsniegšanas veidu un pēc iespējas Informācijas sistēmas datu izsniegšanas risinājumu atbilstoši pakalpojumu aprakstā noteiktajam. Norāde uz prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos informācijas atklātības jomā, ietver atsauci uz Informācijas atklātības likuma 11. panta trešo daļu, atbilstoši kurai informācijas pieprasījumā norādāms vārds, uzvārds vai nosaukums (firma), adrese, kur nosūtāma informācija, un informācijas pieprasījums formulējams iespējami precīzi, un ceturto daļu, atbilstoši kurai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, informācijas pieprasījumā persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Savukārt, Informācijas atklātības likuma 11.¹ panta otrā daļa nosaka, ka pieprasījumā norādāms, ka informāciju pieprasa atkalizmantošanas nolūkā, un norāda preci vai pakalpojumu, kā izveidei nepieciešama pieprasītā informācija, ja persona pieprasa informāciju tās atkalizmantošanai. Savukārt, norāde uz prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos ģeotelpiskās informācijas jomā, ietver atsauci uz Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumu Nr. 673 "Ģeotelpisko datu kopas izmantošanas noteikumu obligātais saturs un izmantošanas atļaujas saņemšanas kārtība" 24. punktu un 1. pielikumu, atbilstoši kuram informācijas pieprasījumā norādāma informācija par informācijas pieprasītāju (publiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese un pārstāvošās amatpersonas amats, vārds, uzvārds un pārstāvniecības tiesību pamats; juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, pārstāvošās amatpersonas amats, vārds, uzvārds un pārstāvniecības tiesību pamats; fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods un deklarētā adrese), informācijas pieprasītāja bankas rekvizīti (nosaukums, kods, konta numurs), kontaktinformācija pieprasījuma apstrādei, precizēšanai, licences vai licences līguma noslēgšanai un izpildei (vārds, uzvārds, amats, tālrunis vai mobilais tālrunis, e-pasta adrese, fakss), informācijas apmaiņas veids ar izmantošanas pieprasījuma iesniedzēju, informācijas pieprasītājam nepieciešamās ģeotelpiskās datu kopas nosaukums un apraksts, kā arī ģeotelpisko datu kopas izmantošanas mērķis un veids, informācija par rēķina saņemšanas veidu. Fizisko un juridisko personu informācijas pieprasījumus atbilstoši Informācijas sistēmas pārziņa lietu nomenklatūrai Informācijas sistēmas pārzinis uzglabā divus gadus ar mērķi nodrošināt savas darbības dokumentēšanu atbilstoši Arhīvu likuma 4. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumiem Nr. 748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi".

Informācijas sistēmas dati to satura un specifikas dēļ nav izsniedzami papīra dokumenta veidā un tos var izsniegt tikai elektroniskā veidā. Noteikumos Nr. 61 ir detalizēti uzskaitīti veidi, kādos Informācijas sistēmas pārzinim ir jāizsniedz Informācijas sistēmas dati, kas straujās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības dēļ neatbilst mūsdienu prasībām.

Ņemot vērā to, ka Informācijas sistēmas dati nav izsniedzami papīra dokumentu veidā, projekta 23. punktā ir paredzēts noteikt, ka Informācijas sistēmas datus Informācijas sistēmas pārzinis izsniedz tikai elektroniski, pakalpojuma aprakstā noteiktajā apjomā, veidā un formātā. Tāpat normā paredzēts, ka izsniedzamo Informācijas sistēmu datu apjomu, kāds pieejams attiecīgajā izsniegšanas risinājumā, Informācijas sistēmas pārzinis noteiks un publicēs pakalpojumu aprakstā. Informācijas sistēmā iekļauti dati, kuru izsniegšanā jāievēro īpašas prasības (vispārpieejami dati, dati par valstij svarīgiem objektiem, dati, kam ierobežotas pieejamības informācijas statusu ir noteicis datu sniedzējs, fiziskās personas – datu sniedzēja, dati) un atbilstoši datu saņēmēja piekļuves apjomam Informācijas sistēmas datus Informācijas sistēmas pārzinis var sniegt:
- izmantojot specializētus portāla www.kadastrs.lv elektroniskos pakalpojumus: piemēram, specializēts elektroniskais pakalpojums datu sniedzējam ("Mani ATIS dati"), Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) reģistrēta nekustamā īpašuma īpašniekam, vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam ("ATIS dati par savām zemes vienībām") un, tiklīdz tas būs iespējams atbilstoši prasībām, kādas tiks noteiktas nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas aizsardzības nodrošināšanai, – specializēti pakalpojumi personām tām noteikto profesionālo pienākumu veikšanai zemes kadastrālajā uzmērīšanā, zemes ierīcības projekta izstrādē, ģeodēzisko darbu veikšanā un meža inventarizācijai ("Informācija zemes kadastrālajai uzmērīšanai", "Plānošanai un meža inventarizācijai", "Ģeodēzisko darbu veikšanai"), un specializēts elektroniskais pakalpojums citām personām vispārpieejamu Informācijas sistēmas datu saņemšanai ("ATIS dati par svešām zemes vienībām");
- izmantojot tīmekļa pakalpes;
- izmantojot Informācijas sistēmas pārziņa datņu transportēšanas protokola serveri;
- datnes veidā, piemēram, to nosūtot oficiālajā elektroniskajā adresē vai izsniedzot portālā www.kadastrs.lv, kur pieejams personificēts konts drošai datu apmaiņai.
Ņemot vērā straujo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību, projekts neparedz iekļaut specifisku uzskaitījumu datu izsniegšanas risinājumiem, kādi var būt izmantojami visu veidu Informācijas sistēmas datu izsniegšanai, bet paredz šādus risinājumus aprakstīt atbilstoši pakalpojumu aprakstā iekļaujamajai informācijai.

Lai nodrošinātu vispārpieejamu Informācijas sistēmas datu pieejamību un atvērtību, ir nepieciešams noteikt veidu, kādā vispārpieejami Informācijas sistēmas dati būs pieejami bez maksas, tai skaitā nodrošinot Ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīkla likuma 4. panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildi.

Projekta 24. punktā paredzēts noteikt, ka Informācijas sistēmas pārzinis pēc savas iniciatīvas nodrošina identificētai personai bez maksas piekļuvi vispārpieejamajiem Informācijas sistēmas datiem, tai skaitā Ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīkla likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajiem Informācijas sistēmas datiem par tīkla operatora fizisko infrastruktūru un tās aizsargjoslām, izmantojot Web Map Service tīmekļa pakalpi. Informācijas sistēmas pārzinis atbilstoši normatīvajiem aktiem ģeotelpiskās informācijas jomā plāno minēto tīmekļa pakalpi publicēt valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā.

2022 gada 3. novembrī spēkā stājās grozījumi Likumā, kas noteic subjektus, kam bez maksas izsniedzami Informācijas sistēmas dati, savukārt Informācijas sistēmas datu izsniegšanas veidi, kas ir noteikti Noteikumu Nr. 61 24. un 25. punktā, neatbilst mūsdienu tehniskajiem risinājumiem un nav salāgojami ar grozījumiem Likumā.

Projekta 25.-29. punktā noteikts veids, kādā Informācijas sistēmas pārzinis atbilstoši Likuma 12. panta piektajai daļai sniedz Informācijas sistēmas datus pēc pieprasījuma bez maksas atbilstoši piekļuves tiesībām:
– datu sniedzējam – par tā iesniegtajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kā arī šiem objektiem Informācijas sistēmā automātiski attēlotajām apgrūtinātajām teritorijām, Informācijas sistēmas datus sniedz, izmantojot pakalpojuma aprakstā noteiktu specializētu elektronisko pakalpojumu, vai, ja datu sniedzējs nevar saņemt šādā veidā – izmantojot citu, pakalpojumā aprakstā noteiktu datu izsniegšanas risinājumu (piemēram, Informācijas sistēmas pārziņa datņu transportēšanas protokola serveri);
– valsts tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām pašvaldībām, privātpersonām, kas pilda tām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, Saeimai, Valsts kontrolei, valsts drošības iestādēm, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesām – tām noteikto funkciju un uzdevumu veikšanai – Informācijas sistēmas datus sniedz Informācijas sistēmas pārziņa noteiktā formātā, izmantojot Informācijas sistēmas pārziņa datu izplatīšanas risinājumus (tīmekļa pakalpes, datņu transportēšanas protokola serveri, specializētu elektronisko pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv), vai izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Ņemot vērā, ka Informācijas sistēmas pārzinis Informācijas sistēmas datus pašvaldībām būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanai sniedz Būvniecības informācijas sistēmai (atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr.438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi" 24.¹ punktam) un visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Informācijas sistēmas datus sniegs Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmai (atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 8. jūlija noteikumu Nr. 392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi" 30.2.8., 30.2.9. un 38.4. apakšpunktam), projekta 27. punktā paredzēts būvniecības procesam un visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamos Informācijas sistēmas datus sniegt valsts informācijas sistēmai, kas šādam mērķim izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un teritorijas attīstības plānošanas jomā;
– Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kadastra objekta īpašniekam vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam par savām zemes vienībām Informācijas sistēmas datus sniedz, izmantojot specializētu portāla www.kadastrs.lv elektronisko pakalpojumu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka ārējos normatīvajos aktos (piemēram, Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 4. pantā) var būt noteikts Informācijas sistēmas datu, kam datu sniedzējs ir norādījis uz ierobežotas pieejamības informācijas statusu, saņēmēja pienākums pirms datu saņemšanas saņemt īpašu datu sniedzēja saskaņojumu, taču šāda prasība attiecībā uz īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju nav samērīga, jo tā raksturo šai personai piederošu kadastra objektu, projekta 28. punktā paredzēts noteikt, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kadastra objekta īpašniekam vai, ja tāda nav, – tiesiskajam valdītājam, vai, ja tāda nav, – lietotājam par savu kadastra objektu ir tiesības saņemt Informācijas sistēmas datus arī tad, ja Informācijas sistēmas datu sniedzējs ir norādījis uz tā iesniegto datu ierobežotas pieejamības statusu;
– personām ģeodēziskajiem, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, meža inventarizācijai – sertificēto personu profesionālo darbību veikšanai Informācijas sistēmas datus sniedz, izmantojot specializētu portāla www.kadastrs.lv elektronisko pakalpojumu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka ārējos normatīvajos aktos (piemēram, Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 4. pantā) var būt noteikts Informācijas sistēmas datu, kam datu sniedzējs ir norādījis uz ierobežotas pieejamības informācijas statusu, saņēmēja pienākums pirms datu saņemšanas saņemt īpašu datu sniedzēja saskaņojumu, taču šāda prasība attiecībā uz personām ģeodēziskajiem, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, meža inventarizācijai nav samērīga un var kavēt to profesionālo darbību veikšanu, projekta 29. punktā paredzēts noteikt, ka ģeodēziskajiem, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, meža inventarizācijai sniedz arī tiem nepieciešamos Informācijas sistēmas datus, kuriem datu sniedzējs ir norādījis uz iesniegto datu ierobežotas pieejamības statusu, par zemes vienību, kurā sertificēta persona veic profesionālo darbību, vai ar šādu zemes vienību robežojošo zemes vienību;
Citos iepriekš neminētos gadījumos Informācijas sistēmas pārzinis Informācijas sistēmas datus izsniedz par maksu, izmantojot datu izsniegšanas risinājumus, kas noteikti pakalpojuma aprakstā.

Projektā nepieciešams noteikt Informācijas sistēmas datu saņēmēja pienākumus attiecībā uz saņemto Informācijas sistēmas datu tālāku izmantošanu, ņemot vērā Likuma 11. panta ceturto daļu, atbilstoši kurai Informācijas sistēmas datiem piekļūst un tos izmanto identificēta persona, un ņemot vērā Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturto daļu, atbilstoši kurai – ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Projekta 30. punktā paredzēts Informācijas sistēmas datu saņēmēja pienākums nodrošināt, ka Informācijas sistēmas datu tālāku izmantošanu veic identificētas personas un saņemtos ierobežotas pieejamības Informācijas sistēmas datus izmanto tikai tiem mērķiem, kuriem Informācijas sistēmas pārzinis tos izsniedza.

Noteikumi Nr. 61 neparedz rakstveida vienošanās slēgšanu par Informācijas sistēmas datu izsniegšanu, taču Informācijas sistēmas pārziņa prakse liecina, ka šāda vienošanās ir nepieciešama, ja jāvienojas par Informācijas sistēmas datu sagatavošanas nosacījumiem vai piekļuves noteikumiem.

Projekta 31. punktā paredzēts noteikt, ka rakstveida vienošanos par Informācijas sistēmas datu izsniegšanu slēdz, ja nepieciešami speciāli Informācijas sistēmas datu sagatavošanas nosacījumi vai piekļuves noteikumi.

Atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredz jaunus objektus, kuriem tiek noteiktas aizsargjoslas, vai nosaka jaunas aizsargjoslu platības, vai arī paredz, ka ap atsevišķiem objektiem vairs nenosaka aizsargjoslas, projekta 1. un 2. pielikumā iekļautie klasifikatori ir attiecīgi precizēti.

Projekta 1. un 2. pielikumā iekļautie klasifikatori tiek precizēti atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos un konstatētajām nepilnībām klasifikatoros:
1. atbilstoši 2016. gada 19. maija likumam "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" https://likumi.lv/ta/id/282592-grozijumi-aizsargjoslu-likuma;
2. atbilstoši 2022. gada 6. oktobra likumam "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" https://likumi.lv/ta/id/336543-grozijumi-aizsargjoslu-likuma;
3. atbilstoši 2021 gada 19. augusta likumam "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" https://likumi.lv/ta/id/325550-grozijumi-latvijas-republikas-valsts-robezas-likuma;
4. precizēts objektu un apgrūtināto teritoriju pieraksts atbilstoši Aizsargjoslu likumam;
5. papildus izdarīti tehniskie grozījumi projekta 1., 2. un 3. pielikumā, lai precizētu objektu un apgrūtināto teritoriju aprakstus un tā novērstu nepilnības, par kurām snieguši informāciju datu sniedzēji un, kas konstatētas, izvērtējot pirmreizēji iesniegtos datus reģistrēšanai Informācijas sistēmā. No objektu un apgrūtināto teritoriju aprakstiem ir dzēsta liekā informācija, tie papildināti atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam. Vairākiem objektiem un apgrūtinātajām teritorijām tiek papildināts elementa tips;
6. saskaņā ar Zemkopības ministrijas lūgumu, lai būtu iespēja identificēt dzīvnieku kapsētu teritoriju, kurā ir aprakti ar Sibīrijas mēri nobeigušies dzīvnieki, tiek papildināts Informācijas sistēmas objektu klasifikators (projekta 1. pielikums) ar jaunu objektu "dzīvnieku kapsēta, kurā ir aprakti ar Sibīrijas mēri nobeigušies dzīvnieki" (kods – 5209020003), tāpat nosakot ap minētajām kapsētām sanitāro aizsargjoslas teritoriju. Mērķis šādiem grozījumiem ir novērst patogēnu izkliedes risku, kā arī risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi (7316090101);
7. pamatojoties uz 2018. gada 17. maija likumu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" (https://likumi.lv/ta/id/299316-grozijumi-likuma-par-kulturas-piemineklu-aizsardzibu-), kuros noteica trīs vērtību grupas – valsts nozīmes, reģiona nozīmes un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, attiecīgi ir paredzēts precizēt Informācijas sistēmas objektu klasifikatoru ar jauniem kodiem – 7314010106, 7314010204, 7314010304, 7314010404, 7314010504, 7314010604, precizēts pieraksts – 7314020201, papildinot ar "reģiona";
8. projektā paredzēts neiekļaut noteikumu Nr. 61 3. pielikuma apgrūtinājumu ar kodu 7316020100 – zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa. Nav neviena normatīvā akta, no kura izriet minētā apgrūtinājuma noteikšanas pamatojums, kā tas ir citu apgrūtinājumu noteikšanas gadījumos. Minēto apgrūtinājumu Kadastra informācijas sistēmā šobrīd reģistrē atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem – apgrūtinājumu plānam, kur apgrūtinājuma attēlošanai mērnieks izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus par būvju piederību. Līdz ar to minētie apgrūtinājumi Kadastra informācijas sistēmā tiek reģistrēti nekonsekventi. Minētais apgrūtinājums tiek izmantots tikai mērķim (un tie ir reģistrēti tikai atsevišķos gadījumos, kur ir notikusi zemes kadastrālā uzmērīšana) konstatēt, uz kurām zemes vienībām atrodas zemes īpašniekam nepiederošas būves. Šī Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā informācija nav pilnīga un pilnīga nebūs arī nākotnē. Nepieciešamības gadījumā informācija par zemes īpašniekam nepiederošajām būvēm ir iegūstama no Kadastra informācijas sistēmas datiem bez minēto apgrūtinājumu reģistrācijas. Informācija par to, uz kādām zemes vienībām atrodas būve un, vai šīs zemes vienības pieder tai pašai personai, ir iegūstama no citiem Kadastra informācijas sistēmas datiem. 2022. gada 29. decembrī Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēti 43 437 apgrūtinājumi 7316020100 – zemes īpašniekam nepiederoša būve vai būves daļa.

Pamatojoties uz to, ka Informācijas sistēmas objektu klasifikatorā (projekta 1. pielikums) un vienoto apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatorā (projekta 2. pielikums) ir paredzēts veikt precizējumus atbilstoši izmaiņām normatīvajos aktos un konstatētajām nepilnībām klasifikatoros, Valsts zemes dienestam pēc projekta spēkā stāšanās būs nepieciešams veikt izmaiņas Informācijas sistēmā un Kadastra informācijas sistēmā. Lai Informācijas sistēmā un Kadastra informācijas sistēmā veiktu nepieciešamās izmaiņas atbilstoši aktualizētajiem klasifikatoriem un pēc tam veiktu projekta 39., 40. un 41. punktā minētās darbības, dzēšot datus no Informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas, kā arī veicot izmaiņas Informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas datos atbilstoši klasifikatoriem, Valsts zemes dienestam nepieciešami, ilgākais, seši mēneši.

Projektā ir paredzēts noteikt, ka Valsts zemes dienests projekta 39., 40. un 41. punktā minētās darbības (datu dzēšanu no Informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas, kā arī izmaiņu veikšanu Informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas datos atbilstoši klasifikatoriem) veiks sešu mēnešu laikā no projekta spēkā stāšanās.

Kadastrālās vērtības aprēķinā līdz 2024. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" VIII, IX, X, XI, XII un XIII nodaļas normas, kas bija spēkā līdz Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" spēkā stāšanās dienai. Lai noteiktu, ka jaunie apgrūtinājumi ņemami vērā kadastrālās vērtības aprēķinā, nepieciešami attiecīgi grozījumi.

Spēku zaudējušus Ministru kabineta noteikumus grozīt nevar, tāpēc projekta noslēguma jautājumi papildināti ar normām, kas nosaka jauno apgrūtinājumu piemērošanu kadastrālajā vērtēšanā. Zemes kadastrālās vērtības aprēķinā apgrūtinājumus izvērtēs proporcionāli apgrūtinājuma aizņemtajai platībai. Savukārt būvēm, kurām būs noteikts un Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts reģiona nozīmes kultūras pieminekļa statuss un tām reģistrētais būves fiziskais nolietojums ir lielāks par 30 %, kadastrālo vērtību samazinās par 35 %. Šāds princips ir noteikts arī ēkām, kam noteikts vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss.

Noteikumu Nr. 61 4. pielikumā uzskaitīti apgrūtinājumi, kuru automātiska konvertācija bija jāveic līdz 2014. gada 31. martam. Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumi, ar kodiem, kas atbilstu 4. pielikumam, nav reģistrēti.

Minētais uzdevums ir izpildīts, tāpēc 4. pielikumu projektā iekļaut nav nepieciešams.

Noteikumu Nr. 61 5. pielikumā uzskaitītie apgrūtinājumi neatbilst aktuālajam apgrūtinājumu klasifikatoram, tomēr Kadastra informācijas sistēmā šādi apgrūtinājumi ir reģistrēti – aptuveni 630 000, un tiek dzēsti pakāpeniski – aktualizējot apgrūtinājumus atbilstoši prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi".

2025. gadā paredzēts Kadastra informācijas sistēmā apgrūtinājumus reģistrēt, savietojot Informācijas sistēmas datus ar Kadastra informācijas sistēmas datiem, aizvietojot Kadastra informācijas sistēmā līdz 2025. gadam reģistrētos apgrūtinājumus (izņemot servitūtus) ar apgrūtinājumiem, kuri tiks iegūti abu informācijas sistēmu datu savietošanas rezultātā. Minētais process būs attiecināms arī uz noteikumu Nr. 61 5. pielikumā noteiktajiem apgrūtinājumiem. Tāpēc projekta 43. punktā paredzēts noteikt, ka Kadastra informācijas sistēmā vēsturiski reģistrēto apgrūtinājumu aprakstu (nosaukumi) un klasifikācijas kodi tiks publicēti Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē (www.vzd.gov.lv) saraksta veidā un uzturēti līdz brīdim, kad šie apgrūtinājumi tiks aktualizēti vai dzēsti no Kadastra informācijas sistēmas. Minēto apgrūtinājumu aktualizācija vai dzēšana notiks atbilstoši normatīvajiem aktiem kadastra datu reģistrācijas un aktualizācijas jomā.