Anotācija (ex-ante)

Spēkā esošie noteikumi Nr. 116 paredz sarežģītu, laikietilpīgu ēkas nolietojuma procentu noteikšanas kārtību.
Noteikumi Nr. 116 paredz noteikt ēkas nolietojumu procentos, kas ir būves kadastrālās uzmērīšanas brīdī noteiktā ēkas nolietojuma un nolietojuma pieauguma summa, aprēķinos izmantojot katram ēkas konstruktīvajam elementam noteikto nolietojumu.
Savukārt ēkas katra konstruktīvā elementa nolietojumu nosaka pēc vizuāli novērtētām tehniskā stāvokļa pazīmēm, sadalījumā pa piecām atšķirīgām grupām, turklāt noteiktos gadījumos neņemot vērā aprēķināto, bet gan izdarot attiecīgus pieņēmumus, tas ir visās noteikumu Nr. 116 3.pielikumā norādītajās vērtējuma grupās, ja aprēķinātais konstruktīvā elementa normatīvais nolietojums nav vizuālā vērtējuma intervālā, attiecīgi pieņem, ka tas ir ar zemāko vai augstāko grupas robežvērtību.
Savukārt, lai novērtētu katra konstruktīvā elementa nolietojumu, ir papildus jānosaka un jāaprēķina vēl virkne rādītāju.
Ēkas nolietojuma noteikšanas procesā tiek aprēķināts arī katra konstruktīvā elementa normatīvais nolietojums, tas ir nolietojums, kas noteikts, ņemot vērā katra ēkas konstruktīvā elementa normatīvo kalpošanas ilgumu un faktisko kalpošanas ilgumu būves kadastrālās uzmērīšanas brīdī. Vienlaikus, ņemot vērā katra konstruktīvā elementa īpatsvaru ēkā, tiek aprēķināts katra konstruktīvā elementa nolietojuma daļas procents un, summējot konstruktīvo elementu nolietojuma daļas procentus no visām daļām, iegūst ēkas kopējo nolietojumu.
Papildus jāņem vērā, ka šo detalizēto aprēķinu un rezultātā noteikto nolietojumu tāpat ietekmē fakts, ka praksē ļoti daudzos gadījumos apvidū vairāki ēkas konstruktīvie elementi, piemēram, pārsegums, jumta konstrukcija vai jumta segums nemaz nav pieejami vizuālai novērtēšanai, lai tiem objektīvi noteiktu vizuālā vērtējuma grupu.
Līdz ar to jau šobrīd spēkā esošie noteikumi Nr. 116 šādās situācijās paredz noteikt vizuālo vērtējumu visiem ēkas konstruktīvajiem elementiem pēc vertikālo konstrukciju (ārsienu) tehniskā stāvokļa vizuālā vērtējuma (44. punkts).
Kopumā no iepriekš minētā secināms, ka iegūstamais lielais datu apjoms un aprēķinu sarežģītība nesasniedz mērķi – noteikt precīzu ēkas nolietojumu.

Ar projektu tiek noteikts, ka, veicot būves kadastrālo uzmērīšanu apvidū, nevērtē katru konstruktīvo elementu, bet vizuāli nosaka ēkas kopējo tehniskā stāvokļa vērtējumu, ko reģistrē Kadastra informācijas sistēmā un kas tiek izmantots kadastrālās vērtības noteikšanā.
Līdz ar to projekts paredz vienkāršot šo procesu, aizstājot laikietilpīgo ēkas nolietojuma noteikšanu ar ēkas kopējo tehniskā stāvokļa vērtējumu, saglabājot piecas vērtējuma grupas.
Projekts paredz vizuāli novērtēt ēkas kopējo tehnisko stāvokli atbilstoši piecām vērtējuma grupām – no V1 (ēka teicamā stāvoklī) līdz V5 (ēka praktiski avārijas stāvoklī):
- ēkas vērtējums V1 tiks piemērots ēkai, kas ir jauna vai kurai ir atjaunoti visi konstruktīvie elementi un vizuāli nav konstatējami bojājumi;
- ēkas vērtējums V2 tiks piemērots ēkai, kas ir labā tehniskā stāvoklī un ir redzamas nelielas tehniskā stāvokļa pasliktināšanās pazīmes;
- ēkas vērtējums V3 tiks piemērots ēkai, kas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī ar redzamām tehniskā stāvokļa pasliktināšanās pazīmēm;
- ēkas vērtējums V4 tiks piemērots ēkai, kas ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ir saskatāmi ēkas drošas ekspluatācijas riski;
- ēkas vērtējums V5 tiks piemērots ēkai, kas ir kritiskā stāvoklī vai ir sabrukusi un ieiešana un uzturēšanās ēkā var apdraudēt veselību vai dzīvību, vai nav iespējama.
Pāreju no nolietojuma uz piecām ēkas vērtējuma grupām plānots ieviest 2025. gada 1. janvārī.
Ar projektu ir paredzēts aizstāt šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto terminu "ēkas nolietojums" ar terminu "ēkas vērtējums" – pēc ēkas vērtējuma pazīmēm ēkas kadastrālās uzmērīšanas brīdī vizuāli ēku vērtējot no ārpuses, vai ēkas tehniskā stāvokļa vērtējumu nosakot no dokumentos norādītās informācijas.
Ņemot vērā, ka inženierbūvēm nolietojuma noteikšanas principi nemainās – tiek aprēķināts normatīvais nolietojums, bet šis nolietojums tiek noteikts tikai kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, projekts paredz termina maiņu no "nolietojums" uz "inženierbūves normatīvais nolietojums".

Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi neparedz noteikt fasādes apdares materiālu, kā arī to, vai ēkai ir veikti siltināšanas darbi. Kadastra informācijas sistēmā no būvniecības dokumentiem tiek reģistrēti dati par ēkai aprēķināto enerģijas patēriņu (MWh gadā) un aprēķināto īpatnējo enerģijas patēriņu (kWh/m² gadā), bet ne visām siltinātām ēkām ir veikti šādi aprēķini un līdz ar to Kadastra informācijas sistēmā nav datu, ka ēka ir siltināta - veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Gan fasādes apdares materiāli, gan fakts par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu ir būtiski dati ēkas kadastrālajā vērtēšanā.

Ar projektu ir paredzēts būvju kadastrālās uzmērīšanas procesā noteikt ēkas fasādes apdares materiālu un to reģistrēt Kadastra informācijas sistēmā tāpat kā konstruktīvo elementu materiālu. Līdz ar to attiecīgi tiek papildināts noteikumu Nr. 116 2. pielikums.

Šobrīd noteikumi Nr. 116 paredz no 2025. gada 1. janvāra noteikt nolietojuma pieaugumu, kas ir lielums, kas raksturo, par cik procentiem būves kadastrālās uzmērīšanas brīdī noteiktais nolietojums ir palielināms kārtējā gadā, ņemot vērā katra ēkas konstruktīvā elementa materiāla vai inženierbūves normatīvo kalpošanas ilgumu, tas ir, cik ilgi atkarībā no materiāla katrs ēkas konstruktīvais elements vai inženierbūve var kvalitatīvi kalpot. Ņemot vērā, ka projekts neparedz noteikt ēkas nolietojuma procentu, līdz ar to arī nav paredzēts noteikt ēkas nolietojuma pieaugumu.

Ar projektu paredzēts svītrot spēkā esošo noteikumu Nr. 116 sadaļu par ēkas nolietojuma pieaugumu.

Atbilstoši spēkā esošiem noteikumiem Nr. 116 nolietojumu inženierbūvēm nosaka atšķirīgi kā ēkām, izmantojot tikai inženierbūves normatīvo kalpošanas ilgumu un faktisko kalpošanas ilgumu datu reģistrācijas brīdī. Netiek izmantoti faktiskā tehniskā stāvokļa novērtējuma dati. Līdz ar to nepieciešams precizēt arī terminu "nolietojums".

Ar projektu paredzēts inženierbūves nolietojumu definēt kā "inženierbūves normatīvo nolietojumu" - inženierbūves normatīvais nolietojums – nolietojums, kas noteikts, ņemot vērā attiecīgo inženierbūves normatīvo kalpošanas ilgumu un faktisko kalpošanas ilgumu inženierbūves datu reģistrācijas brīdī.

Sabiedrības līdzdalības gaitā saņemts priekšlikums papildus grozījumu mērķim ietvert arī tehnisku precizējumu, tas ir precizēt ceļu apjomu rādītāju redakcijas, jo esošā redakcijā netiek nodrošināts, ka grafiskā informācija kadastra kartē ir atbilstoša reālajam ceļa platumam un nav atkarīga no ceļa seguma veida - “cietā” vai “mīkstā” seguma ceļš. Šāda nesakritība ietekmē arī autoceļu kadastrālo vērtību cietā seguma ceļiem, to nepamatoti samazinot.

Ar projektu paredzēts novērst nepilnības spēkā esošo noteikumu 5. pielikuma skaidrojumos autoceļu apjoma rādītājam “platums” un attiecīgi precizēt arī apjoma rādītāju “laukums” un “garums” skaidrojumus.
Līdz ar to papildus nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” normās, kas nosaka izpildmērījumos norādāmos apjoma rādītājus.
Līdz attiecīgu grozījumu veikšanai Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” izpildmērījumu sagatavošanā autoceļu, ceļu, ielu un laukumu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā (pēc to pieņemšanas ekspluatācijā) minētām inženierbūvēm apjoma radītāji izpildmērījumā jānorāda atbilstoši noteikumu Nr.116 5. pielikuma nosacījumiem:
21110101 - Valsts galvenie autoceļi, reģionālie un vietējie autoceļi
Laukums – autoceļa vai laukuma klātnes (klātne - brauktuve un nomales) laukums, ieskaitot veloceliņu, ietvju un apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu;
Platums – autoceļa vai laukuma klātnes (klātne - brauktuve un nomales) ar apmalēm platums;
Garums – autoceļa pa ceļa ass līniju vai laukuma klātnes (klātne - brauktuve un nomales) garums;
21120101 - Ielas, ceļi un laukumi ar cieto segumu
Laukums – ceļa, ielas vai laukuma klātnes (klātne - brauktuve un nomales) laukums, ieskaitot veloceliņu, ietvju un apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu;
Platums – ceļa, ielas vai laukuma klātnes (klātne - brauktuve un nomales) ar apmalēm platums;
Garums – ceļa, ielas pa ceļa ass līniju vai laukuma klātnes (klātne - brauktuve un nomales) garums;
21120102 - Ielas, ceļi un laukumi ar mīksto segumu
Laukums – ceļa, ielas vai laukuma klātnes (klātne - brauktuve un nomales) laukums, ieskaitot veloceliņu, ietvju un apmaļu laukumu, bet neieskaitot veģetācijas aizņemto laukumu;
Platums – ceļa, ielas vai laukuma klātnes (klātne - brauktuve un nomales) ar apmalēm platums;
Garums – ceļa, ielas pa ceļa ass līniju vai laukuma klātnes (klātne - brauktuve un nomales) garums.

Sabiedrības līdzdalības gaitā saņemts Ekonomikas ministrijas priekšlikums, ka noteikumu Nr. 116 68. punktu ir nepieciešams svītrot. Tas saistīts ar to, ka attiecīgais punkts prasa uzmērīt iekštelpu vai segtu ārtelpu daļas, kuru augstums ir mazāks par 1,60 m, kaut arī šādu telpas daļu neieskaita telpu grupas un ēkas kopējā platībā saskaņā ar šo pašu punktu un arī saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” 15. punktu. Ekonomikas ministrija nesaredz nepieciešamību būvniecības regulējumā paredzēt, ka būtu atsevišķi fiksējamas telpu daļas, kas nav augstāka par 1,60 m, platība un šī iemesla dēļ šādus datus nebūs iespējams iegūt no Būvniecības informācijas sistēmā esošajām būvniecības lietām. Tas savukārt var radīt problēmas nākotnē nodrošināt pilnvērtīgu vienoto būves reģistrācijas procesu atbilstoši informatīvā ziņojuma “Par risinājumiem vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai” (23-TA-1954) projektam.

Noteikumu Nr. 116 68. punkts svītrots.

Gadījumos, kad tiek ierosināta viena dzīvokļa ēkas kadastrālā uzmērīšana un Būvniecības informācijas sistēmā ir pieejami vai tiek iesniegti noteikumos Nr. 116 noteiktie dokumenti, Dienests ēku apvidū neapseko, visu informāciju par ēkas apbūves plānu un stāvu plānu iegūst no būvprojekta izstrādātāja stāva plāna datnes DWG vai DGN datņu formātā un ēkas izpildmērījuma plāna. Izpildmērījuma plāns atspoguļo faktisko ēkas novietojumu zemes vienībā, ēkas augstumu un kontūru, pēc kuras nosakāms faktiskais ēkas apbūves laukums un sagatavojams apbūves plāns, savukārt no būvprojekta izstrādātāja parakstītas visas ēkas stāva plāna un telpu eksplikācijas sagatavojams stāvu plāns, kas satur informāciju par ēkas sastāvā esošajām telpām un to platībām.
Saskaņā ar noteikumos Nr. 116 noteikto abi minētie dokumenti var saturēt atšķirīgu informāciju par ēkas ārējiem izmēriem un apbūves laukumu līdz 2 %, jo ēkas izpildmērījuma plāns tiek sagatavots pēc ēkas uzbūvēšanas, bet būvprojekta izstrādātāja ēkas stāva plāns parasti pirms ēkas būvniecības.

Lai sagatavotu apvidum atbilstošu apbūves plānu un, ņemot vērā, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā ēkas izpildmērījuma plāns nav būvniecības dokuments, bet gan viens no dokumentiem, kas nepieciešams, lai būvi pieņemtu ekspluatācija, projekts paredz aizstāt apbūves plānā iekļaujamo norādi par to, ka apbūves plāns sagatavots, pamatojoties uz būvniecības dokumentiem, bez apsekošanas apvidū ar atsauci, ka apbūves plāns sagatavots, pamatojoties uz ēkas izpildmērījuma plānu un pašu apbūves plānu sagatavot tikai no izpildmērījumā esošās informācijas.

Spēkā esošo noteikumu Nr. 116 8. pielikumā "Konstrukcijas veidu un materiālu pārejas tabula uz materiāliem" konstatētas dažas tehniskas neprecizitātes materiālu kodējumā.

Ar projektu tehniskās neprecizitātes 8. pielikumā "Konstrukcijas veidu un materiālu pārejas tabula uz materiāliem" novērstas.