Anotācija

Ņemot vērā jau veiktos pasākumus gaisa kvalitātes uzraudzībai izglītības iestādēs, lūgt atzīt par aktualitāti zaudējušu Veselības ministrijai doto uzdevumu veikt grozījumus tiesību aktos, lai noteiktu gaisa kvalitātes rādītājus un paredzētu regulāru gaisa kvalitātes vērtēšanu. 

Vispārējā kārtība

Lai Covid-19 pandēmijas laikā uzlabotu gaisa kvalitāti izglītības iestādēs, mazinot infekcijas izplatīšanās risku, Ministru kabineta 2020. gada 22. decembra sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs ar mērķi mazināt Covid-19 inficēšanās risku" (TA-2522). Saistībā ar šo ziņojumu Veselības ministrijai tika uzdots izstrādāt grozījumus noteikumos Nr.610 un noteikumos Nr.890, nosakot gaisa kvalitātes rādītājus un paredzot regulāru gaisa kvalitātes vērtēšanu. 

Ņemot vērā nepieciešamību mazināt Covid-19 izplatības risku, Covid-19 pandēmijas laikā bija spēkā tiesību akti par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai[1], kas ietvēra prasības CO₂ koncentrācijas mērīšanai, tostarp izglītības iestādēs, un telpu vēdināšanai. Lai mazinātu inficēšanās risku, visefektīvāk būtu noteikt vīrusu koncentrāciju gaisā. Tā kā šāda iespēja nepastāvēja, tika noteikta prasība CO₂ koncentrācijas mērīšanai, pieņemot, ka augsts CO₂ līmenis liecina arī par citu kaitīgu vielu, kā arī vīrusu pārmērīgu koncentrāciju izglītības iestāžu telpās. Ņemot vērā minēto, visās valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās un speciālās izglītības iestādēs, kā arī profesionālās izglītības iestādēs līdz 2022. gada maija beigām tika uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji atbilstoši klašu komplektu un mācību grupu skaitam (kopumā ap 14 000 sensoru). Kopš 2022. gada 1. jūnija sensoru dati par gaisa kvalitāti klasēs ir publiski pieejami portālā co2.mesh.lv. Līgums par sensoru uzturēšanu bija noslēgts uz diviem gadiem, un daļa izglītības iestāžu to lietošanu ir pārtraukusi. Lai turpinātu gaisa kvalitātes monitorēšanas sistēmas uzturēšanu, nepieciešams papildu finansējums, kas jānodrošina skolu īpašniekiem, pārsvarā pašvaldībām.

Kā liecina Veselības inspekcijas īstenotā izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījuma[2] laikā veiktais ogļskābās gāzes monitorings skolās, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendētais vidējais CO₂ līmenis 1000 ppm netiek pārsniegts vien 17 % mācību telpu, savukārt gaisa apmaiņa jeb ventilācijas kvalitāte vērtējama kā slikta 27 % mācību telpu (2023. gadā noslēdzies pētījums skolās, turpinās pētījums pirmsskolas izglītības iestādēs).

Pētījums apstiprina, ka ventilācijas efektivitāte ir komplekss jēdziens, jo ietver tādus aspektus kā izglītojamo skaits, mācību telpas lielums, laiks, kas bez pārtraukuma aizvadīts telpā, ventilācijas sistēma un vēdināšana. Atvēlot mācību telpā viena izglītojamā vietai platību virs 2 m² (optimāli > 3 m²), CO₂ koncentrācija pieaug lēnāk, esošā ventilācija (dabiskā un/vai mehāniskā) spēj nodrošināt pietiekamu gaisa apmaiņu telpā. Savukārt iedarbīgu svaigā gaisa pieplūdi un piesārņotā gaisa aizvadīšanu mācību telpās iespējams panākt, ja starpbrīžos telpā neuzturas cilvēki, logi ir atvērti pilnībā un vēdināšana ilgst vismaz piecas minūtes. Labākai gaisa kvalitātei, vadoties pēc nepieciešamības, var organizēt vienu vai vairākas papildu vēdināšanas pauzes nodarbības laikā.

Jāatzīmē, ka pašreiz PVO ieteiktais CO₂ vidējais līmenis 1000 ppm ir rekomendējošs, bet tā iekļaušana Ministru kabineta noteikumos automātiski pieprasītu tā obligātu ievērošanu un kontroli no valsts iestāžu puses. Pavērojot vietnē co2.mesh.lv pieejamos rādījumus, redzams, ka diennakts laikā tie ievērojami svārstās, maksimumu sasniedzot mācību stundu laikā, samazinoties starpbrīžu laikā, un viszemāko līmeni sasniedzot naktī. Redzami rādījumi konkrētās mācību telpās, bet tie neparāda tur esošo skolēnu skaitu, telpas lielumu, mācību stundas norisi. Veselības inspekcijai, kas uzrauga higiēnas prasību ievērošanu izglītības iestādēs, ir pieejami gaisa kvalitātes dati, tajā skaitā vēsturiskie dati. Apmeklējot izglītības iestādes, Veselības inspekcija informē arī par gaisa kvalitātes uzturēšanu, izglītojot izglītības iestādes par vēdināšanas nepieciešamību un pareizu vēdināšanu. Tas šobrīd vērtējams kā pareizākais ceļš, jo svarīga ir paradumu maiņa, kad vēdināšana kļūst par ieradumu un daļu no ikdienas higiēnas.

Šobrīd tiesību akti nosaka vēdināšanas režīmu izglītības iestādēs. Noteikumi Nr.610 nosaka, ka telpu, kur nav ierīkota mehāniskā ventilācija, regulāri vēdina. Mācību telpu pēc katras mācību stundas vēdina vismaz 10 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Gaiteni, atpūtas un rekreācijas telpu pēc katra starpbrīža vēdina vismaz 10–20 minūtes (ziemā – vismaz 5 minūtes). Savukārt noteikumos Nr.890 teikts, ka gaisa apmaiņu telpās nodrošina, tās regulāri vēdinot vai izmantojot gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas iekārtas. Pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniedzējs katru dienu nodrošina regulāru telpu vēdināšanu, tajā skaitā pirms bērnu ierašanās un pēc bērnu došanās prom no pakalpojuma sniegšanas vietas, kā arī pakalpojuma sniegšanas laikā, kad bērni neatrodas telpās.

Papildus minētajiem tiesību aktiem pieejamas Veselības inspekcijas 2019. gadā izstrādātās vadlīnijas “Vides kvalitāte un drošība skolās”, kurās bez ieteikumiem gaisa kvalitātes nodrošināšanai minētas arī mācību telpu gaisā esošās vielas, kas negatīvi ietekmē pašsajūtu un veselību un kuru dēļ nepieciešama regulāra un savlaicīga telpu vēdināšana. Tādējādi CO₂ nav vienīgā viela, kuras klātbūtne gaisā prasa regulāru vēdināšanu.

Lai nodrošinātu publisko ēku, tajā skaitā izglītības iestāžu, labāku un veselīgāku mikroklimatu, saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" (MK 16.06.2015. noteikumi Nr.310) attiecībā uz publisko ēku būvniecības iecerēm, kas ierosinātas pēc 2021. gada 1. jūnija, jānodrošina, ka CO₂ koncentrācija iekštelpās nepārsniedz 1000 ppm. Šī prasība attiecināma uz jaunu izglītības iestāžu būvniecību, kā arī esošo ēku pārbūvi vai renovāciju. Savukārt kopš 2021. gada 1. novembra, būvējot jaunu izglītības iestādi, spēkā ir obligāta prasība izbūvēt centralizētu mehāniskās ventilācijas sistēmu. Tādējādi, būvējot jaunas izglītības iestādes, tiks izbūvēta konkrētās izglītības iestādes vajadzībām piemērota ventilācijas sistēma, kas nodrošinās optimālu gaisa kvalitāti.


[1] MK 09.06.2020. noteikumi Nr.360, kas vēlāk aizstāti ar MK 28.09.2021. noteikumiem Nr.662 (spēkā līdz 31.12.2023.)

[2] https://www.vi.gov.lv/lv/vides-kvalitates-un-drosuma-petijumi

Nē

-