Anotācija (ex-ante)

Šobrīd MK noteikumi Nr. 127 nosaka, ka valsts atbalstu VDI sadarbības partneriem kompensācijas veidā sniedz kā de minimis atbalstu, nenorādot, ka šī darbība ir izņēmums un neklasificējas de minimis atbalstam. Tas var radīt interpretācijas risku, liekot uztvert, ka 16.1.3. darbības ietvaros sadarbības partneriem LBAS un LDDK piešķirtais finansējums ir de minimis finansējums.
MK noteikumu Nr. 504 16.6. apakšpunktā noteiktās darbības – kolektīvo pārrunu veikšana novecošanās pārvaldības jautājumu iekļaušanai darba koplīgumos, darba līgumos vai citos darba devēju dokumentos, kas saistoši darba devējiem un darba ņēmējiem  – ietvaros LBAS un LDDK piešķirtais finansējums  netika klasificēts kā valsts atbalsts (de minimis). Izstrādājot MK noteikumus Nr. 504, noteikumu anotācijā sniegts skaidrojums, kāpēc šīs darbības ietvaros finansējums nav klasificējams kā valsts atbalsts:
1. LBAS deleģējums kā sadarbības partnerim ir noteikts Arodbiedrību likuma 12. panta 1.daļā “Arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvas pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās), pieteikt streikus, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības”. Papildus LBAS ir lielākā arodbiedrību apvienība Latvijā, kura apvieno vismaz 20 dalīborganizācijas un koordinē to sadarbību, pārstāvot un aizstāvot to biedru intereses valsts un starptautiskajās institūcijās (LBAS ir Eiropas Arodbiedrību konfederācijas un Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas dalīborganizācija);
2. LDDK deleģējums kā sadarbības partnerim ir noteikts Darba devēju organizāciju un to apvienību likuma 11. panta 1. daļā “Latvijas darba devēju organizāciju apvienība veic pārrunas, savu biedru vārdā slēdz darba koplīgumus un ģenerālvienošanās, vienojas par vispārējiem sadarbības principiem, veic pārrunas par konflikta situāciju atrisināšanu ar Latvijas nozaru un profesionālo arodbiedrību savienību, kas pārstāv visvairāk no valstī strādājošajiem.” Papildus LDDK ir lielākā darba devēju interešu pārstāvošā organizācija uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno vismaz 62 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas nozaru un reģionālās asociācijas un federācijas, kā arī  uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieki;
3. LBAS un LDDK ir vienīgie subjekti, kas Latvijā īsteno darbības ietvaros noteikto nesaimniecisko mērķi – nodrošināt kolektīvo pārrunu organizēšanu un veikšanu par iekļaujošas nodarbinātības un drošas darba vides nodrošināšanu, kas saistoši darba devējiem un darba ņēmējiem, un līdz ar to LDDK un LBAS darbības ietvaros netiek kvalificētas kā saimnieciskas darbība;
4. kolektīvo pārrunu  organizēšana un veikšana nav pakalpojums pēc būtības un nav uzskatāms par komercdarījumu vai saimniecisko darījumu, līdz ar to nepastāv darījumu tirgus un sniegtais atbalsts darbības ietvaros neietekmē uzņēmējdarbības vidi no tirgus subjektu konkurences viedokļa, kā rezultātā valsts atbalsta normas uz šo darbību nav attiecināmas.

MK noteikumu Nr. 127 47.² apakšpunktā ir novecojusi redakcija nosacījumiem,  ja tiek pārkāptas MK noteikumos Nr. 127 noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas. Nepieciešama nosacījumu aktualizācija, tos vienādojot ar redakciju, kāda ietverta citos nozares MK noteikumos, kuru ietvaros paredzēts valsts atbalsts.

VDI, īstenojot 7.3.1. SAM, LBAS un LDDK 16.1.3. darbības ietvaros piešķirto finansējumu nav klasificējuši kā valsts atbalstu (de minimis finansējumu), tādējādi rīkojoties atbilstoši šīs darbības īstenošanas nosacījumiem, kuri noteikti MK noteikumos Nr. 504.

Īstenojot 7.3.1. SAM, konstatēts, ka  no MK noteikumu Nr. 127 30.³ 5. apakšpunkta redakcijas nav viennozīmīgi nolasāms, ka  neatkarīgi no finanšu avota, kura ietvaros ir saņemts atbalsts darba vides riska novērtējumam, uzņēmums ir tiesīgs 7.3.1. SAM ietvaros saņemt citu 7.3.1. SAM ietvaros paredzēto atbalstu, t.i., atbalstu darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu mācībām, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumu, kurš saņēmis atbalstu darba vides riska novērtējumam MK noteikumu Nr. 152 ietvaros īstenotajā projektā un uzņēmumu, kurš šo atbalstu saņēmis 7.3.1. SAM ietvaros.  Ierobežojums uz darba vides risku novērtējumu, ko uzņēmums saņēmis MK noteikumu Nr. 152 ietvaros īstenotajā projektā, noteikts, lai novērstu situācijas, ka uzņēmums atkārtoti piesakās iepriekš minētajam izvērtējumam 7.3.1. SAM ietvaros un tiek nelietderīgi izmantoti ES fondu finanšu līdzekļi un uzņēmums  turpina darbību neievērojot normatīvo aktu prasības darba aizsardzības jomā. 7.3.1. SAM mērķis ir sniegt atbalstu uzņēmumiem darba aizsardzības sistēmas ieviešanā, kas iekļauj gan darba vides risku novērtēšanu, gan arī apmācītu darba aizsardzības speciālistu, kā arī uzticības personu.  Projekta īstenošanas laikā var veidoties situācija, ka uzņēmums, kurš iepriekš saņēmis atbalstu darba vides risku novērtējumam un ir izmantojis ārpakalpojumu darba aizsardzībā, domājot ilgtermiņā ir nolēmis, ka vēlās apmācīt savu uzņēmuma darbinieku, lai taupītu resursus ārpakalpojumam.
 

MK noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 127:
1. V sadaļu "Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi", tai skaitā atrunājot, ka MK noteikumu Nr. 127 16.1.3. darbība nav klasificējama kā valsts atbalsts, aktualizējot MK noteikumu Nr. 127 47.² apakšpunktā ietvertos nosacījumus rīcībām, ja  tiek pārkāptas MK noteikumos Nr.127 noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas;
2. 30.³ 5. apakšpunkta redakciju, atrunājot, ka neatkarīgi no finanšu avota, kura ietvaros saņemts atbalsts darba vides riska novērtējumam, 7.3.1. SAM ietvaros ir iespēja saņemt atbalstu darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācībām.