25-TA-2134: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumā Nr. 437 "Par starpministriju darba grupas izveidi klimata politikas koordinācijai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Nepieciešams aktualizēt starpministriju darba grupas klimata politikas koordinācijai (turpmāk - koordinācijas grupa) sastāvu, lai nodrošinātu vienotu visu nozaru ministriju stratēģisko redzējumu un saskaņotu prioritātes virzībā uz klimatneitralitātes un klimatnoturības nodrošināšanu 2050.gadā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts ar mērķi:
-) aktualizēt koordinācijas grupas sastāvu, mērķi un uzdevumus;
-) iekļaut koordinācijas grupā visas ministrijas, lai nodrošinātu informācijas apriti, visu ministriju iesaisti ar Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumu Nr. 573 apstiprinātā aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (turpmāk – NEKP) savlaicīgā un pilnīgā izpildē, kā arī klimata politikas izaicinājumu koordināciju un risku identificēšanu augstā institucionālā līmenī;
-) noteikt koordinācijas grupas sēžu sasaukšanas regularitāti.
-) aktualizēt koordinācijas grupas sastāvu, mērķi un uzdevumus;
-) iekļaut koordinācijas grupā visas ministrijas, lai nodrošinātu informācijas apriti, visu ministriju iesaisti ar Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumu Nr. 573 apstiprinātā aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (turpmāk – NEKP) savlaicīgā un pilnīgā izpildē, kā arī klimata politikas izaicinājumu koordināciju un risku identificēšanu augstā institucionālā līmenī;
-) noteikt koordinācijas grupas sēžu sasaukšanas regularitāti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Zaļā vienošanās paredz vērienīgu Eiropas Savienības tiesību aktu pārskatīšanu un jaunu tiesību aktu izstrādi, lai nodrošinātu tautsaimniecības virzību atbilstoši klimata politikas mērķiem.
Klimata politika ir horizontāls jautājums, un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanas pasākumi transformē visas tautsaimniecības nozares. To plānošana un īstenošana ir nozaru ministriju atbildība, tādēļ ir nepieciešama cieša un koordinēta starpministriju sadarbība gan nacionālo pozīciju un interešu aizstāvībai Eiropas Savienības līmenī, gan arī nacionālo mērķu sasniegšanai – pasākumu īstenošanas koordinēšanā. Šāda koordinācijas nepieciešamība (skatīt klimata politikas jautājumus daudz plašākā mērogā, izvērtējot t.sk. enerģētikas, lauksaimniecības, transporta u.t.t. izaicinājumus) ir uzsvērta arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros.
Klimata politika ir horizontāls jautājums, un siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanas pasākumi transformē visas tautsaimniecības nozares. To plānošana un īstenošana ir nozaru ministriju atbildība, tādēļ ir nepieciešama cieša un koordinēta starpministriju sadarbība gan nacionālo pozīciju un interešu aizstāvībai Eiropas Savienības līmenī, gan arī nacionālo mērķu sasniegšanai – pasākumu īstenošanas koordinēšanā. Šāda koordinācijas nepieciešamība (skatīt klimata politikas jautājumus daudz plašākā mērogā, izvērtējot t.sk. enerģētikas, lauksaimniecības, transporta u.t.t. izaicinājumus) ir uzsvērta arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējā rīkojuma:
-) mērķis koordinācijas grupas izveidei ir nodrošināt vienotu nozaru ministriju stratēģisko redzējumu un prioritātes attiecībā uz 2030. gada nacionālo SEG mazināšanas mērķu kāpināšanu.
-) galvenais uzdevums ir veidot vienotu stratēģisko redzējumu paaugstināto 2030. gada nacionālo klimata politikas mērķu (enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektoros, kā arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā) sasniegšanai, tai skaitā novērtēt katras tautsaimniecības nozares potenciālo devumu klimata mērķu sasniegšanā, noteikt nacionālās prioritātes klimata politikas mērķu sasniegšanā un izstrādāt priekšlikumus attīstības vajadzībām, pārvaldības mehānismus (partnerattiecību veidošanas kārtību, plānotos pārraudzības pasākumus).
Koordinācijas grupas sastāvā pašreizējā rīkojumā ir Ministru prezidentes birojs un tikai atsevišķas ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija*, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija.
Pašreizējā Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojuma Nr. 437 "Par starpministriju darba grupas izveidi klimata politikas koordinācijai" redakcija neietver visu to ministriju pārstāvniecību, kam ar Ministru kabineta uzdevumu ir noteikta atbildība vai līdzatbildība saistībā ar NEKP izpildi. Līdz ar to netiek pilnībā nodrošināta vienota stratēģiskā redzējuma un prioritāšu noteikšana, kā arī NEKP ieviešanas uzraudzība un problēmjautājumu risināšana.
-) mērķis koordinācijas grupas izveidei ir nodrošināt vienotu nozaru ministriju stratēģisko redzējumu un prioritātes attiecībā uz 2030. gada nacionālo SEG mazināšanas mērķu kāpināšanu.
-) galvenais uzdevums ir veidot vienotu stratēģisko redzējumu paaugstināto 2030. gada nacionālo klimata politikas mērķu (enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektoros, kā arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā) sasniegšanai, tai skaitā novērtēt katras tautsaimniecības nozares potenciālo devumu klimata mērķu sasniegšanā, noteikt nacionālās prioritātes klimata politikas mērķu sasniegšanā un izstrādāt priekšlikumus attīstības vajadzībām, pārvaldības mehānismus (partnerattiecību veidošanas kārtību, plānotos pārraudzības pasākumus).
Koordinācijas grupas sastāvā pašreizējā rīkojumā ir Ministru prezidentes birojs un tikai atsevišķas ministrijas – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija*, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ārlietu ministrija.
Pašreizējā Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojuma Nr. 437 "Par starpministriju darba grupas izveidi klimata politikas koordinācijai" redakcija neietver visu to ministriju pārstāvniecību, kam ar Ministru kabineta uzdevumu ir noteikta atbildība vai līdzatbildība saistībā ar NEKP izpildi. Līdz ar to netiek pilnībā nodrošināta vienota stratēģiskā redzējuma un prioritāšu noteikšana, kā arī NEKP ieviešanas uzraudzība un problēmjautājumu risināšana.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu efektīvu koordināciju, nepieciešams aktualizēt un papildināt koordinācijas grupas sastāvu.
Projektā paredzēts, ka koordinācijas grupas uzdevums būs vienota nozaru ministriju stratēģiskā redzējuma un prioritāšu noteikšana virzībā uz klimatneitralitātes un klimatnoturības nodrošināšanu līdz 2050. gadam, kā arī aktualizētā NEKP ieviešanas uzraudzība.
Projektā precizēts koordinācijas grupas pienākums ziņot koordinācijas grupai par pārstāvētās institūcijas, tās padotības iestāžu un piederošo kapitālsabiedrību atbildības jomā paveikto, problēmjautājumiem un to iespējamiem risinājumiem un priekšlikumiem klimata politikas jomā, tai skaitā aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna pasākumu izpildes progresu.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas* funkciju reorganizācijas klimata politikas jomā saistību pārņēmēja ir Klimata un enerģētikas ministrija (Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojums Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu”). Līdz ar to koordinācijas grupas vadītājas pienākumus pildīs Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos, bet koordinācijas grupas sastāvā tiek iekļauti visu ministriju valsts sekretāru vietnieki, izņēmuma kārtā deleģētie departamentu vadītāji vai vietnieki, un Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs.
Koordinācijas grupas sekretariāta funkcijas nodrošinās Klimata un enerģētikas ministrijas Stratēģiskās koordinācijas departaments.
Grupas sēdes tiks saskautas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, taču darba grupas locekļu dalība tajās būs atkarīga no darba kārtības un izskatāmo jautājumu loka.
* Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" 3. punktu, ar 2024. gada 1. jūliju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Projektā paredzēts, ka koordinācijas grupas uzdevums būs vienota nozaru ministriju stratēģiskā redzējuma un prioritāšu noteikšana virzībā uz klimatneitralitātes un klimatnoturības nodrošināšanu līdz 2050. gadam, kā arī aktualizētā NEKP ieviešanas uzraudzība.
Projektā precizēts koordinācijas grupas pienākums ziņot koordinācijas grupai par pārstāvētās institūcijas, tās padotības iestāžu un piederošo kapitālsabiedrību atbildības jomā paveikto, problēmjautājumiem un to iespējamiem risinājumiem un priekšlikumiem klimata politikas jomā, tai skaitā aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna pasākumu izpildes progresu.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas* funkciju reorganizācijas klimata politikas jomā saistību pārņēmēja ir Klimata un enerģētikas ministrija (Ministru kabineta 2022. gada 23. decembra rīkojums Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu”). Līdz ar to koordinācijas grupas vadītājas pienākumus pildīs Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos, bet koordinācijas grupas sastāvā tiek iekļauti visu ministriju valsts sekretāru vietnieki, izņēmuma kārtā deleģētie departamentu vadītāji vai vietnieki, un Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs.
Koordinācijas grupas sekretariāta funkcijas nodrošinās Klimata un enerģētikas ministrijas Stratēģiskās koordinācijas departaments.
Grupas sēdes tiks saskautas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī, taču darba grupas locekļu dalība tajās būs atkarīga no darba kārtības un izskatāmo jautājumu loka.
* Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" 3. punktu, ar 2024. gada 1. jūliju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Klimata un enerģētikas ministrija projekta izstrādes laikā no projektā minētajām institūcijām ir noskaidrojusi deleģētos pārstāvjus darbam koordinācijas grupā. Līdz ar to projekta sagatavošanas laikā ir nodrošināta institūciju iesaiste un atbilstīgu pārstāvju deleģēšana, kas ļaus koordinācijas grupai uzsākt darbu pilnā sastāvā pēc projekta apstiprināšanas.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Koordinācijas grupas ietvaros tiks skatīti jautājumi, kuriem varētu būt ietekme uz visu Latvijas tautsaimniecību, īpaši nozares, kas ir energointensīvas un atkarīgas no fosilajiem resursiem, un ar lielu SEG intensitāti.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Koordinācijas grupas ietvaros tiks skatīti jautājumi, kuriem varētu būt ietekme uz visu Latvijas tautsaimniecību, īpaši nozares, kas ir energointensīvas un atkarīgas no fosilajiem resursiem, un ar lielu SEG intensitāti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar projektu netiek mainīts normatīvais regulējums, un tas arī neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, tāpēc rīkojuma projekta izstrādes laikā netika īstenoti pasākumi sabiedrības līdzdalības iesaistei, kā arī netika paredzēti īpaši saziņas pasākumi ar sabiedrību (Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punkts)
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomikas ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Finanšu ministrija
- Kultūras ministrija
- Aizsardzības ministrija
- Zemkopības ministrija
- Labklājības ministrija
- Tieslietu ministrija
- Ārlietu ministrija
- Satiksmes ministrija
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Veselības ministrija
- Ministru prezidentes birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts un koordinācijas grupa ir izveidotas, lai nodrošinātu vienotu nozaru ministriju stratēģisko redzējumu un prioritātes virzībā uz klimatneitralitātes un klimatnoturības nodrošināšanu 2050. gadā.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
