26-TA-853: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finansējuma piešķiršanu Rīgas Stradiņa universitātei militārās medicīnas apmācības attīstībai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2015. gada 7.aprīļa sadarbības līgums Nr.C-057/AM/2015 “Sadarbības līgums par Aizsardzības ministrijas un Rīgas Stradiņa universitātes sadarbību izglītībā, zinātnē un tehnoloģijās” un 2023. gada 18.augusta Vienošanās protokols Nr. 208/AM/2023 “Vienošanās protokols pie sadarbības līguma paredz Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk – RSU) un Aizsardzības ministrijas (turpmāk - AM)sadarbību militārās medicīnas attīstībā.
Ministru kabineta rīkojumu nepieciešams izstrādāt, ņemot vērā to, ka vienošanās par sadarbību starp Aizsardzības ministriju un RSU militārās medicīnas apmācības attīstībai, neparedz finanšu līdzekļu piešķiršanu Rīgas Stradiņa universitātei konkrētu materiāltehnisko līdzekļu iegādei. Līdz ar to veicot pārdali no Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammas 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana", nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta rīkojumu.
Ministru kabineta rīkojumu nepieciešams izstrādāt, ņemot vērā to, ka vienošanās par sadarbību starp Aizsardzības ministriju un RSU militārās medicīnas apmācības attīstībai, neparedz finanšu līdzekļu piešķiršanu Rīgas Stradiņa universitātei konkrētu materiāltehnisko līdzekļu iegādei. Līdz ar to veicot pārdali no Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammas 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana", nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta rīkojumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts" Par finansējuma piešķiršanu Rīgas Stradiņa universitātei militārās medicīnas apmācības attīstībai" izstrādāts, lai atbalstītu RSU uzsāktā militārās medicīnas pamatkursa apmācības kvalitātes nodrošināšanu topošajām ārstniecības personām, funkcionālajiem speciālistiem un tā turpmāko attīstību, jo sākot ar 2024./2025. mācību gadu uzsākts kurss “Militārās medicīnas pamati” (turprmāk - MilMed I) arī māsām, fizioterapeitiem un ārsta palīgiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
RSU Medicīnas fakultātes studiju virziena “Veselības aprūpe” programmā “Medicīna” ir iekļāvusi MilMed I un 2023. gada oktobrī uzsākusi obligātā militārās medicīnas pamatkursa MilMed I īstenošanu 4. kursa studējošajiem – topošajiem ārstiem, kā arī sākot ar 2024./2025. mācību gadu uzsākts kurss “Militārās medicīnas pamati” (turprmāk - MilMed I) māsām, fizioterapeitiem un ārsta palīgiem.
Uzsāktā MilMed I kursa mērķis ir civilajiem Medicīnas fakultātes studentiem – topošajām ārstniecības personām un funkcionālajiem speciālistiem sniegt teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas militārajā medicīnā, militārās medicīnas aprūpes standartos, modulārās pieejas medicīniskajā nodrošināšanā, evakuācijas principos, akcentēt militārās medicīnas lomu dabas un cilvēku izraisītu krīžu apstākļos u.c.. Lai varētu attīstīt militārās medicīnas pamatzināšanu kursu plašākam studējošo lokam, šobrīd RSU esošā infrastruktūras kapacitāte ir nepietiekama.
Uzsāktā MilMed I kursa mērķis ir civilajiem Medicīnas fakultātes studentiem – topošajām ārstniecības personām un funkcionālajiem speciālistiem sniegt teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas militārajā medicīnā, militārās medicīnas aprūpes standartos, modulārās pieejas medicīniskajā nodrošināšanā, evakuācijas principos, akcentēt militārās medicīnas lomu dabas un cilvēku izraisītu krīžu apstākļos u.c.. Lai varētu attīstīt militārās medicīnas pamatzināšanu kursu plašākam studējošo lokam, šobrīd RSU esošā infrastruktūras kapacitāte ir nepietiekama.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā to, ka turpmākajos gados plānots uzsākt MilMed I kursa apmācība māsām, ārsta palīgiem u.c. topošajām ārstniecības personām, nepieciešams uzlabot un pilnveidot materiāltehnisko apmācību bāzi – apmācību vajadzībām iegādāties āra simulāciju mācību vidi. Iegādātā āra simulāciju vide tiks izmantota militārās medicīnas prasmju apmācībai studējošajiem un militārās medicīnas apmācības tālākajai attīstībai, tajā skaitā, nepieciešamības gadījumā veicot apmācību Nacionālo Bruņoto spēku karavīriem, zemessargiem.
RSU ir vadošā augstākās izglītības iestāde medicīnas un veselības aprūpes jomā Latvijā, kā arī ieguvusi NAEMT apmācīttiesīgas organizācijas statusu, kas piešķir tiesības īstenot “Taktiskā kaujā cietušo aprūpe pirmslimnīcas etapā (Tactical Combat Casualty Care (TCCC))” un “Taktiskā neatliekamā palīdzība cietušajiem” (Tactical Emergency Casualty Care (TECC)) programmas, kuru palīdzības sniegšanas principi ir saskaņā ar starptautiski atzītām un NATO noteiktām vadlīnijām.
Sākot ar 2026.gadu RSU plāno uzsākt arī metodes “Katastrofu ārsts” realizāciju. Lai iepriekšminēto varētu īstenot efektīvi un ilgtspējīgi, nepieciešams stiprināt RSU materiāltehniskās bāzes un mācību vides infrastruktūras kapacitāti, izveidojot āra simulāciju mācību vidi. Āra simulāciju mācību vide ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, jo tā ļauj reālistiskos apstākļos imitēt krīzes situācijas un nodrošina praktisku iemaņu apguvi cietušo aprūpē pirmsslimnīcas posmā, tādējādi stiprinot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu gatavību rīkoties civilās un militārās krīzes laikā. Minēto aktivitāšu īstenošanai (āra infrastruktūras attīstība), tas nodrošinātu augstu ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu, funkcionālo speciālistu profesionālo sagatavotību un spēju rīkoties civilās un militārās krīzes situācijās. RSU āra simulāciju mācību vides nodrošināšanai būtu nepieciešams iegādāties saliekamu, vieglas konstrukcijas angāra telti 300m², kuras komplektācija ietvertu alumīnija rāmi 300m² teltij; polivinilhlorīda telts sienas sekcijas un jumta sekcijas audumu, iekšējā slāņa jumta un sienu sekcijas audumu;
300m² telts saules sargu, automātiskie garāžas vārti, 3 alumīnija durvis, telts polivinilhlorīda grīdas audumu hidroizolācijai. Vienlaikus, lai nodrošinātu telts funkcionalitāti nepieciešams iegādātie klimata kontroles iekārtas ar sildīšanas un kondicionēšanas funkciju, ārējos gaisa vadus ar siltinājumu (400 mm diametrā un 5 m garumā), kā arītelpas termostatu. Kopumā šādas komplektācijas izmaksas būtu 310 599,00 euro.
Sākot ar 2023./2024. mācību gadu, RSU nodrošina studiju kursa “Militārās medicīnas pamati” īstenošanu studiju programmā “Medicīna”, savukārt, sākot ar 2024./2025. mācību gadu, studiju kurss tiek īstenots arī vairākās citās veselības aprūpes studiju virziena programmās.
Nacionālās drošības likuma 23.5 pants definē visaptverošās valsts aizsardzības principus un mērķus, t.i., lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas, Nacionālie bruņotie spēki, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai. Lai sekmīgi nodrošinātu pretošanos, ir nepieciešams sabiedrības atbalsts un visaptverošās valsts aizsardzības ietvaros veicamie sagatavošanās priekšdarbi jāplāno jau miera laikā. Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku funkcijas un sabiedrības pamatvajadzības kara laikā, jāveido ciešāka pastāvīgā sadarbība ar civilajām institūcijām un savlaicīga gatavība rīkoties krīzes un kara situācijās dažādos sabiedrības līmeņos, ieskaitot individuālo pilsonisko gatavību.
2023. gada 5. oktobrī Saeima apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Valsts aizsardzības koncepcija ietver divus galvenos valsts aizsardzības stratēģiskos darbības virzienus – atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas stiprināšana. Katrai nozarei un valsts pārvaldes iestādei ir sava loma un pienākumi kara laikā. Valsts aizsardzības koncepcijas 62. punktā noteikts, lai veicinātu izpratni par valsts pārvaldes institūciju lomu un rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, nepieciešams turpināt visaptverošu mācību organizēšanu, iesaistot visas valsts institūcijas, pašvaldības, komersantus un nevalstiskās organizācijas.
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 236 “Aizsardzības ministrijas nolikums” 4.4.apakšpunkts nosaka tiesības organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu militārās izglītības un zinātnes jomā, bet 7.2. apakšpunkts nosaka tiesības iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus. Pildot nolikumā noteiktos uzdevumus, apzinoties nepieciešamību pēc apmācīta un sagatavota medicīnas personāla bruņota konflikta laikā, Aizsardzības ministrija atbalsta militārās medicīnas attīstību Latvijā sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, kas sagatavo topošos ārstus un citas ārstniecības personas.
RSU ir vadošā augstākās izglītības iestāde medicīnas un veselības aprūpes jomā Latvijā, kā arī ieguvusi NAEMT apmācīttiesīgas organizācijas statusu, kas piešķir tiesības īstenot “Taktiskā kaujā cietušo aprūpe pirmslimnīcas etapā (Tactical Combat Casualty Care (TCCC))” un “Taktiskā neatliekamā palīdzība cietušajiem” (Tactical Emergency Casualty Care (TECC)) programmas, kuru palīdzības sniegšanas principi ir saskaņā ar starptautiski atzītām un NATO noteiktām vadlīnijām.
Sākot ar 2026.gadu RSU plāno uzsākt arī metodes “Katastrofu ārsts” realizāciju. Lai iepriekšminēto varētu īstenot efektīvi un ilgtspējīgi, nepieciešams stiprināt RSU materiāltehniskās bāzes un mācību vides infrastruktūras kapacitāti, izveidojot āra simulāciju mācību vidi. Āra simulāciju mācību vide ir būtisks priekšnosacījums kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, jo tā ļauj reālistiskos apstākļos imitēt krīzes situācijas un nodrošina praktisku iemaņu apguvi cietušo aprūpē pirmsslimnīcas posmā, tādējādi stiprinot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu gatavību rīkoties civilās un militārās krīzes laikā. Minēto aktivitāšu īstenošanai (āra infrastruktūras attīstība), tas nodrošinātu augstu ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu, funkcionālo speciālistu profesionālo sagatavotību un spēju rīkoties civilās un militārās krīzes situācijās. RSU āra simulāciju mācību vides nodrošināšanai būtu nepieciešams iegādāties saliekamu, vieglas konstrukcijas angāra telti 300m², kuras komplektācija ietvertu alumīnija rāmi 300m² teltij; polivinilhlorīda telts sienas sekcijas un jumta sekcijas audumu, iekšējā slāņa jumta un sienu sekcijas audumu;
300m² telts saules sargu, automātiskie garāžas vārti, 3 alumīnija durvis, telts polivinilhlorīda grīdas audumu hidroizolācijai. Vienlaikus, lai nodrošinātu telts funkcionalitāti nepieciešams iegādātie klimata kontroles iekārtas ar sildīšanas un kondicionēšanas funkciju, ārējos gaisa vadus ar siltinājumu (400 mm diametrā un 5 m garumā), kā arītelpas termostatu. Kopumā šādas komplektācijas izmaksas būtu 310 599,00 euro.
Sākot ar 2023./2024. mācību gadu, RSU nodrošina studiju kursa “Militārās medicīnas pamati” īstenošanu studiju programmā “Medicīna”, savukārt, sākot ar 2024./2025. mācību gadu, studiju kurss tiek īstenots arī vairākās citās veselības aprūpes studiju virziena programmās.
Nacionālās drošības likuma 23.5 pants definē visaptverošās valsts aizsardzības principus un mērķus, t.i., lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas, Nacionālie bruņotie spēki, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai. Lai sekmīgi nodrošinātu pretošanos, ir nepieciešams sabiedrības atbalsts un visaptverošās valsts aizsardzības ietvaros veicamie sagatavošanās priekšdarbi jāplāno jau miera laikā. Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku funkcijas un sabiedrības pamatvajadzības kara laikā, jāveido ciešāka pastāvīgā sadarbība ar civilajām institūcijām un savlaicīga gatavība rīkoties krīzes un kara situācijās dažādos sabiedrības līmeņos, ieskaitot individuālo pilsonisko gatavību.
2023. gada 5. oktobrī Saeima apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos pamatprincipus, prioritātes un pasākumus miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Valsts aizsardzības koncepcija ietver divus galvenos valsts aizsardzības stratēģiskos darbības virzienus – atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas stiprināšana. Katrai nozarei un valsts pārvaldes iestādei ir sava loma un pienākumi kara laikā. Valsts aizsardzības koncepcijas 62. punktā noteikts, lai veicinātu izpratni par valsts pārvaldes institūciju lomu un rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, nepieciešams turpināt visaptverošu mācību organizēšanu, iesaistot visas valsts institūcijas, pašvaldības, komersantus un nevalstiskās organizācijas.
Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 236 “Aizsardzības ministrijas nolikums” 4.4.apakšpunkts nosaka tiesības organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu militārās izglītības un zinātnes jomā, bet 7.2. apakšpunkts nosaka tiesības iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus. Pildot nolikumā noteiktos uzdevumus, apzinoties nepieciešamību pēc apmācīta un sagatavota medicīnas personāla bruņota konflikta laikā, Aizsardzības ministrija atbalsta militārās medicīnas attīstību Latvijā sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, kas sagatavo topošos ārstus un citas ārstniecības personas.
Risinājuma apraksts
Izstrādāt rīkojuma projektu "Par finansējuma piešķiršanu Rīgas Stradiņa universitātē militārās medicīnas apmācības attīstībai", kur paredzēts piešķirt RSU no Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammas 22.12.00 "Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana" 2026. gadā finansējumu 310 588,00 euro apmērā militārās medicīnas apmācībai nepieciešamo āra simulāciju vides iegādei.
AR RSU tiks noslēgta vienošanās, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu izmantošanu noteiktā mērķa sasniegšanai, un paredzētu piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzības kārtību, kā arī noteiktu, ka par grāmatvedības datu pareizību un finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši noteiktajam mērķim ir atbildīga RSU.
AR RSU tiks noslēgta vienošanās, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu izmantošanu noteiktā mērķa sasniegšanai, un paredzētu piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzības kārtību, kā arī noteiktu, ka par grāmatvedības datu pareizību un finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši noteiktajam mērķim ir atbildīga RSU.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Finansējums tiks nodrošināts Aizsardzības ministrijai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta rīkojuma projekts ietver tikai noteiktu personu loku, tas netiek izsludināts sabiedrības līdzdalībai (publiskajai apspriešanai).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
