Anotācija (ex-ante)

23-TA-1345: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabinets 2023. gada 25. aprīļa  sēdē (protokola Nr. 22., 27.§) izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu”  (turpmāk – Ziņojums), kurā tika sniegta informācija par identificētajiem problēmjautājumiem procesos, kuri saistīti ar mantas, kas piekrīt valstij statusa noteikšanu, un procesos, kuri saistīti ar valstij piekritīgas mantas uzskaiti, realizēšanu un iznīcināšanu.
Ziņojumā identificēto problēmjautājumu risināšanai saistībā par rīcību ar konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas atrodas dažādu valsts iestāžu vai pašvaldību teritorijā esošo dzīvnieku patversmju atbildīgā glabāšanā, tika nolemts veikt grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, nosakot deleģējumu šīm institūcijām rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu.
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” 2.1.1. apakšpunktam Finanšu ministrijai ir dots uzdevums līdz 2023. gada 1. oktobrim sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Savukārt atbilstoši minētā rīkojuma 2.2. apakšpunktam pēc šā rīkojuma 2.1.1. apakšpunktā minētā likumprojekta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā Finanšu ministrijai ir dots uzdevums sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.   
Patreiz atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā kārtībā, kādā to nosaka Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumi Nr. 1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1354).
Atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojumā Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu" atbalstītajam konceptuālajam ziņojumam valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesā plānots kā atbildīgās institūcijas noteikt ne tikai Valsts ieņēmumu dienestu, bet arī Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterināro dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības.  
Pilnvarojumu Valsts ieņēmumu dienestam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Dabas aizsardzības pārvaldei un pašvaldībām rīcībai ar valstij piekritīgo mantu plānots noteikt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Kārtība, kādā institūcijas veiks rīcību ar valstij piekritīgo mantu, noteiks Ministru kabinets.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis noteikt Valsts ieņēmumu dienestu, Nodrošinājuma valsts aģentūru, Pārtikas un veterinārajam dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un pašvaldības kā kompetentās iestādes rīcībai ar valstij piekritīgo mantu, kā arī pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt minēto iestāžu personu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā.  
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2024.
Pamatojums
Tiesību akta projektā ietvertie grozījumi ir saistīti ar grozījumiem citos normatīvos aktos, atbilstoši tiesību akta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 4.1. sadaļā noteiktajam, un kuriem ir jāparedz vienots spēkā stāšanās termiņš.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Patreiz atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā, nosaka MK noteikumi Nr. 1354.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd atbilstoši likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktam Valsts ieņēmumu dienests nodrošina turpmāku rīcību ar administratīvā pārkāpuma procesā konfiscēto mantu (sk. arī Administratīvās atbildības likuma 155. pantu) un konfiscētiem lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu kriminālprocesos (sk. arī Kriminālprocesa likuma 240. pantu). Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8. panta 3. punktā ietverto pilnvarojumu ir izdoti MK noteikumi Nr. 1354, atbilstoši kuriem Valsts ieņēmumu dienests pēc MK noteikumu Nr. 1354 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem un uzskaita konfiscēto valstij piekritīgo mantu, tajā skaitā arī to, kas sākotnēji (izņemtās mantas statusā administratīvo pārkāpumu lietās un lietisko pierādījumu un arestētās mantas statusā kriminālprocesos) novietota glabāšanai arī citās valsts iestādēs. Tādējādi šobrīd Valsts ieņēmumu dienests ir vienīgā institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Tā kā procesa vienkāršošanai, efektivizēšanai un institūciju administratīvā sloga mazināšanai ir akceptēts risinājums, ka turpmāku rīcību ar valstij piekritīgo kustamo mantu nodrošinās tās institūcijas, pie kurām tā atrodas glabāšanā, plānots paplašināt valstij piekritīgās kustamās mantas aprites procesā iesaistīto institūciju loku (Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības).
Risinājuma apraksts
Projekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde rīcībai ar valstij piekritīgo mantu ir Valsts ieņēmumu dienests, savukārt Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumos rīcību ar valstij piekritīgu kustamo mantu nodrošinās Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības, kā arī paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.  
Tā, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests jau šobrīd ierosina administratīvās pārkāpuma lietas un pieņem lēmumus par dzīvnieku konfiskāciju un līdz ar projektā noteikto pilnvarojumu, Pārtikas un veterinārais dienests visas turpmākās darbības ar konfiscētajiem dzīvniekiem pabeigs bez Valsts ieņēmumu dienesta iesaistes.
Tāpat arī pašvaldību administratīvās komisijas pieņem lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās par dzīvnieku turēšanas pārkāpumiem, tādējādi ar projektā noteikto pilnvarojumu pēc lēmuma pieņemšanas par šo dzīvnieku konfiskāciju, rīcību ar konfiscētajiem dzīvniekiem nodrošinās attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētā dzīvnieku patversme.
Ministru kabinets, nosakot Nodrošinājuma valsts aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldību kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo kustamo mantu paredzēs, ka:    
1. ja valstij piekritīgā kustamā manta atrodas glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā vai Pārtikas veterinārajā dienestā (lauksaimniecības dzīvnieki), tad lēmumu par kustamās mantas konfiskāciju pieņem un turpmāku rīcību ar konfiscēto kustamo mantu nodrošina institūcija, kura nodrošināja mantas glabāšanu līdz tās konfiskācijai, to vairs nenododot Valsts ieņēmumu dienestam;
2. ja izņemtie dzīvnieki atrodas pašvaldības teritorijā esošajā dzīvnieku patversmē, tad pēc lēmuma pieņemšanas par šo dzīvnieku konfiskāciju, rīcību ar šiem konfiscētajiem dzīvniekiem nodrošinās attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētā dzīvnieku patversme;
3. gadījumos, kad tiks konfiscēti eksotiskie dzīvnieki, tad lēmumu par šo dzīvnieku konfiskāciju nosūtīs Dabas aizsardzības pārvaldei, kura lems un nodrošinās turpmākās darbības ar šiem eksotiskajiem dzīvniekiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Tiesību akta projektam nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, jo tajā paredzētā rīcība ar valstij piekritīgo mantu tiks nodrošināta valsts budžeta iestāžu vai attiecīgi pašvaldību esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Atbilstoši Ziņojuma risinājumam galējo rīcību ar mantu veiks Nodrošinājuma valsts aģentūra, tad Valsts ieņēmumu dienestam veidosies ietaupījums viena amata vieta un finansējums atlīdzībai 17 352 euro gadā un amata vietas uzturēšanas izdevumiem un konfiscēto mantu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumiem 18 945 euro gadā. Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā un Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā, Finanšu ministrija un Iekšlietu ministrija sagatavos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 2024. gadā sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu līdzekļu pārdalei no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” uz Iekšlietu ministrijas apakšprogrammu 40.03.00 “Lietiskie pierādījumi un izņemtā manta” 2024. gadam 18 149 euro apmērā, 2025. gadam 36 297 euro apmērā un 2026. gadam un turpmāk ik gadu 36 297 euro apmērā ar konfiscētās valstij piekritīgas mantas realizāciju, iznīcināšanu vai nodošanu bez maksas saistīto izdevumu segšanai.
Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, rīcību ar valstij piekritīgo mantu nodrošinās esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, t.sk. ņemot vērā plānoto valsts budžeta līdzekļu pārdali starp iestādēm. Vienlaikus, ja būtiski palielinās valstij piekritīgās mantas, kas atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūrā, apjoms un attiecīgi Nodrošinājuma valsts aģentūrai būs nepieciešams papildu finansējumus, tad  tā kārtējā gada un budžeta ietvara sagatavošanas procesā sniegs fiskāli neitrālu priekšlikumu, paredzot papildu valsts budžeta ieņēmumus no valstij piekritīgās mantas realizācijas pieauguma.

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””

Pamatojums un apraksts
Tā kā valstij piekritīgās mantas uzskaiti veiks vairākas institūcijas, nevis tikai Valsts ieņēmumu dienests, tad no likuma jāizslēdz pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, jo to paredzēts noteikt Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Projektam jānosaka spēkā stāšanās termiņš vienlaikus ar šo likumu, t.i., 2024. gada 1. jūlijs. Likumprojekti Ministru kabinetā un Saeimā skatāmi vienlaicīgi.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.2. Grozījumi Kriminālprocesa likumā

Pamatojums un apraksts
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā plānots noteikt institūciju kompetenci rīcībai ar kriminālprocesā konfiscēto mantu.
Jānosaka likuma spēkā stāšanās vienlaikus ar šo likumu, t.i., 2024. gada 1. jūlijs.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.3. Grozījumi Administratīvās atbildības likumā

Pamatojums un apraksts
Ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā plānots noteikt institūciju kompetenci rīcībai ar administratīvā pārkāpuma procesā konfiscēto mantu.
Jānosaka likuma spēkā stāšanās 2024. gada 1. jūlijs.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija

4.1.4. Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 413 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem”.

Pamatojums un apraksts
Paredzēts noteikt Nodrošinājuma valsts aģentūras kompetenci atbilstoši tiesību akta projektā norādītajam.
Jānosaka noteikumu spēkā stāšanos vienlaikus ar šo likumu, t.i., 2024. gada 1. jūlijs.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.5. Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”.

Pamatojums un apraksts
Paredzēts noteikt Nodrošinājuma valsts aģentūras kompetenci atbilstoši tiesību akta projektā norādītajam.
Jānosaka noteikumu spēkā stāšanos vienlaikus ar šo likumu, t.i., 2024. gada 1. jūlijs.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.6. Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr. 839 “Nodrošinājuma valsts aģentūras nolikums”

Pamatojums un apraksts
Paredzēts noteikt Nodrošinājuma valsts aģentūras kompetenci atbilstoši tiesību akta projektā norādītajam.
Jānosaka noteikumu spēkā stāšanos vienlaikus ar šo likumu, t.i., 2024. gada 1. jūlijs.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.7. Uz tiesību akta pamata izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi.

Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumos paredzēts noteikt tiesību aktā minēto iestāžu kompetenci rīcībai ar valstij piekritīgo mantu un kārtību, kādā veic valstij piekritīgās mantas uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā. Vienlaikus Ministru kabineta noteikumos paredzēts iekļaujot Ziņojumā identificēto problēmjautājumu risinājuma īstenošanai atbalstīto rīcības variantu. Ministru kabineta 2023. gada 8. maija rīkojuma Nr. 239 “Par konceptuālo ziņojumu “Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu” 2.2. apakšpunktā Finanšu ministrijai dots uzdevums Ministru kabineta noteikumu projektu sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā pēc tiesību akta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā.
Jānosaka noteikumu spēkā stāšanos vienlaikus ar šo likumu, t.i., 2024. gada 1. jūlijs.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nē
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pārtikas un veterinārais dienests
  • Dabas aizsardzības pārvalde
  • Nodrošinājuma valsts aģentūra
  • Latvijas Pašvaldību savienība
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

Tiesību akta projekta izpilde samazinās iesaistīto valsts institūciju administratīvo slogu, vienkāršojot un efektivizējot valstij piekritīgās mantas procesa īstenošanu un nodrošinot ātrāku valstij piekritīgās mantas atgriešanu civiltiesiskā apritē.
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi