22-TA-307: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (turpmāk – Likums), Saeimā pieņemts 2022.gada 27.janvārī. Likuma 3.pants, 8.panta otrā daļa.
Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra sēdes protokollēmuma Nr.4, 27.§, 9.punkts.
Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra sēdes protokollēmuma Nr.4, 27.§, 9.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes mērķis ir nodrošināt Labklājības ministrijai (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA)) finansējumu ne vairāk kā 79 610 795 euro apmērā, tai skaitā ne vairāk kā 79 587 200 euro, lai ģimenēm ar bērniem izmaksātu atbalstu 50 euro mēnesī par laikposmu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, un 23 595 euro, lai nodrošinātu VSAA informācijas tehnoloģiju sistēmu pielāgošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ilgstošā Covid-19 infekcijas izplatība valstī ir atstājusi sekas uz visu sabiedrību un tautsaimniecību, kurā daudzi ir zaudējuši darbu un līdz ar to ienākumus, kā arī vienlaikus notikušais straujais energoresursu cenu pieaugums rada grūtības mājsaimniecībām apmaksāt rēķinus. Rezultātā ģimenes ar bērniem šobrīd ir nonākušas sarežģītā situācijā, kurā vairs nespēj veikt visus obligātos maksājumus un apmierināt savas un ģimenes locekļu pamatvajadzības. Savukārt valsts pienākums šādā situācijā ir savu iespēju robežās nodrošināt atbalstu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Energoresursu izdevumu sadārdzinājuma mājsaimniecībām un ar to saistīto citu izdevumu pieauguma dēļ faktiski visas ģimenes ar bērniem sastopas ar sarežģītiem apstākļiem - gan tās, kurās ir pavisam mazi bērni, gan tās, kuru aprūpē ir skolēni un arī studējošie. Iespējamas arī situācijas, kur kāds no ģimenes locekļiem ir zaudējis darbu un jebkādus ienākumus, kā rezultātā ģimenes ir nonākušas sarežģītākās situācijās - nespēj veikt visus obligātos maksājumus, apmierināt savas un savu ģimenes locekļu pamatvajadzības. Nereti sakarā ar atrašanos karantīnā bērnam ir nepieciešams vairāk izmantot datoru mājās, sekojot līdzi mācību vielai, tādējādi vairāk patērējot arī energoresursus.
Risinājuma apraksts
Lai kompensētu izdevumus, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, atbilstoši Likuma 8.panta otrajai daļai Rīkojuma projekts paredz izmaksāt atbalstu 50 euro mēnesī par laikpomsu no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim, tas ir, 4 mēneši x 50 euro ģimenēm ar bērniem. Saskaņā ar Likuma 8.panta otro daļu minēto atbalstu 50 euro mēnesī laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim izmaksā par katru bērnu personai, kura atbalsta izmaksas periodā ir:
1) tiesīga saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim, vai kura audzina bērnu, kurš ir vecāks par 16 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē, tostarp koledžā;
2) bērna vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ja atbalsta sniegšanas periodā bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā un atbalsts 50 euro mēnesī par bērnu nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā;
3) bērna vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājs, ja atbalsta sniegšanas periodā bērnam ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un atbalsts 50 euro mēnesī par bērnu nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā;
4) persona, kura mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, nav sasniegusi 24 gadu vecumu, un ja atbalsts 50 euro mēnesī par to nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā. Atbalstu 50 euro mēnesī piešķir pašam bērnam, ja viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Tiesību uz atbalstu 50 euro mēnesī nav šajā punktā minētajām personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.
Atbalsta 50 euro mēnesī izmaksa tiks uzsākta ar 2022. gada februāri, izmaksājot atbalstu par janvāri un februāri.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra sēdes protokollēmuma Nr.4, 27.§ "Likumprojekts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums" 9.punktu Labklājības ministrija ir sagatavojusi un iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu 2022.gadam no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 79 610 795 euro apmērā, tajā skaitā 79 587 200 euro apmērā, lai kompensētu ģimenēm ar bērniem izdevumus par periodu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, un ar 2022. gada 1. martu izmaksātu kompensējošo atbalstu 200 euro apmērā, un 23 595 euro apmērā, lai nodrošinātu VSAA informācijas sistēmas pielāgošanu.
1) tiesīga saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu vai kurai sakarā ar bērna piedzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns ir piedzimis līdz 2022. gada 30. aprīlim, vai kura audzina bērnu, kurš ir vecāks par 16 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē, tostarp koledžā;
2) bērna vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ja atbalsta sniegšanas periodā bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā un atbalsts 50 euro mēnesī par bērnu nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā;
3) bērna vecāks, aizbildnis, audžuģimene vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājs, ja atbalsta sniegšanas periodā bērnam ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss un atbalsts 50 euro mēnesī par bērnu nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā;
4) persona, kura mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, nav sasniegusi 24 gadu vecumu, un ja atbalsts 50 euro mēnesī par to nav izmaksāts atbilstoši citam pamatam, kā noteikts šajā daļā. Atbalstu 50 euro mēnesī piešķir pašam bērnam, ja viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Tiesību uz atbalstu 50 euro mēnesī nav šajā punktā minētajām personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.
Atbalsta 50 euro mēnesī izmaksa tiks uzsākta ar 2022. gada februāri, izmaksājot atbalstu par janvāri un februāri.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra sēdes protokollēmuma Nr.4, 27.§ "Likumprojekts Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums" 9.punktu Labklājības ministrija ir sagatavojusi un iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu 2022.gadam no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 79 610 795 euro apmērā, tajā skaitā 79 587 200 euro apmērā, lai kompensētu ģimenēm ar bērniem izdevumus par periodu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim, kas saistīti ar energoresursu un ar to saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu, un ar 2022. gada 1. martu izmaksātu kompensējošo atbalstu 200 euro apmērā, un 23 595 euro apmērā, lai nodrošinātu VSAA informācijas sistēmas pielāgošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- Rīkojuma projekts ietekmē personas, kuras audzina bērnu, kā arī jauniešus, kuri mācās, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē personas, kuras audzina bērnu:
- par kuru ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu līdz bērna viena gada vecumam;
- par kuru ir tiesības uz ģimenes valsts pabalstu;
- par kuru ir tiesības uz maternitātes pabalstu un bērns piedzimis līdz 2022.gada 30.aprīlim;
- kurš ir vecumā no 16-17 gadiem (ieskaitot), nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē (tai skaitā koledžā);
- kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā;
- kuram ir piešķirts alternatīvais vai bēgļu statuss laikā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim;
- mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā un nav sasniedzis 24 gadu vecumu.
Saskaņā ar bērnu aprūpes iestāžu sniegto informāciju, uz 2021.gada 31.decembri bērnu aprūpes iestādēs atradās 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata. Atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā līdz vienam gadam bija 17 383 bērni. Saskaņā ar VSAA statistikas datiem 2021.gada novembrī ģimenes valsts pabalsts tika izmaksāts par 349 754 bērniem. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju 2021.gada pavasarī studentu skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, bija 27 482. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju uz 2021.gada 6.aprīli bija reģistrētās 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu.
Atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā no 16-17 gadiem (ieskaitot) bija 36 352. Savukārt jaunieši, kuri nestrādā un nemācās vecuma grupā 15-24 g. - īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā ir 7,1% (CSP dati par 2020.g.). Tādējādi tiek pieņemts, ka bērnu skaits vecumā 16-17 gadi un kas nemācās, ir 7,1% no attiecīgajā vecuma grupā esošajiem bērniem, proti, 2 581 bērns.
- par kuru ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu līdz bērna viena gada vecumam;
- par kuru ir tiesības uz ģimenes valsts pabalstu;
- par kuru ir tiesības uz maternitātes pabalstu un bērns piedzimis līdz 2022.gada 30.aprīlim;
- kurš ir vecumā no 16-17 gadiem (ieskaitot), nemācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, kā arī augstākās izglītības iestādē (tai skaitā koledžā);
- kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā;
- kuram ir piešķirts alternatīvais vai bēgļu statuss laikā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 30.aprīlim;
- mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā un nav sasniedzis 24 gadu vecumu.
Saskaņā ar bērnu aprūpes iestāžu sniegto informāciju, uz 2021.gada 31.decembri bērnu aprūpes iestādēs atradās 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata. Atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā līdz vienam gadam bija 17 383 bērni. Saskaņā ar VSAA statistikas datiem 2021.gada novembrī ģimenes valsts pabalsts tika izmaksāts par 349 754 bērniem. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju 2021.gada pavasarī studentu skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, bija 27 482. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju uz 2021.gada 6.aprīli bija reģistrētās 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu.
Atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā no 16-17 gadiem (ieskaitot) bija 36 352. Savukārt jaunieši, kuri nestrādā un nemācās vecuma grupā 15-24 g. - īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā ir 7,1% (CSP dati par 2020.g.). Tādējādi tiek pieņemts, ka bērnu skaits vecumā 16-17 gadi un kas nemācās, ir 7,1% no attiecīgajā vecuma grupā esošajiem bērniem, proti, 2 581 bērns.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
79 610 795
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
79 610 795
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-79 610 795
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-79 610 795
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
79 610 795
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Kompensējošā atbalsta kopā 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksai provizorisko izdevumu aprēķins.
Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits - 397 936 personas, tajā skaitā:
- atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā līdz 1 gadam bija 17 383 bērni;
- saskaņā ar VSAA statistikas datiem 2021.gada novembrī ģimenes valsts pabalsts tika izmaksāts par 349 754 bērniem;
- saskaņā ar bērnu aprūpes iestāžu sniegto informāciju, uz 2021.gada 31.decembri bērnu aprūpes iestādēs atradās 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata;
- saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju uz 2021.gada 6.aprīli bija reģistrētās 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu;
- saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju 2021.gada pavasarī studentu skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, bija 27 482;
- atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā no 16-17 gadiem (ieskaitot) bija 36 352. Savukārt jauniešu, kuri nestrādā un nemācās vecuma grupā 15-24 gadiem – īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā ir 7,1% (CSP dati par 2020.gadu). Tādējādi tiek pieņemts, ka bērnu skaits vecumā 16-17 gadi un kas nemācās, ir 7,1% no attiecīgajā vecuma grupā esošajiem bērniem, t.i., 2 581 bērns.
Atbalsta saņēmēji, skaits
bērni vecumā līdz 1 gadam - 17 383
bērni, par kuriem tiek izmaksāts ģimenes valsts pabalsts, - 349 754
bērni aprūpes iestādēs - 558
bērni ar alternatīvo statusu - 178
studentu skaits - 27 482
bērni 16-17 gadu vecumā, kas nemācās - 2 581
kopā 397 936
Līdz ar to, lai nodrošinātu Likumā noteiktā kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksu (sociāla rakstura maksājumi un kompensācijas) Labklājības ministrijai (VSAA) nepieciešamie izdevumi ir 79 587 200 euro (397 936 personas x 200 euro).
Papildus, lai nodrošinātu kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksu, nepieciešamas izmaiņas VSAA informācijas tehnoloģijas sistēmās (turpmāk – VSAA IT sistēmas), veicot sistēmas pielāgošanu, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 50 cilvēkdienu apmērā. Papildus līdzekļi (pamatkapitāla veidošanai) šo pakalpojumu apmaksai 23 595 euro (50 c/d * 471,90 euro). Izmaiņas VSAA IT sistēmās nepieciešamas, jo iepriekšējais pakalpojums (lai 2021.gadā atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 62., 63. un 63.1 pantam nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu bērna vecākam, aizbildnim, audžuģimenei vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam 500 euro apmērā par katru bērnu) bija vienreiz izmaksājams, tādēļ to nevar izmantot atkārtoti (sistēma to neļaus otrreiz piešķirt), līdz ar to nepieciešama masveida procesu pielāgošana jauno pakalpojumu veidu piešķiršanai un izmaksai, jaunu tiesību pārbaužu izstrādei papildus ieviestajām personu grupām, kurām nosakāmas tiesības uz pakalpojumiem (studenti, bērni, kuri neiegūst izglītību), jaunu dokumentu apstrādei jauno pakalpojumu individuālai piešķiršanai uz iesniegumu pamata.
Līdz ar to kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksai Labklājības ministrijai (VSAA) tiek prognozēts ne vairāk kā 79 610 795 euro apmērā, tai skaitā ne vairāk kā 79 587 200 euro kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksai un 23 595 euro, lai nodrošinātu VSAA IT sistēmu pielāgošanu.
Atbalsts tiks izmaksāts pa daļām, sākotnēji februārī izmaksas veicot par janvāra un februāra mēnešiem, savukārt, attiecīgi martā un aprīlī atbalsta izmaksas tiks veiktas attiecīgi katru mēnesi.
Sākotnēji izdevumi atbalsta nodrošināšanai tiks veikti pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” ietvaros. Labklājības ministrija sagatavos un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumus apropriācijas palielināšanai apakšprogrammā 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Pēc līdzekļu piešķiršanas, Labklājības ministrija veiks izdevumu atjaunošanu pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas neizteiks iebildumus, veiks apropriācijas izmaiņas.
Kompensējošo atbalsta maksājumu kopā 200 euro apmērā plānots finansēt no valsts pamatbudžeta.
Prognozētais atbalsta saņēmēju skaits - 397 936 personas, tajā skaitā:
- atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā līdz 1 gadam bija 17 383 bērni;
- saskaņā ar VSAA statistikas datiem 2021.gada novembrī ģimenes valsts pabalsts tika izmaksāts par 349 754 bērniem;
- saskaņā ar bērnu aprūpes iestāžu sniegto informāciju, uz 2021.gada 31.decembri bērnu aprūpes iestādēs atradās 505 bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni un 53 bērni uz vecāku iesnieguma pamata;
- saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju uz 2021.gada 6.aprīli bija reģistrētās 178 nepilngadīgas personas ar alternatīvo statusu;
- saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju 2021.gada pavasarī studentu skaits vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri studē augstskolā vai koledžā, bija 27 482;
- atbilstoši CSP datiem 2021.gada sākumā bērnu skaits vecumā no 16-17 gadiem (ieskaitot) bija 36 352. Savukārt jauniešu, kuri nestrādā un nemācās vecuma grupā 15-24 gadiem – īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā ir 7,1% (CSP dati par 2020.gadu). Tādējādi tiek pieņemts, ka bērnu skaits vecumā 16-17 gadi un kas nemācās, ir 7,1% no attiecīgajā vecuma grupā esošajiem bērniem, t.i., 2 581 bērns.
Atbalsta saņēmēji, skaits
bērni vecumā līdz 1 gadam - 17 383
bērni, par kuriem tiek izmaksāts ģimenes valsts pabalsts, - 349 754
bērni aprūpes iestādēs - 558
bērni ar alternatīvo statusu - 178
studentu skaits - 27 482
bērni 16-17 gadu vecumā, kas nemācās - 2 581
kopā 397 936
Līdz ar to, lai nodrošinātu Likumā noteiktā kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksu (sociāla rakstura maksājumi un kompensācijas) Labklājības ministrijai (VSAA) nepieciešamie izdevumi ir 79 587 200 euro (397 936 personas x 200 euro).
Papildus, lai nodrošinātu kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksu, nepieciešamas izmaiņas VSAA informācijas tehnoloģijas sistēmās (turpmāk – VSAA IT sistēmas), veicot sistēmas pielāgošanu, izmantojot ārējo izstrādātāju pakalpojumus provizoriski 50 cilvēkdienu apmērā. Papildus līdzekļi (pamatkapitāla veidošanai) šo pakalpojumu apmaksai 23 595 euro (50 c/d * 471,90 euro). Izmaiņas VSAA IT sistēmās nepieciešamas, jo iepriekšējais pakalpojums (lai 2021.gadā atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 62., 63. un 63.1 pantam nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu bērna vecākam, aizbildnim, audžuģimenei vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam 500 euro apmērā par katru bērnu) bija vienreiz izmaksājams, tādēļ to nevar izmantot atkārtoti (sistēma to neļaus otrreiz piešķirt), līdz ar to nepieciešama masveida procesu pielāgošana jauno pakalpojumu veidu piešķiršanai un izmaksai, jaunu tiesību pārbaužu izstrādei papildus ieviestajām personu grupām, kurām nosakāmas tiesības uz pakalpojumiem (studenti, bērni, kuri neiegūst izglītību), jaunu dokumentu apstrādei jauno pakalpojumu individuālai piešķiršanai uz iesniegumu pamata.
Līdz ar to kopējais nepieciešamais finansējuma apmērs kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksai Labklājības ministrijai (VSAA) tiek prognozēts ne vairāk kā 79 610 795 euro apmērā, tai skaitā ne vairāk kā 79 587 200 euro kompensējošā atbalsta 200 euro (4x50 euro mēnesī) apmērā izmaksai un 23 595 euro, lai nodrošinātu VSAA IT sistēmu pielāgošanu.
Atbalsts tiks izmaksāts pa daļām, sākotnēji februārī izmaksas veicot par janvāra un februāra mēnešiem, savukārt, attiecīgi martā un aprīlī atbalsta izmaksas tiks veiktas attiecīgi katru mēnesi.
Sākotnēji izdevumi atbalsta nodrošināšanai tiks veikti pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” ietvaros. Labklājības ministrija sagatavos un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumus apropriācijas palielināšanai apakšprogrammā 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Pēc līdzekļu piešķiršanas, Labklājības ministrija veiks izdevumu atjaunošanu pamatbudžeta apakšprogrammā 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas neizteiks iebildumus, veiks apropriācijas izmaiņas.
Kompensējošo atbalsta maksājumu kopā 200 euro apmērā plānots finansēt no valsts pamatbudžeta.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Labklājības ministrijas pamatbudžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Kompensējošā atbalsta maksājuma kopā 200 euro apmērā izmaksu nodrošinās VSAA.
Kompensējošā atbalsta maksājuma kopā 200 euro apmērā izmaksu nodrošinās VSAA.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi