Anotācija

Rīkojuma mērķis ir noteikt, ka Ārlietu ministrija 2024.gadā veic vienreizējas brīvprātīgās iemaksas divpadsmit starptautisko organizāciju un fondu budžetos kopumā 285 000 euro apmērā, lai atbalstītu Latvijai aktuālo ārpolitikas virzienu un Latvijas uzdevumu starptautiskajās organizācijās īstenošanu, tai skaitā, stiprinātu Latvijas kandidatūru ANO Drošības padomē.

Vispārējā kārtība

EDSO WIN daudzgadu projekts visaptverošas drošības stiprināšanai caur inovācijām un tīklošanos.
EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācija) WIN (Women and Men Innovating and Networking for Gender Equality) projektam ir 3 pīlāri: sievietes, miers un drošība; sievietes, ekonomika, vide; vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršana. Šajos pīlāros ir vairākas vērtīgas iniciatīvas, tajā skaitā attiecībā uz sievietēm Ukrainā, ir izveidota iniciatīva ‘Jaunas sievietes mieram’ (Young Women for Peace Initiative), kas dod iespēju jaunām sievietēm no Ukrainas, Rietumbalkāniem, Centrālāzijas, Dienvidkaukāza, Afganistānas (EDSO kaimiņvalsts) u.c. valstīm tīkloties, mācīties un dalīties ar pieredzi pārmaiņu sasniegšanā.
2023.gada beigās Latvija piešķīra EDSO WIN projektam 10 000 EUR, un šobrīd Latvija tiek uzlūkota kā WIN donorvalsts ar attiecīgu redzamību projekta mājas lapā.

EDSO apmācību programma jaunām sievietēm “Miers un drošība”.
EDSO un ANO (Apvienoto Nāciju organizācija) sadarbības rezultātā ir izveidota 10 nedēļu izglītības programma (9 nedēļas tiešsaistē un 1 nedēļa Vīnē, Austrijā) 22-32 gadus veciem cilvēkiem, ar īpašu fokusu uz sievietēm (90% dalībnieču ir sievietes, klātienes modulī tikai sievietes) no EDSO dalībvalstīm un partnervalstīm par konfliktu novēršanu un risināšanu, politiski-militāro jomu, bruņojuma kontroli. Kursam ir laba publiskā atpazīstamība, tā laikā dalībnieki iegūst zināšanas, tiešu saskari un svarīgus kontaktus ar daudzpusējo drošības politiku, tai skaitā caur Vīnē bāzētajām organizācijām: ANO atbruņošanās lietu biroju, Starptautisko atomenerģijas aģentūru, Vispārējo kodolizmēģinājuma aizlieguma organizāciju, Vasenāras vienošanos, ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju un Kosmosa lietu biroju.

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras programma “Cerību stari” (Rays of Hope).
“Cerību stari” ir Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras iniciatīva vēža izmeklējumu un ārstniecības kapacitātes stiprināšanai pasaules nabadzīgajos reģionos. Iniciatīvas mērķis ir ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem panākt reālu ieguldījumu sabiedrības veselības problēmu risināšanā valstīs, kurās ir ierobežota pieeja vēža agrīnas diagnostikas un radioterapijas tehnoloģijām. Programmas “Cerību stari” ietvaros ārstniecības iestādes tiek apgādātas ar ekipējumu, personālam tiek nodrošināta nepieciešamā apmācība, kā arī tiek sniegts ieguldījums valstu radiācijas drošības infrastruktūrā. 70% no visām vēža slimību izraisītajām nāvēm notiek attīstības valstīs, galvenokārt Āfrikā, taču šīs valstis saņem tikai 5% no investīcijām globālajā līmenī. Latvijas iemaksa iniciatīvā sniegs tiešu ieguldījumu vēža agrīnā diagnostikā un radioterapijas nodrošināšanā attīstības valstīs Āfrikas reģionā, kuras saskaras ar akūtu diagnostikas iekārtu iztrūkumu.
Cita starpā, “Cerību stari” programmas ietvaros palīdzību saņem arī Ukrainas nacionālā bērnu slimnīca “Okhmatdyt”, kas 2024.gada 8.jūlijā cieta no Krievijas raķešu uzbrukuma, kā arī citas slimnīcas un diagnostikas centri visā Ukrainā.

Eiropas Padomes rīcības plāns Ukrainas atbalstam 2023.-2026.gadam.
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Eiropas Padomei ir nozīmīga loma atbalsta sniegšanā Ukrainai – gan strādājot pie instrumentiem Krievijas atbildības panākšanai par tās īstenotajiem noziegumiem Ukrainā, t.sk., par agresijas noziegumu, gan cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanas jomā. Eiropas Padomei ir rīcības plāns Ukrainas atbalstam ar pašreizējo termiņu no 2023.-2026.gadam, kura mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai un atjaunošanai Eiropas Padomes ekspertīzes jomās, jo īpaši tieslietu sektorā. Plāns paredz sadarbību cilvēktiesību aizsardzībā un sociālo tiesību veicināšanā, tiesisko institūciju stiprināšanu, sabiedrības saliedētības veicināšanu caur sportu, demokrātiskās pārvaldības un dalības stiprināšanu, kā arī darbu kultūras, vides un to mantojuma jomās. Rīcības plāna kopējais budžets tiek plānots aptuveni 50 miljonu eiro apmērā, tas daļēji tiek finansēts no Eiropas Padomes pamatbudžeta, bet lielākā daļa finansējuma balstās uz starptautisko organizāciju (pamatā tā ir Eiropas Savienība) atbalstu un dalībvalstu brīvprātīgajām iemaksām. Latvijas iemaksa Eiropas Padomes rīcības plāna Ukrainas atbalstam 2023.–2026.gadam budžetā demonstrēs mūsu praktisko atbalstu Ukrainai  - arī kā Latvijas prioritātei šīs organizācijas ietvaros, sekmēs Ukrainas reformu procesu un tās demokrātisko attīstību, kā arī Ukrainas ceļu uz integrāciju Eiropas Savienībā.

UNESCO Starptautiskā programma komunikācijas attīstībai.
Latvija aktīvi iesaistījusies Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Starptautiskās programmas komunikācijas attīstībai (International Programme for Development of Communication, IPDC) darbā jau kopš 2003.gada, kad pirmo reizi tika ievēlēta IPDC Starpvaldību padomē (Latvijas pārstāvis bija toreizējais Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas attīstības prezidents Imants Freibergs). Atkārtoti Latvija tika ievēlēta IPDC Starpvaldību padomē 2015.gadā, kur līdz 2019.gadam Latviju pārstāvēja žurnāliste Sanita Jemberga. Latvijas pārstāve dalībai Starpvaldību padomē periodā no 2019.-2023.gadam bija žurnāliste Rita Ruduša.
Kopš 2015.gada Latvija ik gadu veic brīvprātīgās iemaksas šai programmai, tai skaitā,  2022.gada nogalē Ārlietu ministrija veica brīvprātīgo iemaksu IPDC 20 000 EUR apmērā paredzētu mazo salu attīstības valstīm (Small Island Developing States, SIDS) un 2023.gada nogalē - 10 000 EUR apmērā (neiezīmētu konkrētām valstīm).
IPDC ir ANO sistēmā nozīmīgs daudzpusējais forums – starpvaldību programma mediju attīstības veicināšanas jomā. Latvija jau ilgstoši darbojusies IPDC Starpvaldību padomē, kas jo īpaši būtiski, lai apkarotu Krievijas destruktīvo un aktīvo darbību šajā formātā. Latvija atbalsta IPDC galvenās prioritātes: vārda brīvības un mediju daudzveidības veicināšana, mediju un informācijas pratība, žurnālistu drošība, sabiedrisko mediju attīstīšana un mediju pārstāvju profesionālā izaugsme. Latvijai ir bažas par satraucošajām tendencēm  saistībā ar žurnālistu drošību pasaulē un nesodāmību par pret žurnālistiem vērstiem pārkāpumiem. 
Veicot iemaksu IPDC Starpvaldību padomē, Latvija stiprina savu politisko apņemšanos veikt ieguldījumu pasaules preses brīvības stiprināšanā un attīstībā; aizstāv Latvijas intereses kopējā mediju vides kvalitātes uzlabošanā, daloties ar savu ekspertīzi attīstības valstīm medijprātībā. Latvija turpinās sniegt savu pienesumu dezinformācijas problemātikas izgaismošanā un medijpratības veicināšanā UNESCO ietvaros. Latvijas eksperti šajā jomā tiek novērtēti no UNESCO puses un aicināti nodot ekspertīzi citām valstīm (īpaši Centrālāzijā un Austrumu partnerības valstīs).
Latvijas iemaksa būtu noderīga arī ar skatu uz UNESCO vēlēšanām 2025.gada novembrī, kad Latvija varētu atkārtoti kandidēt uz vietu IPDC Starpvaldību padomē, kā arī, lai atbalstītu mediju brīvības un medijpratības projektus.

OECD Eirāzijas konkurētspējas programma Moldovas Republikas ES integrācijas reformu atbalstam.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Eirāzijas konkurētspējas programmas mērķis ir stiprināt Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu institūcijas, veicināt tirgus ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, kā arī tuvināt tās OECD standartiem un labajai praksei. Ņemot vērā Latvijas ārpolitikas prioritātes Latvijas attīstības sadarbības politikā, Moldova ir viena no Latvijas prioritārajām partnervalstīm.
Šobrīd OECD Eirāzijas konkurētspējas programmas ietvaros notiek darbs pie š.g. martā uzsāktā Moldovas Republikas un OECD sadarbības rīcības plāna 2024.–2027. gadam īstenošanas. Rīcības plāns ietver 51 projekta realizāciju tādās jomās, kā valsts pārvalde, tieslietas, izglītība, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, vide, zaļā ekonomika un zaļā pāreja, kas atbilst arī Latvijas attīstības sadarbības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajām ģeogrāfiskajām (Austrumu partnerības valstis, t.sk. Moldova) un tematiskajām prioritātēm (piemēram, Ilgtspējīgas attīstības mērķiem 16. Miers, taisnīgums un stipras un iekļaujošas institūcijas; 8. Labs darbs un ekonomiskā izaugsme; 13. Klimata rīcība). Rīcības plāna īstenošanai kopā nepieciešami 3 milj. euro.
Latvija līdz šim ir aktīvi iesaistījusies un veikusi regulāras brīvprātīgās iemaksas OECD Eirāzijas konkurētspējas programmā (2015.gadā 50 000 euro; 2018.gadā 40 000 euro; 2020.gadā 10 000 euro, 2023.gadā 25 000 euro.), paverot iespējas OECD projektos piesaistīt Latvijas ekspertus par privātā sektora digitalizāciju Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs.
Latvija ir paudusi interesi turpināt piesaistīt mūsu ekspertus OECD projektos, t.sk. arī Moldovas rīcības plāna īstenošanā. Iemaksa OECD Eirāzijas konkurētspējas programmā Moldovas Republikas ES integrācijas reformu atbalstam Latvijai nodrošinātu redzamību OECD un iespēju pozicionēt Latvijas ekspertīzi tiesiskuma stiprināšanā, dezinformācijas un korupcijas apkarošanā, lauksaimniecības attīstības jomā u.c.

ANO Pasaules pārtikas programma.
Vairāk nekā 90 procenti Gazas iedzīvotāju saskaras ar katastrofālu pārtikas, ūdens, medikamentu u.c. pirmās nepieciešamības preču nepietiekamību. Visa Gazas joslas teritorija tiek pakļauta evakuācijas rīkojumiem, tūkstošiem ģimeņu ir spiestas bēgt intensīvu gaisa uzlidojumu un militāro operāciju rezultātā. Līdz 2024.g. septembrim tika pilnībā vai daļēji sagrauti 66% no visām ēkām Gazā, kā arī izpostīti 68% no lauksaimniecības zemes (kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība līdz konflikta eskalācijai bija 176 km2 no Gazas joslas kopējās platības 360 km2). Vairāk nekā 104 tūkstoši cilvēku ir tikuši ievainoti. Gazas joslā pašlaik ir vairāk nekā 1,9 milj. iekšēji pārvietoto personu, kuri meklē drošību, evakuējoties no visvairāk apdraudētajiem Gazas joslas ziemeļiem. Tomēr uzlidojumi un armijas operācijas tiek veikti arī Gazas dienvidos. Lielākā daļa iekšēji pārvietoto personu ir bijušas spiestas pārvietoties vairākkārt (pat 10 un vairāk reižu). Saskaņā ar ANO prognozēm tuvāko mēnešu laikā 91% Gazas joslas iedzīvotāju saskarsies ar  akūtu pārtikas nepietiekamību. Bada risks saglabājas visā Gazas joslā. Izraēlas un starptautiskās sabiedrības līdzšinējais atbalsts nav bijis pietiekams, lai apturētu humānās situācijas turpmāku pasliktināšanos. Tā 2024.gada oktobrī katru darba dienu Gazas joslas robežu šķērsoja 37 kravas automobiļi ar humānās palīdzības kravām, salīdzinot ar 500 kravas automobiļiem pirms konflikta eskalācijas 2023.gada oktobrī, lai gan vajadzības ir dramatiski pieaugušas. 
Tādēļ, ņemot vērā humānās krīzes padziļināšanos Gazas joslā, īpaši pieaugošo bada un veselības aprūpes sistēmas pilnīga sabrukuma risku, ir palielinājusies akūta nepieciešamība pēc atbalsta ANO aģentūrām, kas var nodrošināt humāno atbalstu, īpaši pārtikas piegādi, palestīniešu civiliedzīvotājiem.
Iemaksa paredzēta palestīniešu civiliedzīvotāju  humānajam atbalstam pārtikas jomā. Pasaules pārtikas programma (WFP) darbojas Gazā kopš krīzes sākuma, neraugoties uz pieaugošo nedrošību. Atbalsts uzticamām ANO sistēmas organizācijām arī nodrošinātu, ka Latvijas sniegtā palīdzība nenonāk Hamās un citu teroristisko organizāciju rīcībā.

ANO Humānās palīdzības koordinācijas aģentūra.
Lai veicinātu Karību reģiona atbalstu Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomē, solidāra Latvijas iemaksa paredzēta ANO Humānās palīdzības koordinācijas aģentūras palīdzības plānam Haiti. Šādi tiks atbalstīti ANO centieni sniegt atbalstu Haiti civiliedzīvotājiem, kas ilgstoši cieš no humanitārās krīzes, vardarbības un nestabilitātes valstī.

ANO Centrālais ārkārtējās reaģēšanas fonds.
Klimata pārmaiņas ir globāls izaicinājums un to var atrisināt tikai starptautiskā līmenī. ANO Humāno jautājumu koordinēšanas biroja (OCHA) pārvaldītais ANO Centrālais ārkārtējās reaģēšanas dons (Central Emergency Response Fund, CERF) ir pasaulē lielākais fonds, kas reaģē uz humānās palīdzības vajadzībām visā pasaulē un ļauj humānās palīdzības sniedzējiem sniegt palīdzību jebkurā laikā un vietā krīzes un ārkārtas situāciju gadījumos, no konfliktiem līdz zemestrīcēm un plūdiem.
2024.gada laikā CERF spējis reaģēt uz konfliktu izraisītām krīzēm Palestīnā, Libānā un Sudānā, sniedzot humanitāro palīdzību miljoniem cilvēku. Papildus, gandrīz trešā daļa CERF budžeta tika novirzīta ar klimata izmaiņām saistītu katastrofu paredzēšanai un seku novēršanai tādās valstīs kā Bangladeša, Nepāla, Čada, Haiti, Jemena, Kongo u.c.
2023.gadā Ministru kabinets lēma par 100 000 euro piešķiršanu CERF Klimata un enerģētikas ministrijas pieejamā budžeta ietvaros.
Plānoto iemaksu nav paredzēts iezīmēt konkrētam mērķim, tā būs kā brīvprātīgais maksājums, ko OCHA izmantos pēc vajadzības un saviem ieskatiem kāda eksistējoša projekta ietvaros.

ES-Latīņamerikas un Karību valstu fonds.
Eiropas Savienības (ES) – Latīņamerikas un Karību valstu fonds (EU-LAC Foundation) 2019.gadā kļuva par starptautisku organizāciju. Fondā ir 61 biedrs: 33 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis, 27 ES dalībvalsts un Eiropas Savienība.
Fonda misija ir stiprināt un veicināt stratēģiskās attiecības starp ES un LAC, uzlabojot savstarpēju atpazīstamību un veicinot abu reģionu pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību. Fonda darbības stratēģiskās tematiskās jomas ir augstākā izglītība; zinātne, tehnoloģija un inovācijas; ilgtspējīga, izturīga un iekļaujoša ekonomika; klimata izmaiņas; kultūra; multilaterālims un reģionālā sadarbība; un dzimumu līdztiesība.
Dalībnieki var pieteikt un īstenot projektus ar Fonda iesaisti, arī līdzfinansējumu. 2017.- 2018.gadā Latvijai bija veiksmīga sadarbība ar Fondu, ar tā atbalstu notika informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmēju izpētes misija Čīlē un Kostarikā.
Fonda darbība tiek finansēta no dalībnieku brīvprātīgām iemaksām. 2020.gadā Latvija veica 10 000 EUR iemaksu Fonda budžetā. Dalība un iemaksas fondā apliecina Latvijas interesi par reģionu un veicina tās atpazīstamību, tostarp ANO Drošības padomes vēlēšanu kontekstā.

Jordānijas humanitārais koridors.
Ņemot vērā katastrofālo humāno situāciju Gazas joslā, kur militāro operāciju rezultātā kopš 2023.g. oktobra ir gājuši bojā vairāk nekā 44 tūkstoši cilvēku, tostarp 14 000 bērnu, kā arī vairāk nekā 104 000 cilvēku ir ievainoti un 91% iedzīvotāju draud bads, starptautiskā sabiedrība ir aktīvi iesaistījusies humānās palīdzības sniegšanā Gazas civiliedzīvotājiem. Aktīvu lomu palīdzības sniegšanā ir uzņēmusies arī Jordānija kā viena no stabilākajām reģiona valstīm, kura 1994.gadā atzina Izraēlas Valsti un noslēdza ar to miera vienošanos. Jordānija ir arī nozīmīga Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) partnervalsts NATO Vidusjūras dialoga ietvaros. 2024.gada 10.jūlijā Jordānijas galvaspilsētā Ammānā darbu uzsāka pirmais NATO sakaru virsnieku birojs kādā no Tuvo Austrumu valstīm.
Kopš 2023.gada oktobra Jordānija uz Gazas joslu pa sauszemi ir nosūtījusi gandrīz 5 000 humānās palīdzības kravas ar smagā autotransporta starpniecību, 390 kravas piegādājusi pa gaisu, tās nometot no lidmašīnām virs Gazas joslas, kā arī sniegusi medicīnisko palīdzību 500 000 civiliedzīvotājiem Gazas joslā. Vienlaikus humānās krīzes turpināšanās Gazā nosaka nepieciešamību turpināt sniegt atbalstu Gazas civiliedzīvotājiem. Jordānija lūdz starptautiskās sabiedrības, tostarp Latvijas atbalstu minētā mērķa sasniegšanai. Iemaksa Jordānijas izveidotā Humanitārā koridora Gazai atbalstam apliecinātu Latvijas solidaritāti ar svarīgu NATO, ES un ASV partnervalsti Tuvajos Austrumos, sekmētu humānās krīzes Gazas joslā mazināšanos, veicinot mieru un drošību reģionā.

Eiropas Demokrātijas fonds: Baltkrievijas režīma cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšanai.
2021.gadā, pēc EDSO Maskavas mehānisma ietvaros sagatavotā ziņojuma par Cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā rekomendācijām, tika izveidota nevalstisko organizāciju (NVO) platforma “Baltkrievijas starptautiskās sadarbības platforma”, kas nodarbojas ar Baltkrievijas režīma cilvēktiesību pārkāpumu sistemātisku dokumentēšanu un uzglabāšanu, atbilstoši ANO standartiem, ko var izmantot tiesā (valstīs ar universālo starptautisko jurisdikciju vai speciālā tribunālā). 
Platformu vada  Dānijā bāzētā starptautiskā NVO Dignity, kura cieši sadarbojas ar baltkrievu NVO Viasna, kā arī Londonā bāzēto NVO Redress un Minskā bāzēto Starptautisko spīdzināšanas izmeklēšanas komiteju. Kopš 2021.gada jau savāktas ap 20 000 liecības. Šī projekta finansēšanā iesaistītas daudzas valstis, tai skaitā, Vācija, Austrija, Beļģija, Kanāda, Lielbritānija, Igaunija, Somija, Francija, Dānija, Islande, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Rumānija, Zviedrija un Slovākija.
Ņemot vēra šobrīd ierobežotās iespējas palīdzēt pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā, tur notiekošo režīma represiju dēļ, minētā iemaksa sniegs atbalstu Baltkrievijas  pilsoniskajai sabiedrībai un režīma opozīcijai Baltkrievijas režīma cilvēktiesību pārkāpumu liecību vākšanai un fiksēšanai, lai varētu saukt pie atbildības represiju veicējus. Finansiāls atbalsts šim projektam būtu daļa no Latvijas atbalsta Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai režīma represiju apstākļos, kā arī sniegtu papildus publicitāti Latvijas tēlam saistībā ar cīņu ar cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā.
Šajā platformā Latvija 2022.gadā veica iemaksu 30 000 euro apmērā, bet 2023.gadā - 35 000 euro. Pirmajā platformas mandāta periodā Latvija veica 10 000 euro  iemaksu. Latvijas iemaksa uzsvērs mūsu atbalsta politikas konsekvenci attiecībā uz A.Lukašenko noziegumu dokumentēšanu.
 

Nē

-