Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
Valsts digitālās attīstības aģentūra informē, ka 07.11.2024 plkst. 22:00-23:59 notiks plānoti tehniskie darbi, kuru laikā var tik traucēta autentifikācija ar visiem autentifikācijas rīkiem.
21-TA-665: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumos Nr. 286 "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 8. jūnija rīkojumu Nr.399 (prot. Nr. 45 55. §) “Par konceptuālo ziņojumu “Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu”” (turpmāk – rīkojums Nr.399).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Grozījumu projekts paredz precizēt Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumus Nr.286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 286) nosakot naftas produktu drošības rezervju glabāšanas kopējam apjomam, kas glabājas Latvijas Republikas teritorijā, pakāpenisku pāreju - triju gadu laikā to palielinot: 2023. gadā līdz 75 %, 2024. gadā līdz 85 % un 2025. gadā līdz 100 %. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2009.gada 14.septembra Eiropas Padomes “Direktīva 2009/119/EK ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves” ir uzlikusi par pienākumu katrai Eiropas savienības dalībvalstij nodrošināt naftas drošības rezervju apjomus, ko var glābāt gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs. Šīs Direktīvas prasības Latvija ir ieviesusi ar MK noteikumiem Nr. 286, tostarp ietverot arī normas, kas nosaka arī uzglabājamo drošības rezervju apjoma proporciju Latvijas teritorijā un citās ES dalībvalstīs.  Valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk - drošības rezerves) izveides mērķis ir nodrošināt dažādas enerģijas lietotāju grupas ar naftas produktu apgādi izsludinātas valsts vai vietējā mēroga enerģētiskās krīzes laikā, valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī lai koordinētu darbību veikšanu Eiropas Savienības ietvaros un pasaulē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai izpildītu rīkojumā Nr.399 3. punkta lēmumu, proti,  īstenotu Ministru kabinetā atbalstīto konceptuālajā ziņojumā "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu" ietvertā 1. risinājuma B scenārija ieviešanu, kas paredz īstermiņā saglabāt esošo drošības rezervju nodrošināšanas sistēmu pakāpeniski triju gadu laikā palielinot drošības rezervju apjomu, kas glabājās Latvijas Republikas teritorijā, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 286.
2019. gada 10. decembrī tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.332), kur tika mainīts minimālais biodegvielas piejaukuma apjoms naftas produktiem, līdz ar to nepieciešams precizēt Noteikumu projekta 3. un 4. punktu.
Saskaņā ar Komisijas 2019. gada 9. oktobra īstenošanas regulu (ES) 2019/1776, ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – Regula Nr. 2658/87), ir nepieciešams precizēt naftas produktu kombinētās nomenklatūras kodus.
Risinājuma apraksts
1) Saskaņā ar Regulā Nr. 2658/87 noteikto, Noteikumu projekta 2.4. un 2.5. apakšpunktā ir precizēti naftas produktu kombinētās nomenklatūras kodi.
Saskaņā ar Regula Nr. 2658/87, ir nepieciešams precizēt naftas produktu kombinētās nomenklatūras kodus, jo sākot ar 2020. gada 1. janvāri ir noteikts sēra saturs 0,5% apmērā, kā rezultātā ir nepieciešams pielāgot kombinētās nomenklatūras kodus dažās 2710 apakšpozīcijās pielāgojot jaunajam sēra satura slieksnim.
Direktīva 2009/119/EK nosaka naftas produktu drošības rezervju aprēķinu metodi un aprēķinos iekļaujamo naftas produktu apjomu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1099/2008 A pielikuma 3.4. punktu. Direktīvas 2009/119/EK 12 preambula pasaka, ka naftas produktu drošības rezervju izmantošana valsts vai vietējā mēroga enerģētiskās krīzes situācijas izmantošana var attiekties uz dabasgāzes piegādes pārtraukumiem, kuru dēļ kā degviela enerģijas ražošanai jāizmanto cits degvielas veids, piemēram, jēlnafta vai naftas produkti. Direktīva 2009/119/EK katrai dalībvalstīm dod brīvu izvēli drošības rezervēs uzturamo jēlnaftas un/vai naftas produktu izvēlē ar nosacījumu, ka drošības rezerves tiek uzturētas ES teritorijā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojuma iepirkumos piedāvātos naftas produktus un ņemot vērā faktu, ka valsts vai vietējā mēroga enerģētiskās krīzes situācijā naftas bitumens ar kombinētās nomenklatūras kodu 2713 20 00 netiks izmantots, no noteikumu 2.5.punkta tiek svītrots naftas produkts ar kombinētās nomenklatūras kodu 2713 20 00.

2) Ar grozījumiem paredzēts precizēt un triju gadu laikā kāpināt to drošības rezervju apjomu, kas kopumā tiek uzglabāts Latvijas teritorijā: 2023. gadā – līdz 75 %, 2024. gadā – līdz 85 % un 2025. gadā – līdz 100 %. Atbilstoši  MK noteikumos Nr. 286 tiek precizēts 2.1 punkts. Grozījumi tiks pirmo reizi piemēroti attiecībā uz to naftas drošības rezervju iepirkumu, kas tiks realizēts 2022.gadā par drošības rezervju pakalpojumu, kas jānodrošina 2023.gadā. Šobrīd ir noslēdzies iepirkums par drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2022.gadā atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem. Tādējādi grozījumi noteikumos neietekmēs tos komersantus, ar kuriem jau ir noslēgtas vienošanās par naftas rezervju pakalpojuma nodrošināšanu 2022.gadā.
2.2 – 2.5 punktā noteiktās prasības jau šobrīd ir ietvertas pašreiz spēkā esošajos noteikumos un konceptuāli netiek grozītas, bet tiek redakcionāli pielāgotas jaunajai 2.1 punkta redakcijai.
2.2 punktā tiek paredzēts, ka, ja iepirkumā ir iesniegti komersantu piedāvājumi par lielāku drošības rezervju uzglabāšanas Latvijas teritorijā apjomu nekā nepieciešams (t.i., kuri kopumā jau pārsniedz 2023.gadam nepieciešamos 75% vai 2024.gadam nepieciešamos 85% drošības rezervju apjoma), tad Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs) vērtējot komersantu piedāvājumus, kas pārsniedz nepieciešamo Latvijas teritorijā uzglabājamo naftas rezervju apjomu, izvēlas saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus.
2.3 punkts paredz prasības, kuras jāizpilda, lai to apjomu, kas pārsniedz Latvijas teritorijā minimāli uzglabājamo slieksni, drīkstētu uzglabāt citā ES dalībvalstī.
2.4 punkts nosaka, ka 2.5 punktā noteiktajos gadījumos drīkst neizpildīties prasība par 75% 2023.gadā, 85% 2024.gadā un 100% 2025.gadā drošības rezervju uzglabāšanu Latvijas teritorijā.
2.5 punktā tiek noteikts, ka, ja iepirkuma procedūrā nav pieteikušies pietiekami daudz komersantu, kas piedāvātu drošības rezerves uzglabāt Latvijas teritorijā, lai sasniegtu Latvijas teritorijā uzglabājamo drošības rezervju minimālo slieksni, tad Birojs šī paša iepirkuma ietvaros drīkst izvēlēties, ka nepieciešamo drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu nodrošinās komersanti, kuri neuzglabā drošības rezerves Latvijas teritorijā, nesasniedzot 2.1 punktā noteiktās prasības.
Kā minēts iepriekš, grozījumu pamatā ir Ministru kabineta rīkojums, kurš pieņemts ar mērķi veicināt naftas drošības rezervju uzglabāšanas drošumu, lai nodrošinātu, ka enerģētiskās krīzes situācijā nepieciešamās naftas rezerves ir jau pieejamas Latvijas teritorijā. Tādējādi, lai nodrošinātu 2.1 punktā noteikto prasību izpildi par Latvijas teritorijā uzglabājamo naftas rezervju apjoma minimālo slieksni, tiek svītrots 2.6 punkts, kurš noteica iepirkumā iesniegto piedāvājumu cenu ierobežojumu un tādējādi samazina vietējo komersantu interesi piedalīties iepirkumā. Ja tiktu saglabātas 2.6 punkta prasības, tad veidotos liels risks, ka 2.1 noteiktie minimālie Latvijas teritorijā uzglabājiem naftas drošības rezervju krājumi nekad netiktu sasniegti.

3) Ņemot vērā to, ka biodegviela ir produkts, kurš ātri zaudē savas īpašības, tika nolemts, ka Latvijas Republikas naftas produktu drošības rezerves tiks uzglabātas un krīzes brīdī piegādātas bez biodegvielas piejaukuma, kas attiecīgi tika noteikts 2019. gada 10. decembra apstiprinātajos grozījumos MK noteikumos Nr.322., kur tika mainīts minimālais biodegvielas piejaukuma apjoms naftas produktiem. Līdz ar to Noteikumu projektā ir veiktas atbilstošas izmaiņas precizējot 3. un 4. punkta redakcijas saistībā ar minimālo biodegvielas piejaukuma apjoma noteikšanu. 3.punktā un citviet noteikumos minētais iepirkuma līgums ir līgums par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei.

4) Papildus grozījumos tiek veikti redakcionāli precizējumi 12.2. apakšpunktā aizstājot vārdu “degviela” ar vārdiem “naftas produktu”, kā arī visā noteikumu redakcijā aizstājot vārdu “inventarizācija” ar vārdu “pārbaude” attiecīgajos locījumos.
Tāpat skaidrības labad 8.1. apakšpunktā tiek precizēts, ka Latvijas Republikā reģistrēts komersants ir tāds, kas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. Pašreizējo noteikumu 8.2. un 8.3. apakšpunkts netiek grozīts, bet jāuzsver, ka šie apakšpunkti ir attiecināmi tikai uz situāciju līdz 2025. gadam, kad daļa no drošības rezervēm tiek uzglabāta ārpus Latvijas teritorijas, vai uz 2.5  punktā noteiktajiem gadījumiem.
Savukārt 17.3. apakšpunktā tiek svītrota atsauce uz 8.4. apakšpunktu, kurš svītrots no noteikumiem 2015.gadā.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ministru kabineta konceptuālajā ziņojumā "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu" tika piedāvāti trīs iespējamie risinājumi efektīvākam risinājumam, lai nodrošinātu valstij nepieciešamās drošības rezerves, izvērtējot valsts aģentūras izveidi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
 Ministru kabineta konceptuālajā ziņojumā "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu" ir izvērtēta ietekme uz valsts nodevas likmes par drošības rezervju uzturēšanu izmaiņām, kas atkarībā no Latvijā uzglabājamā naftas rezervju apjoma, katrā no trijiem scenārijiem, ir atšķirīga. Vienlaikus izmaksu (valsts nodevas) pieauguma gadījumā kā ieguvums ir nodrošināta valsts naftas produktu drošības rezervju pieejamība krīzes situācijā, kas atsver izmaksas.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Ietekme uz komersantiem, kas piedalās un ir ieinteresēti piedalīties arī turpmāk  Būvniecības valsts kontroles biroja organizētajā iepirkumā par drošības rezervju pakalpojuma nodrošināšanu. Pārejas periodā no 2023. gada līdz 2025. gadam, mainoties uzglabājamam drošības rezervju apjomam, proti, pieaugot rezervju apjomam, kas tiek uzglabāts Latvijas Republikas teritorijā, komersantiem, atkarībā no to naftas produktu faktiskās uzglabāšanas vietas, pastāv iespēja neatbilst kvalifikācijas prasībām, līdz ar to izslēdzot iespēju piedalīties konkrētajā iepirkumā.
Vienlaikus tā kā tiek noteikts augstāks slieksnis tam naftas rezervju apjomam, kas glabājams Latvijas teritorijā, samazināsies komersantu loks, kas varēs piedalīties iepirkumā, lai sniegtu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu. Tādējādi sagaidāms, ka var pieaugt drošības rezervju uzglabāšanas iepirkuma izmaksas, kas proporcionāli atspoguļotos arī valsts nodevas apjomā, ko maksā vietējie naftas nozares komersanti.
Latvijas Republikā reģistrētie komersanti nav ieinteresēti drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojuma sniegšanā, kā rezultātā par drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu tiks samaksāts komersantiem, kuri nav reģistrējuši savu darbību Latvijas Republikā, bet nomās Latvijas Republikā esošas uzglabāšanas tvertnes, kā rezultātā lielākā daļa no Latvijas Republikas galapatērētāja valsts nodevā samaksātās naudas netiks izmantota Latvijas Republikas tautsaimniecībā, bet aizplūdīs uz citām valstīm.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32009L0119
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2009.gada 14.septembra Eiropas Padomes “Direktīva 2009/119/EK ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves”
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2009.gada 14.septembra Eiropas Padomes “Direktīva 2009/119/EK ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves”
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
5.panta pirmā punkta otrā daļa
Projekta 3.punkts, ar ko tiek grozīts noteikumu 2.1 punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
16.pants
Projekta 9.-10.punkts, ar ko tiek grozīts noteikumu 3.-4.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 2009/119/EK 5.panta pirmā punkta otrā daļa nosaka, ka dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu visus šķēršļus un apgrūtinājumus, kas varētu kavēt drošības rezervju un īpašo krājumu pieejamību. Tādējādi Latvija var izvēlēties uzlikt pienākumu noteiktu vai visu naftas drošības rezervju apjomu glabāt Latvijas teritorijā.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav attiecināms.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
2021. gada 27. oktobrī saņemts atzinums no Būvniecības valsts kontroles biroja Nr.1-7.2/2021/2993-nd

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

2021. gada 27. oktobrī saņemts atzinums no Būvniecības valsts kontroles biroja Nr.1-7.2/2021/2993-nd, kas ir izvērtēts un ņemts vērā.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi