24-TA-1279: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Augstskolu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Augstskolu likumā" izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas, lai precizētu Augstskolu likuma 75. un 83.1 pantu un noteiktu pārejas noteikumos studiju virzienu akreditāciju termiņu gadījumos, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt Augstskolu likuma 75. un 83.1 pantu un noteikt Augstskolu likuma pārejas noteikumos studiju virzienu akreditāciju termiņu, lai reorganizējamām augstskolām nodrošinātu iespēju kvalitatīvi sagatavot pārņemamo vai jau pārņemto studiju virzienu akreditāciju, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Augstskolu likuma 75. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju, kas nepieciešama augstskolas akreditācijas procesā, lai izvērtētu tās atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam. Savukārt, Augstskolu likuma pārejas noteikumu 72. punktā noteikts, ka Akadēmiskās informācijas centrs no 2022. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim izvērtē Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2021. gada 15. augustam reģistrēto augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam. Ja Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu par augstskolas atbilstību noteiktam tipam, tad Akadēmiskās informācijas centrs izdara attiecīgu ierakstu Augstskolu reģistrā. Ja Studiju kvalitātes komisija konstatē, ka augstskola neatbilst dibinātāja noteiktajam tipam, tā izsaka priekšlikumu dibinātājam noteikt citu augstskolas tipu. Ja augstskolas dibinātājs līdz 2025. gada 31. decembrim nav pieņēmis lēmumu par augstskolas tipa maiņu atbilstoši Studiju kvalitātes komisijas norādītajam, augstskola zaudē tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu. Ja augstskola līdz 2024. gada 31. decembrim nav iesniegusi Akadēmiskās informācijas centram pieteikumu ar lūgumu izvērtēt tās atbilstību noteiktam augstskolu tipam, tā zaudē tiesības izsniegt valstiski atzītu diplomu. Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija neveic augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam izvērtēšanu, nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 75. panta pirmo daļu, izslēdzot pirmo punktu.
Pašlaik Latvijas valsts stipendijas ārzemniekiem saskaņā ar Augstskolu likuma 83.1 pantu tiek piešķirtas atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem (pieejami vietnē https://www.izm.gov.lv/lv/starpvaldibu-ligumi-un-izpildprogrammas), kā arī saskaņā ar paritātes principu – Latvijas puse piešķir tās valsts pilsoņiem, kuras piešķir stipendijas Latvijas pilsoņiem.
2023. gada studiju stipendiju pieteikšanās uzsaukumā pēc ministrijas sniegtās informācijas 43 valstu pilsoņi varēja pieteikties Latvijas valsts stipendijām – 27 no valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi un 16 – paritātes valstis, savukārt 2024. gadā - 27 no valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi un 11 – paritātes valstis, jo ministrija, veicot izvērtējumu, sašaurināja paritāšu valstu skaitu. Gadā vidēji tiek piešķirtas 90 – 100 stipendijas ārzemniekiem studijām, ar mērķi segt dzīvošanas izdevumus, ko nosaka Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr.68 “Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem” (turpmāk - noteikumi Nr.68).
Virkne līgumu ir noslēgti pirms vairākiem gadu desmitiem. To saistības sadarbībai un stipendiju piešķiršanai ir vispārīgi formulētas (piemēram, valsts apsver iespēju piešķirt stipendijas otras valsts pilsoņiem saskaņā ar tās finanšu iespējām), kā arī pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - aģentūra) veiktās izpētes daļa paritātes valstu jau vairākus gadus vai pat gadu desmitus dažas neatbalsta stipendijas Latvijas pilsoņiem, lai gan līdz šim paritātes valstu formulējums ir balstīts uz abpusējības principa, faktiski vairākos gadījumos stipendijas ir piešķīrusi tikai Latvija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 9. augusta rīkojuma Nr. 482 “Par Liepājas Universitātes reorganizāciju” 1. un 2. punktu, Liepājas Universitāti reorganizēja ar 2024. gada 1. martu, nododot to Rīgas Tehniskajai universitātei un pēc Liepājas Universitātes reorganizācijas Rīgas Tehniskā universitāte pārņem studiju programmas studiju virzienos “Mākslas”, “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas”, “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, “Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”, “Vides aizsardzība”, “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Veselības aprūpe” un “Sociālā labklājība”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 23. maija rīkojuma Nr. 297 “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju” 1. un 2. punktu, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju reorganizē ar 2025. gada 1. aprīli, nododot to Rīgas Tehniskajai universitātei un pēc Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizācijas Rīgas Tehniskā universitāte pārņem studiju programmas studiju virzienos “Ražošana un pārstrāde”, “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, “Arhitektūra un būvniecība”, “Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”, “Mākslas”, “Ekonomika”, “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Sociālā labklājība”, “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”, “Tulkošana”, “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” un “Tiesību zinātne”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojuma Nr. 903 “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju” 1. un 2. punktu, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju reorganizē ar 2024. gada 1. jūliju, nododot to Rīgas Stradiņa universitātei un pēc Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizācijas Rīgas Stradiņa universitāte pārņem studiju programmas studiju virzienos “Veselības aprūpe” un “Izglītība, pedagoģija un sports”.
Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumu Nr. 793 „Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” (turpmāk – noteikumi) 10. punkts nosaka, ka augstskola vai koledža pirms studiju virziena akreditācijas iesnieguma iesniegšanas iesniedz Akadēmiskās informācijas centrā vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautajā kvalitātes nodrošināšanas aģentūrā (turpmāk abi kopā – aģentūra) iesniegumu par studiju virziena novērtēšanu un aģentūras norādītos dokumentus. Savukārt noteikumu 18. punkts nosaka, ka aģentūra sešu mēnešu laikā pēc augstskolu vai koledžu iesnieguma par studiju virziena novērtēšanu saņemšanas nodrošina, ka pēc studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu novērtēšanas ekspertu grupa sagatavo ekspertu grupas kopīgo atzinumu.
Pēc studiju virziena novērtēšanas, lai akreditētu studiju virzienu, augstskola vai koledža iesniedz Akadēmiskās informācijas centrā augstskolas rektora vai koledžas direktora parakstītu studiju virziena akreditācijas iesniegumu, kuram saskaņā ar noteikumu 22. punktu, dokumentus, kas tika iesniegti aģentūrā, kura novērtēja studiju virzienu, ekspertu grupas kopīgo atzinumu un noteikumu 12. punktā minēto augstskolas vai koledžas ar aģentūru noslēgto līgumu par studiju virziena novērtēšanu.
Augstskolu likuma 55.3 panta ceturtajā daļā noteikts, ka lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas iesniegums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju. Līdz ar to kopsummā studiju virziena akreditācija var ilgt līdz 10 mēnešiem.
Saskaņā ar Valsts Izglītības informācijas sistēmas datiem:
1. no Liepājas Universitātes pārņemto studiju virzienu akreditācijas termiņi ir:
1.1. studiju virziens “Izglītība, pedagoģija un sports” – 31.12.2024.;
1.2. studiju virziens “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas” – 31.12.2024;
1.3. studiju virziens “Sociālā labklājība” – 12.01.2025.
2. no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pārņemt paredzēto studiju virzienu akreditācijas termiņi ir:
2.1. studiju virziens “Izglītība, pedagoģija un sports” – 31.12.2024.;
2.2. studiju virziens “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas” – 31.12.2024;
2.3. studiju virziens “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” – 31.12.2024;
2.5. studiju virziens “Sociālā labklājība” – 12.01.2025;
3. no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pārņemt paredzētā studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” akreditācijas termiņš ir 31.12.2024.
Līdz ar to, ir izveidojusies situācija, ka, piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei, pārņemot studiju virzienus, kuriem akreditācijas termiņš ir 2024. gada 31. decembris, nav pietiekami laika, lai kvalitatīvi sagatavotu augstskolas resursus un savlaicīgi nodrošinātu norādīto studiju virzienu akreditāciju saskaņā ar plānoto grafiku. Vienlaikus, virzot pārņemto divu augstskolu studiju virzienu akreditāciju atsevišķi, Rīgas Tehniskās universitātes konsolidācijas plānā iekļautais rezultāts netiek sasniegts efektīvā veidā, tostarp, neefektīvi izmantoti finanšu līdzekļi. Saskaņā ar Rīgas Tehniskajai universitātes sniegtajiem aprēķiniem, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Liepājas Universitātes studiju virzienu atsevišķa akreditācijas un izmaiņu veikšanas, apvienojot programmas Rīgas Tehniskajai universitātes ekosistēmā, izmaksas būtu 127657,00 EUR, bet Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Liepājas Universitātes studiju virzienu kopīgas akreditācijas Rīgas Tehniskajai universitātes ekosistēmā – 61652,00 EUR.
Pašlaik Latvijas valsts stipendijas ārzemniekiem saskaņā ar Augstskolu likuma 83.1 pantu tiek piešķirtas atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem (pieejami vietnē https://www.izm.gov.lv/lv/starpvaldibu-ligumi-un-izpildprogrammas), kā arī saskaņā ar paritātes principu – Latvijas puse piešķir tās valsts pilsoņiem, kuras piešķir stipendijas Latvijas pilsoņiem.
2023. gada studiju stipendiju pieteikšanās uzsaukumā pēc ministrijas sniegtās informācijas 43 valstu pilsoņi varēja pieteikties Latvijas valsts stipendijām – 27 no valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi un 16 – paritātes valstis, savukārt 2024. gadā - 27 no valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi un 11 – paritātes valstis, jo ministrija, veicot izvērtējumu, sašaurināja paritāšu valstu skaitu. Gadā vidēji tiek piešķirtas 90 – 100 stipendijas ārzemniekiem studijām, ar mērķi segt dzīvošanas izdevumus, ko nosaka Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr.68 “Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem” (turpmāk - noteikumi Nr.68).
Virkne līgumu ir noslēgti pirms vairākiem gadu desmitiem. To saistības sadarbībai un stipendiju piešķiršanai ir vispārīgi formulētas (piemēram, valsts apsver iespēju piešķirt stipendijas otras valsts pilsoņiem saskaņā ar tās finanšu iespējām), kā arī pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras (turpmāk - aģentūra) veiktās izpētes daļa paritātes valstu jau vairākus gadus vai pat gadu desmitus dažas neatbalsta stipendijas Latvijas pilsoņiem, lai gan līdz šim paritātes valstu formulējums ir balstīts uz abpusējības principa, faktiski vairākos gadījumos stipendijas ir piešķīrusi tikai Latvija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 9. augusta rīkojuma Nr. 482 “Par Liepājas Universitātes reorganizāciju” 1. un 2. punktu, Liepājas Universitāti reorganizēja ar 2024. gada 1. martu, nododot to Rīgas Tehniskajai universitātei un pēc Liepājas Universitātes reorganizācijas Rīgas Tehniskā universitāte pārņem studiju programmas studiju virzienos “Mākslas”, “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas”, “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, “Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”, “Vides aizsardzība”, “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Veselības aprūpe” un “Sociālā labklājība”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 23. maija rīkojuma Nr. 297 “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju” 1. un 2. punktu, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju reorganizē ar 2025. gada 1. aprīli, nododot to Rīgas Tehniskajai universitātei un pēc Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizācijas Rīgas Tehniskā universitāte pārņem studiju programmas studiju virzienos “Ražošana un pārstrāde”, “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība”, “Arhitektūra un būvniecība”, “Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”, “Mākslas”, “Ekonomika”, “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Sociālā labklājība”, “Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības”, “Tulkošana”, “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” un “Tiesību zinātne”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra rīkojuma Nr. 903 “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju” 1. un 2. punktu, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju reorganizē ar 2024. gada 1. jūliju, nododot to Rīgas Stradiņa universitātei un pēc Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizācijas Rīgas Stradiņa universitāte pārņem studiju programmas studiju virzienos “Veselības aprūpe” un “Izglītība, pedagoģija un sports”.
Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumu Nr. 793 „Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi” (turpmāk – noteikumi) 10. punkts nosaka, ka augstskola vai koledža pirms studiju virziena akreditācijas iesnieguma iesniegšanas iesniedz Akadēmiskās informācijas centrā vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautajā kvalitātes nodrošināšanas aģentūrā (turpmāk abi kopā – aģentūra) iesniegumu par studiju virziena novērtēšanu un aģentūras norādītos dokumentus. Savukārt noteikumu 18. punkts nosaka, ka aģentūra sešu mēnešu laikā pēc augstskolu vai koledžu iesnieguma par studiju virziena novērtēšanu saņemšanas nodrošina, ka pēc studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu novērtēšanas ekspertu grupa sagatavo ekspertu grupas kopīgo atzinumu.
Pēc studiju virziena novērtēšanas, lai akreditētu studiju virzienu, augstskola vai koledža iesniedz Akadēmiskās informācijas centrā augstskolas rektora vai koledžas direktora parakstītu studiju virziena akreditācijas iesniegumu, kuram saskaņā ar noteikumu 22. punktu, dokumentus, kas tika iesniegti aģentūrā, kura novērtēja studiju virzienu, ekspertu grupas kopīgo atzinumu un noteikumu 12. punktā minēto augstskolas vai koledžas ar aģentūru noslēgto līgumu par studiju virziena novērtēšanu.
Augstskolu likuma 55.3 panta ceturtajā daļā noteikts, ka lēmumu par studiju virziena akreditāciju pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts augstskolas iesniegums par attiecīgā studiju virziena akreditāciju. Līdz ar to kopsummā studiju virziena akreditācija var ilgt līdz 10 mēnešiem.
Saskaņā ar Valsts Izglītības informācijas sistēmas datiem:
1. no Liepājas Universitātes pārņemto studiju virzienu akreditācijas termiņi ir:
1.1. studiju virziens “Izglītība, pedagoģija un sports” – 31.12.2024.;
1.2. studiju virziens “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas” – 31.12.2024;
1.3. studiju virziens “Sociālā labklājība” – 12.01.2025.
2. no Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pārņemt paredzēto studiju virzienu akreditācijas termiņi ir:
2.1. studiju virziens “Izglītība, pedagoģija un sports” – 31.12.2024.;
2.2. studiju virziens “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas” – 31.12.2024;
2.3. studiju virziens “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība” – 31.12.2024;
2.5. studiju virziens “Sociālā labklājība” – 12.01.2025;
3. no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pārņemt paredzētā studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” akreditācijas termiņš ir 31.12.2024.
Līdz ar to, ir izveidojusies situācija, ka, piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei, pārņemot studiju virzienus, kuriem akreditācijas termiņš ir 2024. gada 31. decembris, nav pietiekami laika, lai kvalitatīvi sagatavotu augstskolas resursus un savlaicīgi nodrošinātu norādīto studiju virzienu akreditāciju saskaņā ar plānoto grafiku. Vienlaikus, virzot pārņemto divu augstskolu studiju virzienu akreditāciju atsevišķi, Rīgas Tehniskās universitātes konsolidācijas plānā iekļautais rezultāts netiek sasniegts efektīvā veidā, tostarp, neefektīvi izmantoti finanšu līdzekļi. Saskaņā ar Rīgas Tehniskajai universitātes sniegtajiem aprēķiniem, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Liepājas Universitātes studiju virzienu atsevišķa akreditācijas un izmaiņu veikšanas, apvienojot programmas Rīgas Tehniskajai universitātes ekosistēmā, izmaksas būtu 127657,00 EUR, bet Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Liepājas Universitātes studiju virzienu kopīgas akreditācijas Rīgas Tehniskajai universitātes ekosistēmā – 61652,00 EUR.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija neveic augstskolu atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam izvērtēšanu, nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 75. panta pirmo daļu, izslēdzot pirmo punktu.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projektā paredzēts izslēgt Augstskolu likuma 75. panta pirmās daļas 1. punktu.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 68 ir izstrādāti primāri starptautisko saistību izpildei. Starptautiskā prakse rāda, ka citas valstis piešķir stipendijas to valstu potenciālajiem studentiem, kuri pārstāv tautsaimniecības attīstības prioritārās nozares, tādējādi virzoties uz “izcilības stipendijām”, kā arī daudzas valstis, īpaši Eiropas Savienībā, ir sagatavojušas piedāvājumu augstas kvalifikācijas speciālistiem, tostarp, to universitāšu absolventiem, darba un dzīves iespējām pēc studijām.
Šobrīd Augstskolu likums paredz, ka pieteicēju loks tiek noteikts no valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvaldību un starpresoru līgumi un likumā noteiktais deleģējums neļauj reaģēt pietiekami operatīvi uz citām Latvijas valstij nozīmīgām politiskām prioritātēm tautsaimniecības attīstībā, ārpolitikā un izglītībā. Izvērtējot esošo situāciju un praksi, ir identificēta nepieciešamība dažādot atbalsta veidus, t.sk., paralēli studiju stipendijām noteikt stipendiju veidus dalībai vasaras skolās un cita veida stipendijas.
Drošības un ārpolitiskie izaicinājumi, kuru rezultātā pēdējo gadu laikā ir bijusi ministriju un valdības interese izmantot šo instrumentu, lai reaģētu uz ģeopolitiskām norisēm, piemēram, politisko krīzi Baltkrievijā, karu Ukrainā u.c. notikumi. Šobrīd Latvija gatavojas kandidēt uz ANO Drošības padomes nepatstāvīgā locekļa vietu, līdz ar to aktualitāti iegūst sadarbība ar Āfrikas valstīm, tostarp, izglītības jomā. Atsaucoties uz Ārlietu ministrijas aicinājumu par sadarbības veicināšanu izglītībā ar Āfrikas valstīm, nepieciešams paplašināt atbalsta pieejamību šī reģiona iedzīvotāju izglītības mobilitātei. Tādējādi, lai straujāk varētu reaģēt uz ģeopolitiskām norisēm, Augstskolu likumā nepieciešams precizēt deleģējumu un noteikt, ka stipendiju veidus, stipendiju piešķiršanas nosacījumus, stipendiju administrēšanas un piešķiršanas kārtību, kā arī stipendiju apmēru nosaka Ministru kabinets.
Esošā finansējuma ietvaros ar piedāvātajiem grozījumiem ir iespējams Latvijas valsts stipendijas ārzemniekiem pielāgot veidā, lai tas atbilstu daudzpusīgajam Latvijas interešu lokam, pārstāvot vairāku jomu intereses, kā arī joprojām pastāvētu kā nozīmīgs mārketinga rīks valsts un augstskolu darbā, piesaistot ārvalstu studentus augstākās izglītības ieguvei Latvijas augstskolās. Pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka, ka pieteicēju loks tiek noteikts no valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvaldību un starpresoru līgumi, bet netiek pievērsta pietiekama uzmanība citām Latvijas valstij nozīmīgām prioritātēm tautsaimniecības attīstībā, ārpolitikā un izglītībā.
Šobrīd Augstskolu likums paredz, ka pieteicēju loks tiek noteikts no valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvaldību un starpresoru līgumi un likumā noteiktais deleģējums neļauj reaģēt pietiekami operatīvi uz citām Latvijas valstij nozīmīgām politiskām prioritātēm tautsaimniecības attīstībā, ārpolitikā un izglītībā. Izvērtējot esošo situāciju un praksi, ir identificēta nepieciešamība dažādot atbalsta veidus, t.sk., paralēli studiju stipendijām noteikt stipendiju veidus dalībai vasaras skolās un cita veida stipendijas.
Drošības un ārpolitiskie izaicinājumi, kuru rezultātā pēdējo gadu laikā ir bijusi ministriju un valdības interese izmantot šo instrumentu, lai reaģētu uz ģeopolitiskām norisēm, piemēram, politisko krīzi Baltkrievijā, karu Ukrainā u.c. notikumi. Šobrīd Latvija gatavojas kandidēt uz ANO Drošības padomes nepatstāvīgā locekļa vietu, līdz ar to aktualitāti iegūst sadarbība ar Āfrikas valstīm, tostarp, izglītības jomā. Atsaucoties uz Ārlietu ministrijas aicinājumu par sadarbības veicināšanu izglītībā ar Āfrikas valstīm, nepieciešams paplašināt atbalsta pieejamību šī reģiona iedzīvotāju izglītības mobilitātei. Tādējādi, lai straujāk varētu reaģēt uz ģeopolitiskām norisēm, Augstskolu likumā nepieciešams precizēt deleģējumu un noteikt, ka stipendiju veidus, stipendiju piešķiršanas nosacījumus, stipendiju administrēšanas un piešķiršanas kārtību, kā arī stipendiju apmēru nosaka Ministru kabinets.
Esošā finansējuma ietvaros ar piedāvātajiem grozījumiem ir iespējams Latvijas valsts stipendijas ārzemniekiem pielāgot veidā, lai tas atbilstu daudzpusīgajam Latvijas interešu lokam, pārstāvot vairāku jomu intereses, kā arī joprojām pastāvētu kā nozīmīgs mārketinga rīks valsts un augstskolu darbā, piesaistot ārvalstu studentus augstākās izglītības ieguvei Latvijas augstskolās. Pašlaik spēkā esošais regulējums nosaka, ka pieteicēju loks tiek noteikts no valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvaldību un starpresoru līgumi, bet netiek pievērsta pietiekama uzmanība citām Latvijas valstij nozīmīgām prioritātēm tautsaimniecības attīstībā, ārpolitikā un izglītībā.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projektā paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka stipendiju veidus, stipendiju piešķiršanas nosacījumus, stipendiju administrēšanas un piešķiršanas kārtību, kā arī stipendiju apmēru ārzemniekiem.
Problēmas apraksts
Ministru kabinetam, izdodot 2023. gada 9. augusta rīkojumu Nr. 482 “Par Liepājas Universitātes reorganizāciju”, 2023. gada 23. maija rīkojumu Nr. 297 “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju” un 2022. gada 13. decembra rīkojuma Nr. 903 “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju” izveidojusies situācija, ka Rīgas Tehniskajai universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei nav pietiekoši laika, lai sagatavotu kvalitatīvi augstskolas resursus pārbaudei un savlaicīgi nodrošinātu studiju virzienu “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas”, “Sociālā labklājība”, “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība”, “Tulkošana”, “Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne” akreditāciju. Turklāt, veicot minēto studiju virzienu akreditāciju norādītajos termiņos, augstskolām būtu apmēram divreiz lielākas izmaksas. Līdz ar to nepieciešams termiņu pagarināt pārņemt paredzētiem studiju virzieniem, kuru akreditācijas termiņš beidzas ne agrāk kā vienu gadu pirms vai ne vēlāk kā vienu gadu pēc augstskolas reorganizācijas, vai jau pārņemtiem studiju virzieniem, kuru akreditācijas termiņš beidzas ne vēlāk kā vienu gadu pēc augstskolas reorganizācijas.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projektā paredzēts Augstskolu likuma pārejas noteikumus papildināt ar punktu, kas noteiks, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju, nododot to citai augstskolai, pārņemt paredzēto studiju virzienu, kuru akreditācijas termiņš beidzas ne agrāk kā vienu gadu pirms vai ne vēlāk kā vienu gadu pēc augstskolas reorganizācijas, vai jau pārņemto studiju virzienu, kuru akreditācijas termiņš beidzas ne vēlāk kā vienu gadu pēc augstskolas reorganizācijas, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena jaunu akreditāciju vai lēmums par atteikumu to akreditēt, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. martam.
No Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pārņemt paredzētie studiju virzieni, kuru akreditācijas termiņš beidzas ne agrāk kā vienu gadu pirms augstskolas reorganizācijas vai ne vēlāk kā vienu gadu pēc augstskolas reorganizācijas ir “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas”, “Sociālā labklājība”, “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība”, “Tulkošana”, “Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”. Savukārt, no Liepājas Universitātes jau pārņemtie studiju virzieni, kuru akreditācijas termiņš beidzas ne vēlāk kā vienu gadu pēc augstskolas reorganizācijas, ir “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas”, “Sociālā labklājība”.
Termiņu līdz 2026. gada 31. martam paredzēts noteikt ņemot vērā to, ka Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizācija notiks sākot ar 2025. gada 1. aprīli. Termiņa pagarinājums neliedz, piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei no Liepājas Universitātes pārņemtos studiju virzienus akreditēt pirms 2026. gada 31. marta.
No Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pārņemt paredzētie studiju virzieni, kuru akreditācijas termiņš beidzas ne agrāk kā vienu gadu pirms augstskolas reorganizācijas vai ne vēlāk kā vienu gadu pēc augstskolas reorganizācijas ir “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas”, “Sociālā labklājība”, “Iekšējā drošība un civilā aizsardzība”, “Tulkošana”, “Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne”. Savukārt, no Liepājas Universitātes jau pārņemtie studiju virzieni, kuru akreditācijas termiņš beidzas ne vēlāk kā vienu gadu pēc augstskolas reorganizācijas, ir “Izglītība, pedagoģija un sports”, “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas”, “Sociālā labklājība”.
Termiņu līdz 2026. gada 31. martam paredzēts noteikt ņemot vērā to, ka Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizācija notiks sākot ar 2025. gada 1. aprīli. Termiņa pagarinājums neliedz, piemēram, Rīgas Tehniskajai universitātei no Liepājas Universitātes pārņemtos studiju virzienus akreditēt pirms 2026. gada 31. marta.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- augstskolas
Ietekmes apraksts
Augstskolām nebūs jāiesniedz informāciju, kas nepieciešama augstskolas akreditācijas procesā, lai izvērtētu tās atbilstību dibinātāja noteiktajam augstskolas tipam, Izglītības un zinātnes ministrijai.
Valsts augstskolām, par kurām pieņemts Ministru kabineta lēmums par valsts augstskolas reorganizāciju, būs pietiekami laika, lai kvalitatīvi sagatavotu augstskolas resursus un savlaicīgi nodrošinātu studiju virzienu akreditāciju saskaņā ar plānoto grafiku, kā arī, pārņemto studiju virzienu akreditāciju nevirzot atsevišķi, konsolidācijas plānā iekļautais rezultāts tiks sasniegts efektīvā veidā, tostarp, efektīvi izmantojot finanšu līdzekļus.
Valsts augstskolām, par kurām pieņemts Ministru kabineta lēmums par valsts augstskolas reorganizāciju, būs pietiekami laika, lai kvalitatīvi sagatavotu augstskolas resursus un savlaicīgi nodrošinātu studiju virzienu akreditāciju saskaņā ar plānoto grafiku, kā arī, pārņemto studiju virzienu akreditāciju nevirzot atsevišķi, konsolidācijas plānā iekļautais rezultāts tiks sasniegts efektīvā veidā, tostarp, efektīvi izmantojot finanšu līdzekļus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Likumprojekta 2. pants tiks īstenots esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros no apakšprogrammā 42.05.00 “Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana” piešķirtā finansējuma 591 593 euro apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 68 “Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem”
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 68 "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem" izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 83.1 pantu un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.1 panta piekto un sesto daļu. Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumu Nr. 68 "Stipendiju piešķiršanas kārtība ārzemniekiem" tiesību normas tiks precizētas saskaņā ar Augstskolu likuma 83.1 pantu, ņemot vērā Latvijas valsts nacionālās (izglītības un ekonomikas jomu) un starptautiskās intereses.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiesību akta projekts neskar visai sabiedrībai svarīgu jautājumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi