Anotācija (ex-ante)

Lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu ministrijai  –  optimizēt izglītības iestādes budžetu un infrastruktūru (ņemot vērā, ka izglītības iestādē sociālā korekcija tiek nodrošināta nelielam skaitam audzēkņu), un Valsts kontroles revīzijas ziņojumos vairākkārtīgi norādīto par nepieciešamību optimizēt līdzekļu izlietojumu un infrastruktūru, ministrija uzsāka sarunas par iespējamajiem risinājumiem rīcībai ar valsts nekustamo īpašumu.
Sarakste ar iesaistītajām institūcijām par valsts nekustamā īpašuma turpmāku apsaimniekošanu risinās jau no 2018.gada. 2018.gadā  ministrija lūdza Naukšēnu novada pašvaldību (turpmāk – Naukšēnu pašvaldība) un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi (turpmāk – pārvalde) sniegt informāciju par iespējamo atļauto rīcību ar valsts nekustamo īpašumu – vai to nepieciešamības gadījumā ir/nav iespējams dalīt, vai pastāv īpaši nosacījumi valsts nekustamā īpašuma sadalei utml. Pārvalde informēja, ka valsts nekustamais īpašums iekļaujas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Naukšēnu muižas apbūve” (valsts aizsardzības Nr.6913) teritorijā un ir tā daļa, kā arī sniedza vispārējus principus saglabājamām vērtībām kompleksos objektos un vērsa uzmanību, ka katras konkrētas ieceres pieļaujamība ir vērtējama atsevišķi. 2020.gadā pārvalde norādīja, ka neatbalsta valsts nekustamā īpašuma sadali, bet nepieciešamības gadījumā ir gatava izskatīt reālās sadales piedāvājumus.
Naukšēnu pašvaldība 2019.gadā norādīja, ka valsts nekustamā īpašuma vai tā daļas pārņemšana Naukšēnu pašvaldības īpašumā vai lietošanā nav paredzēta novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, bet valsts nekustamā īpašuma sadales gadījumā Naukšēnu pašvaldībai būtu interese par muižas parka un mežaparka daļu, kuras teritorijā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis “Naukšēnu Kābele – pilskalns”(valsts aizsardzības Nr.2469), vienlaikus norādot, ka tā nav gatava iesaistīties valsts nekustamā īpašuma reālās sadales nodrošinājumā. 2020.gadā Naukšēnu pašvaldība, izskatot ministrijas lūgumu par  iesaistīšanos jautājuma risināšanā un iespēju pārņemt valsts nekustamo īpašumu vai tā daļu bezatlīdzības lietošanā un pārvaldīšanā,  secināja, ka tāda jautājuma izlemšanā, kas var ietekmēt topošās Valmieras novada pašvaldības (turpmāk - pašvaldība) budžetu un attīstības plānus administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, nepieciešams noskaidrot arī citu iesaistīto pašvaldību viedokli.
Ņemot vērā minēto, ministrija 2020.gada 22.septembrī organizēja klātienes tikšanos valsts nekustamajā īpašumā, kurā piedalījās Zemkopības ministrijas, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”, Naukšēnu pašvaldības, pārvaldes un  izglītības iestādes pārstāvji. Apsekojot īpašumu un izvērtējot visus apstākļus, tikšanās dalībnieki izteica savu viedokli. Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” norādīja, ka neredz iespēju valsts nekustamo īpašumu izmantot publiskās pārvaldes funkcijām un gadījumā, ja valsts nekustamais īpašums vai tā daļa tiks nodota Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, tas tiks atsavināts. Pārvalde un Zemkopības ministrija norādīja, ka labākais risinājums muižas kompleksa vienotībai būtu to nedalīt atsevišķos nekustamajos īpašumos. Naukšēnu pašvaldība norādīja, ka tās interesēs būtu saglabāt valsts nekustamo īpašumu nedalītu. Neskatoties uz klātienes tikšanās laikā pausto, Naukšēnu pašvaldība tomēr 2020.gada 21.oktobrī pieņēma lēmumu līdz administratīvi teritoriālajai reformai nepārņemt valsts nekustamo īpašumu.
Kultūras ministrija norāda, ka, ja pašvaldība ir gatava pārņemt valsts nekustamo īpašumu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta pirmo daļu, piekrītot nosacījumam, ka izglītības iestāde  turpinās izmantot atsevišķas ēkas, Kultūras ministrija un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šo uzskata par piemērotāko risinājumu, jo tas ir gan labvēlīgs pieminekļa saglabāšanai, gan ļauj optimizēt izglītības iestādes budžetu un infrastruktūru. Kultūras ministrija konceptuāli atbalsta attiecīga Ministru kabineta rīkojuma projekta par valsts nekustamā īpašumu nodošanu pašvaldībai sagatavošanu un virzību.

Ņemot vērā, ka administratīvi teritoriālā reforma ir pabeigta un jaunās novadu pašvaldības ir uzsākušas savu darbību,  pašvaldība ir izvērtējusi iespēju un saskaņā ar pašvaldības domes 2021.gada 14.oktobra lēmumu Nr.431 (protokols Nr.13, 36.§) ir apliecinājusi gatavību pārņemt valsts nekustamo īpašumu bez atlīdzības pašvaldības īpašumā, ar nosacījumu, ka izglītības iestāde turpinās izmantot atsevišķas ēkas, kas nepieciešamas izglītības funkciju nodrošināšanai - skolu (būves kadastra apzīmējums 9672 006 0336 001), izņemot būvē esošās četras telpu grupas (telpu grupu kadastra apzīmējumi 9672 006 0336 001 001, 9672 006 0336 001 002, 9672 006 0336 001 003 un 9672 006 0336 001 004),  internātu (būves kadastra apzīmējums 9672 006 0336 003), saimniecības ēku (būves kadastra apzīmējums 9672 006 0336 013), internāta ēku audzēkņiem ar īpašu uzraudzību (būves kadastra apzīmējums 9672 006 0336 023), par to noslēdzot attiecīgu vienošanos.
Izvērtējot visus apstākļus un ņemot vērā jau gadiem ilgušo sarunu gaitu, ministrija norāda, ka šis ir vienīgais ilgtspējīgais risinājums, ko atbalsta visas iesaistītās institūcijas un kas ir labvēlīgs kultūras pieminekļa vienotības saglabāšanai. Vienlaikus ministrija norāda, ka, gadījumā, ja mainās situācija un izglītības iestāde tiktu likvidēta vai pārvietota, īpašuma tiesības uz valsts nekustamā īpašuma daļu, kurā izvietota izglītības iestāde, jau būtu nostiprinātas pašvaldībai, tādējādi mazinot administratīvo slogu un nodrošinot kultūras pieminekļa vienotības saglabāšanu ilgtermiņā.
Izglītības iestāde pašlaik  savu funkciju nodrošināšanai lieto apmēram 15 % no valsts nekustamā īpašuma. Ministrija turpinās vērtēt izglītības iestādes pārcelšanu uz citu nekustamo īpašumu.
Valsts nekustamais īpašums pašvaldībai nepieciešams,  lai nodrošinātu likuma “Par pašvaldībām” (turpmāk – likums)  15.panta pirmās daļas 2. un 5.punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanu – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana veikšana) un rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.).
Pašvaldība pēc valsts nekustamā īpašuma pārņemšanas nodrošinās tā uzturēšanu atbilstoši likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktajam. Vienlaikus pašvaldība nodrošinās  būves - kapličas (būves kadastra apzīmējums 9672 006 0336 020) tiesisko sakārtošanu un iekļaušanu valsts nekustamā īpašuma sastāvā, ņemot vērā, ka būve ir saistīta ar Naukšēnu muižas vēsturiskās apbūves kompleksu.
Rīkojuma projektam pievienoti Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.776 “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība” 5.un 8.punktā uzskaitītie dokumenti. Pašvaldība skaidrojošajā aprakstā par plānoto darbību valsts nekustamajā īpašumā (pievienots kā papildu dokuments) ir norādījusi, ka valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošajā meža teritorijā tiek paredzēti tikai meža teritorijas uzturēšanas, kopšanas un aizsardzības pasākumi, esošo taku uzturēšana, netiek plānota speciālu ceļu/taciņu izveide, kā arī netiek plānota labiekārtojuma elementu un infrastruktūras izveide. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, atsavinātās meža teritorijas kopšanas un aizsardzības pasākumu mērķis, ierīkojot un uzturot šajā teritorijā mežaparku, būs nodrošināt mežaparka teritorijā esošo biotopu un sugu aizsardzību, saglabājot dabiskos augšanas apstākļus un mežaparka teritorijā esošo dabas daudzveidību. Mežaparka teritorijas apmeklētāju plūsmas organizēšanai netiks ierīkotas jaunas takas, tādējādi nepalielinot antropogēno slodzi. Tiks saglabātas un uzturētas dabiski iestaigātas takas, kas nepieciešamības gadījumā tiks atbrīvotas no apauguma un kritušajiem kokiem. Pašvaldība pārņem valsts nekustamo īpašumu nedalītu, meža zemi nav plānots atdalīt atsevišķā zemes vienībā, tādējādi,kā tas jau minēts iepriekš, nodrošinot kultūras pieminekļa vienotību.
Likuma 5.pants nosaka, ka pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi un pašvaldību darbību likuma ietvaros pārrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Saskaņā ar likuma 7.pantu, 15.pantā noteiktās pašvaldību autonomās funkcijas pildāmas kārtībā, kāda paredzēta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Atbilstoši likumam, par to, kādā veidā pašvaldība organizē pašvaldības autonomo funkciju izpildi, ir atbildīga pašvaldība.
Pašvaldībai rīcībā ar valsts nekustamo  īpašumu jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi gadījumā, ja tā plāno veikt saimniecisko darbību. Valsts nekustamais īpašums pamatā tiks izmantots nesaimnieciskai darbībai, taču ja tas tiks izmantots saimniecisku darbību veikšanai  nelielā apmērā, tad tas tiks veikts tikai tiktāl, ciktāl šī saimnieciskā darbība ir nepieciešama un saistīta ar funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanu, un tai būs lokāla ietekme un tā neradīs ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Līdz ar to nav nepieciešams piemērot komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumus. 
Ministrijas Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisijas 2021.gada 26.novembra  sēdē (protokols Nr.18, 4.punkts)  ir pieņemts lēmums par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības pašvaldības īpašumā.