23-TA-2204: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) iniciatīvas, pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 4. panta 18. punktu, 26. panta otro daļu un 52. pantu. Noteikumu projekta izstrādē ir ņemts vērā spēkā esošais tiesiskais regulējums un tajā plānotās izmaiņas attiecībā uz skolu tīkla sakārtošanu, izvērtējot arī Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, sociālo un sadarbības partneru priekšlikumus.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz 2025. gada 27. februārī veiktajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likuma (Latvijas Vēstnesis, 2025, 52. nr, turpmāk – Vispārējās izglītības likuma grozījumi) 31. panta otrajā daļā un 41. panta otrajā daļā, kas pilnvaro Ministru kabinetu izdod Ministru kabineta noteikumos par nosacījumiem un kārtību izglītojamo uzņemšanas organizēšanai un norisei pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, un vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt vai ieviest jaunas normas attiecībā uz izglītojamo uzņemšanu pamatizglītības 7. klasē un brīvajās vietās 8.-9. klasē, vispārējās vidējās izglītības 10. klasē un brīvajās vietās 11.-12. klasē, iekļaujamo izglītojamo skaitu vispārizglītojošā klasē, apvienotās klases organizēšanu, pēcpārbaudījumā iegūtā vērtējuma pielīdzināšanu gada vērtējumam, mācību snieguma vērtējuma apstrīdēšanu un izglītojamo neatskaitīšanu no izglītības iestādes, kā arī salāgot atsevišķas noteikumu normas ar citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1.Vispārējās izglītības likuma grozījumi 31. un 41. pantā nosaka, ka valsts ģimnāzijas uzņem izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes uzņem izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē, ievērojot Ministru kabineta noteiktos nosacījumus un kārtību izglītojamo uzņemšanas organizēšanai un norisei.
2. Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” (turpmāk – noteikumi Nr. 11) 16. punkts nosaka, ka izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē speciālās izglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka apvienotajā klasē ir izglītojamie no ne vairāk kā divām dažādām speciālās izglītības programmām un ne vairāk kā divām klasēm. Izglītojamos, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, apvienotajā klasē neiekļauj. Vienlaikus noteikumu Nr. 11 17. punkts nosaka, ka minētais ierobežojums par izglītojamo iekļaušanu apvienotajā klasē neattiecas uz speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem īstenošanu speciālās izglītības iestādē.
3. Noteikumu Nr. 11 18. punkts nosaka, ka izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņem vispārizglītojošajā klasē (grupā), un izglītības iestāde nodrošina, ka vienā klasē (grupā) tiek integrēti (iekļauti), ieskaitot attiecīgo izglītojamo, kopumā ne vairāk kā četri izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem ne vairāk kā viens izglītojamais ir ar garīgās attīstības traucējumiem vai ne vairāk kā viens izglītojamais ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Minēto izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņem speciālās izglītības programmā vai vispārējās izglītības programmā, izņemot speciālās izglītības programmu, lai īstenotu pedagoģiski medicīniskās komisijas, izglītības un skolu vai klīniskā un veselības psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga atzinumā noteiktās prasības par izglītības programmas apguvē nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
4. Noteikumu Nr. 11 19. punkts nosaka, ka izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē vispārējās pamatizglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka apvienotajā klasē ir izglītojamie no ne vairāk kā divām secīgām klasēm no 1. līdz 6. klasei. Minētais ierobežojums neattiecas uz noteikumu Nr. 11 16. un 17. punktā noteiktajiem gadījumiem.
5. Noteikumu Nr. 11 21. punkts nosaka izglītības programmas apguves gadījumus eksterņa statusā, tostarp izglītības dokumenta par vispārējās pamatizglītības un par vispārējās vidējās izglītības apguvi saņemšanai.
6. Noteikumu Nr. 11 24.1. apakšpunktā noteikts, ka izglītības iestādei ir jāiepazīstas ar lēmumu par izglītības dokumentu atzīšanu izglītības ieguves turpināšanai, ko atbilstoši Noteikumu Nr. 11 4.2. apakšpunktam pievieno iesniegumam par uzņemšanu izglītības programmā.
7. Noteikumu Nr. 11 25. punktā noteikti nosacījumi izglītojamā pārcelšanai nākamajā klasē, tostarp noteikts, ka ir pieļaujama 1.-11.klases izglītojamā pārcelšana nākamajā klasē, ja izglītojamais ir atbrīvots no mācību priekšmetu (kursu) vai sasniedzamo rezultātu apguves.
8. Noteikumu Nr. 11 28. punktā noteikta izglītojamā mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) gadā vai pēcpārbaudījumos apstrīdēšanas kārtība un izglītības iestādes turpmākā rīcība, tostarp apelācijas komisijas izveides nepieciešamība un tajā iekļaujamās personas.
9. Noteikumu Nr. 11 34. punktā noteikts, ka izglītojamā mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā iegūto vērtējumu pielīdzina gada vērtējumam attiecīgajā mācību priekšmetā.
10. Noteikumu Nr. 11 41. punktā noteikti gadījumi izglītojamā neatskaitīšanai no izglītības iestādes uz laiku līdz četriem gadiem.
2. Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” (turpmāk – noteikumi Nr. 11) 16. punkts nosaka, ka izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē speciālās izglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka apvienotajā klasē ir izglītojamie no ne vairāk kā divām dažādām speciālās izglītības programmām un ne vairāk kā divām klasēm. Izglītojamos, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, apvienotajā klasē neiekļauj. Vienlaikus noteikumu Nr. 11 17. punkts nosaka, ka minētais ierobežojums par izglītojamo iekļaušanu apvienotajā klasē neattiecas uz speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem īstenošanu speciālās izglītības iestādē.
3. Noteikumu Nr. 11 18. punkts nosaka, ka izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņem vispārizglītojošajā klasē (grupā), un izglītības iestāde nodrošina, ka vienā klasē (grupā) tiek integrēti (iekļauti), ieskaitot attiecīgo izglītojamo, kopumā ne vairāk kā četri izglītojamie ar speciālām vajadzībām, no kuriem ne vairāk kā viens izglītojamais ir ar garīgās attīstības traucējumiem vai ne vairāk kā viens izglītojamais ir ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Minēto izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņem speciālās izglītības programmā vai vispārējās izglītības programmā, izņemot speciālās izglītības programmu, lai īstenotu pedagoģiski medicīniskās komisijas, izglītības un skolu vai klīniskā un veselības psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga atzinumā noteiktās prasības par izglītības programmas apguvē nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
4. Noteikumu Nr. 11 19. punkts nosaka, ka izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē vispārējās pamatizglītības programmas apguvei, nodrošinot, ka apvienotajā klasē ir izglītojamie no ne vairāk kā divām secīgām klasēm no 1. līdz 6. klasei. Minētais ierobežojums neattiecas uz noteikumu Nr. 11 16. un 17. punktā noteiktajiem gadījumiem.
5. Noteikumu Nr. 11 21. punkts nosaka izglītības programmas apguves gadījumus eksterņa statusā, tostarp izglītības dokumenta par vispārējās pamatizglītības un par vispārējās vidējās izglītības apguvi saņemšanai.
6. Noteikumu Nr. 11 24.1. apakšpunktā noteikts, ka izglītības iestādei ir jāiepazīstas ar lēmumu par izglītības dokumentu atzīšanu izglītības ieguves turpināšanai, ko atbilstoši Noteikumu Nr. 11 4.2. apakšpunktam pievieno iesniegumam par uzņemšanu izglītības programmā.
7. Noteikumu Nr. 11 25. punktā noteikti nosacījumi izglītojamā pārcelšanai nākamajā klasē, tostarp noteikts, ka ir pieļaujama 1.-11.klases izglītojamā pārcelšana nākamajā klasē, ja izglītojamais ir atbrīvots no mācību priekšmetu (kursu) vai sasniedzamo rezultātu apguves.
8. Noteikumu Nr. 11 28. punktā noteikta izglītojamā mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) gadā vai pēcpārbaudījumos apstrīdēšanas kārtība un izglītības iestādes turpmākā rīcība, tostarp apelācijas komisijas izveides nepieciešamība un tajā iekļaujamās personas.
9. Noteikumu Nr. 11 34. punktā noteikts, ka izglītojamā mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā iegūto vērtējumu pielīdzina gada vērtējumam attiecīgajā mācību priekšmetā.
10. Noteikumu Nr. 11 41. punktā noteikti gadījumi izglītojamā neatskaitīšanai no izglītības iestādes uz laiku līdz četriem gadiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Vispārējās izglītības likuma grozījumu pārejas noteikumu 56. – 60. punkts noteica kārtību, kādā valsts ģimnāzijas uzņem izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes uzņem izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē tikai attiecībā uz 2025./2026.mācību gadu. Savukārt Vispārējās izglītības likuma grozījumu pārejas noteikumu 61. un 62. punkts nosaka, ka grozījumus likuma 31. panta otrajā daļā un 41. panta otrajā daļā piemēro izglītojamo uzņemšanai, sākot no 2026./2027. mācību gada un Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. augustam izdod šā likuma 31. panta otrajā daļā un 41. panta otrajā daļā minētos noteikumus izglītojamo uzņemšanas organizēšanai un norisei.
Izglītības likuma 17. panta pirmā daļa nosaka katras pašvaldības pienākumu nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību. Vienlaikus Vispārējās izglītības likuma 39. panta otrā daļa nosaka, ka uzņemšana vidējās pakāpes izglītības programmās notiek konkursa kārtībā.
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – pamatizglītības standarts) 27.1 punkts un 17.1 punkts paredz pārejas posmu minimālajam slieksnim, lai tiktu iegūts vērtējums valsts pārbaudes darbā (2024./2025.m/g. – 10%, 2025./2026. m/g. -15%, no 2026./2027. m.g. – 20%).
Izglītības likuma 17. panta pirmā daļa nosaka katras pašvaldības pienākumu nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību. Vienlaikus Vispārējās izglītības likuma 39. panta otrā daļa nosaka, ka uzņemšana vidējās pakāpes izglītības programmās notiek konkursa kārtībā.
Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – pamatizglītības standarts) 27.1 punkts un 17.1 punkts paredz pārejas posmu minimālajam slieksnim, lai tiktu iegūts vērtējums valsts pārbaudes darbā (2024./2025.m/g. – 10%, 2025./2026. m/g. -15%, no 2026./2027. m.g. – 20%).
Risinājuma apraksts
1. Lai nodrošinātu ar Vispārējās izglītības likuma grozījumiem noteiktā pilnvarojuma izpildi, kā arī ņemot vērā, ka sākot ar 2026./2027. mācību gadu un turpmāk nepieciešams noteikt tiesisku regulējumu kārtībai kādā valsts ģimnāzijas uzņem izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes uzņem izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē, noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu Nr. 11 izdošanas pamatu, kā arī papildināt Noteikumus Nr. 11 ar jauniem – 7.1, 7.2, 7.3, 7.4, 7.5 un 7.6 punktiem, nosakot kārtību izglītojamo uzņemšanas organizēšanai un norisei, kā arī pienākumu ņemt vērā izglītības pieejamības nodrošināšanu, ja izglītības iestāde ir vienīgā vispārējās vidējās izglītības iestāde pašvaldībā.
Ņemot vērā, ka pamatizglītības standartā 2025./2026. mācību gadā un turpmākajiem gadiem ir noteikts atšķirīgs minimālais slieksnis, lai tiktu iegūts vērtējums valsts pārbaudes darbā, izglītības iestādēm, un lai veicinātu vienotu tiesiskā regulējuma piemērošanu, vienlaikus respektējot Izglītības likuma 28.pantā noteikto izglītības iestāžu autonomiju, īstenojot jaunajā Noteikumu Nr. 11 7.6 punktā noteikto, izglītības iestādēm aizstājot vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā, ieteicams zemāko pietiekamo gada vērtējumu (četras balles) pielīdzināt valsts pamatizglītības standartā noteiktajam procentu slieksnim, kas nepieciešams, lai iegūtu vērtējumu centralizētājā eksāmenā.
Ņemot vērā, ka pamatizglītības standartā 2025./2026. mācību gadā un turpmākajiem gadiem ir noteikts atšķirīgs minimālais slieksnis, lai tiktu iegūts vērtējums valsts pārbaudes darbā, izglītības iestādēm, un lai veicinātu vienotu tiesiskā regulējuma piemērošanu, vienlaikus respektējot Izglītības likuma 28.pantā noteikto izglītības iestāžu autonomiju, īstenojot jaunajā Noteikumu Nr. 11 7.6 punktā noteikto, izglītības iestādēm aizstājot vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā, ieteicams zemāko pietiekamo gada vērtējumu (četras balles) pielīdzināt valsts pamatizglītības standartā noteiktajam procentu slieksnim, kas nepieciešams, lai iegūtu vērtējumu centralizētājā eksāmenā.
Problēmas apraksts
2. No noteikumu Nr. 11 16. un 17. punktā noteiktā regulējuma izriet, ka speciālās pamatizglītības programmas izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var iekļaut vienīgi speciālās izglītības iestādes speciālās klases apvienotajā klasē. Ministrijā vairākkārt ir saņemti izglītības iestāžu un pašvaldību priekšlikumi atļaut speciālās pamatizglītības programmas izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem iekļaut arī vispārējās izglītības iestādes speciālās klases apvienotajā klasē, jo, pirmkārt, vispārējās izglītības iestādēs ir mazs šāds izglītojamo skaits, un, otrkārt, tas ļaus daudz lietderīgāk izlietot vispārējās izglītības iestādes rīcībā esošos finanšu līdzekļus un pedagoģisko resursu.
Risinājuma apraksts
2.Ņemot vērā, ka arī vispārējām izglītības iestādēm speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem jānodrošina Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” noteiktie nepieciešamie atbalsta pasākumi, noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 11 17. punktā noteikto regulējumu, atļaujot arī vispārējās izglītības iestādēm iekļaut minēto speciālās pamatizglītības programmu izglītojamos speciālās klases apvienotajā klasē.
Problēmas apraksts
3.No noteikumu Nr. 11 18.punktā noteiktā regulējuma izriet, ka vispārizglītojošajā klasē (grupā) var tikt integrēti (iekļauti) kopumā ne vairāk kā četri izglītojamie ar speciālām vajadzībām – pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju vai izglītības iestādes atbalsta speciālistu (izglītības vai klīniskā psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga) atzinumu. Praksē konstatētās situācijas liecina, ka visbiežāk izglītojamiem ir noteikts šaurs specifisks traucējums vai atbalsts nepieciešams tikai vienā jomā, vai īslaicīgi, tādējādi šiem izglītojamiem nav nepieciešams apgūt kādu no speciālās izglītības programmām.
Risinājuma apraksts
3. Lai izglītības iestādes un to dibinātāji varētu nodrošināt arvien pieaugošam izglītojamo skaitam ar speciālām vajadzībām izglītības ieguvi vecāku izvēlētajā (visbiežāk arī izglītojamā dzīvesvietai tuvākajā) izglītības iestādē, noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 11 18. punktā noteikto regulējumu, nosakot, ka vispārizglītojošajā klasē (grupā) maksimāli integrējamais (iekļaujamais) izglītojamo skaits ir attiecināms vienīgi uz izglītojamiem pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktās speciālās izglītības programmas apguvei. Vienlaikus, ņemot vērā izglītības programmu īstenošanas specifiku ieslodzījumu vietās, regulējumu paredzēts neattiecināt uz tām izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas ieslodzījuma vietās.
Problēmas apraksts
4. Noteikumu Nr. 11 19. punktā noteiktais nosacījums apvienotās klases izveidošanai, kas būtībā nosaka apvienotās klases izveidi no ne vairāk kā divām secīgām klasēm no 1. līdz 6. klases izglītojamiem, ir aktualizējams atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdē pieņemtajā informatīvajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai” (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b99cad00-260e-4139-8757-376634d98862) ietvertajai pieejai, kas paredz apvienoto klašu organizēšanu vienīgi klasēs, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot alternatīvās pedagoģijas metodes. Vienlaikus praksē nosacījums par ne vairāk kā divu secīgu klašu apvienošanu apgrūtina to izglītības iestāžu darbību, kurās tā balstās uz Montesori pedagoģijas pieejā balstītām alternatīvās pedagoģijas metodēm, kas paredz apvienot trīs klases attiecīgajā izglītības posmā. Ministrijā ir saņemti arī Latvijas Republikas Tiesībsarga, Liepājas Universitātes, Latvijas Montesori asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Rīgas Montessori sākumskolas un citu Latvijas skolu, kuras īsteno Montesori pedagoģijā balstītu mācību procesu, viedokļi par tiesiskā regulējuma pilnveides nepieciešamību Montesori pedagoģiskās metodes izmantošanai vispārējās pamatizglītības programmas īstenošanā.
Risinājuma apraksts
4. Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 11 19. punktā noteiktos nosacījumus apvienoto klašu izveidošanai, nosakot, ka turpmāk apvienotās klases vispārējās pamatizglītības programmas apguvei var veidot izglītības iestādes, kurās mācību process visās klasēs tiek organizēts, izmantojot tikai alternatīvās pedagoģijas metodes, kas izglītības procesa organizēšanā paredz klašu apvienošanu, nodrošinot ne vairāk kā trīs pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klašu) apvienošanu. Tādējādi tiks novērsta pastāvošā pretruna ar vēsturiski izveidojušos un starptautiski atzīto praksi Montesori pedagoģijas īstenošanā, ļaujot Montesori izglītības iestādēs īstenot trīs klašu apvienošanu un pilnvērtīgi nodrošināt alternatīvās pedagoģijas pieeju, veicinot izglītojamo sadarbības un pašvadītas mācīšanās prasmju apguvi un attīstību, ievērojot katra izglītojamā individuālās spējas un vajadzības.
Papildus vēršama uzmanība, ka apvienoto klašu izveidošanā ir jāņem vērā arī Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – valsts pamatizglītības standarts) pamatizglītības programmu paraugos noteiktais, proti, ka izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu izglītojamos atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu. Tāpat kā iepriekš, precizētie nosacījumi apvienoto klašu izveidošanai nebūs attiecināmi uz speciālo izglītības iestāžu un vispārējo izglītības iestāžu speciālajām klasēm.
Ņemot vērā izglītības programmu īstenošanas specifiku ieslodzījumu vietās, noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 11 19. punktā noteiktos nosacījumus apvienoto klašu izveidošanai, tai skaitā nosakot, ka izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē vispārējās izglītības programmas apguvei izglītības iestādēs, kuras šīs programmas īsteno ieslodzījuma vietās, nodrošinot, ka apvienotajā klasē iekļauj 1 – 6. klases, 7 – 9. klases vai 10 – 12. klases izglītojamos.
Vienlaikus, lai izglītības iestādēm būtu pietiekams laiks apzināt situāciju un turpmāk veicamo rīcību ar jau izveidotajām apvienotajām klasēm, noteikumu projektā noteikts samērīgs pārejas periods noteikumu Nr. 11 19. punktā noteikto nosacījumu apvienoto klašu izveidošanai stāšanās spēkā, proti, tie stāsies spēkā no 2026. gada 1. septembra.
Papildus vēršama uzmanība, ka apvienoto klašu izveidošanā ir jāņem vērā arī Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – valsts pamatizglītības standarts) pamatizglītības programmu paraugos noteiktais, proti, ka izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu izglītojamos atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu. Tāpat kā iepriekš, precizētie nosacījumi apvienoto klašu izveidošanai nebūs attiecināmi uz speciālo izglītības iestāžu un vispārējo izglītības iestāžu speciālajām klasēm.
Ņemot vērā izglītības programmu īstenošanas specifiku ieslodzījumu vietās, noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 11 19. punktā noteiktos nosacījumus apvienoto klašu izveidošanai, tai skaitā nosakot, ka izglītojamo var iekļaut apvienotajā klasē vispārējās izglītības programmas apguvei izglītības iestādēs, kuras šīs programmas īsteno ieslodzījuma vietās, nodrošinot, ka apvienotajā klasē iekļauj 1 – 6. klases, 7 – 9. klases vai 10 – 12. klases izglītojamos.
Vienlaikus, lai izglītības iestādēm būtu pietiekams laiks apzināt situāciju un turpmāk veicamo rīcību ar jau izveidotajām apvienotajām klasēm, noteikumu projektā noteikts samērīgs pārejas periods noteikumu Nr. 11 19. punktā noteikto nosacījumu apvienoto klašu izveidošanai stāšanās spēkā, proti, tie stāsies spēkā no 2026. gada 1. septembra.
Problēmas apraksts
5. No noteikumu Nr. 11 21. punktā noteiktā regulējuma izriet, ka izglītības iestādes vadītājs eksterņa statusā nevar uzņemt pilngadīgu personu tikai valsts pārbaudes darbu kārtošanai, tādēļ ka šī persona ir ieguvusi pietiekamus vērtējumus mācību priekšmetos, taču nav ieguvusi (jo iepriekš nav kārtojusi) vai arī ir ieguvusi nepietiekamus (jo, piemēram, latviešu valodas optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajā eksāmena kopvērtējumā 2023./2024.mācību gadā ieguvusi tikai 10%) vērtējumus valsts pārbaudes darbos. Līdz ar to minētā persona būtībā nevar iegūt izglītības dokumentu par vispārējās pamatizglītības vai par vispārējās vidējās izglītības apguvi, jo nav izpildījusi valsts pamatizglītības standartā vai Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – valsts vispārējās vidējās izglītības standarts) noteikto nosacījumu par valsts pārbaudes darba kopvērtējumā minimāli iegūstamo darba kopvērtējuma procentu un tādēļ, piemēram, atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 48.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam regulējumam par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, jo nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem. Vienlaikus no Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” noteiktā regulējuma izriet, ka centralizētos eksāmenus augstskolā kārto personas pēc vidējās izglītības iegūšanas, lai uzlabotu iepriekš kārtotajā centralizētajā eksāmenā iegūto vērtējumu vai kārtotu centralizēto eksāmenu, lai, piemēram, varētu pretendēt uz uzņemšanu augstākās izglītības ieguvei.
Risinājuma apraksts
5.Lai nodrošinātu iespēju pilngadīgām personām saņemt izglītības dokumentu par vispārējās pamatizglītības un par vispārējās vidējās izglītības apguvi, iegūstot tikai vērtējumus valsts pārbaudes darbos, noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 11 21. punktu, paredzot iespēju eksterņa statusā uzņemt pilngadīgu personu nepieciešamo valsts pārbaudes darbu kārtošanai.
Problēmas apraksts
6. Noteikumu Nr. 11 24. punkts cita starpā nosaka izglītības iestādes rīcību gadījumos, kad izglītojamais, kurš ir atgriezies vai pārcēlies no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes un kurš iepriekš ir ieguvis izglītību Latvijā, ir pieteikts uzņemšanai izglītības programmā. Vienlaikus noteikumu Nr. 11 4.2. un 24.1. apakšpunktā noteikts, iesniegumam par uzņemšanu pievienojama kopija lēmumam par izglītības dokumenta atzīšanu izglītības turpināšanai un ka izglītības iestādei ir jāiepazīstas ar šo lēmumu.
Noteikumu Nr. 11 24. punkts neregulē gadījumu, kad uzņemšanai izglītības programmā ir pieteikts Latvijas valstspiederīgs izglītojamais, kurš pārcēlies no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, bet iepriekš nav ieguvis izglītību Latvijā.
2022. gada 14. jūlijā tika pieņemti grozījumi Izglītības likuma 11.1 pantā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 144. nr), kura sestā daļas 1. punkts nosaka, ka lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izsniegto izziņu par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments, izglītības uzsākšanai vai turpināšanai vidējās izglītības pakāpē – pieņem izglītības iestāde, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas uzsākt vai turpināt mācības Latvijā.
Tādējādi noteikumu Nr. 11 4.2. un 24.1. apakšpunktā noteiktais, ka iesniegumam par uzņemšanu pievienojama kopija lēmumam un ka izglītības iestādei ir jāiepazīstas ar lēmumu par izglītības dokumentu atzīšanu izglītības ieguves turpināšanai, neatbilst Izglītības likuma 11.1 panta sestās daļas 1. punktā noteiktajam.
Noteikumu Nr. 11 24. punkts neregulē gadījumu, kad uzņemšanai izglītības programmā ir pieteikts Latvijas valstspiederīgs izglītojamais, kurš pārcēlies no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, bet iepriekš nav ieguvis izglītību Latvijā.
2022. gada 14. jūlijā tika pieņemti grozījumi Izglītības likuma 11.1 pantā (Latvijas Vēstnesis, 2022, 144. nr), kura sestā daļas 1. punkts nosaka, ka lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izsniegto izziņu par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments, izglītības uzsākšanai vai turpināšanai vidējās izglītības pakāpē – pieņem izglītības iestāde, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas uzsākt vai turpināt mācības Latvijā.
Tādējādi noteikumu Nr. 11 4.2. un 24.1. apakšpunktā noteiktais, ka iesniegumam par uzņemšanu pievienojama kopija lēmumam un ka izglītības iestādei ir jāiepazīstas ar lēmumu par izglītības dokumentu atzīšanu izglītības ieguves turpināšanai, neatbilst Izglītības likuma 11.1 panta sestās daļas 1. punktā noteiktajam.
Risinājuma apraksts
6. Lai novērstu regulējuma trūkumu precizēta Noteikumu Nr. 11 24. punkta redakcija, nosakot rīcību gadījumos, kad uzņemšanai izglītības programmā ir pieteikts Latvijas valstspiederīgs izglītojamais, kurš pārcēlies no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, bet iepriekš nav ieguvis izglītību Latvijā.
Lai nodrošinātu atbilstību Izglītības likuma 11.1 panta sestās daļas 1. punktam, grozāms Noteikumu Nr. 11 4.2. un 24.1.1. apakšpunkts, nosakot, ka iesniegumam par uzņemšanu pievienojama Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņas kopiju par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms attiecīgajā ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai dokuments, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, izglītības uzsākšanai vai turpināšanai vidējās izglītības pakāpē un izglītības iestāde iepazīstas ar šo Akadēmiskās informācijas centra atzinumu.
Lai nodrošinātu atbilstību Izglītības likuma 11.1 panta sestās daļas 1. punktam, grozāms Noteikumu Nr. 11 4.2. un 24.1.1. apakšpunkts, nosakot, ka iesniegumam par uzņemšanu pievienojama Akadēmiskās informācijas centra izsniegtu izziņas kopiju par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms attiecīgajā ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments vai dokuments, kas apliecina daļēju izglītības ieguvi, izglītības uzsākšanai vai turpināšanai vidējās izglītības pakāpē un izglītības iestāde iepazīstas ar šo Akadēmiskās informācijas centra atzinumu.
Problēmas apraksts
7. Noteikumu Nr. 11 25.1., 25.2., 25.3., 32.1. un 32.2. apakšpunktā noteiktais izņēmums par 1.-11. klases izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē, ja izglītojamais ir atbrīvots no mācību priekšmetu (kursu) vai sasniedzamo rezultātu apguves, ir nekorekts, jo no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Minētais izņēmums un attiecīgi formulējums noteikumu Nr. 11 attiecīgajos apakšpunktos noteikts saistībā ar vēsturiski izglītības iestādēs izveidojušos praksi, saņemot ārstniecības personu izglītojamiem izsniegtās izziņas par atbrīvojumu no piedalīšanās, galvenokārt, mācību priekšmeta “Sports” (šobrīd – mācību priekšmets (kurss) “Sports un veselība”) stundās. Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumu Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.21. apakšpunkts nosaka, ka izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības nodrošināšanai jānodrošina izglītojamā fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem, ja tādi ir saņemti. Papildus jāpiebilst, ka arī iepriekš, kad bija spēkā Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumi Nr. 277 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”, izglītības iestādei bija jāorganizē izglītojamo sadale veselības grupās sporta stundām un nodarbībām, ja tika saņemts ģimenes ārsta vai speciālista ieteikums. Līdz ar to atbilstoši valsts pamatizglītības standartā noteiktajam izglītības iestādei jāizstrādā izglītojamam individuālais izglītības programmas apguves plāns, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, ja izglītojamais ilgstoši slimojis vai viņam ir citas mācīšanās vajadzības.
Papildus vēršama uzmanība, ka jau Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 274 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” izstrādes gaitā izglītības iestādes un pašvaldības tika informētas, ka, sākot ar 2023./2024. mācību gadu, ikvienam izglītojamam jāiegūst vērtējums visos attiecīgajā pamatizglītības vai vispārējās izglītības programmā paredzētājos mācību priekšmetos (kursos).
Papildus vēršama uzmanība, ka jau Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 274 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” izstrādes gaitā izglītības iestādes un pašvaldības tika informētas, ka, sākot ar 2023./2024. mācību gadu, ikvienam izglītojamam jāiegūst vērtējums visos attiecīgajā pamatizglītības vai vispārējās izglītības programmā paredzētājos mācību priekšmetos (kursos).
Risinājuma apraksts
7. Lai nodrošinātu noteikumu Nr. 11 25.1., 25.2., 25.3., 32.1. un 32.2. apakšpunktā ietvertā regulējuma atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai attiecībā uz izglītojamā atbrīvošanu no izglītības programmā ietvertā obligātā satura apguves, noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu Nr. 11 25. un 32. punkta redakcijas, svītrojot tajos ietvertos izņēmumus, proti, vārdus “izņemot mācību priekšmetus (kursus) vai sasniedzamos rezultātus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots”. Balstoties uz Ministru kabineta 2020. gada 1. septembra noteikumu nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" 16. un 17. punktu, ir secināms, ka summatīvā vērtēšana veicama mācīšanās posma, piemēram, temata, mācību gada, kursa, izglītības pakāpes, noslēgumā. Lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz izglītojamo pārcelšanu nākamajā klasē, jāievēro vienoti principi attiecībā uz gada un kursa vērtējumu izlikšanu. Ja kurss ilgst vairāk par vienu mācību gadu, katrā mācību gadā, kurā kurss nenoslēdzas, izliekams vērtējums gadā. Tajā mācību gadā, kurā kurss noslēdzas, izliekams tikai kursa vērtējums. Piemēram, kursam ilgstot divus mācību gadus 10. un 11. klasē, 10. klasē izliekams gada vērtējums, bet 11. klasē tikai kursa vērtējums.
Problēmas apraksts
8. Lai gan noteikumu Nr. 11 28. punktā noteiktas vecāku, pilngadīga izglītojamā vai atbildīgās amatpersonas tiesības apstrīdēt izglītojamā iegūto mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) gadā vai pēcpārbaudījumos, tās neparedz tiesības apstrīdēt izglītojamā iegūto mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā, neraugoties uz to, ka saskaņā ar valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto atsevišķu mācību priekšmetu kursu apguve var noslēgties 10. vai 11. klasē, tostarp arī, piemēram, 1. semestrī.
Vienlaikus noteikumu Nr. 11 28.1. apakšpunktā noteiktais, ka apelācijas komisijas sastāvā tiek iekļauts tas pats pedagogs, kurš noteicis sākotnējo vērtējumu, ir nepamatots, jo pedagogam, kurš noteicis sākotnējo vērtējumu, nebūtu jāpiedalās sava lēmuma atkārtotā izvērtēšanā, bet tikai jāsniedz viedoklis par sākotnējā vērtējuma pamatotību. Gadījumos, ja izglītības iestādē ir tikai viens attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogs, apelācijas komisijas izveidē būtu nepieciešams iesaistīt arī izglītības iestādes dibinātāju, kurš apelācijas komisijā var iekļaut citu (citus) savā padotībā esošās izglītības iestādes attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogu (pedagogus).
Vienlaikus noteikumu Nr. 11 28.1. apakšpunktā noteiktais, ka apelācijas komisijas sastāvā tiek iekļauts tas pats pedagogs, kurš noteicis sākotnējo vērtējumu, ir nepamatots, jo pedagogam, kurš noteicis sākotnējo vērtējumu, nebūtu jāpiedalās sava lēmuma atkārtotā izvērtēšanā, bet tikai jāsniedz viedoklis par sākotnējā vērtējuma pamatotību. Gadījumos, ja izglītības iestādē ir tikai viens attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogs, apelācijas komisijas izveidē būtu nepieciešams iesaistīt arī izglītības iestādes dibinātāju, kurš apelācijas komisijā var iekļaut citu (citus) savā padotībā esošās izglītības iestādes attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogu (pedagogus).
Risinājuma apraksts
8. Lai nodrošinātu vecāku, pilngadīga izglītojamā vai atbildīgās amatpersonas tiesības apstrīdēt arī izglītojamā mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā, noteikumu projektā noteikts papildināt noteikumu Nr. 11 28. punktā ietverto regulējumu ar vārdiem “mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā”. Vienlaikus, lai nodrošinātu apelācijas komisijas darbības un lēmuma pieņemšanas objektivitāti, precizēts noteikumu Nr. 11 28.1. apakšpunkts, kā arī noteikumu Nr. 11 28.2. apakšpunktā noteikts risinājums gadījumam, ja izglītības iestādē ir tikai viens attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogs.
Problēmas apraksts
9. Noteikumu Nr. 11 34. punktā noteiktā kārtība attiecībā uz gadījumiem, kad izglītojamais pēcpārbaudījumos saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks nekā attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtais gada vērtējums, vai vērtējums pēcpārbaudījumā nav saņemts vispār, izglītības iestādēs praksē dažkārt tiek izprasta atšķirīgi, gadā piemērojot augstāko no abiem iegūtajiem vērtējumiem vai pēcpārbaudījumā iegūto vai neiegūto vērtējumu pielīdzinot gada vērtējumam. Lai novērstu minēto tiesību normas interpretāciju, kas var radīt būtisku 1.-8. klases izglītojamā tiesību uz izglītības ieguvi aizskārumu, tādēļ ka, interpretējot to kopsakarā ar noteikumu Nr. 11 25.1. un 25.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām izglītojamā pārcelšanai nākamajā klasē, proti, ja izglītojamais kaut vienā mācību priekšmetā nav saņēmis vērtējumu vai vairāk nekā vienā mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā ir saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm, izglītojamais nevar tikt pārcelts nākamajā klasē un izglītības iestādes vadītājam ir jāpieņem lēmums par izglītojamā atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē (izņemot noteikumu Nr. 11 36. punktā noteikto gadījumu, ja izglītojamais jau vienu reizi bija atstāts uz otru gadu tajā pašā klasē), kā arī lai tiktu ņemti vērā izglītības iestāžu izteiktie priekšlikumi par bērna labāko interešu ievērošanu attiecībā uz gada vērtējuma noteikšanu, nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 11 34. punktu.
Risinājuma apraksts
9. Lai nodrošinātu bērna labāko interešu ievērošanu, kā arī vienotu izpratni un regulējuma piemērošanu, noteikumu projektā paredzēts precizēt noteikumu Nr. 11 34. punktu, nosakot, ka, ja pēcpārbaudījumā iegūtais vērtējums ir zemāks nekā attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtais gada vērtējums, vai vērtējums nav iegūts, tad piemērojams gada (augstākais) vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā. Normatīvais regulējums paredz obligātu papildu mācību pasākumu apmeklēšanu un pēcpārbaudījuma kārtošanu. Līdz ar to bērna labākajās interesēs ir bērna, vecāku un izglītības iestādes sadarbība, nodrošinot papildu mācību pasākumu apmeklēšanu un pēcpārbaudījuma kārtošanu, lai uzlabotu mācību sasniegumus. Atbistoši vērtējuma obligātuma principam, nav pieļaujama situācija, kad vērtējums vispār netiek iegūts (ne gadā, ne pēcpārbaudījumā). Lai izglītojamo pārceltu nākamajā klasē, visos mācību priekšmetos ir jāiegūst vērtējums.
Problēmas apraksts
10. Saskaņā ar noteikumu Nr. 11 41. punktā noteikto regulējumu no izglītības iestādes ir pieļaujams neatskaitīt tikai tādu izglītojamo, kurš devies līdzi vecākam, kas nosūtīts pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs vai dienē profesionālajā dienestā un nosūtīts pildīt dienestu vai piedalīties karjeras kursos ārvalstīs, bet neattiecas uz personām, kas var sniegt stratēģisku ieguldījumu Latvijas zinātnē.
Trešā cikla jeb doktorantūras studijas ir augstākās izglītības pakāpe, kuras pamatmērķis ir jaunu zinātnisku atziņu radīšana, pētniecības kapacitātes stiprināšana un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana. Atšķirībā no citām studiju pakāpēm doktorantūra nav tikai izglītības process šaurā nozīmē, bet gan tiešs ieguldījums valsts zinātniskajā, tehnoloģiskajā un sociāli ekonomiskajā attīstībā. Doktorants vienlaikus ir gan students, gan pētnieks, kas veic sabiedrībai nozīmīgu zinātnisku darbu, nodrošinot zināšanu pārnesi un inovāciju radīšanu.
Ņemot vērā doktorantūras studiju stratēģisko nozīmīgumu, to īpašo raksturu un saikni ar zinātnisko darbību, šīs studijas ārvalstīs būtu pamatoti kvalificējamas kā izņēmums normatīvajos ierobežojumos. Šāda pieeja nodrošinātu pētniecības procesa nepārtrauktību, augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu Latvijas konkurētspēju starptautiskā mērogā.
Ņemot vērā praksē vairākkārtīgi konstatētās situācijas, ka izglītības iestādei ir pienākums atskaitīt augsti motivētu izglītojamo, kas ir izturējis atlases konkursu un apmaiņas programmas (piemēram, ASV vēstniecības Latvijā un “American Councils for International Education” īstenotās FLEX apmaiņas programmas vai arī “Erasmus+” programmas) ietvaros vienu mācību gadu plāno vai uzsācis mācības ārvalstīs, nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 11 41. punktu ar attiecīgu izņēmumu. Minētais ir īpaši aktuāls izglītojamam, kas mācības izglītības iestādē ir uzsācis, izturot atlases konkursu, un tādējādi, atgriežoties no mācībām ārvalstīs, varēs turpināt izglītības ieguvi tajā pašā izglītības iestādē, atkārtoti nepiedaloties atlases konkursā.
Vispārējās izglītības likuma 31. panta otro daļā, 41. pantā un Noteikumu projekta 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. un 1.7. apakšpunktos ietvertais regulējums nosaka, ka valsts izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē valsts ģimnāzijā, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes uzņem konkursa kārtībā.
Savukārt Noteikumu Nr. 11 41. punkts nosaka, ka, ja izglītojamais devies līdzi vecākam, kas nosūtīts pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs vai dienē profesionālajā dienestā un nosūtīts pildīt dienestu vai piedalīties karjeras kursos ārvalstīs, izglītojamo neatskaita no izglītības iestādes uz laiku līdz četriem gadiem.
Automātiska neatskaitīšana no izglītības iestādes un izglītības apguves nodrošināšana bez konkursa izturēšanas ir pretrunā ar normatīvo regulējumu attiecībā uz uzņemšanu 7-12. klasē. Vienlaikus tas rada izglītojamam nepamatotas priekšrocības attiecībā pret tiem izglītojamiem, kas tiek uzņemti 7-12. klasē konkursa kārtībā.
Trešā cikla jeb doktorantūras studijas ir augstākās izglītības pakāpe, kuras pamatmērķis ir jaunu zinātnisku atziņu radīšana, pētniecības kapacitātes stiprināšana un augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana. Atšķirībā no citām studiju pakāpēm doktorantūra nav tikai izglītības process šaurā nozīmē, bet gan tiešs ieguldījums valsts zinātniskajā, tehnoloģiskajā un sociāli ekonomiskajā attīstībā. Doktorants vienlaikus ir gan students, gan pētnieks, kas veic sabiedrībai nozīmīgu zinātnisku darbu, nodrošinot zināšanu pārnesi un inovāciju radīšanu.
Ņemot vērā doktorantūras studiju stratēģisko nozīmīgumu, to īpašo raksturu un saikni ar zinātnisko darbību, šīs studijas ārvalstīs būtu pamatoti kvalificējamas kā izņēmums normatīvajos ierobežojumos. Šāda pieeja nodrošinātu pētniecības procesa nepārtrauktību, augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu Latvijas konkurētspēju starptautiskā mērogā.
Ņemot vērā praksē vairākkārtīgi konstatētās situācijas, ka izglītības iestādei ir pienākums atskaitīt augsti motivētu izglītojamo, kas ir izturējis atlases konkursu un apmaiņas programmas (piemēram, ASV vēstniecības Latvijā un “American Councils for International Education” īstenotās FLEX apmaiņas programmas vai arī “Erasmus+” programmas) ietvaros vienu mācību gadu plāno vai uzsācis mācības ārvalstīs, nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 11 41. punktu ar attiecīgu izņēmumu. Minētais ir īpaši aktuāls izglītojamam, kas mācības izglītības iestādē ir uzsācis, izturot atlases konkursu, un tādējādi, atgriežoties no mācībām ārvalstīs, varēs turpināt izglītības ieguvi tajā pašā izglītības iestādē, atkārtoti nepiedaloties atlases konkursā.
Vispārējās izglītības likuma 31. panta otro daļā, 41. pantā un Noteikumu projekta 1.3., 1.4., 1.5., 1.6. un 1.7. apakšpunktos ietvertais regulējums nosaka, ka valsts izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē valsts ģimnāzijā, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes uzņem konkursa kārtībā.
Savukārt Noteikumu Nr. 11 41. punkts nosaka, ka, ja izglītojamais devies līdzi vecākam, kas nosūtīts pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs vai dienē profesionālajā dienestā un nosūtīts pildīt dienestu vai piedalīties karjeras kursos ārvalstīs, izglītojamo neatskaita no izglītības iestādes uz laiku līdz četriem gadiem.
Automātiska neatskaitīšana no izglītības iestādes un izglītības apguves nodrošināšana bez konkursa izturēšanas ir pretrunā ar normatīvo regulējumu attiecībā uz uzņemšanu 7-12. klasē. Vienlaikus tas rada izglītojamam nepamatotas priekšrocības attiecībā pret tiem izglītojamiem, kas tiek uzņemti 7-12. klasē konkursa kārtībā.
Risinājuma apraksts
10. Lai no izglītības iestādes nebūtu jāatskaita izglītojamais, kurš devies līdzi vecākam, kas ārvalstīs uzsācis trešā cikla augstākās izglītības studijas vai kurš apmaiņas programmas ietvaros vienu mācību gadu plāno vai uzsācis mācības ārvalstīs, noteikumu projektā paredzēts papildināt noteikumu Nr. 11 41. punktu ar attiecīgiem izņēmumiem.
Lai salāgotu Noteikumu Nr. 11 41. punktā ietverto regulējumu ar Vispārējās izglītības likuma 31. panta otro daļu, 41. pantu un Noteikumu projektā ietverto regulējumu attiecībā uz izglītojamo uzņemšanu pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē valsts ģimnāzijā, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes uzņem izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē, Noteikumi Nr.11 papildināti ar jaunu 41.1 punktu, nosakot, ka Noteikumu 41. punktā noteiktais gadījums neattiecas uz izglītojamā pāreju no pamatizglītības uz vidējās izglītības pakāpi.
Lai salāgotu Noteikumu Nr. 11 41. punktā ietverto regulējumu ar Vispārējās izglītības likuma 31. panta otro daļu, 41. pantu un Noteikumu projektā ietverto regulējumu attiecībā uz izglītojamo uzņemšanu pamatizglītības otrā posma izglītības programmas 7. klasē un brīvajās vietās 8. un 9. klasē valsts ģimnāzijā, kā arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes uzņem izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē un brīvajās vietās 11. un 12. klasē, Noteikumi Nr.11 papildināti ar jaunu 41.1 punktu, nosakot, ka Noteikumu 41. punktā noteiktais gadījums neattiecas uz izglītojamā pāreju no pamatizglītības uz vidējās izglītības pakāpi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvos risinājumus ar citiem līdzekļiem nav iespējams panākt.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekta izstrādē piedalījās ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Valsts izglītības satura centra pārstāvji. Noteikumu projekta izstrādes gaitā ir ņemti vērā pašvaldību un izglītības iestāžu, citu sadarbības un sociālo partneru viedokļi, Latvijas Republikas Tiesībsarga un Latvijas Ārstu biedrības, Montessori sākumskolas, citu Montesori skolu pārstāvju, Montesori asociācijas izteiktie priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tā kā noteikumu projektā paredzēts precizēt noteikumu Nr. 11 28. punkta redakciju attiecībā uz mācību priekšmeta (kursa) pedagogu, kurš sniedzis apstrīdēto vērtējumu, nosakot, ka šāds pedagogs netiek iekļauts apelācijas komisijā, bet tikai sniedz tai savu viedokli par sākotnējo vērtējumu, noteikumu projektā noteikts, ka, ja izglītības iestādē ir tikai viens attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogs, tad apelācijas komisiju izveido un rīkojumu par apelācijas komisiju izdod izglītības iestādes dibinātājs.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā ietverti nosacījumi attiecībā uz mācību procesa nodrošināšanu izglītojamiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu un tiek iekļauti vispārējās izglītības iestādēs.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā ietvertais regulējums nodrošinās bērnu labāko interešu ievērošanu, jo, piemēram:
1) bērniem, kuri pēcpārbaudījumā būs saņēmuši vērtējumus, kas ir zemāki nekā attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtie gada vērtējumi, vai vērtējumi pēcpārbaudījumā nebūs saņemti, tiks ņemti vērā attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtie gada (augstākie) vērtējumi;
2) bērnus, kuri apmaiņas programmas ietvaros vienu mācību gadu plāno vai būs uzsākuši mācības ārvalstīs, neatskaitīs no izglītības iestādes, kas nodrošinās viņiem iespēju, atgriežoties no mācībām ārvalstīs, turpināt izglītības ieguvi tajā pašā izglītības iestādē.
1) bērniem, kuri pēcpārbaudījumā būs saņēmuši vērtējumus, kas ir zemāki nekā attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtie gada vērtējumi, vai vērtējumi pēcpārbaudījumā nebūs saņemti, tiks ņemti vērā attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtie gada (augstākie) vērtējumi;
2) bērnus, kuri apmaiņas programmas ietvaros vienu mācību gadu plāno vai būs uzsākuši mācības ārvalstīs, neatskaitīs no izglītības iestādes, kas nodrošinās viņiem iespēju, atgriežoties no mācībām ārvalstīs, turpināt izglītības ieguvi tajā pašā izglītības iestādē.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi