26-TA-2217: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Spēkā esošais Krimināllikuma (turpmāk – KL) regulējums nepilngadīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības joprojām pēc būtības balstās uz krimināltiesisko instrumentu piemērošanu un ne vienmēr nodrošina pietiekami elastīgu un nepilngadīgā interesēm atbilstošu valsts reakciju uz noziedzīgo nodarījumu. Krimināltiesiskais regulējums neparedz pietiekami efektīvus mehānismus, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdara noziedzīgu nodarījumu, jau agrīnās kriminālprocesa stadijās prioritāri tiek izvērtēta iespēja piemērot nepilngadīgajam atbilstošākus, mazāk ierobežojošākus līdzekļus. Praksē nepietiekami tiek izmantotas iespējas agrīnās kriminālprocesa stadijās piemērot alternatīvus risinājums, tostarp izbeigt kriminālprocesu pret nepilngadīgo un piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tādējādi nepamatoti iesaistot nepilngadīgo ilgstošā kriminālprocesā un tiesvedībā.
Starptautiskajos tiesību aktos, politikas dokumentos un pētījumos ir uzvērta savlaicīgas, individualizētas un uz sociālo integrāciju vērstas pieejas nozīme nepilngadīgo kriminālatbildības jomā, kā arī nepieciešamība pēc iespējas mazināt nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā. Ņemot vērā minēto, likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, lai nodrošinātu nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošāku valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem.
Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, lai sagatavotu izmaiņas pastāvošajā tiesiskajā regulējumā, pēc iespējas mazinot bērnu pakļaušanu krimināltiesību sistēmai un novirzot tos uz audzinošajiem piespiedu līdzekļiem un atbalsta pasākumiem. Darba grupā tika atbalstīti grozījumi KL un Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL), kas paredz ieviest speciālu regulējumu, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Vienlaikus Likumprojekts ir skatāms kopsakarā ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kurā nostiprināts procesuālais regulējums nepilngadīgo nosacītai atbrīvošanai no kriminālatbildības, vienlaikus piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kā arī ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"", kurā precizēti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes mehānismi un nostiprināta prokurora loma šo līdzekļu piemērošanā.
Papildus iepriekš minētajiem grozījumiem Likumprojektā iekļauti arī Tieslietu ministrijas pastāvīgajā KL darba grupā izstrādātie, kā arī kompetento institūciju un nozares ekspertu ierosinātie KL grozījumi.
Vienlaikus Likumprojektā iekļauti grozījumi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Direktīvu (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (turpmāk – Direktīva 2024/1385), kā arī grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2026/1021 par korupcijas apkarošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2003/568/TI un Konvenciju par cīņu pret korupciju, (turpmāk – Direktīva 2026/1021) prasību pārņemšanai.
Starptautiskajos tiesību aktos, politikas dokumentos un pētījumos ir uzvērta savlaicīgas, individualizētas un uz sociālo integrāciju vērstas pieejas nozīme nepilngadīgo kriminālatbildības jomā, kā arī nepieciešamība pēc iespējas mazināt nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā. Ņemot vērā minēto, likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, lai nodrošinātu nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošāku valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem.
Likumprojekts ir izstrādāts Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā, lai sagatavotu izmaiņas pastāvošajā tiesiskajā regulējumā, pēc iespējas mazinot bērnu pakļaušanu krimināltiesību sistēmai un novirzot tos uz audzinošajiem piespiedu līdzekļiem un atbalsta pasākumiem. Darba grupā tika atbalstīti grozījumi KL un Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL), kas paredz ieviest speciālu regulējumu, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Vienlaikus Likumprojekts ir skatāms kopsakarā ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kurā nostiprināts procesuālais regulējums nepilngadīgo nosacītai atbrīvošanai no kriminālatbildības, vienlaikus piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kā arī ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"", kurā precizēti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes mehānismi un nostiprināta prokurora loma šo līdzekļu piemērošanā.
Papildus iepriekš minētajiem grozījumiem Likumprojektā iekļauti arī Tieslietu ministrijas pastāvīgajā KL darba grupā izstrādātie, kā arī kompetento institūciju un nozares ekspertu ierosinātie KL grozījumi.
Vienlaikus Likumprojektā iekļauti grozījumi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 14. maija Direktīvu (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (turpmāk – Direktīva 2024/1385), kā arī grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2026/1021 par korupcijas apkarošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2003/568/TI un Konvenciju par cīņu pret korupciju, (turpmāk – Direktīva 2026/1021) prasību pārņemšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, individualizētu un nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā un nodrošinot pieeju, kas balstīta uz nepilngadīgā uzvedības korekciju, sociālo integrāciju un atkārtotu likumpārkāpumu novēršanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Visām darbībām attiecībā uz bērnu neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai pašvaldību institūcijas, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās un juridiskās personas, kā arī tiesas un citas tiesībaizsardzības iestādes, prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta 1. punkts nosaka, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Vienlaikus Konvencijas 40. pants paredz, ka dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam, kurš tiek turēts aizdomās, ir apsūdzēts vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz tādu izturēšanos, kas atbilst bērna pašcieņai un savas vērtības apziņai, nostiprina viņā cieņu pret cilvēktiesībām un citu personu pamatbrīvībām un kurā tiek ņemts vērā bērna vecums un nepieciešamība sekmēt viņa reintegrāciju un panākt, lai viņš kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.
Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentāra Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā (turpmāk – Komentārs) 2. punkts paredz, ka bērni pēc savas fiziskās un psiholoģiskās attīstības atšķiras no pieaugušajiem. Šīs atšķirības pamato nepieciešamību atzīt mazāku vainu un izveidot atsevišķu sistēmu ar atšķirīgu, individualizētu pieeju. Ir pierādījies, ka, nonākot saskarē ar krimināltiesību sistēmu, bērniem tiek nodarīts kaitējums, kas ierobežo viņu izredzes kļūt par atbildīgiem pieaugušajiem. Komentāra 6. punkta c) apakšpunktā norādīts, ka viens no šī vispārējā komentāra mērķiem ir veicināt galvenās stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt īpaši kaitīgo ietekmi, kādu rada saskare ar krimināltiesību sistēmu, ņemot vērā padziļinātās zināšanas par bērnu attīstību. No Komentāra 13. un 15. punkta izriet, ka attiecībā uz bērniem ir jāveicina pasākumi, kas neprasa tiesvedības uzsākšanu, un ka pārvirzīšana nozīmē lietas pārvirzīšanu no formālas krimināltiesību sistēmas uz programmām vai pasākumiem, kas ļauj izvairīties no stigmatizācijas un dod labākus rezultātus bērna attīstībai. Turklāt saskaņā ar Komentāra 16. punktu darbā ar bērniem būtu jādod priekšroka pārvirzīšanas pasākumiem. Dalībvalstīm pastāvīgi jāpaplašina to pārkāpumu loks, attiecībā uz kuriem iespējams īstenot pārvirzīšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz smagiem pārkāpumiem. Pārvirzīšanas iespējām jābūt pieejamām pēc iespējas ātrāk pēc saskares ar sistēmu un dažādos posmos procesa laikā.[1]
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (turpmāk – FRA) 2022. gada pētījumā uzsvērts, ka bērnu pārvirzīšanas mehānismi ir viens no efektīvākajiem instrumentiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā,[2] mērķu sasniegšanai, jo tie sekmē bērna tiesību efektīvu īstenošanu kriminālprocesā un veicina bērna interesēm atbilstošu, samērīgu un audzinošu tiesvedību.[3] FRA pētījumi apliecina, ka kriminālprocesa uzsākšana vai dalība kriminālprocesā nepilngadīgai personai pati par sevi var radīt būtiskas negatīvas sekas, tostarp emocionālu stresu, nesapratni par procesu, bailes no institūcijām un atsvešināšanos no tiesību sistēmas.[4] FRA veiktās intervijas ar bērniem norāda, ka bērni kriminālprocesu bieži uztver kā sodīšanas mehānismu, nevis kā procesu, kura mērķis ir palīdzēt izprast savas rīcības sekas vai nodrošināt aizsardzību.[5] Pētījumi arī liecina, ka pat gadījumos, kad formāli tiek piemērotas procesuālās garantijas, tās praksē ne vienmēr spēj kompensēt paša kriminālprocesa negatīvo ietekmi uz bērna emocionālo labsajūtu un attīstību, ja process nav pielāgots bērna vecumam, briedumam un vajadzībām.[6]
Minētais ir akcentēts arī Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada 5. novembra rekomendācijas CM/Rec(2008)11 (turpmāk – Rekomendācija) 23.1. un 23.2. punktā, kuri nosaka, ka visos posmos, kad tiek lemts par nepilngadīgajiem piemērojamajiem sodiem un ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī to izpildes posmos jābūt pieejamam plašam pasākumu klāstam, kas pielāgots nepilngadīgo dažādiem attīstības posmiem, un ka prioritāte piešķirama tādiem līdzekļiem un pasākumiem, kuriem ir audzinoša un uz uzvedības korekciju vērsta pieeja.[7]
Tāpat Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda jeb UNICEF informatīvajā ziņojumā "Diversion of Children in Conflict with the Law from Formal Judicial Proceedings in Europe and Central Asia" (turpmāk – Ziņojums) norādīts, ka nepilngadīgo pārvirzīšana no formālas tiesvedības var mazināt stigmatizāciju un veicināt bērna reintegrāciju sabiedrībā. Turklāt Ziņojumā uzsvērts, ka bērna vajadzībām pielāgoti pārvirzīšanas pasākumi, īpaši, ja tie tiek piemēroti agrīni, var mazināt atkārtota likumpārkāpuma un stigmatizācijas risku.[8]
Bērna tiesību un interešu kontekstā būtiski ir pieminēt 2022. gada 1. janvārī spēkā stājušos grozījumus KL (turpmāk – Grozījumi), ar kuriem tika aizsākta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma.[9] Grozījumi ietvēra izmaiņas KL VII nodaļā "Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības", nosakot, ka attiecībā uz nepilngadīgajiem ir jāņem vērā īpaši nosacījumi, piemērojot tiem kriminālatbildību un sodus. Turklāt ar Grozījumiem KL 64. pants tika papildināts ar trešo daļu, kurā tika noteikts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primāra ir viņa resocializācija.
Taču norādāms, ka, lai gan KL regulējums nepilngadīgo kriminālatbildības jomā ir vērsts uz nepilngadīgā resocializāciju un paredz speciālu regulējumu attiecībā uz piemērojamajiem sodiem, tostarp atšķirīgu sodu piemērošanas, izpildes un aizstāšanas kārtību, tas kopumā joprojām balstās uz krimināltiesisko instrumentu piemērošanu un nenodrošina konkrētu tiesisko mehānismu, kas garantētu, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdara noziedzīgu nodarījumu, primāri tiek ievērotas nepilngadīgā (bērna) labākās intereses. Turklāt šobrīd KL regulējums neparedz pietiekami efektīvus mehānismus, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdara noziedzīgu nodarījumu, jau agrīnās kriminālprocesa stadijās (pirmstiesas kriminālprocesā) prioritāri tiek izvērtēta iespēja piemērot nepilngadīgajam atbilstošākus, mazāk ierobežojošākus risinājumus.
Līdz ar to Likumprojekts izstrādāts, turpinot aizsākto nepilngadīgo kriminālatbildības reformu, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu, individualizētu un uz nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
No statistikas datiem izriet, ka nepilngadīgo noziedzība veido nozīmīgu daļu no kopējās noziedzības. Proti, 2025. gadā reģistrēti 881 nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi, lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības tika pieņemts 306 nepilngadīgajām personām, savukārt krimināllietās notiesāti 129 nepilngadīgie. Norādāms, ka atšķirība starp reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitu, pieņemtajiem lēmumiem par saukšanu pie kriminālatbildības un notiesāto nepilngadīgo skaitu pati par sevi neapliecina sistemātisku nepilngadīgo pārvirzīšanu uz alternatīviem, nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošiem risinājumiem, tostarp audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Šī atšķirība var būt saistīta ar to, ka kriminālprocess konkrētajā atskaites periodā nav pabeigts vai ir izbeigts uz reabilitējoša vai nereabilitējoša pamata.
Vienlaikus 2025. gadā atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un sabiedriskās bīstamības pakāpei 15 no nepilngadīgo izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem bija kriminālpārkāpumi, kas salīdzinot ar 2024. gadu, ir par 3 vairāk, 649 mazāk smagi noziegumi, kas salīdzinot ar 2024. gadu, ir par 202 vairāk, 156 smagi noziegumi, kas ir par 18 mazāk, un 59 – sevišķi smagi noziegumi, kas ir par 3 vairāk nekā 2024. gadā. [10] Būtisks ir arī recidīva risks, proti, 2025. gadā Valsts policijas īstenotajā individuālās prevencijas uzskaitē atradās 678 nepilngadīgie, no kuriem 26 % prevencijas uzskaites laikā izdarīja noziedzīgu nodarījumu.
Minētā statistika liecina, ka ievērojama daļa nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc to rakstura un sabiedrības bīstamības pakāpes ir tādi, kuru gadījumā iespējams piemērot mazāk ierobežojošus līdzekļus, tostarp audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Proti, mazāk smagu noziegumu pārsvars norāda uz nepieciešamību pēc elastīgākas un uz uzvedības korekciju vērstas pieejas, kas ļautu savlaicīgāk piemērot nepilngadīgā interesēm atbilstošus pasākumus un mazinātu atkārtotas noziedzības risku. Vienlaikus smagu un sevišķu smagu noziegumu izdarīšanai no nepilngadīgā puses nevajadzētu kalpot par šķērsli, kādēļ nepilngadīgo nav iespējams savlaicīgi novirzīt uz tā interesēm atbilstošāku līdzekļu piemērošanu.
Saistībā ar bērna labāko interešu ievērošanu un pārvirzīšanu no kriminālprocesa, piemērojot mazāk ierobežojošus līdzekļus, tostarp audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, norādāms, ka Valsts policija 2025. gadā tiesai nosūtījusi 20 izbeigtus kriminālprocesus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, kas liecina par ierobežotu šā mehānisma izmantošanu praksē. Vienlaikus saskaņā ar tiesu statistikas datiem 2025. gadā tiesā izskatītas 45 lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem. Salīdzinājumam norādāms, ka 2025. gadā lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības tika pieņemts 306 nepilngadīgām personām.
Papildus no statistikas datiem izriet, ka 2024. gadā nepilngadīgo notiesāto skaits sasniedza 122 personas, savukārt 2025. gadā – 129 personu, taču, neskatoties uz likumā paredzēto iespēju soda vietā piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus atbilstoši likumam "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem", šis mehānisms tiek izmantots ļoti ierobežoti. Statistikas dati liecina, ka ik gadu tikai aptuveni 3 nepilngadīgajām personām tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, atbrīvojot tās no soda, kas veido nebūtisku īpatsvaru no kopējā notiesāto nepilngadīgo skaita. Turklāt 2025. gadā Valsts probācijas dienests saņēma izpildei 26 lēmumus, ar kuriem bērniem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana, taču nevienā gadījumā minētais līdzeklis netika piemērots saskaņā ar KL 66. panta nosacījumiem.
Norādāms, ka spēkā esošais regulējums jau šobrīd paredz mehānismus, kas piemērojami gan pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, gan tiesvedībā, kuru ietvaros nepilngadīgie tiek novirzīti no kriminālprocesa, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Pirmkārt, ja nepilngadīga persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, kriminālprocess ir izbeidzams atbilstoši KPL 377. panta 2. punktam un saskaņā ar KPL 392.1 panta septīto daļu procesa virzītājs var lemt par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai. Savukārt, ja persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, kriminālprocess tiek uzsākts. Kriminālprocesu pret nepilngadīgu personu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai iespējams izbeigt uz nereabilitējoša pamata, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu saskaņā ar KPL 379. panta otro daļu, KPL 380. pantu un KPL 392.1 panta septīto daļu. Izbeidzot kriminālprocesu, materiālus saskaņā ar KPL 379. panta otro daļu un KPL 411. panta 8. punktu nosūta tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.
Savukārt gadījumos, kad kriminālprocess netiek izbeigts pirmstiesas stadijā un tiek virzīts līdz tiesai, nepilngadīgā pārvirzīšana uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu iespējama tiesvedības stadijā. Proti, atbilstoši KL 66. panta pirmajai daļai, ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašos apstākļus un par nepilngadīgā personību iegūtās ziņas, tiesa var atbrīvot nepilngadīgo no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Tādējādi tiesa saskaņā ar KL 59. panta otro daļu un KL 66. pantu var atbrīvot nepilngadīgu personu no soda uz nereabilitējoša pamata, sastādot notiesājošu spriedumu atbilstoši KPL 380., 522. pantam un KPL 528. panta pirmās daļas 4. punktam, un noteikt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Vienlaikus secināms, ka spēkā esošais regulējums, kaut gan formāli paredz mehānismus nepilngadīgo pārvirzīšanai uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, izbeidzot kriminālprocesu un nododot materiālus tiesai, un tiesvedības stadijā, atbrīvojot nepilngadīgo no soda, tomēr šo mehānismu piemērošana ir atkarīga no individuāla procesa virzītāja viedokļa konkrētajā lietā, un regulējums neparedz pienākumu agrīnā kriminālprocesa stadijā prioritāri izvērtēt nepilngadīgā pārvirzīšana uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.
Būtiski ir akcentēt, ka administratīvo pārkāpumu jomā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi bērniem praksē tiek piemēroti plašāk. Proti, 2025. gadā valstī kopumā uzsākti 7168 administratīvā pārkāpuma procesi par nepilngadīgo izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, tostarp 4273 procesi uzsākti pret nepilngadīgām personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Vienlaikus pašvaldību administratīvās komisijas pieņēma 5434 lēmumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Turklāt atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 6. pants otrajai daļai administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro tikai tad, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. Tādējādi administratīvās atbildības jomā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana bērniem ir ne tikai faktiski plaši izmantota, bet arī normatīvi nostiprināta kā primārs mehānisms, savukārt, krimināltiesiskā regulējuma ietvaros šāds mehānisms šobrīd nav nostiprināts kā primārs, nepilngadīgā interesēm atbilstošs risinājums.
Pētījumos konstatēts, ka nepilngadīgo iesaistīšana krimināltieskajā sistēmā pati par sevi nenodrošina noziedzības mazināšanas efektu, bet papildus var radīt arī negatīvas sekas, tostarp augstāku atkārtotu likumpārkumu izdarīšanas risku.[11] Minētais liecina, ka formāla uz krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu vērsta valsts reakcija nepilngadīgo kriminālatbildības jomā ne vienmēr nodrošina vēlamo preventīvo rezultātu un var radīt pretēju efektu attiecībā uz turpmāku likumpārkāpumu novēršanu. Turklāt nepilngadīgo pārvirzīšanas programmas, salīdzinot ar tradicionālo krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu, var nodrošināt zemāku recidīva līmeni[12], tādējādi norādot uz alternatīvu līdzekļu piemērošanas potenciālu nepilngadīgo kriminālatbildības jomā un to, ka uz nepilngadīgā labākajām interesēm vērstas pieejas var kalpot kā efektīvs papildinājums tradicionālajai krimināltiesiskajai sistēmai. Vienlaikus pētījumu rezultāti liek secināt, ka pārvirzīšanas pasākumu efektivitāte nav vienveidīga un var atšķirties atkarībā no piemērotā pasākuma veida, tās īstenošanas kvalitātes un konkrētā piemērošanas konteksta.[13] Tas liecina par nepieciešamību izvērtēt ne tikai pārvirzīšanas piemērošanas īstenošanas faktu, bet arī konkrēto līdzekļu un pasākumu saturu un to atbilstību nepilngadīgā labākajām interesēm.
Papildus norādāms, ka Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (turpmāk – Lanzarotes konvencija) 30. panta pirmā daļa paredz, ka ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka izmeklēšanas un kriminālprocesa gaitā tiktu ņemtas vērā bērna intereses un ievērotas viņa tiesības. Turklāt Lanzarotes konvencijas paskaidrojošajā ziņojuma 116. paragrāfā ir noteikts, ka gadījumos, kad nepilngadīgie izplata pornogrāfisku materiālu savā starpā, pastāv piemērotākas metodes nekā kriminālvajāšana un ka kriminālvajāšanai šādos gadījumos jābūt kā galējam līdzeklim. Savukārt Lanzarotes komitejas 2019. gada atzinuma par bērnu radītiem, kopīgotiem un saņemtiem seksuāla rakstura attēliem un video 2. un 7. punktā uzsvērts, ka bērni par rīcību, kas saistīta ar bērnu pornogrāfiju kriminālvajāšanai pakļaujami tikai izņēmuma kārtā, prioritāti dodot izglītojošiem un terapeitiskiem un citiem bērnam piemērotiem pasākumiem, bet bērni, kuru materiāls tiek ekspluatēts, primāri ir novirzāmi uz cietušo atbalstu, nevis kriminālvajāšanu.
Lai gan minētās atziņas ir izteiktas konkrētu noziedzīgu nodarījumu kontekstā, tās atspoguļo plašāku pieeju, saskaņā ar kuru nepilngadīgo kriminālatbildības jomā krimināltiesisko līdzekļu piemērošana nav uzskatāma par primāro risinājumu, bet priekšroka ir dodama bērna labākajām interesēm atbilstošiem, mazāk kaitējošiem un uz uzvedības korekciju vērstiem risinājumiem. Tieši šādu pieeju vispārīgā veidā ir paredzēts nostiprināt arī ar Likumprojektu, kas paredz speciālu nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības regulējumu attiecībā uz nepilngadīgajiem, kura ietvaros tiem tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Turklāt attiecīgie grozījumi nav izstrādāti kā risinājums tikai attiecībā uz atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet ir vērsti uz nepilngadīgo kriminālatbildības regulējuma pilnveidi kopumā, jo attiecībā uz nepilngadīgām personām ir nepieciešama maksimāli elastīga pieeja.
[1] Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā. Pieejams:https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRC%2fC%2fGC%2f24&Lang=en
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 132, 21.05.2016., 1.-20. lpp., īpaši 4., 6., 18. un 20. apsvērums un 3., 4. un 5. pants.
[3] European Union Agency for Fundamental Rights (FRA) (2022). Children as suspects or accused persons in criminal proceedings – Procedural safeguards. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2022/children-criminal-proceedings.
[4] Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Child‑friendly justice – Perspectives and experiences of professionals on children’s participation in civil and criminal judicial proceedings in 10 EU Member States, 2015. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2015/child-friendly-justice-perspectives-and-experiences-professionals-childrens
[5] European Union Agency for Fundamental Rights (FRA) (2017). Child‑friendly justice: Perspectives and experiences of children involved in judicial proceedings. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams: https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2017-child-friendly-justice-children-s-perspective_en.pdf
[6] Turpat.
[7] Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada 5. novembra rekomendācija CM/Rec(2008)11. Pieejama: https://search.coe.int/cm#{%22CoEIdentifier%22:[%2209000016805d2716%22],%22sort%22:[%22CoEValidationDate%20Descending%22]}
[8] Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda informatīvais ziņojums "Diversion of Children in Conflict with the Law from Formal Judicial Proceedings in Europe and Central Asia". Pieejams: https://www.unicef.org/eca/media/27691/file/Five%20Advocacy%20Briefs%20on%20Child%20Justice%20&%20Ch
[9] Grozījumi Krimināllikumā. Pieņemti 17.12.2020. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/319860-grozijumi-kriminallikuma
[10] Pārskats par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2025. gadā. Pieejams: https://www.iem.gov.lv/lv/media/14282/download?attachment
[11] Formal System Processing of Juveniles: Effects on Delinquency: https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.4073/csr.2010.1
[12] THE EFFECT OF YOUTH DIVERSION PROGRAMS ON RECIDIVISM. A Meta-Analytic Review. Pieejams: https://www.antoniocasella.eu/restorative/Wilson_2013.pdf
[13] Evaluating Antecedents t aluating Antecedents to Treatment Success in Juv eatment Success in Juveniles with eniles with Sexually Problematic Behavior. Pieejams: https://digitalcommons.pcom.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1548&context=psychology_dissertations
Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3. panta 1. punkts nosaka, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm. Vienlaikus Konvencijas 40. pants paredz, ka dalībvalstis atzīst, ka ikvienam bērnam, kurš tiek turēts aizdomās, ir apsūdzēts vai atzīts par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības uz tādu izturēšanos, kas atbilst bērna pašcieņai un savas vērtības apziņai, nostiprina viņā cieņu pret cilvēktiesībām un citu personu pamatbrīvībām un kurā tiek ņemts vērā bērna vecums un nepieciešamība sekmēt viņa reintegrāciju un panākt, lai viņš kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli.
Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējā komentāra Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā (turpmāk – Komentārs) 2. punkts paredz, ka bērni pēc savas fiziskās un psiholoģiskās attīstības atšķiras no pieaugušajiem. Šīs atšķirības pamato nepieciešamību atzīt mazāku vainu un izveidot atsevišķu sistēmu ar atšķirīgu, individualizētu pieeju. Ir pierādījies, ka, nonākot saskarē ar krimināltiesību sistēmu, bērniem tiek nodarīts kaitējums, kas ierobežo viņu izredzes kļūt par atbildīgiem pieaugušajiem. Komentāra 6. punkta c) apakšpunktā norādīts, ka viens no šī vispārējā komentāra mērķiem ir veicināt galvenās stratēģijas, kuru mērķis ir samazināt īpaši kaitīgo ietekmi, kādu rada saskare ar krimināltiesību sistēmu, ņemot vērā padziļinātās zināšanas par bērnu attīstību. No Komentāra 13. un 15. punkta izriet, ka attiecībā uz bērniem ir jāveicina pasākumi, kas neprasa tiesvedības uzsākšanu, un ka pārvirzīšana nozīmē lietas pārvirzīšanu no formālas krimināltiesību sistēmas uz programmām vai pasākumiem, kas ļauj izvairīties no stigmatizācijas un dod labākus rezultātus bērna attīstībai. Turklāt saskaņā ar Komentāra 16. punktu darbā ar bērniem būtu jādod priekšroka pārvirzīšanas pasākumiem. Dalībvalstīm pastāvīgi jāpaplašina to pārkāpumu loks, attiecībā uz kuriem iespējams īstenot pārvirzīšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz smagiem pārkāpumiem. Pārvirzīšanas iespējām jābūt pieejamām pēc iespējas ātrāk pēc saskares ar sistēmu un dažādos posmos procesa laikā.[1]
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (turpmāk – FRA) 2022. gada pētījumā uzsvērts, ka bērnu pārvirzīšanas mehānismi ir viens no efektīvākajiem instrumentiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā,[2] mērķu sasniegšanai, jo tie sekmē bērna tiesību efektīvu īstenošanu kriminālprocesā un veicina bērna interesēm atbilstošu, samērīgu un audzinošu tiesvedību.[3] FRA pētījumi apliecina, ka kriminālprocesa uzsākšana vai dalība kriminālprocesā nepilngadīgai personai pati par sevi var radīt būtiskas negatīvas sekas, tostarp emocionālu stresu, nesapratni par procesu, bailes no institūcijām un atsvešināšanos no tiesību sistēmas.[4] FRA veiktās intervijas ar bērniem norāda, ka bērni kriminālprocesu bieži uztver kā sodīšanas mehānismu, nevis kā procesu, kura mērķis ir palīdzēt izprast savas rīcības sekas vai nodrošināt aizsardzību.[5] Pētījumi arī liecina, ka pat gadījumos, kad formāli tiek piemērotas procesuālās garantijas, tās praksē ne vienmēr spēj kompensēt paša kriminālprocesa negatīvo ietekmi uz bērna emocionālo labsajūtu un attīstību, ja process nav pielāgots bērna vecumam, briedumam un vajadzībām.[6]
Minētais ir akcentēts arī Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada 5. novembra rekomendācijas CM/Rec(2008)11 (turpmāk – Rekomendācija) 23.1. un 23.2. punktā, kuri nosaka, ka visos posmos, kad tiek lemts par nepilngadīgajiem piemērojamajiem sodiem un ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī to izpildes posmos jābūt pieejamam plašam pasākumu klāstam, kas pielāgots nepilngadīgo dažādiem attīstības posmiem, un ka prioritāte piešķirama tādiem līdzekļiem un pasākumiem, kuriem ir audzinoša un uz uzvedības korekciju vērsta pieeja.[7]
Tāpat Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda jeb UNICEF informatīvajā ziņojumā "Diversion of Children in Conflict with the Law from Formal Judicial Proceedings in Europe and Central Asia" (turpmāk – Ziņojums) norādīts, ka nepilngadīgo pārvirzīšana no formālas tiesvedības var mazināt stigmatizāciju un veicināt bērna reintegrāciju sabiedrībā. Turklāt Ziņojumā uzsvērts, ka bērna vajadzībām pielāgoti pārvirzīšanas pasākumi, īpaši, ja tie tiek piemēroti agrīni, var mazināt atkārtota likumpārkāpuma un stigmatizācijas risku.[8]
Bērna tiesību un interešu kontekstā būtiski ir pieminēt 2022. gada 1. janvārī spēkā stājušos grozījumus KL (turpmāk – Grozījumi), ar kuriem tika aizsākta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma.[9] Grozījumi ietvēra izmaiņas KL VII nodaļā "Nepilngadīgā kriminālatbildības īpatnības", nosakot, ka attiecībā uz nepilngadīgajiem ir jāņem vērā īpaši nosacījumi, piemērojot tiem kriminālatbildību un sodus. Turklāt ar Grozījumiem KL 64. pants tika papildināts ar trešo daļu, kurā tika noteikts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primāra ir viņa resocializācija.
Taču norādāms, ka, lai gan KL regulējums nepilngadīgo kriminālatbildības jomā ir vērsts uz nepilngadīgā resocializāciju un paredz speciālu regulējumu attiecībā uz piemērojamajiem sodiem, tostarp atšķirīgu sodu piemērošanas, izpildes un aizstāšanas kārtību, tas kopumā joprojām balstās uz krimināltiesisko instrumentu piemērošanu un nenodrošina konkrētu tiesisko mehānismu, kas garantētu, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdara noziedzīgu nodarījumu, primāri tiek ievērotas nepilngadīgā (bērna) labākās intereses. Turklāt šobrīd KL regulējums neparedz pietiekami efektīvus mehānismus, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdara noziedzīgu nodarījumu, jau agrīnās kriminālprocesa stadijās (pirmstiesas kriminālprocesā) prioritāri tiek izvērtēta iespēja piemērot nepilngadīgajam atbilstošākus, mazāk ierobežojošākus risinājumus.
Līdz ar to Likumprojekts izstrādāts, turpinot aizsākto nepilngadīgo kriminālatbildības reformu, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu, individualizētu un uz nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
No statistikas datiem izriet, ka nepilngadīgo noziedzība veido nozīmīgu daļu no kopējās noziedzības. Proti, 2025. gadā reģistrēti 881 nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi, lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības tika pieņemts 306 nepilngadīgajām personām, savukārt krimināllietās notiesāti 129 nepilngadīgie. Norādāms, ka atšķirība starp reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitu, pieņemtajiem lēmumiem par saukšanu pie kriminālatbildības un notiesāto nepilngadīgo skaitu pati par sevi neapliecina sistemātisku nepilngadīgo pārvirzīšanu uz alternatīviem, nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošiem risinājumiem, tostarp audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Šī atšķirība var būt saistīta ar to, ka kriminālprocess konkrētajā atskaites periodā nav pabeigts vai ir izbeigts uz reabilitējoša vai nereabilitējoša pamata.
Vienlaikus 2025. gadā atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un sabiedriskās bīstamības pakāpei 15 no nepilngadīgo izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem bija kriminālpārkāpumi, kas salīdzinot ar 2024. gadu, ir par 3 vairāk, 649 mazāk smagi noziegumi, kas salīdzinot ar 2024. gadu, ir par 202 vairāk, 156 smagi noziegumi, kas ir par 18 mazāk, un 59 – sevišķi smagi noziegumi, kas ir par 3 vairāk nekā 2024. gadā. [10] Būtisks ir arī recidīva risks, proti, 2025. gadā Valsts policijas īstenotajā individuālās prevencijas uzskaitē atradās 678 nepilngadīgie, no kuriem 26 % prevencijas uzskaites laikā izdarīja noziedzīgu nodarījumu.
Minētā statistika liecina, ka ievērojama daļa nepilngadīgo izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc to rakstura un sabiedrības bīstamības pakāpes ir tādi, kuru gadījumā iespējams piemērot mazāk ierobežojošus līdzekļus, tostarp audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Proti, mazāk smagu noziegumu pārsvars norāda uz nepieciešamību pēc elastīgākas un uz uzvedības korekciju vērstas pieejas, kas ļautu savlaicīgāk piemērot nepilngadīgā interesēm atbilstošus pasākumus un mazinātu atkārtotas noziedzības risku. Vienlaikus smagu un sevišķu smagu noziegumu izdarīšanai no nepilngadīgā puses nevajadzētu kalpot par šķērsli, kādēļ nepilngadīgo nav iespējams savlaicīgi novirzīt uz tā interesēm atbilstošāku līdzekļu piemērošanu.
Saistībā ar bērna labāko interešu ievērošanu un pārvirzīšanu no kriminālprocesa, piemērojot mazāk ierobežojošus līdzekļus, tostarp audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, norādāms, ka Valsts policija 2025. gadā tiesai nosūtījusi 20 izbeigtus kriminālprocesus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, kas liecina par ierobežotu šā mehānisma izmantošanu praksē. Vienlaikus saskaņā ar tiesu statistikas datiem 2025. gadā tiesā izskatītas 45 lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem. Salīdzinājumam norādāms, ka 2025. gadā lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības tika pieņemts 306 nepilngadīgām personām.
Papildus no statistikas datiem izriet, ka 2024. gadā nepilngadīgo notiesāto skaits sasniedza 122 personas, savukārt 2025. gadā – 129 personu, taču, neskatoties uz likumā paredzēto iespēju soda vietā piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus atbilstoši likumam "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem", šis mehānisms tiek izmantots ļoti ierobežoti. Statistikas dati liecina, ka ik gadu tikai aptuveni 3 nepilngadīgajām personām tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, atbrīvojot tās no soda, kas veido nebūtisku īpatsvaru no kopējā notiesāto nepilngadīgo skaita. Turklāt 2025. gadā Valsts probācijas dienests saņēma izpildei 26 lēmumus, ar kuriem bērniem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana, taču nevienā gadījumā minētais līdzeklis netika piemērots saskaņā ar KL 66. panta nosacījumiem.
Norādāms, ka spēkā esošais regulējums jau šobrīd paredz mehānismus, kas piemērojami gan pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, gan tiesvedībā, kuru ietvaros nepilngadīgie tiek novirzīti no kriminālprocesa, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Pirmkārt, ja nepilngadīga persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, kriminālprocess ir izbeidzams atbilstoši KPL 377. panta 2. punktam un saskaņā ar KPL 392.1 panta septīto daļu procesa virzītājs var lemt par materiālu nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai. Savukārt, ja persona ir sasniegusi 14 gadu vecumu, kriminālprocess tiek uzsākts. Kriminālprocesu pret nepilngadīgu personu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai iespējams izbeigt uz nereabilitējoša pamata, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu saskaņā ar KPL 379. panta otro daļu, KPL 380. pantu un KPL 392.1 panta septīto daļu. Izbeidzot kriminālprocesu, materiālus saskaņā ar KPL 379. panta otro daļu un KPL 411. panta 8. punktu nosūta tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai.
Savukārt gadījumos, kad kriminālprocess netiek izbeigts pirmstiesas stadijā un tiek virzīts līdz tiesai, nepilngadīgā pārvirzīšana uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu iespējama tiesvedības stadijā. Proti, atbilstoši KL 66. panta pirmajai daļai, ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašos apstākļus un par nepilngadīgā personību iegūtās ziņas, tiesa var atbrīvot nepilngadīgo no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Tādējādi tiesa saskaņā ar KL 59. panta otro daļu un KL 66. pantu var atbrīvot nepilngadīgu personu no soda uz nereabilitējoša pamata, sastādot notiesājošu spriedumu atbilstoši KPL 380., 522. pantam un KPL 528. panta pirmās daļas 4. punktam, un noteikt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Vienlaikus secināms, ka spēkā esošais regulējums, kaut gan formāli paredz mehānismus nepilngadīgo pārvirzīšanai uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, izbeidzot kriminālprocesu un nododot materiālus tiesai, un tiesvedības stadijā, atbrīvojot nepilngadīgo no soda, tomēr šo mehānismu piemērošana ir atkarīga no individuāla procesa virzītāja viedokļa konkrētajā lietā, un regulējums neparedz pienākumu agrīnā kriminālprocesa stadijā prioritāri izvērtēt nepilngadīgā pārvirzīšana uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.
Būtiski ir akcentēt, ka administratīvo pārkāpumu jomā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi bērniem praksē tiek piemēroti plašāk. Proti, 2025. gadā valstī kopumā uzsākti 7168 administratīvā pārkāpuma procesi par nepilngadīgo izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, tostarp 4273 procesi uzsākti pret nepilngadīgām personām vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Vienlaikus pašvaldību administratīvās komisijas pieņēma 5434 lēmumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Turklāt atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 6. pants otrajai daļai administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro tikai tad, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. Tādējādi administratīvās atbildības jomā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana bērniem ir ne tikai faktiski plaši izmantota, bet arī normatīvi nostiprināta kā primārs mehānisms, savukārt, krimināltiesiskā regulējuma ietvaros šāds mehānisms šobrīd nav nostiprināts kā primārs, nepilngadīgā interesēm atbilstošs risinājums.
Pētījumos konstatēts, ka nepilngadīgo iesaistīšana krimināltieskajā sistēmā pati par sevi nenodrošina noziedzības mazināšanas efektu, bet papildus var radīt arī negatīvas sekas, tostarp augstāku atkārtotu likumpārkumu izdarīšanas risku.[11] Minētais liecina, ka formāla uz krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu vērsta valsts reakcija nepilngadīgo kriminālatbildības jomā ne vienmēr nodrošina vēlamo preventīvo rezultātu un var radīt pretēju efektu attiecībā uz turpmāku likumpārkāpumu novēršanu. Turklāt nepilngadīgo pārvirzīšanas programmas, salīdzinot ar tradicionālo krimināltiesisko līdzekļu piemērošanu, var nodrošināt zemāku recidīva līmeni[12], tādējādi norādot uz alternatīvu līdzekļu piemērošanas potenciālu nepilngadīgo kriminālatbildības jomā un to, ka uz nepilngadīgā labākajām interesēm vērstas pieejas var kalpot kā efektīvs papildinājums tradicionālajai krimināltiesiskajai sistēmai. Vienlaikus pētījumu rezultāti liek secināt, ka pārvirzīšanas pasākumu efektivitāte nav vienveidīga un var atšķirties atkarībā no piemērotā pasākuma veida, tās īstenošanas kvalitātes un konkrētā piemērošanas konteksta.[13] Tas liecina par nepieciešamību izvērtēt ne tikai pārvirzīšanas piemērošanas īstenošanas faktu, bet arī konkrēto līdzekļu un pasākumu saturu un to atbilstību nepilngadīgā labākajām interesēm.
Papildus norādāms, ka Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (turpmāk – Lanzarotes konvencija) 30. panta pirmā daļa paredz, ka ikviena Puse veic nepieciešamos normatīvos vai citus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka izmeklēšanas un kriminālprocesa gaitā tiktu ņemtas vērā bērna intereses un ievērotas viņa tiesības. Turklāt Lanzarotes konvencijas paskaidrojošajā ziņojuma 116. paragrāfā ir noteikts, ka gadījumos, kad nepilngadīgie izplata pornogrāfisku materiālu savā starpā, pastāv piemērotākas metodes nekā kriminālvajāšana un ka kriminālvajāšanai šādos gadījumos jābūt kā galējam līdzeklim. Savukārt Lanzarotes komitejas 2019. gada atzinuma par bērnu radītiem, kopīgotiem un saņemtiem seksuāla rakstura attēliem un video 2. un 7. punktā uzsvērts, ka bērni par rīcību, kas saistīta ar bērnu pornogrāfiju kriminālvajāšanai pakļaujami tikai izņēmuma kārtā, prioritāti dodot izglītojošiem un terapeitiskiem un citiem bērnam piemērotiem pasākumiem, bet bērni, kuru materiāls tiek ekspluatēts, primāri ir novirzāmi uz cietušo atbalstu, nevis kriminālvajāšanu.
Lai gan minētās atziņas ir izteiktas konkrētu noziedzīgu nodarījumu kontekstā, tās atspoguļo plašāku pieeju, saskaņā ar kuru nepilngadīgo kriminālatbildības jomā krimināltiesisko līdzekļu piemērošana nav uzskatāma par primāro risinājumu, bet priekšroka ir dodama bērna labākajām interesēm atbilstošiem, mazāk kaitējošiem un uz uzvedības korekciju vērstiem risinājumiem. Tieši šādu pieeju vispārīgā veidā ir paredzēts nostiprināt arī ar Likumprojektu, kas paredz speciālu nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības regulējumu attiecībā uz nepilngadīgajiem, kura ietvaros tiem tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Turklāt attiecīgie grozījumi nav izstrādāti kā risinājums tikai attiecībā uz atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet ir vērsti uz nepilngadīgo kriminālatbildības regulējuma pilnveidi kopumā, jo attiecībā uz nepilngadīgām personām ir nepieciešama maksimāli elastīga pieeja.
[1] Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr. 24 (2019) par bērnu tiesībām bērnu tieslietu sistēmā. Pieejams:https://tbinternet.ohchr.org/_layouts/15/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRC%2fC%2fGC%2f24&Lang=en
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 132, 21.05.2016., 1.-20. lpp., īpaši 4., 6., 18. un 20. apsvērums un 3., 4. un 5. pants.
[3] European Union Agency for Fundamental Rights (FRA) (2022). Children as suspects or accused persons in criminal proceedings – Procedural safeguards. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2022/children-criminal-proceedings.
[4] Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Child‑friendly justice – Perspectives and experiences of professionals on children’s participation in civil and criminal judicial proceedings in 10 EU Member States, 2015. Pieejams: https://fra.europa.eu/en/publication/2015/child-friendly-justice-perspectives-and-experiences-professionals-childrens
[5] European Union Agency for Fundamental Rights (FRA) (2017). Child‑friendly justice: Perspectives and experiences of children involved in judicial proceedings. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Pieejams: https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2017-child-friendly-justice-children-s-perspective_en.pdf
[6] Turpat.
[7] Eiropas Padomes Ministru komitejas 2008. gada 5. novembra rekomendācija CM/Rec(2008)11. Pieejama: https://search.coe.int/cm#{%22CoEIdentifier%22:[%2209000016805d2716%22],%22sort%22:[%22CoEValidationDate%20Descending%22]}
[8] Apvienoto Nāciju Starptautiskā Bērnu fonda informatīvais ziņojums "Diversion of Children in Conflict with the Law from Formal Judicial Proceedings in Europe and Central Asia". Pieejams: https://www.unicef.org/eca/media/27691/file/Five%20Advocacy%20Briefs%20on%20Child%20Justice%20&%20Ch
[9] Grozījumi Krimināllikumā. Pieņemti 17.12.2020. Pieejami: https://likumi.lv/ta/id/319860-grozijumi-kriminallikuma
[10] Pārskats par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2025. gadā. Pieejams: https://www.iem.gov.lv/lv/media/14282/download?attachment
[11] Formal System Processing of Juveniles: Effects on Delinquency: https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.4073/csr.2010.1
[12] THE EFFECT OF YOUTH DIVERSION PROGRAMS ON RECIDIVISM. A Meta-Analytic Review. Pieejams: https://www.antoniocasella.eu/restorative/Wilson_2013.pdf
[13] Evaluating Antecedents t aluating Antecedents to Treatment Success in Juv eatment Success in Juveniles with eniles with Sexually Problematic Behavior. Pieejams: https://digitalcommons.pcom.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1548&context=psychology_dissertations
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd atbilstoši KL tikai nepilngadīgajiem un personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas, nesasniedzot 18 gadu vecumu, tiek paredzēta atšķirīga sabiedriskā darba aizstāšanas kārtība tā neizpildes gadījumā (stājās spēkā 01.01.2022.). Proti, atšķirībā no pieaugušajiem nepilngadīgajiem sabiedriskais darbs netiek aizstāts ar brīvības atņemšanu, bet gan ar probācijas uzraudzību, kas ir vieglāks soda veids un ir daudz iedarbīgāks nepilngadīgā uzvedības korekcijai, tādējādi ieviešot t.s. pakāpenisku pieeju gadījumos, kad bērns izvairās no soda izpildes. Tas tika noteikts, lai reaģētu uz bērna problēmām un tās risinātu ar brīvības atņemšanu nesaistīta soda ietvarā, lai bērnu neizolētu no sabiedrības, bet gan panāktu bērnā tādu uzvedības modeli, kas atbilst vispārējām sabiedrības tikumības, morāles un likuma normām, kā arī, lai nodrošinātu, ka pieaudzis bērns būtu pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Turklāt lielākajai daļai bērnu problemātiska uzvedība ir pārejoša, savukārt izolācija nesniedz iespēju izveidot pozitīvas vienaudžu attiecības, iesaistīšanos attīstošās aktivitātēs; ierobežo izglītības iegūšanu un darba iespējas; līdz ar to veicina pazemošanu, noraidījumu, sociālo atsvešinātību, stigmatizāciju un nestabilitāti.
Šobrīd atbilstoši KL 40. panta piektajai daļai personai, kurai piemērots sabiedriskais darbs un kura bez attaisnojoša iemesla to nepilda, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas neizciesto sodu aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, 4 darba stundas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, taču ne ilgāk par 3 mēnešiem. Savukārt atbilstoši KL 66.3 pantam nepilngadīgajam (arī personai, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi līdz 18 gadu vecumam) gadījumā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla sabiedrisko darbu nepilda, tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesnieguma, neizciesto sodu aizstāj ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu. Atbilstoši KL 66.2 panta trešajai daļai, ja nepilngadīgais, kuram sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildes likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesniegumu, var neizciesto soda laiku aizstāt ar brīvības atņemšanu, divas probācijas dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams paredzēt pakāpenisku sabiedriskā darba aizstāšanas iespēju arī attiecībā uz jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, jo arī jauniešu gadījumā var būt situācijas, kurās efektīvāk, lietderīgāk un arī lētāk būtu piespriesto sabiedrisko darbu aizstāt nevis uzreiz ar brīvības atņemšanu, bet ar probācijas uzraudzību, it īpaši ņemot vērā izolācijas negatīvo ietekmi uz jaunieša attīstību. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka lēmumu par neizciestā soda aizstāšanu ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu varēs pieņemt tikai gadījumā, ja tas veicinās soda mērķa sasniegšanu. Līdz ar to soda izpildes iestāde (Valsts probācijas dienests) vērsīsies tiesā ar iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību tikai tad, ja konstatēs, ka konkrētajā gadījumā efektīvāku soda mērķa sasniegšanu veicinās sabiedriskā darba aizstāšana ar probācijas uzraudzību nevis īslaicīgu brīvības atņemšanu. Savukārt detalizēti kritēriji un gadījumi, kad Valsts probācijas dienests vērsīsies tiesā ar šādu iesniegumu, tiks noteikti soda izpildi regulējošajos normatīvajos aktos.
Vienlaikus nepieciešams noteikt citu soda aizstāšanas kārtību, ja persona, kurai sākotnēji piemērots sabiedriskais darbs un tas aizstāts ar probācijas uzraudzību, nepildīs arī probācijas uzraudzības pienākumus. Proti, ja notiesātais nepildīs probācijas uzraudzību, nepieciešams noteikt, ka neizciestā probācijas uzraudzība tiks aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu īslaicīgās brīvības atņemšanas dienu, taču ne ilgāk par 3 mēnešiem. Šādu aizstāšanas kārtību nepieciešams paredzēt, jo, ja notiesātajam tiktu aizstāta neizciestā probācijas uzraudzība, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu (kā to šobrīd paredz KL 38.1 panta septītā daļa probācijas uzraudzības aizstāšanas gadījumā), sanāktu viens gads brīvības atņemšanas (ja probācijas uzraudzība noteikta par kriminālpārkāpumu – ne ilgāk par 3 mēnešiem). Tādējādi tiktu pasliktināts personas stāvoklis, salīdzinot ar situāciju, ja personai jau sākotnēji neizciestās sabiedriskā darba stundas tiktu aizstātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Piemēram, personai tika piespriestas 200 sabiedriskā darba stundas, no kurām nostrādātas ir 100 stundas. Nenostrādātas 100 sabiedriskā darba stundas aizstājot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, sanāk 25 īslaicīgas brīvības atņemšanas dienas. Līdz ar to attiecībā uz gadījumiem, kad persona, kurai sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību, to nepilda un probācijas uzraudzība tiek aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ir jāparedz cita sodu aizstāšanas proporcija – četras probācijas uzraudzības dienas, rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, bet ne vairāk par trim mēnešiem. Tādējādi gan gadījumā, kad sabiedriskais darbs uzreiz tiek aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, gan arī gadījumā, kad sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību, un tad probācijas uzraudzība tiek aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, maksimālais iespējamais aizstātā soda termiņš abos gadījumos būs vienāds – īslaicīga brīvības atņemšana līdz trim mēnešiem.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka tas pats ir attiecināms arī uz šobrīd KL 66.2 panta trešajā daļā noteikto kārtību, kādā nepilngadīgajam, kuram sabiedriskais darbs tika aizstāts ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu, probācijas uzraudzības pienākumu neizpildes gadījumā tas tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu. Proti, nepilngadīgais, kuram probācijas uzraudzības pienākumu neizpildes gadījumā 1 gads probācijas uzraudzības tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu, nonāk nelabvēlīgākā situācijā. Turklāt jau šobrīd tiesu praksē, atsaucoties uz KL 5. pantu, tiek konstatēts, ka KL 66.2 panta trešajā daļā noteiktā aizstāšanas kārtība ir nelabvēlīga nepilngadīgajam.
Līdz ar to nepieciešams paredzēt arī atbilstošus grozījumus KL 66.2 pantā, nosakot, ka, ja nepilngadīgais, kuram sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesniegumu, var neizciesto probācijas uzraudzību (nevis probācijas uzraudzību uz 1 gadu, kā tas ir šobrīd) aizstāt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.
Papildus minētajam jāņem vērā, ka, pat nosakot šādu probācijas uzraudzības aizstāšanas proporciju (četras probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu) gadījumos, kad personai sabiedriskais darbs tika aizstāts ar probācijas uzraudzību, pie esošās KL 40. panta piektajā daļā paredzētās sabiedriskā darba aizstāšanas proporcijas (četras darba stundas kā viena īslaicīgas brīvības atņemšanas diena), personas, kurām sabiedriskais darbs uzreiz tiek aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu lielākajā daļā gadījumu nonāktu labvēlīgākā situācijā nekā personas, kurām sabiedriskais darbs tiek aizstāts ar probācijas uzraudzību un tikai tad ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Ņemot vērā minēto, lai netiktu pasliktināts personu stāvoklis un tiktu tuvinātas iespējamās tiesiskās sekas gan gadījumos, kad sabiedriskais darbs tiek aizstāts ar probācijas uzraudzību un tad ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, gan gadījumos, ja personai jau sākotnēji neizciestās sabiedriskā darba stundas tiek aizstātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, nepieciešams cita starpā paredzēt izmaiņas KL 40. panta piektajā daļā noteiktajā sabiedriskā darba aizstāšanas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu proporcijā. Proti, lai ievērotu samērīgumu aizstāšanas proporcijās un tuvinātu iespējamās tiesiskās sekas abos gadījumos, nepieciešams KL 40.panta piektajā daļā noteikt, ka neizciestais sabiedriskais darbs tiek aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, trīs (nevis četras, kā tas ir šobrīd) darba stundas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, taču ne vairāk par trim mēnešiem.
Šobrīd atbilstoši KL 40. panta piektajai daļai personai, kurai piemērots sabiedriskais darbs un kura bez attaisnojoša iemesla to nepilda, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas neizciesto sodu aizstāj ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, 4 darba stundas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, taču ne ilgāk par 3 mēnešiem. Savukārt atbilstoši KL 66.3 pantam nepilngadīgajam (arī personai, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījusi līdz 18 gadu vecumam) gadījumā, ja viņš bez attaisnojoša iemesla sabiedrisko darbu nepilda, tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesnieguma, neizciesto sodu aizstāj ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu. Atbilstoši KL 66.2 panta trešajai daļai, ja nepilngadīgais, kuram sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildes likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesniegumu, var neizciesto soda laiku aizstāt ar brīvības atņemšanu, divas probācijas dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams paredzēt pakāpenisku sabiedriskā darba aizstāšanas iespēju arī attiecībā uz jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, jo arī jauniešu gadījumā var būt situācijas, kurās efektīvāk, lietderīgāk un arī lētāk būtu piespriesto sabiedrisko darbu aizstāt nevis uzreiz ar brīvības atņemšanu, bet ar probācijas uzraudzību, it īpaši ņemot vērā izolācijas negatīvo ietekmi uz jaunieša attīstību. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka lēmumu par neizciestā soda aizstāšanu ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu varēs pieņemt tikai gadījumā, ja tas veicinās soda mērķa sasniegšanu. Līdz ar to soda izpildes iestāde (Valsts probācijas dienests) vērsīsies tiesā ar iesniegumu par sabiedriskā darba aizstāšanu ar probācijas uzraudzību tikai tad, ja konstatēs, ka konkrētajā gadījumā efektīvāku soda mērķa sasniegšanu veicinās sabiedriskā darba aizstāšana ar probācijas uzraudzību nevis īslaicīgu brīvības atņemšanu. Savukārt detalizēti kritēriji un gadījumi, kad Valsts probācijas dienests vērsīsies tiesā ar šādu iesniegumu, tiks noteikti soda izpildi regulējošajos normatīvajos aktos.
Vienlaikus nepieciešams noteikt citu soda aizstāšanas kārtību, ja persona, kurai sākotnēji piemērots sabiedriskais darbs un tas aizstāts ar probācijas uzraudzību, nepildīs arī probācijas uzraudzības pienākumus. Proti, ja notiesātais nepildīs probācijas uzraudzību, nepieciešams noteikt, ka neizciestā probācijas uzraudzība tiks aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu īslaicīgās brīvības atņemšanas dienu, taču ne ilgāk par 3 mēnešiem. Šādu aizstāšanas kārtību nepieciešams paredzēt, jo, ja notiesātajam tiktu aizstāta neizciestā probācijas uzraudzība, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu (kā to šobrīd paredz KL 38.1 panta septītā daļa probācijas uzraudzības aizstāšanas gadījumā), sanāktu viens gads brīvības atņemšanas (ja probācijas uzraudzība noteikta par kriminālpārkāpumu – ne ilgāk par 3 mēnešiem). Tādējādi tiktu pasliktināts personas stāvoklis, salīdzinot ar situāciju, ja personai jau sākotnēji neizciestās sabiedriskā darba stundas tiktu aizstātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Piemēram, personai tika piespriestas 200 sabiedriskā darba stundas, no kurām nostrādātas ir 100 stundas. Nenostrādātas 100 sabiedriskā darba stundas aizstājot ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, sanāk 25 īslaicīgas brīvības atņemšanas dienas. Līdz ar to attiecībā uz gadījumiem, kad persona, kurai sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību, to nepilda un probācijas uzraudzība tiek aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ir jāparedz cita sodu aizstāšanas proporcija – četras probācijas uzraudzības dienas, rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, bet ne vairāk par trim mēnešiem. Tādējādi gan gadījumā, kad sabiedriskais darbs uzreiz tiek aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, gan arī gadījumā, kad sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību, un tad probācijas uzraudzība tiek aizstāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, maksimālais iespējamais aizstātā soda termiņš abos gadījumos būs vienāds – īslaicīga brīvības atņemšana līdz trim mēnešiem.
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka tas pats ir attiecināms arī uz šobrīd KL 66.2 panta trešajā daļā noteikto kārtību, kādā nepilngadīgajam, kuram sabiedriskais darbs tika aizstāts ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu, probācijas uzraudzības pienākumu neizpildes gadījumā tas tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu. Proti, nepilngadīgais, kuram probācijas uzraudzības pienākumu neizpildes gadījumā 1 gads probācijas uzraudzības tiek aizstāts ar brīvības atņemšanu, nonāk nelabvēlīgākā situācijā. Turklāt jau šobrīd tiesu praksē, atsaucoties uz KL 5. pantu, tiek konstatēts, ka KL 66.2 panta trešajā daļā noteiktā aizstāšanas kārtība ir nelabvēlīga nepilngadīgajam.
Līdz ar to nepieciešams paredzēt arī atbilstošus grozījumus KL 66.2 pantā, nosakot, ka, ja nepilngadīgais, kuram sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesniegumu, var neizciesto probācijas uzraudzību (nevis probācijas uzraudzību uz 1 gadu, kā tas ir šobrīd) aizstāt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.
Papildus minētajam jāņem vērā, ka, pat nosakot šādu probācijas uzraudzības aizstāšanas proporciju (četras probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu) gadījumos, kad personai sabiedriskais darbs tika aizstāts ar probācijas uzraudzību, pie esošās KL 40. panta piektajā daļā paredzētās sabiedriskā darba aizstāšanas proporcijas (četras darba stundas kā viena īslaicīgas brīvības atņemšanas diena), personas, kurām sabiedriskais darbs uzreiz tiek aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu lielākajā daļā gadījumu nonāktu labvēlīgākā situācijā nekā personas, kurām sabiedriskais darbs tiek aizstāts ar probācijas uzraudzību un tikai tad ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Ņemot vērā minēto, lai netiktu pasliktināts personu stāvoklis un tiktu tuvinātas iespējamās tiesiskās sekas gan gadījumos, kad sabiedriskais darbs tiek aizstāts ar probācijas uzraudzību un tad ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, gan gadījumos, ja personai jau sākotnēji neizciestās sabiedriskā darba stundas tiek aizstātas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, nepieciešams cita starpā paredzēt izmaiņas KL 40. panta piektajā daļā noteiktajā sabiedriskā darba aizstāšanas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu proporcijā. Proti, lai ievērotu samērīgumu aizstāšanas proporcijās un tuvinātu iespējamās tiesiskās sekas abos gadījumos, nepieciešams KL 40.panta piektajā daļā noteikt, ka neizciestais sabiedriskais darbs tiek aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, trīs (nevis četras, kā tas ir šobrīd) darba stundas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, taču ne vairāk par trim mēnešiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL 38.1 pantu ar astoto daļu, paredzot, ka, ja persona, kurai sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas var neizciesto probācijas uzraudzību aizstāt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras probācijas uzraudzības dienas, rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.
Likumprojekts paredz KL 40. panta piektajā daļā aizstāt vārdu "četri" ar vārdu "trīs".
Likumprojekts paredz papildināt KL 40. pantu ar sesto daļu, paredzot, ka, ja persona, kura nav sasniegusi 25 gadu vecumu un kura notiesāta ar sabiedrisko darbu, vai kurai sabiedriskais darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, bez attaisnojoša iemesla to nepilda, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas var pieņemt lēmumu par neizciestā soda aizstāšanu ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.
Likumprojekts paredz izslēgt KL 66.2 panta trešajā daļā vārdus "vai kuram sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību šajā likumā noteiktajā kārtībā".
Papildus Likumprojekts paredz papildināt KL 66.2 pantu ar 3.1 daļu, paredzot, ka, ja nepilngadīgais, kuram sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesniegumu, var neizciesto probācijas uzraudzību aizstāt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.
Likumprojekts paredz KL 40. panta piektajā daļā aizstāt vārdu "četri" ar vārdu "trīs".
Likumprojekts paredz papildināt KL 40. pantu ar sesto daļu, paredzot, ka, ja persona, kura nav sasniegusi 25 gadu vecumu un kura notiesāta ar sabiedrisko darbu, vai kurai sabiedriskais darbs noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, bez attaisnojoša iemesla to nepilda, tiesa pēc soda izpildes iestādes iesnieguma saņemšanas var pieņemt lēmumu par neizciestā soda aizstāšanu ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu.
Likumprojekts paredz izslēgt KL 66.2 panta trešajā daļā vārdus "vai kuram sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību šajā likumā noteiktajā kārtībā".
Papildus Likumprojekts paredz papildināt KL 66.2 pantu ar 3.1 daļu, paredzot, ka, ja nepilngadīgais, kuram sabiedriskais darbs aizstāts ar probācijas uzraudzību šajā likumā noteiktajā kārtībā, bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus, tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesniegumu, var neizciesto probācijas uzraudzību aizstāt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, četras probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu īslaicīgas brīvības atņemšanas dienu, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.
Problēmas apraksts
Direktīvas 2024/1385 11. pants paredz pienākumu dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saistībā ar attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par atbildību pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem var uzskatīt vienu vai vairākus no uzskaitītajiem apstākļiem. Izvērtējot nacionālo regulējumu, var secināt, ka jau vairāki Direktīvā 2024/1385 ietvertie atbildību pastiprinošie apstākļi ietverti KL 48. pantā. Ņemot vērā minēto, Latvijas nacionālais tiesiskais ietvars ir atbilstošs un Direktīvas 2024/1385 11. panta prasības ir jau pārņemtas.
Vienlaikus diskusijās ar ekspertiem tika secināts, ka Direktīvas 2024/1385 11. panta m) apakšpunktā paredzētā apstākļa - nodarījums ir izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot autoritāti, noteikšana kā patstāvīga atbildību pastiprinoša pazīme ir lietderīga un nepieciešama, lai pilnīgāk aptvertu gadījumus, kad noziedzīga nodarījuma izdarītājs izmanto savu īpašo ietekmi autoritātes formā attiecībās ar cietušo personu.
Pašlaik KL atsevišķos noziedzīgo nodarījumu sastāvos autoritātes vai līdzīgas ietekmes ļaunprātīga izmantošana ir paredzēta kā attiecīgo noziedzīgo nodarījumu kvalificējoša pazīme. Tomēr tas attiecas tikai uz atsevišķiem noziedzīgu nodarījumu veidiem. KL jēdziens "autoritāte" ir nošķirams no dienesta stāvokļa, kas izriet no personas profesionālā vai amata stāvokļa. Atbilstoši KL komentāriem autoritātes izmantošana interpretācijā jāsaprot, ka cietušajam ir īpaša psiholoģiska attieksme pret šo personu, savukārt nozieguma izdarītājs apzinās savu autoritāti (liela ietekme un cieņa) cietušā acīs. Autoritātes izmantošana norāda uz pakārtotām attiecībām starp cietušo un vainīgo. Savu autoritāti var izmantot arī ģimenes loceklis, tuvs radinieks, pedagogs, treneris.[1]
Šāds regulējums nodrošinātu iespēju pienācīgi novērtēt noziedzīga nodarījuma paaugstinātu kaitīgumu arī tajos gadījumos, kad konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāvā autoritātes ļaunprātīga izmantošana nav paredzēta kā kvalificējoša pazīme, bet nodarījuma izdarītājs faktiski ir izmantojis savu īpašo stāvokli un ietekmi.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vienveidīgāku pieeju gadījumiem, kad persona noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ļaunprātīgi izmanto savu autoritāti un šādos gadījumos nodrošinātu plašāku aizsardzību, nepieciešams papildināt KL 48. panta pirmās daļas 3. punktu, nosakot autoritātes ļaunprātīgu izmantošanu par vispārēju atbildību pastiprinošu apstākli.
[1] Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 445. lpp.
Vienlaikus diskusijās ar ekspertiem tika secināts, ka Direktīvas 2024/1385 11. panta m) apakšpunktā paredzētā apstākļa - nodarījums ir izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot autoritāti, noteikšana kā patstāvīga atbildību pastiprinoša pazīme ir lietderīga un nepieciešama, lai pilnīgāk aptvertu gadījumus, kad noziedzīga nodarījuma izdarītājs izmanto savu īpašo ietekmi autoritātes formā attiecībās ar cietušo personu.
Pašlaik KL atsevišķos noziedzīgo nodarījumu sastāvos autoritātes vai līdzīgas ietekmes ļaunprātīga izmantošana ir paredzēta kā attiecīgo noziedzīgo nodarījumu kvalificējoša pazīme. Tomēr tas attiecas tikai uz atsevišķiem noziedzīgu nodarījumu veidiem. KL jēdziens "autoritāte" ir nošķirams no dienesta stāvokļa, kas izriet no personas profesionālā vai amata stāvokļa. Atbilstoši KL komentāriem autoritātes izmantošana interpretācijā jāsaprot, ka cietušajam ir īpaša psiholoģiska attieksme pret šo personu, savukārt nozieguma izdarītājs apzinās savu autoritāti (liela ietekme un cieņa) cietušā acīs. Autoritātes izmantošana norāda uz pakārtotām attiecībām starp cietušo un vainīgo. Savu autoritāti var izmantot arī ģimenes loceklis, tuvs radinieks, pedagogs, treneris.[1]
Šāds regulējums nodrošinātu iespēju pienācīgi novērtēt noziedzīga nodarījuma paaugstinātu kaitīgumu arī tajos gadījumos, kad konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāvā autoritātes ļaunprātīga izmantošana nav paredzēta kā kvalificējoša pazīme, bet nodarījuma izdarītājs faktiski ir izmantojis savu īpašo stāvokli un ietekmi.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vienveidīgāku pieeju gadījumiem, kad persona noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ļaunprātīgi izmanto savu autoritāti un šādos gadījumos nodrošinātu plašāku aizsardzību, nepieciešams papildināt KL 48. panta pirmās daļas 3. punktu, nosakot autoritātes ļaunprātīgu izmantošanu par vispārēju atbildību pastiprinošu apstākli.
[1] Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 445. lpp.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL 48. pantā pirmās daļas 3. punktu pēc vārda "stāvokli" ar vārdu "autoritāti".
Problēmas apraksts
Saskaņā ar KL 43. panta otro daļu papildsodu – izraidīšana no Latvijas Republikas – var piespriest kā papildsodu kopā ar brīvības atņemšanu vai naudas sodu, nosakot ieceļošanas aizliegumu uz laiku no trim līdz desmit gadiem un izpildot to pēc pamatsoda izciešanas vai pēc atbrīvošanas no soda izciešanas pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus var rasties situācijas, kurās sabiedriskais darbs vai probācijas uzraudzība (gan kā papildsods, gan kā pamatsods) personai tiek piemērots paralēli izraidīšanai no Latvijas Republikas.
Lai risinātu jautājumu par papildsoda – izraidīšana no Latvijas Republikas – izpildi gadījumos, kad personai tiek piespriests sabiedrībā izciešams sods kopā ar papildsodu "izraidīšana no Latvijas Republikas", nepieciešams KL 52. panta 2.4 daļā noteikt, ka, ja piespriesti sodi – sabiedriskais darbs vai probācijas uzraudzība (kas var būt piespriesti gan kā pamatsodi, gan papildsodi) un papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas, tad izpilda tikai izraidīšanu no Latvijas Republikas.
Minētais regulējums attieksies uz visiem gadījumiem, kad personai izraidīšana no Latvijas Republikas ir piespriesta kopā ar sabiedrisko darbu vai probācijas uzraudzību, piemēram:
1) gadījumos, kad personai noteikts sods pēc vairākiem nolēmumiem vai vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem. Piemēram, ar vienu spriedumu vai par vienu noziedzīgo nodarījumu personai piespriesta brīvības atņemšana un papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas, un ar otru spriedumu vai par otru noziedzīgo nodarījumu – sabiedriskais darbs vai probācijas uzraudzība. Tā kā atbilstoši KL 43. panta otrajai daļai pēc brīvības atņemšanas soda izpildes persona uzreiz tiek izraidīta no Latvijas Republikas, nav iespējams izpildīt ar otro spriedumu piespriesto sabiedrisko darbu vai probācijas uzraudzību;
2) gadījumos, kad atbilstoši KL Sevišķās daļas sankcijai personai, piespriežot brīvības atņemšanu, ir obligāti nosakāms papildsods – probācijas uzraudzība, un papildus minētajam piemērota arī izraidīšana no Latvijas Republikas.
Vienlaikus, lai nodrošinātu KPL 639. pantā paredzēto nolēmumu un prokurora priekšrakstu izpildes kontroli, kriminālsodu izpildi regulējošie normatīvie akti tiks papildināti ar atbilstošu regulējumu, nosakot, ka visos minētajos gadījumos par sabiedriskā darba vai probācijas uzraudzības neizpildi atbilstoši jaunajai KL 52. panta 2.4 daļai tiks informēta tiesa vai prokuratūra.
Lai risinātu jautājumu par papildsoda – izraidīšana no Latvijas Republikas – izpildi gadījumos, kad personai tiek piespriests sabiedrībā izciešams sods kopā ar papildsodu "izraidīšana no Latvijas Republikas", nepieciešams KL 52. panta 2.4 daļā noteikt, ka, ja piespriesti sodi – sabiedriskais darbs vai probācijas uzraudzība (kas var būt piespriesti gan kā pamatsodi, gan papildsodi) un papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas, tad izpilda tikai izraidīšanu no Latvijas Republikas.
Minētais regulējums attieksies uz visiem gadījumiem, kad personai izraidīšana no Latvijas Republikas ir piespriesta kopā ar sabiedrisko darbu vai probācijas uzraudzību, piemēram:
1) gadījumos, kad personai noteikts sods pēc vairākiem nolēmumiem vai vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem. Piemēram, ar vienu spriedumu vai par vienu noziedzīgo nodarījumu personai piespriesta brīvības atņemšana un papildsods – izraidīšana no Latvijas Republikas, un ar otru spriedumu vai par otru noziedzīgo nodarījumu – sabiedriskais darbs vai probācijas uzraudzība. Tā kā atbilstoši KL 43. panta otrajai daļai pēc brīvības atņemšanas soda izpildes persona uzreiz tiek izraidīta no Latvijas Republikas, nav iespējams izpildīt ar otro spriedumu piespriesto sabiedrisko darbu vai probācijas uzraudzību;
2) gadījumos, kad atbilstoši KL Sevišķās daļas sankcijai personai, piespriežot brīvības atņemšanu, ir obligāti nosakāms papildsods – probācijas uzraudzība, un papildus minētajam piemērota arī izraidīšana no Latvijas Republikas.
Vienlaikus, lai nodrošinātu KPL 639. pantā paredzēto nolēmumu un prokurora priekšrakstu izpildes kontroli, kriminālsodu izpildi regulējošie normatīvie akti tiks papildināti ar atbilstošu regulējumu, nosakot, ka visos minētajos gadījumos par sabiedriskā darba vai probācijas uzraudzības neizpildi atbilstoši jaunajai KL 52. panta 2.4 daļai tiks informēta tiesa vai prokuratūra.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL 52. pantu ar 2.4 daļu, paredzot, ka, ja piespriesti sodi – sabiedriskais darbs vai probācijas uzraudzība un izraidīšana no Latvijas Republikas –, tad izpilda tikai izraidīšanu no Latvijas Republikas.
Problēmas apraksts
Saistībā ar likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", ar kuru paredzēts izslēgt KPL 522. pantu, nepieciešams papildināt KL 66. panta pirmo daļu ar teikumu, kas saturiski pārņemts no KPL 522. panta otrās daļas. Proti, KPL 522. panta otrā daļa nosaka, ka, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un bīstamību, apsūdzētā personu raksturojošos datus, kā arī viņa atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus. Vienlaikus būtiski norādīt, ka minētie kritēriji pēc būtības ir saistīti ar materiāltiesisku izvērtējumu, tādēļ tiem jābūt noteiktiem KL, nevis KPL.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL 66. panta pirmo daļu, paredzot, ka, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un kaitīgumu, apsūdzētā personu raksturojošos datus, kā arī viņa atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.
Problēmas apraksts
Kā jau iepriekš minēts, kriminālprocesu pret nepilngadīgu personu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai iespējams izbeigt uz nereabilitējoša pamata, izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokuroram pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu saskaņā ar KPL 379. panta otro daļu, KPL 380. pantu un KPL 392.1 panta septīto daļu. Izbeidzot kriminālprocesu, materiālus saskaņā ar KPL 379. panta otro daļu un KPL 411. panta 8. punktu nosūta tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai. Tomēr akcentējams, ka attiecīgais mehānisms nav noteikts kā prioritāri vai obligāti piemērojams nepilngadīgā pārvirzīšanas instruments, bet tā piemērošana ir atkarīga no procesa virzītāja diskrecionāra izvērtējuma konkrētajā lietā. Līdz ar to spēkā esošais regulējums pats par sevi negarantē, ka pirmstiesas kriminālprocesā vispirms primāri tiktu izvērtēta bērna interesēm atbilstošāka, mazāk ierobežojoša reakcija uz noziedzīgu nodarījumu, un nenodrošina vienveidīgu, savlaicīgu un sistemātisku nepilngadīgo pārvirzīšanu uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Minēto apstiprina arī statistikas dati, no kuriem izriet, ka Valsts policija 2025. gadā tiesai nosūtījusi 20 izbeigtus kriminālprocesus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai, kas liecina par ierobežotu šā mehānisma izmantošanu praksē. Vienlaikus saskaņā ar tiesu statistikas datiem 2025. gadā tiesā izskatītas 45 lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem. Salīdzinājumam norādāms, ka 2025. gadā lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības tika pieņemts 306 nepilngadīgām personām.
Savukārt, ja kriminālprocess pirmstiesas kriminālprocesa stadijā netiek izbeigts un lieta tiek virzīta līdz tiesai, KL 66. pantā paredzētais mehānisms paredz iespēju nepilngadīgo atbrīvot no soda, vienlaikus piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Tomēr arī šis mehānisms praksē netiek izmantots kā patstāvīgs un efektīvs instruments nepilngadīgo kriminālatbildības jomā. Proti, 2024. gadā nepilngadīgo notiesāto skaits sasniedza 122 personas, savukārt 2025. gadā – 129 personu, taču, neskatoties uz likumā paredzēto iespēju soda vietā piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus atbilstoši likumam "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem", šis mehānisms tiek izmantots ļoti ierobežoti. Statistikas dati liecina, ka ik gadu tikai aptuveni 3 nepilngadīgajām personām tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, atbrīvojot tās no soda, kas veido nebūtisku īpatsvaru no kopējā notiesāto nepilngadīgo skaita. Turklāt 2025. gadā Valsts probācijas dienests saņēma izpildei 26 lēmumus, ar kuriem bērniem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana, taču nevienā gadījumā minētais līdzeklis netika piemērots saskaņā ar KL 66. panta nosacījumiem. Norādāms, ka KL 66. pantā paredzētais regulējums pēc būtības ir saistīts ar tiesas kompetenci lemt par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem attiecīgā kriminālprocesa tiesvedības stadijā, nevis ar mehānismu, kas nepilngadīgā labāko interešu ievērošanai būtu prioritāri paredzēts un savlaicīgi piemērojams.
Minētais kopumā liecina, ka spēkā esošais krimināltiesiskais regulējums neparedz pietiekami efektīvu mehānismu, kas ļautu agrīnā kriminālprocesa stadijā prioritāri atteikties no krimināltiesisko instrumentu piemērošanas un novirzīt nepilngadīgo uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu kā mazāk ierobežojošu risinājumu. Tā rezultātā nepilngadīgie bieži tiek iesaistīti ilgstošā kriminālprocesā un virzīti tradicionālās kriminālās justīcijas sistēmas ietvaros, kas nav bērna interesēm atbilstošākais risinājums un var apgrūtināt savlaicīgu uzvedības korekcijas pasākumu piemērošanu, kā arī neveicina nepilngadīgā resocializācijas iespēju.
Savukārt, ja kriminālprocess pirmstiesas kriminālprocesa stadijā netiek izbeigts un lieta tiek virzīta līdz tiesai, KL 66. pantā paredzētais mehānisms paredz iespēju nepilngadīgo atbrīvot no soda, vienlaikus piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Tomēr arī šis mehānisms praksē netiek izmantots kā patstāvīgs un efektīvs instruments nepilngadīgo kriminālatbildības jomā. Proti, 2024. gadā nepilngadīgo notiesāto skaits sasniedza 122 personas, savukārt 2025. gadā – 129 personu, taču, neskatoties uz likumā paredzēto iespēju soda vietā piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus atbilstoši likumam "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem", šis mehānisms tiek izmantots ļoti ierobežoti. Statistikas dati liecina, ka ik gadu tikai aptuveni 3 nepilngadīgajām personām tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi, atbrīvojot tās no soda, kas veido nebūtisku īpatsvaru no kopējā notiesāto nepilngadīgo skaita. Turklāt 2025. gadā Valsts probācijas dienests saņēma izpildei 26 lēmumus, ar kuriem bērniem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana, taču nevienā gadījumā minētais līdzeklis netika piemērots saskaņā ar KL 66. panta nosacījumiem. Norādāms, ka KL 66. pantā paredzētais regulējums pēc būtības ir saistīts ar tiesas kompetenci lemt par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem attiecīgā kriminālprocesa tiesvedības stadijā, nevis ar mehānismu, kas nepilngadīgā labāko interešu ievērošanai būtu prioritāri paredzēts un savlaicīgi piemērojams.
Minētais kopumā liecina, ka spēkā esošais krimināltiesiskais regulējums neparedz pietiekami efektīvu mehānismu, kas ļautu agrīnā kriminālprocesa stadijā prioritāri atteikties no krimināltiesisko instrumentu piemērošanas un novirzīt nepilngadīgo uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu kā mazāk ierobežojošu risinājumu. Tā rezultātā nepilngadīgie bieži tiek iesaistīti ilgstošā kriminālprocesā un virzīti tradicionālās kriminālās justīcijas sistēmas ietvaros, kas nav bērna interesēm atbilstošākais risinājums un var apgrūtināt savlaicīgu uzvedības korekcijas pasākumu piemērošanu, kā arī neveicina nepilngadīgā resocializācijas iespēju.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL ar 66.6 pantu.
KL 66.6 panta pirmā daļa paredz, ka prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja tas izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, pret nepilngadīgo pēdējo trīs gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un ja nepilngadīgais tam piekrīt. Tādējādi norādāms, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu ar mazāku kaitīguma pakāpi, prokuroram ir pienākums nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, neveicot speciālu riska un aizsardzības faktoru novērtējumu. No 2025. gada statistikas datiem izriet, ka kriminālpārkāpumi un mazāk smagi noziegumi, uz kuriem attiecināms minētais regulējums, veido 664 nepilngadīgo izdarītus noziedzīgus nodarījumus. Papildus KL 66.6 panta pirmajā daļā ir ietverts nosacījumos, ka prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja pret nepilngadīgo pēdējo trīs gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Minētais kritērijs ierobežo nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības atkārtotu piemērošanu īsā laika periodā, vienlaikus paredzot objektīvu laika posmu iepriekš piemērotā līdzekļa efektivitātes izvērtēšanai un kalpo kā priekšnosacījums šā institūta piemērošanā. Turklāt minētais nosacījums pēc būtības ir pārņemts no KL 58.1 panta pirmās daļas, kas regulē nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības vispārīgos noteikumus. Vienlaikus šajā gadījumā attiecībā uz nepilngadīgajiem ir noteikts trīs gadu, nevis piecu gadu termiņš, kā tas paredzēts KL 58.1 pantā, ņemot vērā nepilngadīgā vecumposma īpatnības un nepieciešamību nodrošināt nepilngadīgā interesēm atbilstošāku un elastīgāku valsts reakciju uz noziedzīgo nodarījumu. Tāpat KL 66.6 panta pirmajā daļā noteiks, ka nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ir pieļaujama, ja nepilngadīgais tam piekrīt. Minētais nosacījums ir saistīts ar to, ka kriminālprocesa izbeigšana, personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības ir personas nereabilitējošs apstāklis, līdz ar to nepilngadīgajam ir jānodrošina iespēja piekrist šādam procesa izbeigšanas veidam vai izmantot tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā. Vienlaikus piekrišanas prasība veicina arī audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu efektīvu piemērošanu.
KL 66.6 panta otrā daļa paredz, ka, ja nepilngadīgais izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, bet pret viņu pēdējo trīs gadu laikā ir izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai ja nepilngadīgais izdarījis smagu vai sevišķi smagu noziegumu, prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, Valsts probācijas dienesta veikto izvērtēšanas ziņojumu un citus lietas apstākļus, var nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja tas iegūst pārliecību, ka nepilngadīgais pārbaudes laikā pildīs piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi norādāms, ka prokuroram ir paredzētas tiesības lemt par nepilngadīgā nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, gadījumos, kad nepilngadīgais ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus ar augstāku kaitīguma pakāpi, kā arī gadījumos, kad nepastāv šā panta pirmajā daļā noteiktie priekšnoteikumi nepilngadīgā nosacītai atbrīvošanai no kriminālatbildības. No 2025. gada statistikas datiem izriet, ka smagi un sevišķi smagi noziegumi, uz kuriem attiecināms minētais regulējums, veido 215 nepilngadīgo izdarītus noziedzīgus nodarījumus. KL 66.6 panta otrā daļa neparedz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu visās situācijās, bet nosaka diferencētas pieejas risinājumu, saglabājot prokuroram iespēju izdarīt izvērtējumu, ņemot vērā konkrētās lietas faktiskos apstākļus. Pieņemot lēmumu par nepilngadīgā nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus saskaņā ar KL 66.6 panta otro daļu, prokuroram, ņemot vērā konkrētās lietas faktiskos apstākļus un Valsts probācijas dienesta veikto izvērtēšanas ziņojumu, jāiegūst pārliecība, ka nepilngadīgais pārbaudes laikā pildīs piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šāda prokurora individuāla izvērtējuma nepieciešamība izriet no tā, ka minētajos gadījumos nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu ar augstāku kaitīguma pakāpi vai jau iepriekš ticis nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tādēļ nepieciešams rūpīgāk izvērtēt nepilngadīgā personību un uzvedības cēloņus.
Tādējādi norādāms, ka KL 66.6 panta pirmās un otrās daļas ietvaros, prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpi, vai nu obligāti nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, vai veic izvērtējumu, ņemot vērā konkrētās lietas faktiskos apstākļus. Šāds regulējums nodrošina, ka nepilngadīgo pārvirzīšana uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu tiek īstenoti kā primārais risinājums un lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu attiecībā uz nepilngadīgajiem tiek pieņemts savlaicīgi, pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, tādējādi mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā. Būtiski ir norādīt, ka prokurors ir tiesīgs piemērot jebkuru no likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" 6. panta pirmajā daļā noteiktajiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, izņemot uzvedības ierobežojumus un ievietošanu bērnu sociālās korekcijas un izglītības iestādē.
KL 66.6 panta trešā daļa paredz, ka, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nepilngadīgajam nosaka pārbaudes laiku no trim mēnešiem līdz trim gadiem, ievērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa veidu. Pārbaudes laiks sākas ar prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienu. Norādāms, ka KL 66.6 panta trešā daļa pēc būtības ir pārņemta no KL 58.1 panta trešajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, vienlaikus to pielāgojot nepilngadīgo kriminālatbildības speciālajam regulējumam. KL 66.6 panta trešajā daļā noteiktais pārbaudes laiks ir saskaņots ar likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" noteiktajiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas termiņiem. Tādējādi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana tiek īstenota ar uzraudzības mehānismu, kura ietvaros tiek veikta nepilngadīgā uzraudzība par tam piemērotā audzinošā rakstura piespiedu līdzekļa izpildi.
Savukārt KL 66.6 panta ceturtā daļa paredz, ka, ja nepilngadīgais, kurš nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, pārbaudes laikā izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai nepilda piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tā kriminālvajāšana tiek turpināta. Minētais regulējums nosaka, ka nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības ir atkarīga no nepilngadīgā uzvedības izpausmēm pārbaudes laikā, paredzot kriminālvajāšanas turpināšanu gadījumos, kad šie nosacījumi netiek ievēroti. Tādējādi tiek nodrošināta atbilstoša valsts reakcija situācijās, kad audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis netiek pildīts vai nepilngadīgais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Turklāt 66.6 ceturtās daļas regulējums pēc būtības ir pārņemts no KL 58.1 panta piektajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, vienlaikus to pielāgojot nepilngadīgā kriminālatbildības speciālajam regulējumam, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
KL 66.6 panta pirmā daļa paredz, ka prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja tas izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, pret nepilngadīgo pēdējo trīs gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un ja nepilngadīgais tam piekrīt. Tādējādi norādāms, ka gadījumos, kad nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu ar mazāku kaitīguma pakāpi, prokuroram ir pienākums nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, neveicot speciālu riska un aizsardzības faktoru novērtējumu. No 2025. gada statistikas datiem izriet, ka kriminālpārkāpumi un mazāk smagi noziegumi, uz kuriem attiecināms minētais regulējums, veido 664 nepilngadīgo izdarītus noziedzīgus nodarījumus. Papildus KL 66.6 panta pirmajā daļā ir ietverts nosacījumos, ka prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja pret nepilngadīgo pēdējo trīs gadu laikā kriminālprocess nav izbeigts, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Minētais kritērijs ierobežo nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības atkārtotu piemērošanu īsā laika periodā, vienlaikus paredzot objektīvu laika posmu iepriekš piemērotā līdzekļa efektivitātes izvērtēšanai un kalpo kā priekšnosacījums šā institūta piemērošanā. Turklāt minētais nosacījums pēc būtības ir pārņemts no KL 58.1 panta pirmās daļas, kas regulē nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības vispārīgos noteikumus. Vienlaikus šajā gadījumā attiecībā uz nepilngadīgajiem ir noteikts trīs gadu, nevis piecu gadu termiņš, kā tas paredzēts KL 58.1 pantā, ņemot vērā nepilngadīgā vecumposma īpatnības un nepieciešamību nodrošināt nepilngadīgā interesēm atbilstošāku un elastīgāku valsts reakciju uz noziedzīgo nodarījumu. Tāpat KL 66.6 panta pirmajā daļā noteiks, ka nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ir pieļaujama, ja nepilngadīgais tam piekrīt. Minētais nosacījums ir saistīts ar to, ka kriminālprocesa izbeigšana, personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības ir personas nereabilitējošs apstāklis, līdz ar to nepilngadīgajam ir jānodrošina iespēja piekrist šādam procesa izbeigšanas veidam vai izmantot tiesības uz lietas izskatīšanu tiesā. Vienlaikus piekrišanas prasība veicina arī audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu efektīvu piemērošanu.
KL 66.6 panta otrā daļa paredz, ka, ja nepilngadīgais izdarījis kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, bet pret viņu pēdējo trīs gadu laikā ir izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai ja nepilngadīgais izdarījis smagu vai sevišķi smagu noziegumu, prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, Valsts probācijas dienesta veikto izvērtēšanas ziņojumu un citus lietas apstākļus, var nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, ja tas iegūst pārliecību, ka nepilngadīgais pārbaudes laikā pildīs piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi norādāms, ka prokuroram ir paredzētas tiesības lemt par nepilngadīgā nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, gadījumos, kad nepilngadīgais ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus ar augstāku kaitīguma pakāpi, kā arī gadījumos, kad nepastāv šā panta pirmajā daļā noteiktie priekšnoteikumi nepilngadīgā nosacītai atbrīvošanai no kriminālatbildības. No 2025. gada statistikas datiem izriet, ka smagi un sevišķi smagi noziegumi, uz kuriem attiecināms minētais regulējums, veido 215 nepilngadīgo izdarītus noziedzīgus nodarījumus. KL 66.6 panta otrā daļa neparedz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu visās situācijās, bet nosaka diferencētas pieejas risinājumu, saglabājot prokuroram iespēju izdarīt izvērtējumu, ņemot vērā konkrētās lietas faktiskos apstākļus. Pieņemot lēmumu par nepilngadīgā nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus saskaņā ar KL 66.6 panta otro daļu, prokuroram, ņemot vērā konkrētās lietas faktiskos apstākļus un Valsts probācijas dienesta veikto izvērtēšanas ziņojumu, jāiegūst pārliecība, ka nepilngadīgais pārbaudes laikā pildīs piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šāda prokurora individuāla izvērtējuma nepieciešamība izriet no tā, ka minētajos gadījumos nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu ar augstāku kaitīguma pakāpi vai jau iepriekš ticis nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, tādēļ nepieciešams rūpīgāk izvērtēt nepilngadīgā personību un uzvedības cēloņus.
Tādējādi norādāms, ka KL 66.6 panta pirmās un otrās daļas ietvaros, prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smaguma pakāpi, vai nu obligāti nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, vai veic izvērtējumu, ņemot vērā konkrētās lietas faktiskos apstākļus. Šāds regulējums nodrošina, ka nepilngadīgo pārvirzīšana uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu sistēmu tiek īstenoti kā primārais risinājums un lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu attiecībā uz nepilngadīgajiem tiek pieņemts savlaicīgi, pirmstiesas kriminālprocesa stadijā, tādējādi mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā. Būtiski ir norādīt, ka prokurors ir tiesīgs piemērot jebkuru no likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" 6. panta pirmajā daļā noteiktajiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, izņemot uzvedības ierobežojumus un ievietošanu bērnu sociālās korekcijas un izglītības iestādē.
KL 66.6 panta trešā daļa paredz, ka, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, prokurors nepilngadīgajam nosaka pārbaudes laiku no trim mēnešiem līdz trim gadiem, ievērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa veidu. Pārbaudes laiks sākas ar prokurora lēmuma spēkā stāšanās dienu. Norādāms, ka KL 66.6 panta trešā daļa pēc būtības ir pārņemta no KL 58.1 panta trešajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, vienlaikus to pielāgojot nepilngadīgo kriminālatbildības speciālajam regulējumam. KL 66.6 panta trešajā daļā noteiktais pārbaudes laiks ir saskaņots ar likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" noteiktajiem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas termiņiem. Tādējādi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana tiek īstenota ar uzraudzības mehānismu, kura ietvaros tiek veikta nepilngadīgā uzraudzība par tam piemērotā audzinošā rakstura piespiedu līdzekļa izpildi.
Savukārt KL 66.6 panta ceturtā daļa paredz, ka, ja nepilngadīgais, kurš nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, pārbaudes laikā izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai nepilda piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tā kriminālvajāšana tiek turpināta. Minētais regulējums nosaka, ka nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības ir atkarīga no nepilngadīgā uzvedības izpausmēm pārbaudes laikā, paredzot kriminālvajāšanas turpināšanu gadījumos, kad šie nosacījumi netiek ievēroti. Tādējādi tiek nodrošināta atbilstoša valsts reakcija situācijās, kad audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis netiek pildīts vai nepilngadīgais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Turklāt 66.6 ceturtās daļas regulējums pēc būtības ir pārņemts no KL 58.1 panta piektajā daļā ietvertajiem nosacījumiem, vienlaikus to pielāgojot nepilngadīgā kriminālatbildības speciālajam regulējumam, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Problēmas apraksts
Direktīvas 2024/1385 7. panta b) apakšpunkts paredz dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka par iesaistīšanos kopā ar citām personām, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT), publiski pieejamā draudošā vai apvainojošā rīcībā, kas vērsta pret personu, ja pastāv liela varbūtība, ka šāda rīcība var radīt nopietnu psiholoģisku kaitējumu minētajai personai, piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.
Pašlaik KL 132.1 pants paredz kriminālatbildību par vajāšanu, tomēr tajā nav paredzēts atsevišķs kvalificēts noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kāds tas noteikts Direktīvas 2024/1385 7. panta b) apakšpunktā. Vienlaikus spēkā esošajā regulējumā vajāšanas pazīme ir ietverta noziedzīgā nodarījuma aprakstā, kas praksē var radīt grūtības skaidri nodalīt darbības, kuras pēc savas būtības veido vajāšanu, no papildu nosacījumiem, pie kuriem iestājas kriminālatbildība.
Līdz ar to, lai nodrošinātu Direktīvas 2024/1385 prasību pārņemšanu un vienlaikus pilnveidotu nacionālo regulējumu, nepieciešams precizēt arī KL 132.1 panta pirmās daļas dispozīciju, skaidrāk definējot vajāšanas jēdziena saturu un mainot normas konstrukciju. Vienlaikus nepieciešams papildināt KL 132.1 pantu ar jaunu 1.1 daļu, paredzot kvalificētu vajāšanas sastāvu gadījumiem, kad vajāšana tiek izdarīta publiski, personu grupā, izmantojot automatizēto datu apstrādes sistēmu.
Nepieciešamība papildināt pantu ar atsevišķu kvalificējošu pazīmi ir pamatota ar Direktīvas 2024/1385 prasību pārņemšanu, kā arī publiskas vajāšanas radīto paaugstināto kaitīgumu. Publiskā vidē īstenota vajāšana var radīt būtiski lielāku kaitējumu cietušajai personai, jo aizskaroša, draudoša vai nevēlama informācija var tikt izplatīta plašam personu lokam, atkārtoti padarīta pieejama nenoteiktu laiku un radīt ilgstošu psiholoģisku ietekmi, nedrošības sajūtu un apdraudējumu. Tāpat būtisku kaitējuma risku rada gadījumi, kad vajāšanā iesaistās vairākas personas, jo koordinēta vai savstarpēji papildinoša rīcība var pastiprināt ietekmi uz cietušo un radīt sajūtu, ka persona tiek sistemātiski pakļauta uzbrukumiem. Savukārt automatizēto datu apstrādes sistēmu izmantošana var nodrošināt iespēju īstenot vajājošu rīcību plašākā mērogā, atkārtoti un ilgstoši.
Pašlaik KL 132.1 pants paredz kriminālatbildību par vajāšanu, tomēr tajā nav paredzēts atsevišķs kvalificēts noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kāds tas noteikts Direktīvas 2024/1385 7. panta b) apakšpunktā. Vienlaikus spēkā esošajā regulējumā vajāšanas pazīme ir ietverta noziedzīgā nodarījuma aprakstā, kas praksē var radīt grūtības skaidri nodalīt darbības, kuras pēc savas būtības veido vajāšanu, no papildu nosacījumiem, pie kuriem iestājas kriminālatbildība.
Līdz ar to, lai nodrošinātu Direktīvas 2024/1385 prasību pārņemšanu un vienlaikus pilnveidotu nacionālo regulējumu, nepieciešams precizēt arī KL 132.1 panta pirmās daļas dispozīciju, skaidrāk definējot vajāšanas jēdziena saturu un mainot normas konstrukciju. Vienlaikus nepieciešams papildināt KL 132.1 pantu ar jaunu 1.1 daļu, paredzot kvalificētu vajāšanas sastāvu gadījumiem, kad vajāšana tiek izdarīta publiski, personu grupā, izmantojot automatizēto datu apstrādes sistēmu.
Nepieciešamība papildināt pantu ar atsevišķu kvalificējošu pazīmi ir pamatota ar Direktīvas 2024/1385 prasību pārņemšanu, kā arī publiskas vajāšanas radīto paaugstināto kaitīgumu. Publiskā vidē īstenota vajāšana var radīt būtiski lielāku kaitējumu cietušajai personai, jo aizskaroša, draudoša vai nevēlama informācija var tikt izplatīta plašam personu lokam, atkārtoti padarīta pieejama nenoteiktu laiku un radīt ilgstošu psiholoģisku ietekmi, nedrošības sajūtu un apdraudējumu. Tāpat būtisku kaitējuma risku rada gadījumi, kad vajāšanā iesaistās vairākas personas, jo koordinēta vai savstarpēji papildinoša rīcība var pastiprināt ietekmi uz cietušo un radīt sajūtu, ka persona tiek sistemātiski pakļauta uzbrukumiem. Savukārt automatizēto datu apstrādes sistēmu izmantošana var nodrošināt iespēju īstenot vajājošu rīcību plašākā mērogā, atkārtoti un ilgstoši.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz izteikt KL 132.1 panta pirmās daļas dispozīciju jaunā redakcijā, paredzot kriminālatbildību par citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību (vajāšana), ja tas izdarīts vairākkārtēji vai ilgstoši.
Likumprojekts paredz papildināt KL 132.1 pantu ar 1.1 daļu, paredzot, ka par publisku vajāšanu, ja to izdarījusi personu grupa, izmantojot automatizēto datu apstrādes sistēmu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.
Papildus Likumprojekts paredz aizstāt KL 132.1 panta otrajā daļā vārdus "tādām pašām darbībām" ar vārdiem "pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu".
Precizētajā panta pirmajā daļā paredzēts noteikt, ka par vajāšanu uzskatāma citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Vienlaikus tiek saglabāta prasība, ka kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja minētā rīcība ir izdarīta vairākkārtēji vai ilgstoši. Šāda pieeja ļauj skaidrāk nodalīt divus noziedzīgā nodarījuma sastāva elementus – pirmkārt, noteikt darbības, kuras pēc savas būtības veido vajāšanu, un, otrkārt, noteikt apstākļus, pie kuriem šāda rīcība sasniedz krimināltiesiski nozīmīgu kaitīguma pakāpi. Precizētā redakcija veicinās vienveidīgāku tiesību normas interpretāciju un piemērošanu, vienlaikus saglabājot līdzšinējo kriminālatbildības iestāšanās slieksni.
Panta 1.1 daļu daļas piemērošanā jēdziens "vajāšana" tiks saprasts atbilstoši panta pirmajā daļā ietvertajai definīcijai, proti, kā citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Līdz ar to šīs normas piemērošanai nav nepieciešams konstatēt, ka vajāšana ir izdarīta vairākkārtēji vai ilgstoši, jo paaugstināto kaitīgumu nosaka tas, ka vajāšana tiek īstenota publiski, personu grupā, izmantojot automatizēto datu apstrādes sistēmu.
Pazīmi "publiski" var saprast, piemēram, kā tādas vajāšanas izdarīšana, kad attiecīgā rīcība tiek īstenota atklāti, personām pieejamā veidā – citu personu klātbūtnē vai tādā veidā, ka arī prombūtnē esošas personas var ar to iepazīties. Šāda vajāšana var tikt īstenota, piemēram, publiskā, sabiedrībai pieejamā vietā, publiskā pasākumā, internetā, tiešraidē elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos publiskā pasākumā.[1] Tāpat tas var notikt sociālajos tīklos, elektroniskās saziņas platformās, vai citās digitālajās vidēs.
Vajāšana, kas izdarīta personu grupā, var aptvert gadījumus, kad divas vai vairākas personas apzināti iesaistās vajājošā rīcībā pret cietušo, savstarpēji koordinējot savu rīcību vai papildinot cita citas darbības. Lai atzītu, ka nodarījums izdarīts personu grupā, nav nepieciešams konstatēt iepriekšēju vienošanos starp iesaistītajām personām. Šādos gadījumos paaugstinātais kaitīgums izriet no paaugstinātas iedarbības uz cietušo, kas var būtiski pastiprināt nedrošības sajūtu un psiholoģisko ietekmi.
Automatizētā datu apstrādes sistēma ir jebkura ierīce vai savstarpēji savienotu vai saistītu ierīču grupa, kuru mērķis ir veikt automātisko datu apstrādes procesu vai citu funkciju.[2] Šādu sistēmu izmantošana ļauj vajājošo rīcību īstenot plašākā mērogā, nodrošināt tās ilgstošu pieejamību un ievērojami palielināt nodarījuma ietekmi uz cietušo.
Ņemot vērā panta pirmās daļas precizēšanu un jaunās 1.1 daļas ieviešanu, panta otrajā daļā paredzētās kvalificējošās pazīmes pēc būtības netiek mainītas. Vienlaikus tiek veikts tehnisks precizējums, nosakot, ka kriminālatbildība iestājas par pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
[1] Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 84.lpp.
[2] Turpat, 54.lpp.
Likumprojekts paredz papildināt KL 132.1 pantu ar 1.1 daļu, paredzot, ka par publisku vajāšanu, ja to izdarījusi personu grupa, izmantojot automatizēto datu apstrādes sistēmu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.
Papildus Likumprojekts paredz aizstāt KL 132.1 panta otrajā daļā vārdus "tādām pašām darbībām" ar vārdiem "pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu".
Precizētajā panta pirmajā daļā paredzēts noteikt, ka par vajāšanu uzskatāma citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Vienlaikus tiek saglabāta prasība, ka kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja minētā rīcība ir izdarīta vairākkārtēji vai ilgstoši. Šāda pieeja ļauj skaidrāk nodalīt divus noziedzīgā nodarījuma sastāva elementus – pirmkārt, noteikt darbības, kuras pēc savas būtības veido vajāšanu, un, otrkārt, noteikt apstākļus, pie kuriem šāda rīcība sasniedz krimināltiesiski nozīmīgu kaitīguma pakāpi. Precizētā redakcija veicinās vienveidīgāku tiesību normas interpretāciju un piemērošanu, vienlaikus saglabājot līdzšinējo kriminālatbildības iestāšanās slieksni.
Panta 1.1 daļu daļas piemērošanā jēdziens "vajāšana" tiks saprasts atbilstoši panta pirmajā daļā ietvertajai definīcijai, proti, kā citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Līdz ar to šīs normas piemērošanai nav nepieciešams konstatēt, ka vajāšana ir izdarīta vairākkārtēji vai ilgstoši, jo paaugstināto kaitīgumu nosaka tas, ka vajāšana tiek īstenota publiski, personu grupā, izmantojot automatizēto datu apstrādes sistēmu.
Pazīmi "publiski" var saprast, piemēram, kā tādas vajāšanas izdarīšana, kad attiecīgā rīcība tiek īstenota atklāti, personām pieejamā veidā – citu personu klātbūtnē vai tādā veidā, ka arī prombūtnē esošas personas var ar to iepazīties. Šāda vajāšana var tikt īstenota, piemēram, publiskā, sabiedrībai pieejamā vietā, publiskā pasākumā, internetā, tiešraidē elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos publiskā pasākumā.[1] Tāpat tas var notikt sociālajos tīklos, elektroniskās saziņas platformās, vai citās digitālajās vidēs.
Vajāšana, kas izdarīta personu grupā, var aptvert gadījumus, kad divas vai vairākas personas apzināti iesaistās vajājošā rīcībā pret cietušo, savstarpēji koordinējot savu rīcību vai papildinot cita citas darbības. Lai atzītu, ka nodarījums izdarīts personu grupā, nav nepieciešams konstatēt iepriekšēju vienošanos starp iesaistītajām personām. Šādos gadījumos paaugstinātais kaitīgums izriet no paaugstinātas iedarbības uz cietušo, kas var būtiski pastiprināt nedrošības sajūtu un psiholoģisko ietekmi.
Automatizētā datu apstrādes sistēma ir jebkura ierīce vai savstarpēji savienotu vai saistītu ierīču grupa, kuru mērķis ir veikt automātisko datu apstrādes procesu vai citu funkciju.[2] Šādu sistēmu izmantošana ļauj vajājošo rīcību īstenot plašākā mērogā, nodrošināt tās ilgstošu pieejamību un ievērojami palielināt nodarījuma ietekmi uz cietušo.
Ņemot vērā panta pirmās daļas precizēšanu un jaunās 1.1 daļas ieviešanu, panta otrajā daļā paredzētās kvalificējošās pazīmes pēc būtības netiek mainītas. Vienlaikus tiek veikts tehnisks precizējums, nosakot, ka kriminālatbildība iestājas par pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
[1] Krastiņš U., Liholaja V. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IX-XVII nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 84.lpp.
[2] Turpat, 54.lpp.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu ir paredzēts papildināt KL ar 166.2 un 166.3 pantu, kas noteiktos apstākļos paredz personas atbrīvošanu no kriminālatbildības, nepieciešams skaidri noteikt šo normu savstarpējo piemērošanu ar KL 166.1 pantā paredzēto regulējumu. Līdz ar to Likumprojekts paredz papildināt KL ar jaunu 166.1 panta daļu.
KL 166.2 pants paredz īpašu izņēmumu attiecībā par seksuālām darbībām pēc savstarpējas piekrišanas starp vienaudžiem, savukārt 166.3 pants paredz īpašu izņēmumu attiecībā uz noteiktām nepilngadīgo veiktām darbībām ar pornogrāfiska rakstura materiāliem. Līdz ar to no tiesiskās noteiktības un vienveidīgas tiesību normu piemērošanas viedokļa ir būtiski, lai no paša KL panta normām būtu nepārprotami izsecināms, kā šie īpašie atbrīvojumi no kriminālatbildības ir piemērojami attiecībā pret 166.1 pantā paredzēto prezumpciju.
Šāds precizējums novērstu iespējamu atšķirīgu tiesību normu interpretāciju un nodrošinātu, ka gadījumos, kad ir izpildīti 166.2 vai 166.3 pantā noteiktie nosacījumi, attiecīgais īpašais regulējums tiek piemērots un persona tiek atbrīvota no kriminālatbildības.
KL 166.2 pants paredz īpašu izņēmumu attiecībā par seksuālām darbībām pēc savstarpējas piekrišanas starp vienaudžiem, savukārt 166.3 pants paredz īpašu izņēmumu attiecībā uz noteiktām nepilngadīgo veiktām darbībām ar pornogrāfiska rakstura materiāliem. Līdz ar to no tiesiskās noteiktības un vienveidīgas tiesību normu piemērošanas viedokļa ir būtiski, lai no paša KL panta normām būtu nepārprotami izsecināms, kā šie īpašie atbrīvojumi no kriminālatbildības ir piemērojami attiecībā pret 166.1 pantā paredzēto prezumpciju.
Šāds precizējums novērstu iespējamu atšķirīgu tiesību normu interpretāciju un nodrošinātu, ka gadījumos, kad ir izpildīti 166.2 vai 166.3 pantā noteiktie nosacījumi, attiecīgais īpašais regulējums tiek piemērots un persona tiek atbrīvota no kriminālatbildības.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL 166.1 pantu ar otro daļu, paredzot, ka šā panta pirmā daļa nav piemērojama, ja konstatēti šā likuma 166.2 vai 166.3 pantā paredzētie apstākļi.
Problēmas apraksts
KL XVI nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību" ietvertais regulējums ir vērsts uz īpaši augsta bērnu aizsardzības līmeņa nodrošināšanu pret seksuālu izmantošanu un citu personu iespējamās ietekmes izmantošanu. It īpaši, KL 166.1 pantā ietvertā prezumpcija, ka persona, kura nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, šīs nodaļas noziedzīgo nodarījumu izpratnē atrodas bezpalīdzības stāvoklī. Minētais pants ir piemērojams arī gadījumos, kad seksuālas darbības notiek starp vecuma ziņā tuvām personām, no kurām viena nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.
Līdz ar to spēkā esošais regulējums neparedz atsevišķu regulējumu gadījumiem, kad seksuālas rakstura darbības notiek starp līdzīga vecuma nepilngadīgām personām, kuras atrodas līdzīgā attīstības un brieduma pakāpē, rīkojas ar savstarpēju piekrišanu un kurās nav konstatējama vardarbība, draudi, uzticības, autoritātes vai citas ietekmes ļaunprātīga izmantošana. Šādos gadījumos formāla krimināltiesisko normu piemērošana var radīt nesamērīgu rezultātu un neatbilst krimināltiesību samērīguma principam un bērna labāko interešu principam, ja konkrētajā situācijā nav konstatējama personas izmantošana vai citas pazīmes, kas liecina par paaugstinātu kaitīgumu.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams pilnveidot krimināltiesisko regulējumu, paredzot mehānismu, kas ļautu nošķirt bērna seksuālu izmantošanu no savstarpēji piekritīgām seksuālām darbībām starp vienaudžiem un kas vienlaikus saglabā augstu bērnu aizsardzības līmeni un nodrošina samērīgu pieeju gadījumos, kuros nav konstatējama personas izmantošana vai citas paaugstinātu kaitīgumu raksturojošas pazīmes.
Līdz ar to spēkā esošais regulējums neparedz atsevišķu regulējumu gadījumiem, kad seksuālas rakstura darbības notiek starp līdzīga vecuma nepilngadīgām personām, kuras atrodas līdzīgā attīstības un brieduma pakāpē, rīkojas ar savstarpēju piekrišanu un kurās nav konstatējama vardarbība, draudi, uzticības, autoritātes vai citas ietekmes ļaunprātīga izmantošana. Šādos gadījumos formāla krimināltiesisko normu piemērošana var radīt nesamērīgu rezultātu un neatbilst krimināltiesību samērīguma principam un bērna labāko interešu principam, ja konkrētajā situācijā nav konstatējama personas izmantošana vai citas pazīmes, kas liecina par paaugstinātu kaitīgumu.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams pilnveidot krimināltiesisko regulējumu, paredzot mehānismu, kas ļautu nošķirt bērna seksuālu izmantošanu no savstarpēji piekritīgām seksuālām darbībām starp vienaudžiem un kas vienlaikus saglabā augstu bērnu aizsardzības līmeni un nodrošina samērīgu pieeju gadījumos, kuros nav konstatējama personas izmantošana vai citas paaugstinātu kaitīgumu raksturojošas pazīmes.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL ar jaunu 166.2 pantu "Personas atbrīvošana no kriminālatbildības par seksuālām rakstura darbībām", paredzot, ka personu atbrīvo no kriminālatbildības par šajā nodaļā paredzētajām seksuālajām rakstura darbībām, ja konstatēts, ka tās notikušas starp personām, kuru dzimšanas gadu starpība nepārsniedz divus gadus, kuras sasniegušas vismaz divpadsmit gadu vecumu, vai kuru dzimšanas gadu starpība nepārsniedz trīs gadus, kuras sasniegušas vismaz četrpadsmit gadu vecumu, rīkojušās pēc savstarpējas piekrišanas un nav lietota vardarbība, draudi vai izmantota uzticība, autoritāte vai citāda ietekme.
Vienaudžu izņēmuma regulējums balstīts uz atziņu, ka bērna spēja pieņemt ar seksualitāti saistītus lēmumus attīstās pakāpeniski un ka krimināltiesiskajam regulējumam jāņem vērā atšķirība starp bērna seksuālu izmantošanu un līdzīga vecuma jauniešu savstarpējām attiecībām. Kriminālatbildības mērķis nav sodīt jauniešus par viņu vecumam atbilstošu attīstības procesu, ja attiecībās nav konstatējama personas izmantošana vai citas pazīmes, kas liecina par paaugstinātu kaitīgumu.
Vienlaikus paredzētais izņēmums nav uzskatāms par vispārēju atļauju seksuālām darbībām starp nepilngadīgām personām. Tā piemērošanai jāizpildās visiem pantā noteiktajiem priekšnoteikumiem kopumā. Proti, izņēmums attiecas tikai uz personām, kuras atrodas noteiktā vecuma attiecībā, un tikai tad, ja attiecības ir bijušas savstarpēji piekritīgas un nav izmantota vardarbība, draudi, uzticība, autoritāte vai cita ietekme. Ja kāds no minētajiem priekšnoteikumiem nav izpildīts, personai iestājas kriminālatbildība atbilstoši KL paredzētajam regulējumam.
Ar terminu "savstarpēja piekrišana" saprotams, ka seksuālās darbības ir notikušas brīvprātīgi, abām personām apzināti iesaistoties tajās pēc savas gribas. Minētais kritērijs raksturo attiecību savstarpējo raksturu un to, ka iesaistīšanās seksuālajās darbībās nav bijusi pret vienas personas gribu vai neatbilstoši tās faktiskajai iespējai brīvi veidot savu izvēli. Līdz ar to savstarpējas brīvprātības kritērijs kalpo tam, lai nošķirtu situācijas, kurās starp vienaudžiem ir notikušas savstarpēji pieņemtas brīvprātīgas seksuālas darbības, no situācijām, kurās viena persona nav brīvi izvēlējusies iesaistīties šādās darbībās vai attiecību raksturs liecina par personas izmantošanu.
Nosakot atšķirīgu pieļaujamo vecuma starpību personām dažādās vecuma grupās, tiek ņemts vērā bērna pakāpeniskais fiziskās, emocionālās, sociālās un kognitīvās attīstības process. Personām jaunākā vecumā ir nepieciešams nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni, jo neliela vecuma starpība hronoloģiskā izteiksmē var būt saistīta ar būtiskām atšķirībām brieduma un spējas izvērtēt attiecību raksturu ziņā. Savukārt, personām sasniedzot lielāku vecumu un attīstības pakāpi, pieļaujamā vecuma starpība var būt lielāka.
Izvēlētais regulējums paredz diferencētu pieeju atkarībā no iesaistīto personu vecuma un attīstības pakāpes. Atbrīvojums no kriminālatbildības piemērojams gadījumos, kad seksuālās darbības notikušas starp personām, kuru dzimšanas gadu starpība nepārsniedz noteikto robežu, proti, starp personām, kuras sasniegušas vismaz divpadsmit gadu vecumu un kuru dzimšanas gadu starpība nepārsniedz divus gadus, vai starp personām, kuras sasniegušas vismaz četrpadsmit gadu vecumu un kuru dzimšanas gadu starpība nepārsniedz trīs gadus.
Termins "dzimšanas gadu starpība" panta izpratnē attiecas uz starpību starp personu dzimšanas gadiem, nevis uz precīzu personu vecuma starpību konkrētā dienā. Šāds formulējums izvēlēts, lai nodrošinātu skaidru, vienkārši piemērojamu un pārbaudāmu kritēriju, vērtējot personu vecuma tuvumu. Dzimšanas gada kritērija izmantošana tiek izmantota arī citās jomās, kur nepieciešams grupēt personas pēc vecuma, tostarp izglītības sistēmā, nosakot bērnu un jauniešu piederību noteiktiem izglītības posmiem, kā arī sportā, veidojot sacensību un treniņu vecuma grupas.
Šāda diferencēta vecuma pieeja izvēlēta, ņemot vērā bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošo nevalstisko organizāciju – biedrības "Centrs MARTA" un nodibinājuma "Centrs Dardedze" – sniegto viedokli un priekšlikumus par nepieciešamību regulējumā ņemt vērā bērna vecumu, attīstības pakāpi un iespējamo attiecību nevienlīdzību. Minētās organizācijas norādīja, ka jaunāku pusaudžu vecumā pat neliela hronoloģiska vecuma starpība var būt saistīta ar būtiskām atšķirībām emocionālajā, sociālajā un psiholoģiskajā briedumā, tādēļ vienāds vecuma starpības kritērijs visām vecuma grupām nenodrošinātu pietiekamu bērnu aizsardzības līmeni. Ņemot vērā minēto, regulējumā paredzēts šaurāks pieļaujamās vecuma starpības slieksnis jaunākām personām un nedaudz plašāks slieksnis vecākiem pusaudžiem, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt bērnus no seksuālas izmantošanas un nepieciešamību nepieļaut krimināltiesisku reakciju gadījumos, kad starp līdzīga vecuma personām ir notikušas savstarpēji brīvprātīgas seksuālās darbības.
Līdzīga pieeja tiek izmantota arī vairākās ārvalstu tiesību sistēmās, kurās tā sauktie "vienaudžu izņēmumi" tiek paredzēti, lai nošķirtu bērnu seksuālu izmantošanu no savstarpēji piekritīgām seksuālām attiecībām starp personām, kuras atrodas līdzīgā vecuma un attīstības pakāpē. Šāds regulējums atbilst mūsdienīgai pieejai bērnu tiesību aizsardzībā, kuras pamatā ir ne tikai aizsardzība pret kaitējumu, bet arī bērna labāko interešu un samērīguma principa ievērošana. Lai attiecīgo regulējumu ietvertu KL, tika vērtēta vairāku valstu pieredze, piemēram, Nīderlandē, kur izņēmums attiecas tikai uz vienaudžiem vecumā no 12 līdz 16 gadiem ar nelielu vecuma starpību, proti, tiek ņemts vērā bērna attīstības līmenis un briedums - jo jaunākas ir personas, jo būtiskāka kļūst pat neliela vecuma starpība.
Ņemot vērā minēto, konkrētā vecuma starpība - līdz diviem gadiem personām no 12 gadu vecuma un līdz trim gadiem personām no 14 gadu vecuma - noteikta, ņemot vērā bērnu un pusaudžu psiholoģiskās attīstības jomas ekspertu vērtējumu par attiecīgajos vecumposmos raksturīgajām emocionālā, sociālā un kognitīvā brieduma atšķirībām. Vērtējot, vai starp personām pastāvējusi savstarpēja piekrišana, būtu jāņem vērā ne tikai formāla piekrišanas esamība, bet arī personu vecums un briedums, vecuma un attīstības atšķirība, savstarpējās attiecības un iespējamā varas vai atkarības nevienlīdzība, kā arī tas, vai piekrišana nav iegūta emocionāla spiediena, manipulācijas, draudu, šantāžas, maldināšanas vai citas tiešas vai netiešas piespiešanas rezultātā.
Likumprojektā ietvertais KL 166.2 pants ir speciālā norma attiecībā uz KL 166.1 pantu, jo tas paredz izņēmumu konkrēti noteiktās situācijās, kad seksuālās darbības notikušas starp vecuma ziņā tuvām personām, kuras atbilst pantā noteiktajiem priekšnoteikumiem. Līdz ar to KL 166.2 pants var būt piemērojams arī gadījumos, kad viena no personām nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, ja vien ir izpildīti visi pantā noteiktie kritēriji.
Vienlaikus uzsverams, ka šā panta izpratnē uzticības, autoritātes vai citādas ietekmes izmantošana var pastāvēt arī tuvu radinieku savstarpējās attiecībās vai gadījumos, kad personas dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Tādējādi jaunais KL 166.2 pants nodrošina samērīgu un līdzsvarotu pieeju, saglabājot augstu bērnu aizsardzības līmeni pret seksuālu izmantošanu, vienlaikus novēršot nepamatotu krimināltiesisko iejaukšanos gadījumos, kad starp vienaudžiem notikušas savstarpēji piekritīgas seksuālas darbības bez vardarbības, draudiem vai personas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas.
Vienlaikus gadījumos, kad persona atbrīvota no kriminālatbildības šajā pantā paredzēto apstākļu dēļ, atbilstoši konkrētās situācijas apstākļiem izvērtējama bērna vajadzība pēc turpmāka atbalsta, tostarp nepieciešamība iesaistīt kompetentās institūcijas.
Vienaudžu izņēmuma regulējums balstīts uz atziņu, ka bērna spēja pieņemt ar seksualitāti saistītus lēmumus attīstās pakāpeniski un ka krimināltiesiskajam regulējumam jāņem vērā atšķirība starp bērna seksuālu izmantošanu un līdzīga vecuma jauniešu savstarpējām attiecībām. Kriminālatbildības mērķis nav sodīt jauniešus par viņu vecumam atbilstošu attīstības procesu, ja attiecībās nav konstatējama personas izmantošana vai citas pazīmes, kas liecina par paaugstinātu kaitīgumu.
Vienlaikus paredzētais izņēmums nav uzskatāms par vispārēju atļauju seksuālām darbībām starp nepilngadīgām personām. Tā piemērošanai jāizpildās visiem pantā noteiktajiem priekšnoteikumiem kopumā. Proti, izņēmums attiecas tikai uz personām, kuras atrodas noteiktā vecuma attiecībā, un tikai tad, ja attiecības ir bijušas savstarpēji piekritīgas un nav izmantota vardarbība, draudi, uzticība, autoritāte vai cita ietekme. Ja kāds no minētajiem priekšnoteikumiem nav izpildīts, personai iestājas kriminālatbildība atbilstoši KL paredzētajam regulējumam.
Ar terminu "savstarpēja piekrišana" saprotams, ka seksuālās darbības ir notikušas brīvprātīgi, abām personām apzināti iesaistoties tajās pēc savas gribas. Minētais kritērijs raksturo attiecību savstarpējo raksturu un to, ka iesaistīšanās seksuālajās darbībās nav bijusi pret vienas personas gribu vai neatbilstoši tās faktiskajai iespējai brīvi veidot savu izvēli. Līdz ar to savstarpējas brīvprātības kritērijs kalpo tam, lai nošķirtu situācijas, kurās starp vienaudžiem ir notikušas savstarpēji pieņemtas brīvprātīgas seksuālas darbības, no situācijām, kurās viena persona nav brīvi izvēlējusies iesaistīties šādās darbībās vai attiecību raksturs liecina par personas izmantošanu.
Nosakot atšķirīgu pieļaujamo vecuma starpību personām dažādās vecuma grupās, tiek ņemts vērā bērna pakāpeniskais fiziskās, emocionālās, sociālās un kognitīvās attīstības process. Personām jaunākā vecumā ir nepieciešams nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni, jo neliela vecuma starpība hronoloģiskā izteiksmē var būt saistīta ar būtiskām atšķirībām brieduma un spējas izvērtēt attiecību raksturu ziņā. Savukārt, personām sasniedzot lielāku vecumu un attīstības pakāpi, pieļaujamā vecuma starpība var būt lielāka.
Izvēlētais regulējums paredz diferencētu pieeju atkarībā no iesaistīto personu vecuma un attīstības pakāpes. Atbrīvojums no kriminālatbildības piemērojams gadījumos, kad seksuālās darbības notikušas starp personām, kuru dzimšanas gadu starpība nepārsniedz noteikto robežu, proti, starp personām, kuras sasniegušas vismaz divpadsmit gadu vecumu un kuru dzimšanas gadu starpība nepārsniedz divus gadus, vai starp personām, kuras sasniegušas vismaz četrpadsmit gadu vecumu un kuru dzimšanas gadu starpība nepārsniedz trīs gadus.
Termins "dzimšanas gadu starpība" panta izpratnē attiecas uz starpību starp personu dzimšanas gadiem, nevis uz precīzu personu vecuma starpību konkrētā dienā. Šāds formulējums izvēlēts, lai nodrošinātu skaidru, vienkārši piemērojamu un pārbaudāmu kritēriju, vērtējot personu vecuma tuvumu. Dzimšanas gada kritērija izmantošana tiek izmantota arī citās jomās, kur nepieciešams grupēt personas pēc vecuma, tostarp izglītības sistēmā, nosakot bērnu un jauniešu piederību noteiktiem izglītības posmiem, kā arī sportā, veidojot sacensību un treniņu vecuma grupas.
Šāda diferencēta vecuma pieeja izvēlēta, ņemot vērā bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošo nevalstisko organizāciju – biedrības "Centrs MARTA" un nodibinājuma "Centrs Dardedze" – sniegto viedokli un priekšlikumus par nepieciešamību regulējumā ņemt vērā bērna vecumu, attīstības pakāpi un iespējamo attiecību nevienlīdzību. Minētās organizācijas norādīja, ka jaunāku pusaudžu vecumā pat neliela hronoloģiska vecuma starpība var būt saistīta ar būtiskām atšķirībām emocionālajā, sociālajā un psiholoģiskajā briedumā, tādēļ vienāds vecuma starpības kritērijs visām vecuma grupām nenodrošinātu pietiekamu bērnu aizsardzības līmeni. Ņemot vērā minēto, regulējumā paredzēts šaurāks pieļaujamās vecuma starpības slieksnis jaunākām personām un nedaudz plašāks slieksnis vecākiem pusaudžiem, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt bērnus no seksuālas izmantošanas un nepieciešamību nepieļaut krimināltiesisku reakciju gadījumos, kad starp līdzīga vecuma personām ir notikušas savstarpēji brīvprātīgas seksuālās darbības.
Līdzīga pieeja tiek izmantota arī vairākās ārvalstu tiesību sistēmās, kurās tā sauktie "vienaudžu izņēmumi" tiek paredzēti, lai nošķirtu bērnu seksuālu izmantošanu no savstarpēji piekritīgām seksuālām attiecībām starp personām, kuras atrodas līdzīgā vecuma un attīstības pakāpē. Šāds regulējums atbilst mūsdienīgai pieejai bērnu tiesību aizsardzībā, kuras pamatā ir ne tikai aizsardzība pret kaitējumu, bet arī bērna labāko interešu un samērīguma principa ievērošana. Lai attiecīgo regulējumu ietvertu KL, tika vērtēta vairāku valstu pieredze, piemēram, Nīderlandē, kur izņēmums attiecas tikai uz vienaudžiem vecumā no 12 līdz 16 gadiem ar nelielu vecuma starpību, proti, tiek ņemts vērā bērna attīstības līmenis un briedums - jo jaunākas ir personas, jo būtiskāka kļūst pat neliela vecuma starpība.
Ņemot vērā minēto, konkrētā vecuma starpība - līdz diviem gadiem personām no 12 gadu vecuma un līdz trim gadiem personām no 14 gadu vecuma - noteikta, ņemot vērā bērnu un pusaudžu psiholoģiskās attīstības jomas ekspertu vērtējumu par attiecīgajos vecumposmos raksturīgajām emocionālā, sociālā un kognitīvā brieduma atšķirībām. Vērtējot, vai starp personām pastāvējusi savstarpēja piekrišana, būtu jāņem vērā ne tikai formāla piekrišanas esamība, bet arī personu vecums un briedums, vecuma un attīstības atšķirība, savstarpējās attiecības un iespējamā varas vai atkarības nevienlīdzība, kā arī tas, vai piekrišana nav iegūta emocionāla spiediena, manipulācijas, draudu, šantāžas, maldināšanas vai citas tiešas vai netiešas piespiešanas rezultātā.
Likumprojektā ietvertais KL 166.2 pants ir speciālā norma attiecībā uz KL 166.1 pantu, jo tas paredz izņēmumu konkrēti noteiktās situācijās, kad seksuālās darbības notikušas starp vecuma ziņā tuvām personām, kuras atbilst pantā noteiktajiem priekšnoteikumiem. Līdz ar to KL 166.2 pants var būt piemērojams arī gadījumos, kad viena no personām nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, ja vien ir izpildīti visi pantā noteiktie kritēriji.
Vienlaikus uzsverams, ka šā panta izpratnē uzticības, autoritātes vai citādas ietekmes izmantošana var pastāvēt arī tuvu radinieku savstarpējās attiecībās vai gadījumos, kad personas dzīvo vienā mājsaimniecībā.
Tādējādi jaunais KL 166.2 pants nodrošina samērīgu un līdzsvarotu pieeju, saglabājot augstu bērnu aizsardzības līmeni pret seksuālu izmantošanu, vienlaikus novēršot nepamatotu krimināltiesisko iejaukšanos gadījumos, kad starp vienaudžiem notikušas savstarpēji piekritīgas seksuālas darbības bez vardarbības, draudiem vai personas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas.
Vienlaikus gadījumos, kad persona atbrīvota no kriminālatbildības šajā pantā paredzēto apstākļu dēļ, atbilstoši konkrētās situācijas apstākļiem izvērtējama bērna vajadzība pēc turpmāka atbalsta, tostarp nepieciešamība iesaistīt kompetentās institūcijas.
Problēmas apraksts
Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību komitejas (turpmāk – Lansarotes komiteja) 2022. gadā pieņemtajā Otrās novērtēšanas kārtas īstenošanas Ziņojumā "Bērnu aizsardzība pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, ko veicina informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT)"[1] (turpmāk – Ziņojums) ietvertajā rekomendācijā II-6 Lansarotes komiteja lūdz puses tiesiskajā regulējumā nodrošināt, ka pret bērnu neuzsāk kriminālvajāšanu, ja viņš glabā: paša radītus savus seksuāli ierosinošus vai nepārprotami seksuāla rakstura attēlus un/vai video; paša radītus cita bērna seksuāli ierosinošus vai nepārprotami seksuāla rakstura attēlus un/vai video ar tajos attēlotā bērna apzinātu piekrišanu; cita bērna paša radītus seksuāli ierosinošus vai nepārprotami seksuāla rakstura attēlus un/vai video, kas saņemti pasīvā veidā, aktīvi nelūdzot tos.
Savukārt rekomendācija II-8 lūdz pusēm savā tiesiskajā regulējumā nodrošināt, ka pret bērnu netiek uzsākta kriminālvajāšana par dalīšanos ar saviem seksuāla rakstura attēliem un/vai video ar citu bērnu, ja šāda dalīšanās ir brīvprātīga, ar savstarpēju piekrišanu un paredzēta vienīgi pašu privātai lietošanai.
Atbilstoši Ziņojumā norādītajam formulējums "tiesiskais regulējums" attiecas ne tikai uz tiesību aktiem, bet būtu jāsaprot plašāk, piemēram, ietverot arī kriminālvajāšanas vadlīnijas vai praksi.
Lansarotes komiteja jau 2019. gada jūnijā pieņēma Viedokli par bērnu seksuāli ierosinošiem vai nepārprotami seksuāla rakstura attēliem un/vai video, ko rada un ar ko dalās un ko saņem paši bērni,[2] kurā uzsvēra, ka bērni aizvien vairāk izmanto IKT, jo īpaši sociālos plašsaziņas līdzekļus un mobilās ziņojumapmaiņas lietotnes, lai sazinātos un veidotu attiecības. Lansarotes komiteja norādīja, ka bērni arī izzina un pauž savu seksualitāti, izmantojot IKT, tostarp radot seksuāli ierosinošus vai nepārprotami seksuāla rakstura pašu uzņemtus attēlus un/vai video un daloties ar tiem. Lansarotes konvencijā nav tiešas norādes par paša bērna radītiem seksuāla rakstura attēliem un/vai video. Tomēr Lansarotes komiteja atzīst, ka arī šādi materiāli ietilpst Lansarotes konvencijas tvērumā.
Lansarotes komiteja aicina aizsargāt bērnus pret kriminālatbildību par pašu radītiem seksuāla rakstura attēliem un/vai video, arī ja notiek to brīvprātīga dalīšanās bērnu starpā ar savstarpēju piekrišanu. Tā uzskata, ka šādu attēlu radīšana un glabāšana tīri savai privātai lietošanai nebūtu attiecināma uz "bērnu pornogrāfiju". Vienlaikus Lansarotes komiteja arī uzsver, ka minētais atbrīvojums attiecas tikai uz situācijām, kad bērni ir savstarpēji piekrituši nosūtīt un glabāt viens otra seksuāli ierosinošos vai nepārprotami seksuāla rakstura attēlus un/vai video.
Sadarbībā ar kompetentajām iestādēm ir izvērtā Latvijas atbilstība rekomendācijām. Atbilstoši tam ne KL 166. pantā, ne Pornogrāfijas ierobežošanas likumā nav iekļauta tieša norāde uz rīcību saistībā ar paša bērna radītiem seksuāla rakstura attēliem un/vai video. Formāli kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma arī par paša bērna radītiem attēliem un/ vai video. Tāpat normatīvajā regulējumā netiek paredzēta atruna par atbildības neiestāšanos vai nepilngadīgā nesaukšanu pie kriminālatbildības, ja šāda materiāla nodošana ir brīvprātīga, ar savstarpēju piekrišanu un paredzēta vienīgi pašu privātai lietošanai, ja ir iestājies kriminālatbildības vecums.
Atbilstoši KL 66. pantam, ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašus apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, tiesa var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Gan Ziņojuma izstrādes, gan rekomendāciju izvērtēšanas procesā praktiķi norādīja, ka reālajā praksē šādos gadījumos bērni parasti pie kriminālatbildības netiek saukti.
Vienlaikus, izvērtējot rekomendāciju mērķi un kompetento iestāžu, tai skaitā, NVO pārstāvju, viedokļus, lai pilnvērtīgi nodrošinātu, ka šādus nepilngadīgos nesauc pie kriminālatbildības, tika nolemts, ka vislabākais risinājums būtu papildināt KL ar 166.3 pantu, kurš nosaka, ka nepilngadīgais, kurš izgatavo un glabā pornogrāfiska rakstura materiālu, kurā atainojis pats sevi vai citu nepilngadīgo pēc savstarpējas piekrišanas, vai izplata šādu materiālu citam nepilngadīgajam pēc savstarpējas piekrišanas, vai glabā šādu materiālu, kad to bez savstarpējas piekrišanas saņēmis no cita nepilngadīgā, tiek atbrīvots no kriminālatbildības.
[1] The Lanzarote committee’s report "The protection of children against sexual exploitation and sexual abuse facilitated by information and communication technologies". Pieejams: https://rm.coe.int/implementation-report-on-the-2nd-monitoring-round-the-protection-of-ch/1680a619c4
[2] The Lanzarote committee’s Opinion on child sexually suggestive or explicit images and/or videos generated, shared and received by children (2019). Pieejams: https://rm.coe.int/opinion-of-the-lanzarote-committee-on-child-sexually-suggestive-or-exp/168094e72c
Savukārt rekomendācija II-8 lūdz pusēm savā tiesiskajā regulējumā nodrošināt, ka pret bērnu netiek uzsākta kriminālvajāšana par dalīšanos ar saviem seksuāla rakstura attēliem un/vai video ar citu bērnu, ja šāda dalīšanās ir brīvprātīga, ar savstarpēju piekrišanu un paredzēta vienīgi pašu privātai lietošanai.
Atbilstoši Ziņojumā norādītajam formulējums "tiesiskais regulējums" attiecas ne tikai uz tiesību aktiem, bet būtu jāsaprot plašāk, piemēram, ietverot arī kriminālvajāšanas vadlīnijas vai praksi.
Lansarotes komiteja jau 2019. gada jūnijā pieņēma Viedokli par bērnu seksuāli ierosinošiem vai nepārprotami seksuāla rakstura attēliem un/vai video, ko rada un ar ko dalās un ko saņem paši bērni,[2] kurā uzsvēra, ka bērni aizvien vairāk izmanto IKT, jo īpaši sociālos plašsaziņas līdzekļus un mobilās ziņojumapmaiņas lietotnes, lai sazinātos un veidotu attiecības. Lansarotes komiteja norādīja, ka bērni arī izzina un pauž savu seksualitāti, izmantojot IKT, tostarp radot seksuāli ierosinošus vai nepārprotami seksuāla rakstura pašu uzņemtus attēlus un/vai video un daloties ar tiem. Lansarotes konvencijā nav tiešas norādes par paša bērna radītiem seksuāla rakstura attēliem un/vai video. Tomēr Lansarotes komiteja atzīst, ka arī šādi materiāli ietilpst Lansarotes konvencijas tvērumā.
Lansarotes komiteja aicina aizsargāt bērnus pret kriminālatbildību par pašu radītiem seksuāla rakstura attēliem un/vai video, arī ja notiek to brīvprātīga dalīšanās bērnu starpā ar savstarpēju piekrišanu. Tā uzskata, ka šādu attēlu radīšana un glabāšana tīri savai privātai lietošanai nebūtu attiecināma uz "bērnu pornogrāfiju". Vienlaikus Lansarotes komiteja arī uzsver, ka minētais atbrīvojums attiecas tikai uz situācijām, kad bērni ir savstarpēji piekrituši nosūtīt un glabāt viens otra seksuāli ierosinošos vai nepārprotami seksuāla rakstura attēlus un/vai video.
Sadarbībā ar kompetentajām iestādēm ir izvērtā Latvijas atbilstība rekomendācijām. Atbilstoši tam ne KL 166. pantā, ne Pornogrāfijas ierobežošanas likumā nav iekļauta tieša norāde uz rīcību saistībā ar paša bērna radītiem seksuāla rakstura attēliem un/vai video. Formāli kriminālatbildība iestājas no 14 gadu vecuma arī par paša bērna radītiem attēliem un/ vai video. Tāpat normatīvajā regulējumā netiek paredzēta atruna par atbildības neiestāšanos vai nepilngadīgā nesaukšanu pie kriminālatbildības, ja šāda materiāla nodošana ir brīvprātīga, ar savstarpēju piekrišanu un paredzēta vienīgi pašu privātai lietošanai, ja ir iestājies kriminālatbildības vecums.
Atbilstoši KL 66. pantam, ievērojot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas īpašus apstākļus un par vainīgā personību iegūtās ziņas, kas mīkstina viņa atbildību, tiesa var nepilngadīgo atbrīvot no piespriestā soda, piemērojot likumā noteiktos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Gan Ziņojuma izstrādes, gan rekomendāciju izvērtēšanas procesā praktiķi norādīja, ka reālajā praksē šādos gadījumos bērni parasti pie kriminālatbildības netiek saukti.
Vienlaikus, izvērtējot rekomendāciju mērķi un kompetento iestāžu, tai skaitā, NVO pārstāvju, viedokļus, lai pilnvērtīgi nodrošinātu, ka šādus nepilngadīgos nesauc pie kriminālatbildības, tika nolemts, ka vislabākais risinājums būtu papildināt KL ar 166.3 pantu, kurš nosaka, ka nepilngadīgais, kurš izgatavo un glabā pornogrāfiska rakstura materiālu, kurā atainojis pats sevi vai citu nepilngadīgo pēc savstarpējas piekrišanas, vai izplata šādu materiālu citam nepilngadīgajam pēc savstarpējas piekrišanas, vai glabā šādu materiālu, kad to bez savstarpējas piekrišanas saņēmis no cita nepilngadīgā, tiek atbrīvots no kriminālatbildības.
[1] The Lanzarote committee’s report "The protection of children against sexual exploitation and sexual abuse facilitated by information and communication technologies". Pieejams: https://rm.coe.int/implementation-report-on-the-2nd-monitoring-round-the-protection-of-ch/1680a619c4
[2] The Lanzarote committee’s Opinion on child sexually suggestive or explicit images and/or videos generated, shared and received by children (2019). Pieejams: https://rm.coe.int/opinion-of-the-lanzarote-committee-on-child-sexually-suggestive-or-exp/168094e72c
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL ar 166.3 pantu, paredzot, ka nepilngadīgais, kurš izgatavo un glabā pornogrāfiska rakstura materiālu, kurā atainojis pats sevi vai citu nepilngadīgo pēc savstarpējas piekrišanas, vai izplata šādu materiālu citam nepilngadīgajam pēc savstarpējas piekrišanas, vai glabā šādu materiālu, kad to bez savstarpējas piekrišanas saņēmis no cita nepilngadīgā, tiek atbrīvots no kriminālatbildības.
KL 166.3 pantā lietotais jēdziens "pornogrāfiska rakstura materiāls" ir piemērojams atbilstoši Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 1. panta 1. punktā noteiktajai definīcijai. Savukārt, vērtējot, vai konkrētais materiāls atbilst bērnu pornogrāfijas jēdzienam, piemērojama Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 1. panta 2. punktā ietvertā definīcija.
Savstarpēja piekrišana šā panta izpratnē nav vērtējama tikai formāli. Būtu jāvērtē arī iesaistīto personu vecums un briedums, vecuma un attīstības atšķirība, savstarpējās attiecības un iespējamā varas vai atkarības nevienlīdzība, kā arī tas, vai piekrišana nav iegūta vardarbības, emocionāla spiediena, manipulācijas, draudu, šantāžas, maldināšanas vai citas tiešas vai netiešas piespiešanas rezultātā. Vienlaikus sākotnējā piekrišana materiāla radīšanai vai nosūtīšanai konkrētai personai pati par sevi nav uzskatāma par piekrišanu materiāla tālākai izplatīšanai ārpus sākotnēji paredzētā adresātu loka.
Turklāt Likumprojektā ietvertais KL 166.3 pants ir speciālā norma attiecībā pret KL 166.1 pantu, jo tas paredz izņēmumu konkrēti noteiktās situācijās, kad seksuālās darbības notikušas starp vecuma ziņā tuvām personām, kuras atbilst pantā noteiktajiem priekšnoteikumiem. Līdz ar to KL 166.3 pants var būt piemērojams arī gadījumos, kad viena no personām nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, ja vien ir izpildīti visi pantā noteiktie kritēriji.
Vienlaikus gadījumos, kad persona atbrīvota no kriminālatbildības šajā pantā paredzēto apstākļu dēļ, atbilstoši konkrētās situācijas apstākļiem izvērtējama bērna vajadzība pēc turpmāka atbalsta, tostarp nepieciešamība iesaistīt kompetentās institūcijas.
KL 166.3 pantā lietotais jēdziens "pornogrāfiska rakstura materiāls" ir piemērojams atbilstoši Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 1. panta 1. punktā noteiktajai definīcijai. Savukārt, vērtējot, vai konkrētais materiāls atbilst bērnu pornogrāfijas jēdzienam, piemērojama Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 1. panta 2. punktā ietvertā definīcija.
Savstarpēja piekrišana šā panta izpratnē nav vērtējama tikai formāli. Būtu jāvērtē arī iesaistīto personu vecums un briedums, vecuma un attīstības atšķirība, savstarpējās attiecības un iespējamā varas vai atkarības nevienlīdzība, kā arī tas, vai piekrišana nav iegūta vardarbības, emocionāla spiediena, manipulācijas, draudu, šantāžas, maldināšanas vai citas tiešas vai netiešas piespiešanas rezultātā. Vienlaikus sākotnējā piekrišana materiāla radīšanai vai nosūtīšanai konkrētai personai pati par sevi nav uzskatāma par piekrišanu materiāla tālākai izplatīšanai ārpus sākotnēji paredzētā adresātu loka.
Turklāt Likumprojektā ietvertais KL 166.3 pants ir speciālā norma attiecībā pret KL 166.1 pantu, jo tas paredz izņēmumu konkrēti noteiktās situācijās, kad seksuālās darbības notikušas starp vecuma ziņā tuvām personām, kuras atbilst pantā noteiktajiem priekšnoteikumiem. Līdz ar to KL 166.3 pants var būt piemērojams arī gadījumos, kad viena no personām nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, ja vien ir izpildīti visi pantā noteiktie kritēriji.
Vienlaikus gadījumos, kad persona atbrīvota no kriminālatbildības šajā pantā paredzēto apstākļu dēļ, atbilstoši konkrētās situācijas apstākļiem izvērtējama bērna vajadzība pēc turpmāka atbalsta, tostarp nepieciešamība iesaistīt kompetentās institūcijas.
Problēmas apraksts
AS "Gaso" ir vērsusi Tieslietu ministrijas uzmanību uz nepieciešamību paredzēt kriminālatbildību par patvaļīgu pieslēgšanos gāzes apgādes sistēmām.
Nozares eksperti norādīja, ka ikdienā konstatēto pārkāpumu smagums ir dažāds – sākot ar dabasgāzes lietošanas noteikumu prasību nebūtiskiem pārkāpumiem un beidzot ar patvaļīgu iejaukšanos dabasgāzes apgādes sistēmā, kā rezultātā iestājas vai var iestāties sevišķi smagas sekas. Kā traģisku piemēru var minēt 2026. gada sākumā notikušo dabasgāzes sprādzienu Rīgā, kā rezultātā dzīvību zaudēja divi cilvēki. Eksperti norādīja, ka saistībā ar negadījumu tiek veikta izmeklēšana, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka galvenie traģēdijas iemesli ir saistīti ar patvaļīgu iejaukšanos dabasgāzes apgādes sistēmā un traucētu piekļuvi gazificētajam objektam, bīstamās situācijas novēršanai.
Šī brīža KL regulējums paredz kriminālatbildību par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patērēšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā vai ievērojamā apmērā (KL 182. pants). Papildus tam KL paredz atbildību par iejaukšanos elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes komercuzskaites mēraparātu darbībā vai par tās traucēšanu, vai par iekārtu, ierīču vai programmatūras izgatavošanu, pielāgošanu, izplatīšanu vai uzstādīšanu, ja tas rada iespēju personām patvaļīgi patērēt elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi (KL 182.1 panta pirmā daļa), kā arī pastiprinātu atbildību gadījumos, ja šo darbību rezultātā radītas smagas sekas vai izraisīta divu vai vairāku cilvēku nāve (KL 182.1 panta otrā un trešā daļa).
Līdz ar to šī brīža regulējums paredz kriminālatbildību tikai par elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes patvaļīgu patērēšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu patvaļīgu izmantošanu un nelikumīgām darbībām ar patērētās elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes komercuzskaiti. Taču netiek paredzēta kriminālatbildība par patvaļīgu pieslēgšanos elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes sistēmām vai šo sistēmu bojāšanu.
Norādām, ka šobrīd par patvaļīgu pieslēgšanos dabasgāzes apgādes sistēmai vai siltumapgādes sistēmai vai šo sistēmu bojāšanu, kā arī par elektroenerģijas sistēmu bojāšanu paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Enerģētika likuma 118. panta trešo un ceturto daļu.
AS "Gaso" 2026. gadā pastiprināti veic gazificēto objektu kontroli, kā rezultātā divu mēnešu laikā, ciešā sadarbībā ar Valsts policiju, ir atklāti piecpadsmit nelegāli pieslēgumi pie dabasgāzes sistēmām (apvadlīnijām). Tā kā dabasgāze ir sprādzienbīstama viela, katrs nelegālais pieslēgums ir potenciāls apdraudējums ne vien negodprātīgajam dabasgāzes lietotājam, bet arī tuvumā (kaimiņos) esošo iedzīvotāju īpašumam, veselībai un dzīvībai. Sabiedrības interešu vārdā, AS "Gaso" informē Valsts policiju par konstatētiem pārkāpumiem, ja tajos ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Taču, ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi, ko apstiprinājusi arī Valsts policija, nav iespējams uzsākt kriminālprocesus gadījumos, kad personas veikušas patvaļīgu pieslēgšanos vai sistēmu bojāšanu, ja netiek konstatēts, ka personas patvaļīgi patērējušas elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi.
Nozares eksperti ir norādījuši, ka bīstamākais brīdis, kas var radīt būtisku kaitējumu vai smagas sekas, ir tieši patvaļīga pieslēgšanās šīm sistēmām vai šo sistēmu bojāšana. Līdz ar to esošais KL regulējums paredz atbildību par salīdzinoši mazāk bīstamām darbībām. Vienlaikus norādām, ka eksperti atbalsta kriminālatbildības paredzēšanu ne tikai par pieslēgšanos gāzes apgādes sistēmām, bet arī elektroenerģijas un siltumapgādes sistēmām vai to bojāšanu, jo arī šādos gadījumos pieslēgšanas vai bojāšanas fakts var radīt lielāku kaitējumu nekā KL paredzētās darbības.
Nozares eksperti norādīja, ka ikdienā konstatēto pārkāpumu smagums ir dažāds – sākot ar dabasgāzes lietošanas noteikumu prasību nebūtiskiem pārkāpumiem un beidzot ar patvaļīgu iejaukšanos dabasgāzes apgādes sistēmā, kā rezultātā iestājas vai var iestāties sevišķi smagas sekas. Kā traģisku piemēru var minēt 2026. gada sākumā notikušo dabasgāzes sprādzienu Rīgā, kā rezultātā dzīvību zaudēja divi cilvēki. Eksperti norādīja, ka saistībā ar negadījumu tiek veikta izmeklēšana, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka galvenie traģēdijas iemesli ir saistīti ar patvaļīgu iejaukšanos dabasgāzes apgādes sistēmā un traucētu piekļuvi gazificētajam objektam, bīstamās situācijas novēršanai.
Šī brīža KL regulējums paredz kriminālatbildību par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patērēšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā vai ievērojamā apmērā (KL 182. pants). Papildus tam KL paredz atbildību par iejaukšanos elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes komercuzskaites mēraparātu darbībā vai par tās traucēšanu, vai par iekārtu, ierīču vai programmatūras izgatavošanu, pielāgošanu, izplatīšanu vai uzstādīšanu, ja tas rada iespēju personām patvaļīgi patērēt elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi (KL 182.1 panta pirmā daļa), kā arī pastiprinātu atbildību gadījumos, ja šo darbību rezultātā radītas smagas sekas vai izraisīta divu vai vairāku cilvēku nāve (KL 182.1 panta otrā un trešā daļa).
Līdz ar to šī brīža regulējums paredz kriminālatbildību tikai par elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes patvaļīgu patērēšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu patvaļīgu izmantošanu un nelikumīgām darbībām ar patērētās elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes komercuzskaiti. Taču netiek paredzēta kriminālatbildība par patvaļīgu pieslēgšanos elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes sistēmām vai šo sistēmu bojāšanu.
Norādām, ka šobrīd par patvaļīgu pieslēgšanos dabasgāzes apgādes sistēmai vai siltumapgādes sistēmai vai šo sistēmu bojāšanu, kā arī par elektroenerģijas sistēmu bojāšanu paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Enerģētika likuma 118. panta trešo un ceturto daļu.
AS "Gaso" 2026. gadā pastiprināti veic gazificēto objektu kontroli, kā rezultātā divu mēnešu laikā, ciešā sadarbībā ar Valsts policiju, ir atklāti piecpadsmit nelegāli pieslēgumi pie dabasgāzes sistēmām (apvadlīnijām). Tā kā dabasgāze ir sprādzienbīstama viela, katrs nelegālais pieslēgums ir potenciāls apdraudējums ne vien negodprātīgajam dabasgāzes lietotājam, bet arī tuvumā (kaimiņos) esošo iedzīvotāju īpašumam, veselībai un dzīvībai. Sabiedrības interešu vārdā, AS "Gaso" informē Valsts policiju par konstatētiem pārkāpumiem, ja tajos ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Taču, ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi, ko apstiprinājusi arī Valsts policija, nav iespējams uzsākt kriminālprocesus gadījumos, kad personas veikušas patvaļīgu pieslēgšanos vai sistēmu bojāšanu, ja netiek konstatēts, ka personas patvaļīgi patērējušas elektroenerģiju, siltumenerģiju vai gāzi.
Nozares eksperti ir norādījuši, ka bīstamākais brīdis, kas var radīt būtisku kaitējumu vai smagas sekas, ir tieši patvaļīga pieslēgšanās šīm sistēmām vai šo sistēmu bojāšana. Līdz ar to esošais KL regulējums paredz atbildību par salīdzinoši mazāk bīstamām darbībām. Vienlaikus norādām, ka eksperti atbalsta kriminālatbildības paredzēšanu ne tikai par pieslēgšanos gāzes apgādes sistēmām, bet arī elektroenerģijas un siltumapgādes sistēmām vai to bojāšanu, jo arī šādos gadījumos pieslēgšanas vai bojāšanas fakts var radīt lielāku kaitējumu nekā KL paredzētās darbības.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz izslēgt KL 182.1 panta nosaukumā vārdu "patērētās" un aizstāt vārdu "komercuzskaiti" ar vārdu "sistēmā".
Likumprojekts paredz aizstāt KL 182.1 panta pirmās daļas dispozīcijā vārdus "ja kas" ar vārdu "kuras".
Likumprojekts paredz papildināt KL 182.1 pantu ar 1.1 daļu, paredzot, ka par patvaļīgu pieslēgšanos elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes apgādes sistēmai vai šo sistēmu tīšu bojāšanu, — soda ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Papildus Likumprojekts paredz aizstāt KL 182.1 panta otrās daļas dispozīcijā vārdus "tādām pašām darbībām" ar vārdiem "šā panta pirmajā vai 1.1 daļā paredzētajām darbībām".
Likumprojekts paredz aizstāt KL 182.1 panta pirmās daļas dispozīcijā vārdus "ja kas" ar vārdu "kuras".
Likumprojekts paredz papildināt KL 182.1 pantu ar 1.1 daļu, paredzot, ka par patvaļīgu pieslēgšanos elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes apgādes sistēmai vai šo sistēmu tīšu bojāšanu, — soda ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Papildus Likumprojekts paredz aizstāt KL 182.1 panta otrās daļas dispozīcijā vārdus "tādām pašām darbībām" ar vārdiem "šā panta pirmajā vai 1.1 daļā paredzētajām darbībām".
Problēmas apraksts
Direktīvas 2026/1021 3. panta b) apakšpunktā noteikts, ka šķīrējtiesnešus un zvērinātos uzskata par publiskām amatpersonām, bet 12. panta 2. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka par noziedzīgo nodarījumu brīvības atņemšanas soda maksimālajam ilgumam ir jābūt vismaz trīs gadi. Savukārt atbilstoši 37. panta 1. punkts nosaka, ka Direktīva 2026/1021 ir jātransponē līdz 2028. gada 1. jūnijam.
Ievērojot minēto, KL 198. panta trešajā daļā nepieciešams svītrot vārdus "izšķirt strīdus vai" un 199. panta pirmajā daļā svītrot vārdus "vai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus", lai šķīrējtiesnesi vairs nebūtu saucami pie kriminālatbildības par neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālu uzpirkšanu. Turklāt nepieciešams papildināt KL 316. panta pirmo daļu ar vārdiem "vai kura uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus", tādējādi nodrošinot, ka šķīrējtiesneši būs pielīdzināmi valsts amatpersonām un tos varēs saukt pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir paredzēti KL XXIV nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā", atbilstoši Direktīvā 2026/1021 noteiktajam.
2006. gada 22. martā spēkā stājās grozījumi KL, kas papildināja KL 198. pantu ar trešo daļu, kas paredzētu kriminālatbildību šķīrējtiesnešiem par neatļautu labumu pieņemšanu. Likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokols (turpmāk – Papildprotokols) ir vērsts uz to, lai katra dalībvalsts savos normatīvajos aktos nodrošinātu, lai kā noziedzīgu nodarījumu kvalificētu nacionālo un ārvalstu šķīrējtiesnešu kukuļošanu un nacionālo un ārvalstu tiesu zvērināto un tiesu piesēdētāju kukuļošanu. Papildprotokola 2. un 3. pantā uzskaitītās darbības nebija atzīstamas par koruptīvām darbībām atbilstoši KL. Papildprotokola 2. pants regulē nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļdošanu, toties 3. pants – nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļņemšanu. Attiecībā uz ārvalstu šķīrējtiesnešiem, Papildprotokola 4. pants noteic, ka šādos gadījumos noziegums kvalificējam tā pat kā tas attiecināms uz nacionālajiem šķīrējtiesnešiem.
Atbilstoši tā brīža Latvijas normatīvajiem aktiem šķīrējtiesneši, kas iecelti viena strīda izskatīšanai ar līgumu, nebija uzskatāmi par valsts amatpersonām un par atbildīgiem darbiniekiem KL 196., 197., 198. un 199. panta izpratnē, lai gan minēto personu kukuļošana ir uzskatāma par korupciju privātajā sektorā. Saskaņā ar Papildprotokolu, šķīrējtiesnešu statuss fundamentāli balstījās uz privāttiesiskiem principiem, nevis publisko varu. Papildprotokols definē "šķīrējtiesas līgumu" kā valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtu vienošanos starp pusēm par strīda nodošanu izskatīšanai. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesneša pilnvaras izriet no privātpersonu brīvprātīgas vienošanās, nevis no valsts iecelšanas amatā. Vienlaikus Papildprotokols noteica, ka termins "šķīrējtiesnesis" jāsaprot atbilstoši valsts nacionālo normatīvo aktu izpratnei. Latvijā šķīrējtiesneši tika uzskatīti par privātā sektora pārstāvjiem, nevis valsts amatpersonām.
Līdz ar to šobrīd regulējums paredz kriminālatbildību šķīrējtiesnešiem par neatļautu labumu pieņemšanu.
Tomēr šī brīža Eiropas Savienības regulējums paredz daudz nopietnāku pieeju korupcijas apkarošanai, tai skaitā izvērtējot arī šķīrējtiesnešu rīcību. Direktīva 2026/1021 definē šķīrējtiesnesi kā personu, kura tiek aicināta pieņemt juridiski saistošu lēmumu strīdos, ja šīs personas statuss ir noteikts valsts tiesību aktos. Direktīvas 2026/1021 apsvērumos uzsvērts, ka daudzas personas pilda publiskās funkcijas, neieņemot oficiālu amatu administratīvā vai tiesu iestādē. Šķīrējtiesnešu darbība, apzināti nepareizi piemērojot tiesību aktus uzskatāma kā nelikumīga publisko funkciju pildīšana, kas var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm, tiesiskumam un ekonomiskajam taisnīgumam. Tādēļ šķīrējtiesneši Direktīvas 2026/1021 regulējumā noteikti kā valsts amatpersonas, jo viņu pieņemtie lēmumi ir juridiski saistoši un viņu rīcība tieši ietekmē sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un tiesiskumam.
Līdz ar to Direktīvas 2026/1021 3. panta b) apakšpunkts šobrīd noteic, ka šķīrējtiesnešus un zvērinātos uzskata par publiskām amatpersonām. Līdz ar to KL 198., 199. un 316. pantā nepieciešams veikt grozījumus, paredzot, ka valsts amatpersonas jēdzienā tiek iekļauta arī persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus.
Vienlaikus nepieciešams KL 198. panta pirmajā daļā noteikt sankcijā brīvības atņemšanas maksimālo ilgumu trīs gadi, lai tiktu izpildīts Direktīvas 2026/1021 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktais, proti, ka par KL 198. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nepieciešams paredzēt brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi. Papildus tam nepieciešams papildināt KL ar pārejas noteikumu, nosakot, ka personas, kuras uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarotas izšķirt strīdus un pret kurām uzsākts kriminālprocess vai kuras sauktas pie kriminālatbildības par šā likuma 198. vai 199.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu līdz dienai, kad stājušies spēka grozījumi, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas saskaņā ar tām šā likuma normām, kuras bija spēkā attiecīgā nodarījuma izdarīšanas laikā. Šāds pārejas regulējums nodrošinās to, ka kriminālprocesi, kas uzsākti pret personām, kuras uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarotas izšķirt strīdus vai kuras sauktas pie kriminālatbildības par šā likuma 198. vai 199.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tiek arī pabeigti saskaņā ar to likuma regulējumu, kāds bija spēkā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.
Ievērojot minēto, KL 198. panta trešajā daļā nepieciešams svītrot vārdus "izšķirt strīdus vai" un 199. panta pirmajā daļā svītrot vārdus "vai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus", lai šķīrējtiesnesi vairs nebūtu saucami pie kriminālatbildības par neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālu uzpirkšanu. Turklāt nepieciešams papildināt KL 316. panta pirmo daļu ar vārdiem "vai kura uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus", tādējādi nodrošinot, ka šķīrējtiesneši būs pielīdzināmi valsts amatpersonām un tos varēs saukt pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir paredzēti KL XXIV nodaļā "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā", atbilstoši Direktīvā 2026/1021 noteiktajam.
2006. gada 22. martā spēkā stājās grozījumi KL, kas papildināja KL 198. pantu ar trešo daļu, kas paredzētu kriminālatbildību šķīrējtiesnešiem par neatļautu labumu pieņemšanu. Likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokols (turpmāk – Papildprotokols) ir vērsts uz to, lai katra dalībvalsts savos normatīvajos aktos nodrošinātu, lai kā noziedzīgu nodarījumu kvalificētu nacionālo un ārvalstu šķīrējtiesnešu kukuļošanu un nacionālo un ārvalstu tiesu zvērināto un tiesu piesēdētāju kukuļošanu. Papildprotokola 2. un 3. pantā uzskaitītās darbības nebija atzīstamas par koruptīvām darbībām atbilstoši KL. Papildprotokola 2. pants regulē nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļdošanu, toties 3. pants – nacionālo šķīrējtiesnešu kukuļņemšanu. Attiecībā uz ārvalstu šķīrējtiesnešiem, Papildprotokola 4. pants noteic, ka šādos gadījumos noziegums kvalificējam tā pat kā tas attiecināms uz nacionālajiem šķīrējtiesnešiem.
Atbilstoši tā brīža Latvijas normatīvajiem aktiem šķīrējtiesneši, kas iecelti viena strīda izskatīšanai ar līgumu, nebija uzskatāmi par valsts amatpersonām un par atbildīgiem darbiniekiem KL 196., 197., 198. un 199. panta izpratnē, lai gan minēto personu kukuļošana ir uzskatāma par korupciju privātajā sektorā. Saskaņā ar Papildprotokolu, šķīrējtiesnešu statuss fundamentāli balstījās uz privāttiesiskiem principiem, nevis publisko varu. Papildprotokols definē "šķīrējtiesas līgumu" kā valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtu vienošanos starp pusēm par strīda nodošanu izskatīšanai. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesneša pilnvaras izriet no privātpersonu brīvprātīgas vienošanās, nevis no valsts iecelšanas amatā. Vienlaikus Papildprotokols noteica, ka termins "šķīrējtiesnesis" jāsaprot atbilstoši valsts nacionālo normatīvo aktu izpratnei. Latvijā šķīrējtiesneši tika uzskatīti par privātā sektora pārstāvjiem, nevis valsts amatpersonām.
Līdz ar to šobrīd regulējums paredz kriminālatbildību šķīrējtiesnešiem par neatļautu labumu pieņemšanu.
Tomēr šī brīža Eiropas Savienības regulējums paredz daudz nopietnāku pieeju korupcijas apkarošanai, tai skaitā izvērtējot arī šķīrējtiesnešu rīcību. Direktīva 2026/1021 definē šķīrējtiesnesi kā personu, kura tiek aicināta pieņemt juridiski saistošu lēmumu strīdos, ja šīs personas statuss ir noteikts valsts tiesību aktos. Direktīvas 2026/1021 apsvērumos uzsvērts, ka daudzas personas pilda publiskās funkcijas, neieņemot oficiālu amatu administratīvā vai tiesu iestādē. Šķīrējtiesnešu darbība, apzināti nepareizi piemērojot tiesību aktus uzskatāma kā nelikumīga publisko funkciju pildīšana, kas var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm, tiesiskumam un ekonomiskajam taisnīgumam. Tādēļ šķīrējtiesneši Direktīvas 2026/1021 regulējumā noteikti kā valsts amatpersonas, jo viņu pieņemtie lēmumi ir juridiski saistoši un viņu rīcība tieši ietekmē sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un tiesiskumam.
Līdz ar to Direktīvas 2026/1021 3. panta b) apakšpunkts šobrīd noteic, ka šķīrējtiesnešus un zvērinātos uzskata par publiskām amatpersonām. Līdz ar to KL 198., 199. un 316. pantā nepieciešams veikt grozījumus, paredzot, ka valsts amatpersonas jēdzienā tiek iekļauta arī persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus.
Vienlaikus nepieciešams KL 198. panta pirmajā daļā noteikt sankcijā brīvības atņemšanas maksimālo ilgumu trīs gadi, lai tiktu izpildīts Direktīvas 2026/1021 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktais, proti, ka par KL 198. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nepieciešams paredzēt brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi. Papildus tam nepieciešams papildināt KL ar pārejas noteikumu, nosakot, ka personas, kuras uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarotas izšķirt strīdus un pret kurām uzsākts kriminālprocess vai kuras sauktas pie kriminālatbildības par šā likuma 198. vai 199.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu līdz dienai, kad stājušies spēka grozījumi, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas saskaņā ar tām šā likuma normām, kuras bija spēkā attiecīgā nodarījuma izdarīšanas laikā. Šāds pārejas regulējums nodrošinās to, ka kriminālprocesi, kas uzsākti pret personām, kuras uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarotas izšķirt strīdus vai kuras sauktas pie kriminālatbildības par šā likuma 198. vai 199.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tiek arī pabeigti saskaņā ar to likuma regulējumu, kāds bija spēkā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz KL 198. panta pirmajā daļā sankcijā aizstāt vārdu "diviem" ar vārdu "trim", kā arī trešajā daļā svītrot vārdus "izšķirt strīdus vai".
Likumprojekts paredz svītrot KL 199. panta pirmajā daļā vārdus "vai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus".
Likumprojekts paredz papildināt KL 316. panta pirmo daļu pēc vārdiem "finanšu līdzekļiem" ar vārdiem "vai kura uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus".
Likumprojekts paredz papildināt KL pārejas noteikumus ar 37. punktu, paredzot, ka personas, kuras uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarotas izšķirt strīdus un pret kurām uzsākts kriminālprocess vai kuras sauktas pie kriminālatbildības par šā likuma 198. vai 199.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu līdz dienai, kad stājušies spēkā grozījumi, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas saskaņā ar tām šā likuma normām, kuras bija spēkā attiecīgā nodarījuma izdarīšanas laikā.
Papildus Likumprojekts paredz papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu ar 30. punktu, paredzot, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2026/1021 par korupcijas apkarošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2003/568/TI un Konvenciju par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1371.
Likumprojekts paredz svītrot KL 199. panta pirmajā daļā vārdus "vai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus".
Likumprojekts paredz papildināt KL 316. panta pirmo daļu pēc vārdiem "finanšu līdzekļiem" ar vārdiem "vai kura uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus".
Likumprojekts paredz papildināt KL pārejas noteikumus ar 37. punktu, paredzot, ka personas, kuras uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarotas izšķirt strīdus un pret kurām uzsākts kriminālprocess vai kuras sauktas pie kriminālatbildības par šā likuma 198. vai 199.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu līdz dienai, kad stājušies spēkā grozījumi, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas saskaņā ar tām šā likuma normām, kuras bija spēkā attiecīgā nodarījuma izdarīšanas laikā.
Papildus Likumprojekts paredz papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu ar 30. punktu, paredzot, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2026/1021 par korupcijas apkarošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2003/568/TI un Konvenciju par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1371.
Problēmas apraksts
Jau no Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas laika organizētā noziedzība rada būtisku apdraudējumu un kaitējumu sabiedriskajai drošībai, tiesiskajai kārtībai, tautsaimniecībai un valsts institūciju darbībai. Ikdienā tiesībaizsardzības iestādēs, veicot dienesta pienākumus cīņā ar organizēto noziedzību, ir konstatēts, ka organizētā noziedzība izpaužas ne tikai kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu izdarīšana organizētā grupā, bet gan kā ilgstoši funkcionējošu, strukturētu un hierarhiski organizētu noziedzīgu apvienību darbība, kuru mērķis ir sistemātiska smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu izdarīšana, noziedzīgas ietekmes nostiprināšana un noziedzīgas vides uzturēšana.
Esošais KL regulējums pilnā apjomā neaptver organizētās noziedzības faktiskās izpausmes formas un neparedz pietiekamus tiesiskos instrumentus cīņai ar strukturētām noziedzīgām apvienībām un personām, kuras tajās īsteno koordinējošu, organizatorisku un vadošu lomu. Praksē konstatējams, ka organizētās noziedzības līderi bieži tieši nepiedalās konkrētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, bet nodrošina noziedzīgās darbības koordinēšanu, finanšu plūsmu kontroli, uzdevumu sadali, ietekmes sfēru sadali, iekšējās disciplīnas uzturēšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti un citu personu noziedzīgās darbības organizēšanu.
Esošā KL 21. panta "Organizētas grupas" definīcija aptver tikai vienreizējus vai īslaicīgus grupējumus, kas vienojas konkrēta nozieguma izdarīšanai. Savukārt, organizētām noziedzības apvienībām ir specifiskas pazīmes, kuras ir atšķirīgas no organizētas grupas raksturojuma. Noziedzīga apvienība neatbilst arī organizētas, ar ieroci bruņotas grupas jeb bandas (KL 224.pants) definīcijai, jo bandītisms vēsturiski attiecas uz bruņotu grupu, kas izveidota uzbrukumu veikšanai. Līdz ar to organizētās noziedzības apvienības, kas darbojas ekonomiskajā, kibernoziedzības vai korupcijas jomā, neiekļaujas KL 224.panta sastāvā.
Valsts policijas veiktā analīze liecina, ka pastāvošais tiesiskais regulējums nav pietiekams, jo KL 21.pants definē tikai grupu, kas vienojas nozieguma izdarīšanai, neattiecas uz ilgstošām, strukturētām organizācijām ar noteiktu hierarhiju un ekonomisku bāzi. Tāpat KL 89.1 pants attiecināms uz tikai tādu noziedzīgu organizāciju, kuras nolūks ir izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret cilvēci vai mieru, kara noziegumus, īstenot genocīdu vai izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti, toties KL 224.pants attiecas tikai uz bruņotu grupu, kas izveidota uzbrukumiem. Vienlaikus KL 20.pants pieļauj sodīt līdzdalībniekus konkrētā noziegumā, bet neparedz atbildību par dalību noziedzīgā organizācijā kā tādā, ja konkrēts noziegums vēl nav noticis. Arī KL 48.pantā noziedzīgās grupas izveide un vadība nav atbildību pastiprinošs apstāklis, kā arī nav patstāvīgs nozieguma sastāvs.
Ņemot vērā minēto, organizēto noziedzīgo apvienību vadītāji un līderi, kā arī organizatori netiek saukti pie atbildības, jo paši tieši nepiedalās noziegumu izdarīšanā. Par šādu apvienību organizēšanu, vadīšanu vai atbalstīšanu nav paredzēta ne kriminālatbildība, ne atbildību pastiprinošs apstāklis. Rezultātā Latvijas tiesību sistēmā nav normatīvā pamata saukt pie atbildības personu par piedalīšanos organizētā noziedzīgā apvienībā vai par tās vadīšanu, ja netiek pierādīts konkrēts noziegums. Tas ļauj augsta līmeņa organizēto noziedzīgo apvienību vadītājiem palikt nesodītiem, izmantojot starpniekus un juridiskus aizsegus. Organizētās noziedzības vidē funkcionē tā saucamās "kriminālās kases" jeb "obščaki", kuru ietvaros tiek centralizēti uzkrāti un sadalīti finanšu līdzekļi noziedzīgās vides uzturēšanai. Šādi līdzekļi tiek izmantoti noziedzīgu apvienību dalībnieku atbalstam, tostarp personu uzturēšanai ieslodzījuma vietās, juridiskās palīdzības apmaksai, noziedzīgās darbības turpināšanas nodrošināšanai un jaunu personu motivēšanai iesaistīties noziedzīgā darbībā, radot pārliecību, ka noziedzīgā vide nodrošinās atbalstu arī pēc personas aizturēšanas vai notiesāšanas. Minētie mehānismi nodrošina organizētās noziedzības ilgstošu pastāvēšanu, savstarpējo lojalitāti un strukturālo stabilitāti.
Ievērojot minēto, pēc Valsts policijas veiktās situācijas izpētes un sagatavotajiem tiesiskajiem risinājumiem, jautājums padziļināti tika diskutēts pastāvīgajā KL darba grupā, kura atbalstīja Valsts policijas iniciatīvu, piekrītot nepieciešamībai rast tiesiskus risinājumus problēmai. Darba grupa kopā ar Valsts policijas kolēģiem ir sagatavojusi priekšlikumu papildināt KL ar diviem jauniem pantiem.
Vienlaikus KL 38.1 panta 2.2 daļas 5. punkts noteic, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nepiemēro, ja izdarīts šā likuma 159., 160., 195. vai 253.1 pantā paredzētais noziegums. Ņemot vērā, ka KL 224. un 224.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu bīstamību un smagumu, par šādiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav atbilstoši piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu.
Esošais KL regulējums pilnā apjomā neaptver organizētās noziedzības faktiskās izpausmes formas un neparedz pietiekamus tiesiskos instrumentus cīņai ar strukturētām noziedzīgām apvienībām un personām, kuras tajās īsteno koordinējošu, organizatorisku un vadošu lomu. Praksē konstatējams, ka organizētās noziedzības līderi bieži tieši nepiedalās konkrētu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, bet nodrošina noziedzīgās darbības koordinēšanu, finanšu plūsmu kontroli, uzdevumu sadali, ietekmes sfēru sadali, iekšējās disciplīnas uzturēšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti un citu personu noziedzīgās darbības organizēšanu.
Esošā KL 21. panta "Organizētas grupas" definīcija aptver tikai vienreizējus vai īslaicīgus grupējumus, kas vienojas konkrēta nozieguma izdarīšanai. Savukārt, organizētām noziedzības apvienībām ir specifiskas pazīmes, kuras ir atšķirīgas no organizētas grupas raksturojuma. Noziedzīga apvienība neatbilst arī organizētas, ar ieroci bruņotas grupas jeb bandas (KL 224.pants) definīcijai, jo bandītisms vēsturiski attiecas uz bruņotu grupu, kas izveidota uzbrukumu veikšanai. Līdz ar to organizētās noziedzības apvienības, kas darbojas ekonomiskajā, kibernoziedzības vai korupcijas jomā, neiekļaujas KL 224.panta sastāvā.
Valsts policijas veiktā analīze liecina, ka pastāvošais tiesiskais regulējums nav pietiekams, jo KL 21.pants definē tikai grupu, kas vienojas nozieguma izdarīšanai, neattiecas uz ilgstošām, strukturētām organizācijām ar noteiktu hierarhiju un ekonomisku bāzi. Tāpat KL 89.1 pants attiecināms uz tikai tādu noziedzīgu organizāciju, kuras nolūks ir izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret cilvēci vai mieru, kara noziegumus, īstenot genocīdu vai izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti, toties KL 224.pants attiecas tikai uz bruņotu grupu, kas izveidota uzbrukumiem. Vienlaikus KL 20.pants pieļauj sodīt līdzdalībniekus konkrētā noziegumā, bet neparedz atbildību par dalību noziedzīgā organizācijā kā tādā, ja konkrēts noziegums vēl nav noticis. Arī KL 48.pantā noziedzīgās grupas izveide un vadība nav atbildību pastiprinošs apstāklis, kā arī nav patstāvīgs nozieguma sastāvs.
Ņemot vērā minēto, organizēto noziedzīgo apvienību vadītāji un līderi, kā arī organizatori netiek saukti pie atbildības, jo paši tieši nepiedalās noziegumu izdarīšanā. Par šādu apvienību organizēšanu, vadīšanu vai atbalstīšanu nav paredzēta ne kriminālatbildība, ne atbildību pastiprinošs apstāklis. Rezultātā Latvijas tiesību sistēmā nav normatīvā pamata saukt pie atbildības personu par piedalīšanos organizētā noziedzīgā apvienībā vai par tās vadīšanu, ja netiek pierādīts konkrēts noziegums. Tas ļauj augsta līmeņa organizēto noziedzīgo apvienību vadītājiem palikt nesodītiem, izmantojot starpniekus un juridiskus aizsegus. Organizētās noziedzības vidē funkcionē tā saucamās "kriminālās kases" jeb "obščaki", kuru ietvaros tiek centralizēti uzkrāti un sadalīti finanšu līdzekļi noziedzīgās vides uzturēšanai. Šādi līdzekļi tiek izmantoti noziedzīgu apvienību dalībnieku atbalstam, tostarp personu uzturēšanai ieslodzījuma vietās, juridiskās palīdzības apmaksai, noziedzīgās darbības turpināšanas nodrošināšanai un jaunu personu motivēšanai iesaistīties noziedzīgā darbībā, radot pārliecību, ka noziedzīgā vide nodrošinās atbalstu arī pēc personas aizturēšanas vai notiesāšanas. Minētie mehānismi nodrošina organizētās noziedzības ilgstošu pastāvēšanu, savstarpējo lojalitāti un strukturālo stabilitāti.
Ievērojot minēto, pēc Valsts policijas veiktās situācijas izpētes un sagatavotajiem tiesiskajiem risinājumiem, jautājums padziļināti tika diskutēts pastāvīgajā KL darba grupā, kura atbalstīja Valsts policijas iniciatīvu, piekrītot nepieciešamībai rast tiesiskus risinājumus problēmai. Darba grupa kopā ar Valsts policijas kolēģiem ir sagatavojusi priekšlikumu papildināt KL ar diviem jauniem pantiem.
Vienlaikus KL 38.1 panta 2.2 daļas 5. punkts noteic, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nepiemēro, ja izdarīts šā likuma 159., 160., 195. vai 253.1 pantā paredzētais noziegums. Ņemot vērā, ka KL 224. un 224.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu bīstamību un smagumu, par šādiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav atbilstoši piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL ar jaunu 224.1 pantu, kas paredz kriminālatbildību par noziedzīgas apvienības izveidošanu un dalību tajā.
Likumprojekts paredz papildināt KL ar jaunu 224.2 pantu, kas paredz iespēju atbrīvot no kriminālatbildības personu, kura iesaistījusies, finansējusi vai piedalījusies noziedzīgas apvienības darbībās var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina nozieguma atklāšanu un izmeklēšanu.
Tāpat Likumprojekts paredz papildināt KL 38. panta 2.2 daļas 5 punktu aiz skaitļa "195" ar skaitļiem "224., 224.1".
KL 224.1 panta pirmā daļa paredz atbildību par tādas noziedzīgas apvienības izveidošanu, kuras sastāvā ir vismaz piecas personas, nolūkā izdarīt smagus vai sevišķi smagus noziegumus, par iesaistīšanos šādā apvienībā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā, kā arī par šādas apvienības finansēšanu. Panta otrā daļa paredz atbildību par noziedzīgas apvienības vadīšanu vai piedalīšanos šādas apvienības izdarītajos smagos vai sevišķi smagos noziegumos. Toties panta trešā daļa paredz atbildību par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura īsteno noziedzīgu ietekmi.
KL 224.1 panta mērķis ir noteikt kriminālatbildību par pašas noziedzīgas apvienības izveidošanu, finansēšanu, vadīšanu un darbības nodrošināšanu, kā arī par iesaistīšanos šādā apvienībā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā.
Ar noziedzīgu apvienību saprotama strukturēta, ilgstoši funkcionējoša personu apvienība vai vairāku organizētu grupu savienojums, kurā pastāv kāda no pazīmēm – lomu sadalījums, koordinācija, savstarpēja pakļautība un kopīgi darbības principi. Šādas apvienības dalībnieki ievēro noteiktu uzvedības un savstarpējo attiecību sistēmu, kas noziedzīgajā vidē tiek apzīmēta kā "noziedzīgās pasaules uzvedības kodekss" jeb "poņatija", un kura regulē noziedzīgās vides iekšējo disciplīnu, pakļautību, konfliktu risināšanu, finanšu sadali un savstarpējo lojalitāti. Šādu apvienību darbība ir vērsta uz smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu sistemātisku izdarīšanu un noziedzīgās ietekmes uzturēšanu.
Likumprojekts paredz diferencētu atbildību atkarībā no personas lomas noziedzīgajā apvienībā, paredzot stingrāku atbildību par apvienības vadīšanu, kā arī par gadījumiem, kad darbības izdara persona, kura īsteno noziedzīgu ietekmi.
Ar jēdzienu "noziedzīga ietekme" saprotama personas darbība, ar kuru, izmantojot autoritāti, statusu, personiskās īpašības vai iespējas, tiek koordinēta, organizēta vai citādi ietekmēta citu personu noziedzīga darbība, nodrošināta noziedzīgas vides funkcionēšana, organizēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu aktīvu aprite un sadale, kā arī uzturēta un nostiprināta noziedzīgā hierarhija un tai raksturīgā ietekmes sistēma.
Kriminālajā vidē objektīvi pastāv personas ar īpašu autoritāti un ietekmi, kuras tiek apzīmētas ar terminiem "zaglis likumā", "kriminālā autoritāte", "obščaka turētājs" un citiem līdzīgiem apzīmējumiem. Lai gan minētie termini nav juridiski termini, tie raksturo konkrētu personu statusu un lomu organizētās noziedzības hierarhijā. Šādas personas nodrošina noziedzīgās vides koordināciju, uztur neformālu pakļautības sistēmu, organizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti un sadali, kontrolē tā saucamās "kriminālās kases", kā arī ietekmē citu personu noziedzīgo darbību un lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to šādu personu darbība ir būtiska organizētās noziedzības funkcionēšanas sastāvdaļa un rada paaugstinātu apdraudējumu sabiedriskajai drošībai.
Vienlaikus KL 224.2 pants paredz iespēju atbrīvot personu no kriminālatbildības gadījumos, kad tā labprātīgi paziņo par noziedzīgas apvienības darbību un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu. Šāda pieeja nepieciešama, lai veicinātu personu sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, sekmētu organizētu noziedzīgu struktūru atklāšanu un mazinātu noziedzīgo apvienību noslēgtību un savstarpējo lojalitāti.
Paredzētie grozījumi ir nepieciešami, lai veiksmīgi cīnītos ar ilglaicīgi pastāvošām organizētās noziedzības apvienībām, kuru turpmāka funkcionēšana rada būtisku apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, tiesiskajai kārtībai un valsts interesēm, kā arī tie ir vērsti uz organizētās noziedzības agrīnu profilaksi un ierobežošanu.
Likumprojekts paredz papildināt KL ar jaunu 224.2 pantu, kas paredz iespēju atbrīvot no kriminālatbildības personu, kura iesaistījusies, finansējusi vai piedalījusies noziedzīgas apvienības darbībās var atbrīvot no kriminālatbildības, ja tā labprātīgi paziņo par notikušo un aktīvi veicina nozieguma atklāšanu un izmeklēšanu.
Tāpat Likumprojekts paredz papildināt KL 38. panta 2.2 daļas 5 punktu aiz skaitļa "195" ar skaitļiem "224., 224.1".
KL 224.1 panta pirmā daļa paredz atbildību par tādas noziedzīgas apvienības izveidošanu, kuras sastāvā ir vismaz piecas personas, nolūkā izdarīt smagus vai sevišķi smagus noziegumus, par iesaistīšanos šādā apvienībā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā, kā arī par šādas apvienības finansēšanu. Panta otrā daļa paredz atbildību par noziedzīgas apvienības vadīšanu vai piedalīšanos šādas apvienības izdarītajos smagos vai sevišķi smagos noziegumos. Toties panta trešā daļa paredz atbildību par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura īsteno noziedzīgu ietekmi.
KL 224.1 panta mērķis ir noteikt kriminālatbildību par pašas noziedzīgas apvienības izveidošanu, finansēšanu, vadīšanu un darbības nodrošināšanu, kā arī par iesaistīšanos šādā apvienībā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā.
Ar noziedzīgu apvienību saprotama strukturēta, ilgstoši funkcionējoša personu apvienība vai vairāku organizētu grupu savienojums, kurā pastāv kāda no pazīmēm – lomu sadalījums, koordinācija, savstarpēja pakļautība un kopīgi darbības principi. Šādas apvienības dalībnieki ievēro noteiktu uzvedības un savstarpējo attiecību sistēmu, kas noziedzīgajā vidē tiek apzīmēta kā "noziedzīgās pasaules uzvedības kodekss" jeb "poņatija", un kura regulē noziedzīgās vides iekšējo disciplīnu, pakļautību, konfliktu risināšanu, finanšu sadali un savstarpējo lojalitāti. Šādu apvienību darbība ir vērsta uz smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu sistemātisku izdarīšanu un noziedzīgās ietekmes uzturēšanu.
Likumprojekts paredz diferencētu atbildību atkarībā no personas lomas noziedzīgajā apvienībā, paredzot stingrāku atbildību par apvienības vadīšanu, kā arī par gadījumiem, kad darbības izdara persona, kura īsteno noziedzīgu ietekmi.
Ar jēdzienu "noziedzīga ietekme" saprotama personas darbība, ar kuru, izmantojot autoritāti, statusu, personiskās īpašības vai iespējas, tiek koordinēta, organizēta vai citādi ietekmēta citu personu noziedzīga darbība, nodrošināta noziedzīgas vides funkcionēšana, organizēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu aktīvu aprite un sadale, kā arī uzturēta un nostiprināta noziedzīgā hierarhija un tai raksturīgā ietekmes sistēma.
Kriminālajā vidē objektīvi pastāv personas ar īpašu autoritāti un ietekmi, kuras tiek apzīmētas ar terminiem "zaglis likumā", "kriminālā autoritāte", "obščaka turētājs" un citiem līdzīgiem apzīmējumiem. Lai gan minētie termini nav juridiski termini, tie raksturo konkrētu personu statusu un lomu organizētās noziedzības hierarhijā. Šādas personas nodrošina noziedzīgās vides koordināciju, uztur neformālu pakļautības sistēmu, organizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti un sadali, kontrolē tā saucamās "kriminālās kases", kā arī ietekmē citu personu noziedzīgo darbību un lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to šādu personu darbība ir būtiska organizētās noziedzības funkcionēšanas sastāvdaļa un rada paaugstinātu apdraudējumu sabiedriskajai drošībai.
Vienlaikus KL 224.2 pants paredz iespēju atbrīvot personu no kriminālatbildības gadījumos, kad tā labprātīgi paziņo par noziedzīgas apvienības darbību un aktīvi veicina noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu. Šāda pieeja nepieciešama, lai veicinātu personu sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, sekmētu organizētu noziedzīgu struktūru atklāšanu un mazinātu noziedzīgo apvienību noslēgtību un savstarpējo lojalitāti.
Paredzētie grozījumi ir nepieciešami, lai veiksmīgi cīnītos ar ilglaicīgi pastāvošām organizētās noziedzības apvienībām, kuru turpmāka funkcionēšana rada būtisku apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, tiesiskajai kārtībai un valsts interesēm, kā arī tie ir vērsti uz organizētās noziedzības agrīnu profilaksi un ierobežošanu.
Problēmas apraksts
Krāpšanas apmērs, daudzveidība un sarežģītība 2026. gadā Latvijā ir bezprecedenta līmenī, ko vēl vairāk pastiprina mākslīgais intelekts un dziļviltojumi. Dažādu aptauju rezultāti liecina, ka Latvijā par tiešsaistes krāpšanām tikai 20% gadījumu ziņo Valsts policijai. Līdz ar to uzskaitītie milzīgie zaudējumi neatspoguļo patieso situāciju.
2024. gada laikā no Latvijas valstspiederīgajiem tika izkrāpti 16 086 258,58 euro smikšķerēšanas, pikšķerēšanas, vikšķerēšanas, investīciju krāpšanu un kompromitēto e-pastu krāpšanu lietās. Savukārt 2025. gadā šis skaits būtiski pieauga līdz 23 767 429,96 euro, un 2026. gada pirmajā pusgadā jau 12 388 820,46 € (kas ir pieaugums par 24,2% salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo pusgadu).
Tiešsaistes krāpšanas tīkli darbojas kā starptautiski organizētas industrijas, kurās tiek izmantota plaša tehniskā, loģistikas un finanšu infrastruktūra. Valsts policijas statistika par 2026. gada pirmajiem 6 mēnešiem rāda, ka pārliecinoši lielākais krāpšanu skaits gan pēc notikumu skaita (83%), gan cietušo un izkrāptās summas saistīts ar vikšķerēšanu jeb balss zvanu krāpšanām. Reģistrētie zaudējumi pieauguši par 1 971 150,36 € salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, reģistrēto gadījumu skaits – par 1234.
Finansiālie zaudējumi ir krāpniecisko shēmu pēdējais posms. Turpretim elektronisko sakaru iekārtas un infrastruktūra ir veids, kā krāpnieki sasniedz upurus. Analizējot telefonkrāpšanas gadījumus, sākotnējais zvans tiek veikts, uzdodoties par komunālo pakalpojumu sniedzējiem, mobilo sakaru operatoriem, kredītiestādēm vai valsts iestādēm. Bieži krāpšanā tās sākuma stadijā tiek izmantota numuru viltošana (spoofing) un aizvien biežāk arī dziļviltojuma balss imitācija tā saucamajos "šoka zvanos", lai izraisītu upuru ātru un impulsīvu rīcību. SIM Box iekārtas palīdz sasniegt maksimāli lielāku auditoriju, ļauj anonīmi izmantot simtiem un tūkstošiem SIM karšu, lai īstenotu krāpnieciskas īsziņu kampaņas un masveida zvanus.
Finanšu nozares asociācijas aptauja liecina, ka iedzīvotāju saskarsme ar krāpšanas mēģinājumiem kļūst gandrīz ikdienišķa. 2019. gadā ar finanšu krāpšanas mēģinājumiem saskārās 64% iedzīvotāju, bet 2024. gadā – jau 92%.
Tiešsaistes krāpšana kļuvusi par vienu no nopietnākajiem drošības apdraudējumiem Eiropas Savienībā. Eiropola "ES SOCTA 2025" ziņojums brīdina, ka šī noziedzības forma turpinās strauji pieaugt nākamo četru gadu laikā. Tiek prognozēts, ka tā apsteigs citus smagās un organizētās noziedzības veidus.
Līdz ar to nepieciešams nekavējoties stiprināt Latvijas normatīvo regulējumu telefonkrāpniecības novēršanas jomā, ieviešot sankcijas, kas darbotos gan kā efektīvs sods, gan preventīvs līdzeklis noziedzības novēršanai.
Ņemot vērā kibernoziegumu industrializāciju, aizvien vairāk dažādi rīki un programmatūras vai pat infrastruktūras tiek izveidotas tā, lai tālāk tās iznomātu vai pārdotu dažādu shēmu īstenošanai. Tas nozīmē, ka personas, kuras veic krāpšanu, šos rīkus vai infrastruktūru iegūst jau gatavu un tikai pielāgo savām vajadzībām. SIM Box ir kļuvis par vienu no šādiem rīkiem, izmantojot elektronisko sakaru tīklu. Ņemot vērā šāda pakalpojuma pieprasījumu krāpnieku vidū un to, ka SIM Box darbība Latvijā netiek regulēta, to izplatība pieaug, veicinot labvēlīgu vidi noziedzīgās infrastruktūras izvietošanai Latvijā.
Lai apkarotu tiešsaistes krāpšanas, kas ir arī telefonkrāpšanas, un citus noziegumus, kuros masveidā tiek izmantoti anonīmi tālruņa numuri vai to viltošana, nepieciešams vērsties pret infrastruktūru un paredzēt sankcijas, lai pie atbildības tiktu saukti visi noziedzīgās shēmas elementi.
Arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad noziedzīgi nodarījumi, piemēram, līdzekļu izkrāpšana, tiek īstenoti ar tādu iekārtu palīdzību kā, piemēram, SIM-Box, kas ļauj veikt elektronisko saziņu mobilo sakaru tīklos, izmantojot neidentificējamus numurus. Tādējādi tiek apgrūtinātas un ierobežotas izmeklēšanas iestāžu iespējas atklāt un izmeklēt šādus nodarījumus.
SIM Box ir telekomunikāciju iekārta ar vairākām SIM kartēm, kas darbojas elektronisko sakaru tīklā un kas paredzēta liela apjoma zvanu vai SMS apstrādei un maršrutēšanai. SIM Box ir viens no VoIP gateway risinājumu veidiem. VoIP gateway risinājums ir vispārīgs risinājums dažādu telefonijas tehnoloģiju savienošanai; tā var būt ierīce vai programmatūra, kas savieno tradicionālo telefoniju ar IP tīkliem, ļaujot veikt telefona zvanus caur internetu vai privātu datortīklu. Tas darbojas kā "tulkotājs" starp divām dažādām telefonsakaru tehnoloģijām.
SIM Box var būt likumīgs pielietojums, piemēram, uzņēmumu zvanu centros ar lielu izejošo zvanu apjomu, taču šobrīd tie plaši tiek izmantoti nelikumīgiem mērķiem un ir organizētās noziedzības "asinsrite", jo spēj nodrošināt automatizētu un anonīmu saziņu masveidā ar potenciālajiem upuriem, veicot krāpnieciskus zvanus un sūtot īsziņas, kā arī īstenojot zvanu viltošanu (spoofing). Šobrīd krāpnieki arvien biežāk fokusē resursus uz sociālo inženieriju.
Ņemot vērā, ka šobrīd SIM Box darbība Latvijā netiek regulēta, tos plaši izmanto noziegumu atbalstīšanai. Populārākie SIM Box izmantošanas nelikumīgiem mērķiem veidi: masveida krāpniecisku zvanu un SMS (teksta īsziņu) nosūtīšana; anonīmu tiešsaistes kontu (saziņas un maksājumu platformu) izveide, ko izmanto dažādu noziedzīgu darbību veikšanai (sākot ar krāpšanām un narkotiku tirdzniecību, līdz bērnu seksuālai izmantošanai tiešsaistē un bērnu seksuālās izmantošanas materiālu izplatīšanai); nelikumīgas darbības ar starptautiskiem zvaniem ar mērķi apiet viesabonēšanas maksu zvaniem. SIM Box tiek izmantots faktiskās zvana izcelsmes slēpšanai. Piemēram, starptautiska zvana slēpšana, lai tas izskatītos kā vietējais zvans (Call masking).
Šobrīd Latvijā SIM Box tiek faktiski izmantotas kā pakalpojums, kas nodrošina numerācijas pieejamību anonīmām darbībām, un pakalpojumu sniedzējs par to nenes praktiski nekādu atbildību. SIM Box uzturētāji iegādājas iekārtas, piemēram, no Ķīnas un simtiem vai tūkstošiem SIM karšu (bieži nepersonalizētas), izveido infrastruktūru un pārdod to kā pakalpojumu anonīmu zvanu un īsziņu sūtīšanai. Ja nepierāda, ka ir zināts par to, ka tiek veikta krāpšana, nav nekādas atbildības.
KL ir paredzēta atbildība par rīkiem, kas paredzēti automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanai (KL 244.pants), kā arī iekārtām, kas paredzētas nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem (KL 193.1 pants), taču attiecībā uz elektronisko sakaru iekārtām šāda regulējuma nav.
SIM Box raksturojums un nepieciešamība regulēt to izmantošanu, lai atturētu no nelikumīgām darbībām un sauktu pārkāpējus pie atbildības, ir atrodams arī starptautiskajos telekomunikāciju standartos ITU-T E.371 https://www.itu.int/itu-t/recommendations/rec.aspx?id=16276&lang=en.
Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 1. panta pirmās daļas 39. punktam numerācijas krāpniecība ir īsziņu vai multivides īsziņu nosūtīšana, maršrutēšana vai saņemšana vai izsaukumu veikšana, maršrutēšana vai saņemšana, izmantojot galalietotājam paredzētu pakalpojumu vai numerāciju, kā dēļ var rasties zaudējumi citam elektronisko sakaru komersantam vai galalietotājam un kas atbilst kādai no numerācijas krāpniecības pazīmēm. Attiecīgās numerācijas krāpniecības pazīmes plašāk ir raksturotas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2022. gada 22. septembra lēmumā Nr. 1/27 "Numerācijas krāpniecības novēršanas noteikumi".
SIM Box kā servisa izmantošana organizētā vishing/smishing zvanu centra darbībā pēc būtības atbilst vairākām Numerācijas krāpniecības pazīmēm. Un krāpnieki to zina, tāpēc, lai apietu elektronisko sakaru komersantu (operatoru) krāpšanas novēršanas sistēmas (Anti-Fraud), modernākās SIM Box iekārtas tiek programmētas veikt dažādas manipulācijas ar SIM kartēm un iekārtas IMEI, lai atdarinātu normālu lietotāju un slēptu, ka tas ir SIM Box. SIM Box izmantošana krāpnieciskā vishing vai smishing zvanu centra infrastruktūrā var atbilst vairākām SPRK Numerācijas krāpniecības novēršanas noteikumos noteiktajām numerācijas krāpniecības pazīmēm. Atkarībā no konkrētā tehniskā risinājuma un numerācijas izmantošanas veida īpaši vērtējamas Noteikumu 2.1., 2.7., 2.8. un 2.9. apakšpunktā minētās pazīmes, tostarp 2.9.5., 2.9.6., 2.9.11., 2.9.13. un 2.9.16. apakšpunktā noteiktās pazīmes, kā arī Noteikumu 3. punktā paredzētās nelietderīgas vai mākslīgas noslodzes pazīmes.
Piemēram: SIM Box zvanu centra tipiska izpausme ir pazīme 2.1. – izsaucošā numura izmainīšana - Vishing zvans tiek veikts tā, lai cietušā tālrunī tiktu uzrādīts cits, piemēram, Latvijas bankas, iestādes vai cita uzticama subjekta numurs; 2.2. – numurs nav aktivizēts/izmantots attiecīgā komersanta tīklā, tas ir, izmanto numerāciju tādā veidā, kas neatbilst faktiskajam numura izmantošanas tīklam; īpaši nozīmīgi, ja tiek imitēta nacionāla numura izcelsme. 2.9.6. – no numura veikto zvanu/SMS skaits būtiski pārsniedz saņemto, ir ļoti raksturīga pazīme zvanu centra SIM kartēm: SIM praktiski tikai veic simtiem/tūkstošiem izejošu zvanu vai sūta SMS. 2.9.13. – noslodzi rada pieslēguma punktam pievienota galiekārta, jo SIM kartes tiek izmantotas specializētā vairāku SIM karšu iekārtā, nevis parastā mobilajā tālrunī. Tāpat noteikumu 3. punkts nosaka, ka jāvērtē nelietderīga vai mākslīga noslodze: zvanu/SMS regularitāti un apjomu; saņemto zvanu/SMS regularitāti un apjomu. SIM Box izmantošanas gadījumā zvanu centrā šie rādītāji būs tipiski.
Patlaban KL regulējuma tvērumā neietilpst gadījumi, kad SIM-Box iekārtas vai programmatūra tiek izmantota nolūkā veikt numerācijas krāpniecību. Tādējādi, ņemot vērā noziedzības attīstības tendences un potenciālo kaitējumu, ko šādu iekārtu un programmatūru izmantošana var radīt, KL 244.1 pantu ir nepieciešams papildināt ar otro daļu, kas paredz pastiprinātu atbildību par elektronisko sakaru tīklu iekārtu vai programmatūras iegūšanu, izgatavošanu, izmantošanu, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu nolūkā veikt numerācijas krāpniecību.
2024. gada laikā no Latvijas valstspiederīgajiem tika izkrāpti 16 086 258,58 euro smikšķerēšanas, pikšķerēšanas, vikšķerēšanas, investīciju krāpšanu un kompromitēto e-pastu krāpšanu lietās. Savukārt 2025. gadā šis skaits būtiski pieauga līdz 23 767 429,96 euro, un 2026. gada pirmajā pusgadā jau 12 388 820,46 € (kas ir pieaugums par 24,2% salīdzinājumā ar 2025. gada pirmo pusgadu).
Tiešsaistes krāpšanas tīkli darbojas kā starptautiski organizētas industrijas, kurās tiek izmantota plaša tehniskā, loģistikas un finanšu infrastruktūra. Valsts policijas statistika par 2026. gada pirmajiem 6 mēnešiem rāda, ka pārliecinoši lielākais krāpšanu skaits gan pēc notikumu skaita (83%), gan cietušo un izkrāptās summas saistīts ar vikšķerēšanu jeb balss zvanu krāpšanām. Reģistrētie zaudējumi pieauguši par 1 971 150,36 € salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, reģistrēto gadījumu skaits – par 1234.
Finansiālie zaudējumi ir krāpniecisko shēmu pēdējais posms. Turpretim elektronisko sakaru iekārtas un infrastruktūra ir veids, kā krāpnieki sasniedz upurus. Analizējot telefonkrāpšanas gadījumus, sākotnējais zvans tiek veikts, uzdodoties par komunālo pakalpojumu sniedzējiem, mobilo sakaru operatoriem, kredītiestādēm vai valsts iestādēm. Bieži krāpšanā tās sākuma stadijā tiek izmantota numuru viltošana (spoofing) un aizvien biežāk arī dziļviltojuma balss imitācija tā saucamajos "šoka zvanos", lai izraisītu upuru ātru un impulsīvu rīcību. SIM Box iekārtas palīdz sasniegt maksimāli lielāku auditoriju, ļauj anonīmi izmantot simtiem un tūkstošiem SIM karšu, lai īstenotu krāpnieciskas īsziņu kampaņas un masveida zvanus.
Finanšu nozares asociācijas aptauja liecina, ka iedzīvotāju saskarsme ar krāpšanas mēģinājumiem kļūst gandrīz ikdienišķa. 2019. gadā ar finanšu krāpšanas mēģinājumiem saskārās 64% iedzīvotāju, bet 2024. gadā – jau 92%.
Tiešsaistes krāpšana kļuvusi par vienu no nopietnākajiem drošības apdraudējumiem Eiropas Savienībā. Eiropola "ES SOCTA 2025" ziņojums brīdina, ka šī noziedzības forma turpinās strauji pieaugt nākamo četru gadu laikā. Tiek prognozēts, ka tā apsteigs citus smagās un organizētās noziedzības veidus.
Līdz ar to nepieciešams nekavējoties stiprināt Latvijas normatīvo regulējumu telefonkrāpniecības novēršanas jomā, ieviešot sankcijas, kas darbotos gan kā efektīvs sods, gan preventīvs līdzeklis noziedzības novēršanai.
Ņemot vērā kibernoziegumu industrializāciju, aizvien vairāk dažādi rīki un programmatūras vai pat infrastruktūras tiek izveidotas tā, lai tālāk tās iznomātu vai pārdotu dažādu shēmu īstenošanai. Tas nozīmē, ka personas, kuras veic krāpšanu, šos rīkus vai infrastruktūru iegūst jau gatavu un tikai pielāgo savām vajadzībām. SIM Box ir kļuvis par vienu no šādiem rīkiem, izmantojot elektronisko sakaru tīklu. Ņemot vērā šāda pakalpojuma pieprasījumu krāpnieku vidū un to, ka SIM Box darbība Latvijā netiek regulēta, to izplatība pieaug, veicinot labvēlīgu vidi noziedzīgās infrastruktūras izvietošanai Latvijā.
Lai apkarotu tiešsaistes krāpšanas, kas ir arī telefonkrāpšanas, un citus noziegumus, kuros masveidā tiek izmantoti anonīmi tālruņa numuri vai to viltošana, nepieciešams vērsties pret infrastruktūru un paredzēt sankcijas, lai pie atbildības tiktu saukti visi noziedzīgās shēmas elementi.
Arvien biežāk tiek konstatēti gadījumi, kad noziedzīgi nodarījumi, piemēram, līdzekļu izkrāpšana, tiek īstenoti ar tādu iekārtu palīdzību kā, piemēram, SIM-Box, kas ļauj veikt elektronisko saziņu mobilo sakaru tīklos, izmantojot neidentificējamus numurus. Tādējādi tiek apgrūtinātas un ierobežotas izmeklēšanas iestāžu iespējas atklāt un izmeklēt šādus nodarījumus.
SIM Box ir telekomunikāciju iekārta ar vairākām SIM kartēm, kas darbojas elektronisko sakaru tīklā un kas paredzēta liela apjoma zvanu vai SMS apstrādei un maršrutēšanai. SIM Box ir viens no VoIP gateway risinājumu veidiem. VoIP gateway risinājums ir vispārīgs risinājums dažādu telefonijas tehnoloģiju savienošanai; tā var būt ierīce vai programmatūra, kas savieno tradicionālo telefoniju ar IP tīkliem, ļaujot veikt telefona zvanus caur internetu vai privātu datortīklu. Tas darbojas kā "tulkotājs" starp divām dažādām telefonsakaru tehnoloģijām.
SIM Box var būt likumīgs pielietojums, piemēram, uzņēmumu zvanu centros ar lielu izejošo zvanu apjomu, taču šobrīd tie plaši tiek izmantoti nelikumīgiem mērķiem un ir organizētās noziedzības "asinsrite", jo spēj nodrošināt automatizētu un anonīmu saziņu masveidā ar potenciālajiem upuriem, veicot krāpnieciskus zvanus un sūtot īsziņas, kā arī īstenojot zvanu viltošanu (spoofing). Šobrīd krāpnieki arvien biežāk fokusē resursus uz sociālo inženieriju.
Ņemot vērā, ka šobrīd SIM Box darbība Latvijā netiek regulēta, tos plaši izmanto noziegumu atbalstīšanai. Populārākie SIM Box izmantošanas nelikumīgiem mērķiem veidi: masveida krāpniecisku zvanu un SMS (teksta īsziņu) nosūtīšana; anonīmu tiešsaistes kontu (saziņas un maksājumu platformu) izveide, ko izmanto dažādu noziedzīgu darbību veikšanai (sākot ar krāpšanām un narkotiku tirdzniecību, līdz bērnu seksuālai izmantošanai tiešsaistē un bērnu seksuālās izmantošanas materiālu izplatīšanai); nelikumīgas darbības ar starptautiskiem zvaniem ar mērķi apiet viesabonēšanas maksu zvaniem. SIM Box tiek izmantots faktiskās zvana izcelsmes slēpšanai. Piemēram, starptautiska zvana slēpšana, lai tas izskatītos kā vietējais zvans (Call masking).
Šobrīd Latvijā SIM Box tiek faktiski izmantotas kā pakalpojums, kas nodrošina numerācijas pieejamību anonīmām darbībām, un pakalpojumu sniedzējs par to nenes praktiski nekādu atbildību. SIM Box uzturētāji iegādājas iekārtas, piemēram, no Ķīnas un simtiem vai tūkstošiem SIM karšu (bieži nepersonalizētas), izveido infrastruktūru un pārdod to kā pakalpojumu anonīmu zvanu un īsziņu sūtīšanai. Ja nepierāda, ka ir zināts par to, ka tiek veikta krāpšana, nav nekādas atbildības.
KL ir paredzēta atbildība par rīkiem, kas paredzēti automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanai (KL 244.pants), kā arī iekārtām, kas paredzētas nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem (KL 193.1 pants), taču attiecībā uz elektronisko sakaru iekārtām šāda regulējuma nav.
SIM Box raksturojums un nepieciešamība regulēt to izmantošanu, lai atturētu no nelikumīgām darbībām un sauktu pārkāpējus pie atbildības, ir atrodams arī starptautiskajos telekomunikāciju standartos ITU-T E.371 https://www.itu.int/itu-t/recommendations/rec.aspx?id=16276&lang=en.
Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 1. panta pirmās daļas 39. punktam numerācijas krāpniecība ir īsziņu vai multivides īsziņu nosūtīšana, maršrutēšana vai saņemšana vai izsaukumu veikšana, maršrutēšana vai saņemšana, izmantojot galalietotājam paredzētu pakalpojumu vai numerāciju, kā dēļ var rasties zaudējumi citam elektronisko sakaru komersantam vai galalietotājam un kas atbilst kādai no numerācijas krāpniecības pazīmēm. Attiecīgās numerācijas krāpniecības pazīmes plašāk ir raksturotas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2022. gada 22. septembra lēmumā Nr. 1/27 "Numerācijas krāpniecības novēršanas noteikumi".
SIM Box kā servisa izmantošana organizētā vishing/smishing zvanu centra darbībā pēc būtības atbilst vairākām Numerācijas krāpniecības pazīmēm. Un krāpnieki to zina, tāpēc, lai apietu elektronisko sakaru komersantu (operatoru) krāpšanas novēršanas sistēmas (Anti-Fraud), modernākās SIM Box iekārtas tiek programmētas veikt dažādas manipulācijas ar SIM kartēm un iekārtas IMEI, lai atdarinātu normālu lietotāju un slēptu, ka tas ir SIM Box. SIM Box izmantošana krāpnieciskā vishing vai smishing zvanu centra infrastruktūrā var atbilst vairākām SPRK Numerācijas krāpniecības novēršanas noteikumos noteiktajām numerācijas krāpniecības pazīmēm. Atkarībā no konkrētā tehniskā risinājuma un numerācijas izmantošanas veida īpaši vērtējamas Noteikumu 2.1., 2.7., 2.8. un 2.9. apakšpunktā minētās pazīmes, tostarp 2.9.5., 2.9.6., 2.9.11., 2.9.13. un 2.9.16. apakšpunktā noteiktās pazīmes, kā arī Noteikumu 3. punktā paredzētās nelietderīgas vai mākslīgas noslodzes pazīmes.
Piemēram: SIM Box zvanu centra tipiska izpausme ir pazīme 2.1. – izsaucošā numura izmainīšana - Vishing zvans tiek veikts tā, lai cietušā tālrunī tiktu uzrādīts cits, piemēram, Latvijas bankas, iestādes vai cita uzticama subjekta numurs; 2.2. – numurs nav aktivizēts/izmantots attiecīgā komersanta tīklā, tas ir, izmanto numerāciju tādā veidā, kas neatbilst faktiskajam numura izmantošanas tīklam; īpaši nozīmīgi, ja tiek imitēta nacionāla numura izcelsme. 2.9.6. – no numura veikto zvanu/SMS skaits būtiski pārsniedz saņemto, ir ļoti raksturīga pazīme zvanu centra SIM kartēm: SIM praktiski tikai veic simtiem/tūkstošiem izejošu zvanu vai sūta SMS. 2.9.13. – noslodzi rada pieslēguma punktam pievienota galiekārta, jo SIM kartes tiek izmantotas specializētā vairāku SIM karšu iekārtā, nevis parastā mobilajā tālrunī. Tāpat noteikumu 3. punkts nosaka, ka jāvērtē nelietderīga vai mākslīga noslodze: zvanu/SMS regularitāti un apjomu; saņemto zvanu/SMS regularitāti un apjomu. SIM Box izmantošanas gadījumā zvanu centrā šie rādītāji būs tipiski.
Patlaban KL regulējuma tvērumā neietilpst gadījumi, kad SIM-Box iekārtas vai programmatūra tiek izmantota nolūkā veikt numerācijas krāpniecību. Tādējādi, ņemot vērā noziedzības attīstības tendences un potenciālo kaitējumu, ko šādu iekārtu un programmatūru izmantošana var radīt, KL 244.1 pantu ir nepieciešams papildināt ar otro daļu, kas paredz pastiprinātu atbildību par elektronisko sakaru tīklu iekārtu vai programmatūras iegūšanu, izgatavošanu, izmantošanu, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu nolūkā veikt numerācijas krāpniecību.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL 244.1 pantu ar otro daļu, kas paredz, ka par elektronisko sakaru tīklu iekārtu vai programmatūras iegūšanu, izgatavošanu, izmantošanu, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu nolūkā veikt numerācijas krāpniecību personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Vienlaikus norādāms, ka grozījums KL 244.1 pantā ir izstrādāts, ņemot vērā praksē konstatētās noziedzības attīstības tendences. Būtiski ir uzsvērt, ka SIM Box kā iekārta vai programmatūra pati par sevi nav aizliegta, un tai ir likumīgs pielietojums, piemēram, uzņēmumu zvanu centros ar lielu izejošo zvanu apjomu. Šādu iekārtu atrašanās civiltiesiskajā apritē Latvijā netiek ierobežota un ir atļauta. Paredzētais KL 244.1 panta otrās daļas papildinājums nav vērsts uz pašu tehnoloģiju ierobežošanu, bet gan uz specifisku noziedzīgu darbību apkarošanu. Līdz ar to kriminālatbildība tiek paredzēta tikai par šādu iekārtu vai programmatūras iegūšanu, izgatavošanu, izmantošanu, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu, ja tiek konstatēts nolūks veikt numerācijas krāpniecību. Bez nolūka veikt numerācijas krāpniecību minētās iekārtas un programmatūras ir legālas. Par nolūku veikt numerācijas krāpniecību liecina, piemēram, numura viltošana, lai uzdotos par kādu iestādi vai uzņēmumu, iekārtas IMEI numura un SIM karšu datu programmēšana, lai slēptu iekārtas identitāti, un citas līdzvērtīgas darbības.
Saistībā ar KL normu konkurenci un noziedzīgu nodarījumu sastāvu nošķiršanu jāņem vērā apstāklis, ka KL 244.1 panta otrajā daļā ir paredzēts noteikt atbildību par attiecīgo iekārtu vai programmatūru iegūšanu, izgatavošanu, izmantošanu, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu nolūkā veikt numerācijas krāpniecību. Tādējādi kriminālatbildība par 244.1 panta otrajā daļā minēto noziedzīgo nodarījumu iestājas neatkarīgi no sekām – proti, neatkarīgi no tā, vai faktiski ir izdevies izkrāpt svešu mantu vai tiesības uz šādu mantu u.c. Turpretī, ja šādas rīcības rezultātā tiks iegūta sveša manta vai tiesības uz šādu mantu, tad konkrētajā situācijā veidosies ideālā kopīga starp KL 244.1 panta otro daļu un attiecīgo KL pantu, kurā ir noteikta atbildība par krāpšanu (177. pants, 180. pants).
Vienlaikus norādāms, ka grozījums KL 244.1 pantā ir izstrādāts, ņemot vērā praksē konstatētās noziedzības attīstības tendences. Būtiski ir uzsvērt, ka SIM Box kā iekārta vai programmatūra pati par sevi nav aizliegta, un tai ir likumīgs pielietojums, piemēram, uzņēmumu zvanu centros ar lielu izejošo zvanu apjomu. Šādu iekārtu atrašanās civiltiesiskajā apritē Latvijā netiek ierobežota un ir atļauta. Paredzētais KL 244.1 panta otrās daļas papildinājums nav vērsts uz pašu tehnoloģiju ierobežošanu, bet gan uz specifisku noziedzīgu darbību apkarošanu. Līdz ar to kriminālatbildība tiek paredzēta tikai par šādu iekārtu vai programmatūras iegūšanu, izgatavošanu, izmantošanu, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu, ja tiek konstatēts nolūks veikt numerācijas krāpniecību. Bez nolūka veikt numerācijas krāpniecību minētās iekārtas un programmatūras ir legālas. Par nolūku veikt numerācijas krāpniecību liecina, piemēram, numura viltošana, lai uzdotos par kādu iestādi vai uzņēmumu, iekārtas IMEI numura un SIM karšu datu programmēšana, lai slēptu iekārtas identitāti, un citas līdzvērtīgas darbības.
Saistībā ar KL normu konkurenci un noziedzīgu nodarījumu sastāvu nošķiršanu jāņem vērā apstāklis, ka KL 244.1 panta otrajā daļā ir paredzēts noteikt atbildību par attiecīgo iekārtu vai programmatūru iegūšanu, izgatavošanu, izmantošanu, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu nolūkā veikt numerācijas krāpniecību. Tādējādi kriminālatbildība par 244.1 panta otrajā daļā minēto noziedzīgo nodarījumu iestājas neatkarīgi no sekām – proti, neatkarīgi no tā, vai faktiski ir izdevies izkrāpt svešu mantu vai tiesības uz šādu mantu u.c. Turpretī, ja šādas rīcības rezultātā tiks iegūta sveša manta vai tiesības uz šādu mantu, tad konkrētajā situācijā veidosies ideālā kopīga starp KL 244.1 panta otro daļu un attiecīgo KL pantu, kurā ir noteikta atbildība par krāpšanu (177. pants, 180. pants).
Problēmas apraksts
KL 303. pants noteic, ka par atteikšanos dot liecību neatbild pie administratīvās atbildības saucamās personas, personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā, aizdomās turētā, apsūdzētā saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni, kā arī tā persona, ar kuru administratīvu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu izdarījusī fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Papildus tam KPL 110. panta trešās daļas 2. punkts noteic, ka lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem. Līdz ar to šī brīža tiesiskais regulējums paredz plašu procesuālo imunitāti, kas ļauj personām atteikties liecināt pret sevi un saviem tuvākajiem radiniekiem.
Vardarbība ģimenē, jo īpaši nodarījumi, kas vērsti pret nepilngadīgo dzīvību, tikumību vai dzimumneaizskaramību, visbiežāk norisinās ģimenes vidē, kurā informācija par notikušajiem noziegumiem ir pieejama tikai ģimenes locekļiem. Pašreizējais tiesiskais regulējums, kas piešķir tuviem radiniekiem procesuālo imunitāti un tiesības neliecināt, praksē bieži kalpo par šķērsli lietas apstākļu noskaidrošanai, ļaujot vainīgajām personām izvairīties no kriminālatbildības, ja vienīgie liecinieki ir ģimenes locekļi. Šāda procesuālā imunitāte smagu noziegumu gadījumos var veicināt nesodāmības sajūtu un nepamatoti prioritizēt ģimenes saites pār bērna tiesībām uz veselību, dzīvību un drošību.
Līdz ar to nepieciešami grozījumi KL, lai noteiktu saprātīgu līdzsvaru, kas ierobežo tuvinieku iespēju izmantot klusēšanu kā aizsegu smagiem noziegumiem pret bērnu. Proti, nepieciešams paredzēt izņēmumu no procesuālās imunitātes, kas ļauj atteikties liecināt pret tuviniekiem gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību un dzimumneaizskaramību. Attiecīgais izņēmums ir apzināti sašaurināts, paredzot atbildību par atteikšanos liecināt tikai gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums vērsts pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību un dzimumneaizskaramību, kas atzīstami par vissmagākajiem noziegumiem.
Šāda izvēle ir vērsta uz to, lai novērstu bērnu smagas seksuālas izmantošanas slēpšanu. Eksperti norāda, ka praksē vardarbība pret nepilngadīgajiem nereti paliek neatklāta tieši tādēļ, ka viens no bērna vecākiem prioritāri izvēlas aizsargāt savu vardarbīgo partneri, nevis bērna intereses. Šādos gadījumos tuvinieks bieži, nevis sniedz atbalstu cietušajam, bet gan mēdz apšaubīt bērna sniegto informāciju vai pat apzināti slēpt noziedzīgā nodarījuma apstākļus. Pašreizējais tiesiskais regulējums, kas piešķir tuviniekiem procesuālo imunitāti un tiesības neliecināt, neļauj atklāt šādus gadījumus un bieži vardarbība pret nepilngadīgo turpinās.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus KL 303. pantā, skaidri nosakot, ka par atteikšanos dot liecību atbild tuvinieks, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību un dzimumneaizskaramību.
Vardarbība ģimenē, jo īpaši nodarījumi, kas vērsti pret nepilngadīgo dzīvību, tikumību vai dzimumneaizskaramību, visbiežāk norisinās ģimenes vidē, kurā informācija par notikušajiem noziegumiem ir pieejama tikai ģimenes locekļiem. Pašreizējais tiesiskais regulējums, kas piešķir tuviem radiniekiem procesuālo imunitāti un tiesības neliecināt, praksē bieži kalpo par šķērsli lietas apstākļu noskaidrošanai, ļaujot vainīgajām personām izvairīties no kriminālatbildības, ja vienīgie liecinieki ir ģimenes locekļi. Šāda procesuālā imunitāte smagu noziegumu gadījumos var veicināt nesodāmības sajūtu un nepamatoti prioritizēt ģimenes saites pār bērna tiesībām uz veselību, dzīvību un drošību.
Līdz ar to nepieciešami grozījumi KL, lai noteiktu saprātīgu līdzsvaru, kas ierobežo tuvinieku iespēju izmantot klusēšanu kā aizsegu smagiem noziegumiem pret bērnu. Proti, nepieciešams paredzēt izņēmumu no procesuālās imunitātes, kas ļauj atteikties liecināt pret tuviniekiem gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību un dzimumneaizskaramību. Attiecīgais izņēmums ir apzināti sašaurināts, paredzot atbildību par atteikšanos liecināt tikai gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums vērsts pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību un dzimumneaizskaramību, kas atzīstami par vissmagākajiem noziegumiem.
Šāda izvēle ir vērsta uz to, lai novērstu bērnu smagas seksuālas izmantošanas slēpšanu. Eksperti norāda, ka praksē vardarbība pret nepilngadīgajiem nereti paliek neatklāta tieši tādēļ, ka viens no bērna vecākiem prioritāri izvēlas aizsargāt savu vardarbīgo partneri, nevis bērna intereses. Šādos gadījumos tuvinieks bieži, nevis sniedz atbalstu cietušajam, bet gan mēdz apšaubīt bērna sniegto informāciju vai pat apzināti slēpt noziedzīgā nodarījuma apstākļus. Pašreizējais tiesiskais regulējums, kas piešķir tuviniekiem procesuālo imunitāti un tiesības neliecināt, neļauj atklāt šādus gadījumus un bieži vardarbība pret nepilngadīgo turpinās.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus KL 303. pantā, skaidri nosakot, ka par atteikšanos dot liecību atbild tuvinieks, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību un dzimumneaizskaramību.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL 303. pantu aiz vārda "saimniecība" var vārdiem "izņemot, ja noziedzīgais nodarījums vērsts pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību un dzimumneaizskaramību".
Šāds izņēmums nozīmē, ka turpmāk tuvinieks, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību un dzimumneaizskaramību, tiks saukts pie kriminālatbildības pēc KL 302. panta par atteikšanos dot liecību. Atbildības noteikšana tieši par liecināšanu uzsāktā procesā ir efektīvākais mehānisms, jo tas ļauj valstij aizsargāt bērna tiesības. Svarīgi norādīt, ka izņēmums nav attiecināms uz gadījumiem, kad konstatējama vardarbība ģimenē, lai izslēgtu situācijas, kad vardarbībā cietušais pieaugušais tuvinieks, kurš ir pakļauts iebiedēšanai un atriebībai, nebūtu spiests liecināt, tādējādi viņu pakļaujot vēl lielākai vardarbības eskalācijai.
Šāds izņēmums nozīmē, ka turpmāk tuvinieks, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību un dzimumneaizskaramību, tiks saukts pie kriminālatbildības pēc KL 302. panta par atteikšanos dot liecību. Atbildības noteikšana tieši par liecināšanu uzsāktā procesā ir efektīvākais mehānisms, jo tas ļauj valstij aizsargāt bērna tiesības. Svarīgi norādīt, ka izņēmums nav attiecināms uz gadījumiem, kad konstatējama vardarbība ģimenē, lai izslēgtu situācijas, kad vardarbībā cietušais pieaugušais tuvinieks, kurš ir pakļauts iebiedēšanai un atriebībai, nebūtu spiests liecināt, tādējādi viņu pakļaujot vēl lielākai vardarbības eskalācijai.
Problēmas apraksts
KL 309.panta "Neatļautu vielu un priekšmetu ienešana, nodošana un glabāšana īslaicīgās aizturēšanas un ieslodzījuma vietās" otrajā daļā paredzēta kriminālatbildība par neatļautu saziņas līdzekļu, to sastāvdaļu vai priekšmetu, kas nodrošina saziņu, vai alkoholisko dzērienu, tai skaitā nelikumīgu alkoholisko dzērienu, vai toksisko vai citu apreibinošo vielu ienešanu vai glabāšanu īslaicīgās aizturēšanas vai ieslodzījuma vietā vai to nodošanu aizturētajai vai ieslodzītajai personai.
Ģenerālprokuratūra ir vērsusi Tieslietu ministrijas uzmanību uz praksē notikušu gadījumu, kurā persona mēģināja ieslodzījuma vietā neatļauti lielā daudzumā ievest aizliegtas lietas (mobilie telefoni, SIM-kartes, atmiņu kartes, u.c.). Spriežot pēc aizturētā liecībām un lietas materiāliem kopumā, noziedzīgs nodarījums varētu būt izdarīts organizētā grupā. Šobrīd KL 309.pantā tādas kvalificējošās pazīmes nav. KL 309. panta ceturtajā daļā ir iekļauta tikai kvalificējošā pazīme – liels apmērs.
Vienlaikus 2026. gada 18. jūnijā pieņemtie KL grozījumi paredz vairākus pantus papildināt ar kvalificējošo pazīmi, kas paredz pastiprinātu atbildību gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā. Norādām, ka neatļautu vielu un priekšmetu nodošana arī ieslodzījumu vietās var tikt izpildīta, tos pārvadājot ar ierīcēm, kas pārvietojas gaisa telpā. Lai paredzētu pastiprinātu atbildību arī par gadījumiem, kad ieslodzījumu vietās neatļautas vielas un priekšmeti tiek ievesti ar ierīcēm, kas pārvietojas gaisā, ir nepieciešams papildināt KL 309. panta ceturto daļu ar kvalificējošo pazīmi – ja noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā, attiecinot to uz KL 309. panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajām darbībām.
Ģenerālprokuratūra ir vērsusi Tieslietu ministrijas uzmanību uz praksē notikušu gadījumu, kurā persona mēģināja ieslodzījuma vietā neatļauti lielā daudzumā ievest aizliegtas lietas (mobilie telefoni, SIM-kartes, atmiņu kartes, u.c.). Spriežot pēc aizturētā liecībām un lietas materiāliem kopumā, noziedzīgs nodarījums varētu būt izdarīts organizētā grupā. Šobrīd KL 309.pantā tādas kvalificējošās pazīmes nav. KL 309. panta ceturtajā daļā ir iekļauta tikai kvalificējošā pazīme – liels apmērs.
Vienlaikus 2026. gada 18. jūnijā pieņemtie KL grozījumi paredz vairākus pantus papildināt ar kvalificējošo pazīmi, kas paredz pastiprinātu atbildību gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā. Norādām, ka neatļautu vielu un priekšmetu nodošana arī ieslodzījumu vietās var tikt izpildīta, tos pārvadājot ar ierīcēm, kas pārvietojas gaisa telpā. Lai paredzētu pastiprinātu atbildību arī par gadījumiem, kad ieslodzījumu vietās neatļautas vielas un priekšmeti tiek ievesti ar ierīcēm, kas pārvietojas gaisā, ir nepieciešams papildināt KL 309. panta ceturto daļu ar kvalificējošo pazīmi – ja noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā, attiecinot to uz KL 309. panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajām darbībām.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz papildināt KL 309. panta ceturtās daļas dispozīciju ar kvalificējošo pazīmi "organizēta grupa", attiecinot to uz KL 309. panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajām darbībām.
Papildus Likumprojekts paredz papildināt KL 309. panta ceturto daļu ar kvalificējošo pazīmi – ja noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā, attiecinot to uz KL 309. panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajām darbībām.
Papildus Likumprojekts paredz papildināt KL 309. panta ceturto daļu ar kvalificējošo pazīmi – ja noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot ierīci, kas pārvietojas gaisa telpā, attiecinot to uz KL 309. panta otrajā vai trešajā daļā paredzētajām darbībām.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar KL 66.2 panta otro daļu tiesa, pamatojoties uz soda izpildes iestādes iesniegumu, var pieņemt lēmumu, ka nepilngadīgais, kuram ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu noteikta probācijas uzraudzība, ievietojams sociālās korekcijas izglītības iestādē uz laiku līdz trim gadiem, bet ne mazāku par vienu gadu, ņemot vērā nelabvēlīgo sociālo vidi, kurā nepilngadīgais atrodas, iespējamu nepilngadīgā veselības vai dzīvības apdraudējumu vai citu iemeslu dēļ, kuri kavē probācijas uzraudzības izpildi. Saskaņā ar KL pārejas noteikumu 29. punktu KL 66.2 panta otro daļu nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim.
Ar grozījumiem likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem", kas stājās spēkā 2022. gada 23. jūnijā, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – izpilde tika izbeigta 2022. gada 1. jūlijā, un to nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim. Saskaņā ar šiem grozījumiem Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. decembrim ir jāizstrādā un jāiesniedz Latvijas Republikas Saeimā nepieciešamie likuma grozījumi attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu un izpildi.
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – bērna ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestāde – piemērošanas apturēšana bija nepieciešama, lai pārtrauktu sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" (turpmāk – SKII "Naukšēni") konstatētos bērnu tiesību pārkāpumus, nodrošinātu bērnu un pedagogu fizisko drošību, kā arī, lai veiktu sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu, tostarp pārskatot un pilnveidojot normatīvo regulējumu attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekli — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē.
Pamatojoties uz grozījumiem likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem", Ministru kabinets ar 2022. gada 1. oktobri likvidēja SKII "Naukšēni".[1] 2022. gada 26. jūnijā Ministru kabinets ir noteicis Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju sociālās korekcijas izglītības iestādes reformas īstenošanā. Tieslietu ministrijai tika uzdots izstrādāt grozījumus likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa, kas paredz bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, piemērošanu un izpildi.[2]
Papildus Ministru kabineta dotajam uzdevumam Valsts kontrole 2022. gada 30. septembra revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1–6/2021 "Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu" ir izteikusi priekšlikumu Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju pārskatīt normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, kad bērns var tikt ievietots sociālās korekcijas izglītības iestādē, un ievietošanas termiņu, nosakot to atkarībā no bērnam nepieciešamā atbalsta.[3]
Pēc padziļināta izvērtējuma Tieslietu ministrija ir nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā ir nepieciešams ilgtermiņa stacionāra tipa pakalpojums bērniem, kas būtu balstīts empīriski pamatotā modelī un mūsdienu metodēs darbā ar bērnu uzvedības problēmām. Tādēļ Tieslietu ministrija piedāvā atteikties no sociālās korekcijas izglītības iestādēm un ieviest jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – bērna ievietošana "Bērnu un jauniešu drošajā mājā". 2024. gada 7. maijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas iniciatīvu izveidot "Bērnu un jauniešu drošo māju" augsta riska bērniem un jauniešiem (sk. Ministru kabineta 2024. gada 7. maija sēdes protokola Nr. 19 32. §).
Pirms Bērnu un jauniešu drošās mājas darbības uzsākšanas ir nepieciešams veikt virkni sagatavošanās darbu, tostarp nodrošinot atbilstošu infrastruktūru, sagatavojot normatīvo aktu bāzi, atlasot un apmācot personālu u.c. Šie pasākumi ir laikietilpīgi, un 2024. gadā tika prognozēts, ka Bērnu un jauniešu drošā māja varētu uzsākt darbību 2027. gadā. Līdz ar to ministrija ierosināja veikt grozījumus, nosakot jaunu termiņu. Tādējādi 2024. gadā tika izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (24-TA-2680) un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" (24-TA-2664), ierosinot pagarināt gan ARPLL pārejas noteikumos, gan KL pārejas noteikumos noteikto termiņu.
Minēto likumprojektu saskaņošanas procesā tika saņemti iebildumi, ko nebija iespējams novērst likumprojektu saskaņošanas gaitā. Tāpat būtiski apzināties, ka nebija pieejams finansējums Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai. Līdz ar to pieminētie likumprojekti tālāk netika virzīti. Vienlaikus, ievērojot finansējuma piesaistīšanas problemātiku, jau pašlaik ir skaidrs, ka jārēķinās ar ilgāka laika perioda nepieciešamību Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai, nekā iepriekš plānots.
Attiecībā uz risinājumu pārejas periodā līdz Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai Ministru kabinets 2024. gada 13. augusta sēdē (sk. 2024. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 31. 78 § 2. punktu) atbalstīja pārejas perioda jauna grupas pakalpojuma ieviešanu augsta riska bērniem, kas balstīts uz "Bērnu un jauniešu drošās mājas" konceptu. Strādājot pie šī jautājuma, ir veikti nepieciešamie grozījumi 2017.gada 16.augusta Ministra kabineta noteikumos Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums", papildinot 5.18.1 apakšpunktu ar uzdevumu Tieslietu ministrijai slēgt deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" (turpmāk – nodibinājums), nodrošinot vides maiņas principā balstītus risku mazināšanas pasākumus probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem. 2024. gada 17. decembrī ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Valsts probācijas dienestu un nodibinājumu, un pārejas perioda pakalpojumu veido un īsteno nodibinājums.
Deleģēšanas līguma ietvaros nodibinājums ir izveidojis un nodrošina nepārtrauktu diennakts, sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pakalpojumu. Tas ietver bērna izņemšanu no viņa ierastās vides, bērna individuālo vajadzību risināšanai mērķētus atbalsta pasākumus un traumas izpratnē balstītu pieeju bērna aprūpē. Pakalpojums paredzēts bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus un kuriem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana (Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktā funkcija) vai kriminālsods – probācijas uzraudzība (Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktā funkcija).
Ņemot vērā minēto, KL pārejas noteikumu 29. punktu nepieciešams grozīt, apturot bērnu ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē līdz 2030. gada 31. decembrim.
[1] Skat. Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 528 "Par sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" likvidāciju". Pieejams: https://likumi.lv.
[2] Skat. Vienotajā tiesību aktu portālā tiesību aktu lietu (22-UZ-696). Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv.
[3] "Problēmbērni" – pieaugušo neizdarības spogulis. Valsts kontrole. Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv.
Ar grozījumiem likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem", kas stājās spēkā 2022. gada 23. jūnijā, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – izpilde tika izbeigta 2022. gada 1. jūlijā, un to nepiemēro no 2022. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim. Saskaņā ar šiem grozījumiem Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. decembrim ir jāizstrādā un jāiesniedz Latvijas Republikas Saeimā nepieciešamie likuma grozījumi attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu un izpildi.
Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – bērna ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestāde – piemērošanas apturēšana bija nepieciešama, lai pārtrauktu sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni" (turpmāk – SKII "Naukšēni") konstatētos bērnu tiesību pārkāpumus, nodrošinātu bērnu un pedagogu fizisko drošību, kā arī, lai veiktu sociālās korekcijas izglītības iestādes institūta reformu, tostarp pārskatot un pilnveidojot normatīvo regulējumu attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekli — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē.
Pamatojoties uz grozījumiem likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem", Ministru kabinets ar 2022. gada 1. oktobri likvidēja SKII "Naukšēni".[1] 2022. gada 26. jūnijā Ministru kabinets ir noteicis Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju sociālās korekcijas izglītības iestādes reformas īstenošanā. Tieslietu ministrijai tika uzdots izstrādāt grozījumus likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa, kas paredz bērna ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, piemērošanu un izpildi.[2]
Papildus Ministru kabineta dotajam uzdevumam Valsts kontrole 2022. gada 30. septembra revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1–6/2021 "Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu" ir izteikusi priekšlikumu Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju pārskatīt normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, kad bērns var tikt ievietots sociālās korekcijas izglītības iestādē, un ievietošanas termiņu, nosakot to atkarībā no bērnam nepieciešamā atbalsta.[3]
Pēc padziļināta izvērtējuma Tieslietu ministrija ir nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā ir nepieciešams ilgtermiņa stacionāra tipa pakalpojums bērniem, kas būtu balstīts empīriski pamatotā modelī un mūsdienu metodēs darbā ar bērnu uzvedības problēmām. Tādēļ Tieslietu ministrija piedāvā atteikties no sociālās korekcijas izglītības iestādēm un ieviest jaunu audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – bērna ievietošana "Bērnu un jauniešu drošajā mājā". 2024. gada 7. maijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas iniciatīvu izveidot "Bērnu un jauniešu drošo māju" augsta riska bērniem un jauniešiem (sk. Ministru kabineta 2024. gada 7. maija sēdes protokola Nr. 19 32. §).
Pirms Bērnu un jauniešu drošās mājas darbības uzsākšanas ir nepieciešams veikt virkni sagatavošanās darbu, tostarp nodrošinot atbilstošu infrastruktūru, sagatavojot normatīvo aktu bāzi, atlasot un apmācot personālu u.c. Šie pasākumi ir laikietilpīgi, un 2024. gadā tika prognozēts, ka Bērnu un jauniešu drošā māja varētu uzsākt darbību 2027. gadā. Līdz ar to ministrija ierosināja veikt grozījumus, nosakot jaunu termiņu. Tādējādi 2024. gadā tika izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (24-TA-2680) un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" (24-TA-2664), ierosinot pagarināt gan ARPLL pārejas noteikumos, gan KL pārejas noteikumos noteikto termiņu.
Minēto likumprojektu saskaņošanas procesā tika saņemti iebildumi, ko nebija iespējams novērst likumprojektu saskaņošanas gaitā. Tāpat būtiski apzināties, ka nebija pieejams finansējums Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai. Līdz ar to pieminētie likumprojekti tālāk netika virzīti. Vienlaikus, ievērojot finansējuma piesaistīšanas problemātiku, jau pašlaik ir skaidrs, ka jārēķinās ar ilgāka laika perioda nepieciešamību Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai, nekā iepriekš plānots.
Attiecībā uz risinājumu pārejas periodā līdz Bērnu un jauniešu drošās mājas izveidošanai Ministru kabinets 2024. gada 13. augusta sēdē (sk. 2024. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 31. 78 § 2. punktu) atbalstīja pārejas perioda jauna grupas pakalpojuma ieviešanu augsta riska bērniem, kas balstīts uz "Bērnu un jauniešu drošās mājas" konceptu. Strādājot pie šī jautājuma, ir veikti nepieciešamie grozījumi 2017.gada 16.augusta Ministra kabineta noteikumos Nr. 474 "Tieslietu ministrijas nolikums", papildinot 5.18.1 apakšpunktu ar uzdevumu Tieslietu ministrijai slēgt deleģēšanas līgumu ar nodibinājumu "Allažu bērnu un ģimenes atbalsta centrs" (turpmāk – nodibinājums), nodrošinot vides maiņas principā balstītus risku mazināšanas pasākumus probācijas sistēmā esošajiem nepilngadīgajiem. 2024. gada 17. decembrī ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Valsts probācijas dienestu un nodibinājumu, un pārejas perioda pakalpojumu veido un īsteno nodibinājums.
Deleģēšanas līguma ietvaros nodibinājums ir izveidojis un nodrošina nepārtrauktu diennakts, sociālās uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pakalpojumu. Tas ietver bērna izņemšanu no viņa ierastās vides, bērna individuālo vajadzību risināšanai mērķētus atbalsta pasākumus un traumas izpratnē balstītu pieeju bērna aprūpē. Pakalpojums paredzēts bērniem vecumā no 11 līdz 17 gadiem, kuri izdarījuši noziedzīgus nodarījumus un kuriem piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – probācijas novērošana (Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktā funkcija) vai kriminālsods – probācijas uzraudzība (Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktā funkcija).
Ņemot vērā minēto, KL pārejas noteikumu 29. punktu nepieciešams grozīt, apturot bērnu ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē līdz 2030. gada 31. decembrim.
[1] Skat. Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 528 "Par sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" likvidāciju". Pieejams: https://likumi.lv.
[2] Skat. Vienotajā tiesību aktu portālā tiesību aktu lietu (22-UZ-696). Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv.
[3] "Problēmbērni" – pieaugušo neizdarības spogulis. Valsts kontrole. Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz aizstāt pārejas noteikumu 29. punktā skaitļus un vārdus "2024. gada 31. decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2030. gada 31. decembrim".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvo risinājumu nav.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums tiks veikts trīs līdz piecu gadu laikā, ja izvērtējuma veikšanai būs nepieciešamie resursi.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Tieslietu ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
-
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
-1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas, nepilngadīgās personas
Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz ieviest speciālu regulējumu, kura ietvaros prokurors nepilngadīgo nosacīti atbrīvo no kriminālatbildības un piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tādējādi mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā un nodrošinot nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz noziedzīgo nodarījumu.
Likumprojekts paredz personas atbrīvošanu no kriminālatbildības par savstarpēji piekritīgām seksuālām darbībām starp vienaudžiem un nepilngadīgā atbrīvošanu no kriminālatbildības par pornogrāfiska rakstura materiālu apriti.
Likumprojekts paredz personas atbrīvošanu no kriminālatbildības par savstarpēji piekritīgām seksuālām darbībām starp vienaudžiem un nepilngadīgā atbrīvošanu no kriminālatbildības par pornogrāfiska rakstura materiālu apriti.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Visi uzņēmumi
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (26-TA-2227)
Pamatojums un apraksts
Paredz nostiprināt procesuālo regulējumu nepilngadīgo nosacītai atbrīvošanai no kriminālatbildības, vienlaikus piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par audzinoša raksturu piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem"" (26-TA-2228)
Pamatojums un apraksts
Paredz precizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes mehānismus un nostiprināta prokurora loma šo līdzekļu piemērošanā.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32026L1021
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2026/1021 par korupcijas apkarošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2003/568/TI un Konvenciju par cīņu pret korupciju
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2026/1021 par korupcijas apkarošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2003/568/TI un Konvenciju par cīņu pret korupciju
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. pants.
Rīcība nav nepieciešama
-
-
2. panta 1. punkts
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1.pants, KPL 365. pants. Arestētās mantas glabāšana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 2. punkts
KL 316.pants. Valsts amatpersonas jēdziens
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 3. punkts
KL 316.pants. Valsts amatpersonas jēdziens
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 4. punkts
KL 316.pants. Valsts amatpersonas jēdziens
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 5. punkts
Šķīrējtiesu likuma 14. panta pirmā daļa. Šķīrējtiesnesim izvirzāmās prasības, KL 198. panta trešā daļa. Neatļauta labumu pieņemšana, KL 199. panta pirmā daļa. Komerciālā uzpirkšana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 6. punkts
Rīcība nav nepieciešama
-
-
2. panta 7. punkts
KL 196.pants. Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana, KL 197.pants. Nolaidība, KL 198.pants. Neatļauta labumu pieņemšana, KL 199.pants. Komerciālā uzpirkšana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 8. punkts
KL 70.1 pants. Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 9. punkts
KL 316. panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3. panta a) punkts
KL 323. pants. Kukuļdošana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3. panta b) punkts
KL 320. pants. Kukuļņemšana, Likumprojekta 13. pants (KL 198. pants), Likumprojekta 14. pants (KL 199. pants), Likumprojekta 20. pants (KL 316. pants)
Pārņemtas pilnībā
Ar Likumprojekta 13., 14. un 20. pantu tiks pārņemtas pilnībā, neparedzot stingrākas prasības
4. panta a) punkts
KL 199. pants. Komerciālā uzpirkšana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. panta b) punkts
KL 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 1. punkts
KL 317.pants. Dienesta pilnvaru pārsniegšana, KL 318.pants. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
5. panta 2. punkts
Kl 179. pants. Piesavināšanās, KL 196.pants. Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 1. punkta a) apakšpunkts
KL 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 1. punkta b) apakšpunkts
KL 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 2. punkts
Rīcība nav nepieciešama
-
-
7. pants
KL 317.pants. Dienesta pilnvaru, KL 318. pants. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, KL 319.pants. Valsts amatpersonas bezdarbība
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8. pants
KL 269. pants. Uzbrukums varas pārstāvim, citai valsts amatpersonai un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvim, KL 275. pants. Dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana, KL 294.1 pants. Iejaukšanās pirmstiesas kriminālprocesā, KL 295.pants. Iejaukšanās lietu iztiesāšanā, KL 301.pants. Piespiešana dot nepatiesu liecību, paskaidrojumu, atzinumu un tulkojumu
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
9. pants
KL 195.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
10. pants
KL 195.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 5. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma un proliferācijas finansēšana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
11. panta 1. punkts
KL 20.pants. Līdzdalība
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
11. panta 2. punkts
KL 20.pants. Līdzdalība
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
11. panta 3. punkts
KL 15.pants. Pabeigts un nepabeigts noziedzīgs nodarījums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
12. panta 1. punkts
KL 35.pants. Sods un tā mērķis, KL 36.pants. Sodu veidi, KPL 46.pants. Soda noteikšanas vispārīgie principi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
12. panta 2. punkta a) apakšpunkts
KL 320. pants. Kukuļņemšana, KL 323. pants. Kukuļdošana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
12. panta 2. punkta b) apakšpunkts
KL 317.pants. Dienesta pilnvaru pārsniegšana, KL 318.pants. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, KL 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
12. panta 2. punkta c) apakšpunkts
KL 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana, KL 199. pants. Komerciālā uzpirkšana, KL 320. pants. Kukuļņemšana, KL 323. pants. Kukuļdošana, KL 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi, Likumprojekta 13. pants (KL 198. pants)
Pārņemtas pilnībā
Ar Likumprojekta 13. pantu pārņemtas pilnībā, neparedzot stingrākas prasības
12. panta 3. punkts
Rīcība nav nepieciešama
-
-
12. panta 4. punkts
KL 36.pants. Sodu veidi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
13. panta 1. punkts
KL 70.1 pants. Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
13. panta 2. punkts
KL 70.1 pants. Pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
13. panta 3. punkts
KL 12. pants. Fiziskās personas atbildība juridiskās personas lietā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. panta 1. punkts
KL 70.2 pants. Juridiskajai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidi, KL 70.8 pants. Nosacījumi piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. panta 2. punkts
KL 70.2 pants. Juridiskajai personai piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu veidi, KL 70.8 pants. Nosacījumi piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
14. panta 3. punkts
KL 70.6 pants. Naudas piedziņa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
15. panta 1. punkts
KL 48. pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
15. panta 2. punkts
KL 48. pants. Atbildību pastiprinošie apstākļi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
16. pants
KL 47. pants. Atbildību mīkstinošie apstākļi, KL 70.8 pants. Nosacījumi piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai juridiskajai personai
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
17. pants
KPL 120.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte,
Latvijas Republikas Satversmes 29. pants un 54. pants
Latvijas Republikas Satversmes 29. pants un 54. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
18. panta 1. punkts
KL 2.pants. Krimināllikuma spēks Latvijas teritorijā, KL 4.pants. Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas teritorijas
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
18. panta 2. punkts
KL 4.pants. Krimināllikuma spēks ārpus Latvijas teritorijas
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
18. panta 3. punkts
Rīcība nav nepieciešama
-
-
18. panta 4. punkts
Rīcība nav nepieciešama
-
-
19. panta 1. punkts
KL 56. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
19. panta 2. punkts
KL 62. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
19. panta 3. punkts
Rīcība nav nepieciešama
-
-
19. panta 4. punkts
KL 62. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
20. panta 1. punkts
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
2.pants. Biroja statuss, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, Likuma "Par policiju" 10. pants. Policijas darbinieka pamatpienākum, Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam 6.2. punkts
2.pants. Biroja statuss, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, Likuma "Par policiju" 10. pants. Policijas darbinieka pamatpienākum, Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam 6.2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
20. panta 2. punkts
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants. Valsts pārvaldes principi, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 2.pants. Likuma mērķis, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 3.pants. Likuma darbības joma, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, Valsts civildienesta likuma 19.pants. Pienākums celt kvalifikāciju, Publisko iepirkumu likuma 25. pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi, Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" 1. punkts, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 15. pants. Elektronisko datu ievades sistēma, Trauksmes celšanas likuma 2. pants. Likuma mērķis un darbības joma, Trauksmes celšanas likuma 3. pants. Trauksmes celšana, Informācijas atklātības likuma 2. pants. Likuma mērķis un darbības joma, Iesniegumu likuma 1. pants. Likuma mērķis, Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra ieteikumi Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi"
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
20. panta 3. punkts
Informācijas atklātības likuma 2. pants. Likuma mērķis un darbības joma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants. Valsts pārvaldes principi,
Iesniegumu likuma 1. pants. Likuma mērķis, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 3. pants. Likuma darbības joma, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1. pants. Likumā lietotie termini, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 26.pants. Deklarāciju publiskā pieejamība, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 31.pants. Sabiedrības informēšana par pārkāpumu, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 1. pants. Likuma mērķis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
2.pants. Biroja statuss, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
9.pants. Biroja funkcijas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 9.1 pants. Biroja funkcijas priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma
3. pants. Iestāšanās nauda, biedru nauda un biedra veiktie dāvinājumi (ziedojumi) politiskajai organizācijai (partijai), Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma
4. pants. Dāvinājumi (ziedojumi), Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.2 pants. Vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums 8.5 pants. Gada pārskats, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 15. pants. Elektronisko datu ievades sistēma, Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma
2.pants. Likuma mērķis, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8. pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošana ir aizliegta, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 32. pants. Valsts amatpersonu administratīvā atbildība, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, KL 219. pants. Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas
Iesniegumu likuma 1. pants. Likuma mērķis, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 3. pants. Likuma darbības joma, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1. pants. Likumā lietotie termini, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 26.pants. Deklarāciju publiskā pieejamība, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 31.pants. Sabiedrības informēšana par pārkāpumu, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 1. pants. Likuma mērķis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
2.pants. Biroja statuss, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
9.pants. Biroja funkcijas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 9.1 pants. Biroja funkcijas priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma
3. pants. Iestāšanās nauda, biedru nauda un biedra veiktie dāvinājumi (ziedojumi) politiskajai organizācijai (partijai), Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma
4. pants. Dāvinājumi (ziedojumi), Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.2 pants. Vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums 8.5 pants. Gada pārskats, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 15. pants. Elektronisko datu ievades sistēma, Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma
2.pants. Likuma mērķis, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8. pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošana ir aizliegta, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 32. pants. Valsts amatpersonu administratīvā atbildība, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, KL 219. pants. Izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
20. panta 4. punkts
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 2. pants. Likuma mērķis, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1. pants. Likumā lietotie termini, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
6.–11. pants, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 23.pants. Deklarāciju iesniegšanas kārtība, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā,
2021. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis"
6.–11. pants, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 23.pants. Deklarāciju iesniegšanas kārtība, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā,
2021. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis"
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
20. panta 5. punkts
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumi Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā",
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants. Valsts pārvaldes principi, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 6. pants. Pienākums veikt risku novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu, Publisko iepirkumu likuma
25. pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants. Valsts pārvaldes principi, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 6. pants. Pienākums veikt risku novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu, Publisko iepirkumu likuma
25. pants. Iepirkuma komisijas darbības pamatprincipi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
20. panta 6. punkts
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" 5., 5.2., 6., 6.2., 11., 11.1., 11.2. punkts
7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, Ministru kabineta 2017. gada 17. oktobra noteikumu Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā" 5., 5.2., 6., 6.2., 11., 11.1., 11.2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
20. panta 7. punkts
Attīstības plānošanas sistēmas likuma
5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi, Valsts pārvaldes iekārtas likuma
48.pants. Sabiedrības līdzdalības veidi, 2021. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 30., 31., 31.5., 31.6., 32., 38. punkts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
3.pants. Biroja struktūra un Biroja konsultatīvās institūcijas
5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi, Valsts pārvaldes iekārtas likuma
48.pants. Sabiedrības līdzdalības veidi, 2021. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 30., 31., 31.5., 31.6., 32., 38. punkts, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
3.pants. Biroja struktūra un Biroja konsultatīvās institūcijas
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
21. pants
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.pants. Biroja funkcijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns, Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5.pants. Attīstības plānošanas pamatprincipi, Ministru Kabineta noteikumi Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi", Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants. Valsts pārvaldes principi, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.pants. Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē, Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
22. pants
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 1.pants. Korupcijas jēdziens un likuma mērķis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.pants. Biroja statuss, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.pants. Biroja priekšnieks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma
7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 8.pants. Biroja funkcijas korupcijas apkarošanā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10. pants. Biroja amatpersonu tiesības, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 2.pants. Likuma mērķis, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
11.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku pienākums, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 5. pants. Likuma izpildes kontrole, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 23.pants. Deklarāciju iesniegšanas kārtība, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 33. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā, KPL 386. pants. Izmeklēšanas iestādes, KPL 387. pants. Institucionālā piekritība, Informācijas atklātības likuma 2. pants. Likuma mērķis un darbības joma, Informācijas atklātības likuma 10.pants. Pienākums sniegt informāciju
7.pants. Biroja funkcijas korupcijas novēršanā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 8.pants. Biroja funkcijas korupcijas apkarošanā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 10. pants. Biroja amatpersonu tiesības, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 2.pants. Likuma mērķis, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"
11.pants. Biroja amatpersonu un darbinieku pienākums, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 5. pants. Likuma izpildes kontrole, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 23.pants. Deklarāciju iesniegšanas kārtība, Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 33. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā, KPL 386. pants. Izmeklēšanas iestādes, KPL 387. pants. Institucionālā piekritība, Informācijas atklātības likuma 2. pants. Likuma mērķis un darbības joma, Informācijas atklātības likuma 10.pants. Pienākums sniegt informāciju
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
23. pants
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2. un 7. pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
24. pants
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. panta pirmās daļas 12. punkts, Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 "Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā", likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Tieslietu akadēmijas likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
25. pants
KPL 24.pants. Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā, KPL 299. pants. Speciālās procesuālās aizsardzības saturs, Trauksmes celšanas likuma 3. pants. Trauksmes celšana, Trauksmes celšanas likuma 10. pants. Trauksmes cēlēja, viņa radinieka un saistītās personas aizsardzības garantijas, KL 315.pants. Neziņošana par noziegumu, Personu speciālās aizsardzības likuma 4. pants. Tiesības uz speciālo aizsardzību
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
26. pants
KPL 10.nodaļa "Izmeklēšanas darbības"
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27. pants
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa direktīvas 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
28. pants
Noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likuma 18. pants. Ziņu sniegšanas kanāls, Noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likuma 14. pants. Vienotais kontaktpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
29. pants
KPL 95.pants. Personas, kuras var būt par cietušo, KPL 97.pants. Cietušā tiesību vispārīgie principi, KPL 97.1 pants. Cietušā pamattiesības kriminālprocesā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
30. pants
KPL 369. pants. Kriminālprocesa uzsākšanas iemesli, KPL 450.pants. Krimināllietas iztiesāšanas atklātums
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
31. pants
KPL 254.pants. Noteiktas nodarbošanās aizliegums, Valsts civildienesta likuma 39. pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes, Valsts civildienesta likuma 37.pants. Pārcelšana citā amatā valsts interesēs
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
32. pants
KPL C daļa "Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā", KPL 673.pants. Starptautiskās sadarbības veidi
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
33. pants
Rīcība nav nepieciešama
-
-
34. panta 1. punkts
KPL 372.panta 7. punkts. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība, Sodu reģistra likuma 1.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
34. panta 2. punkts
KPL 372.pants. Kriminālprocesa uzsākšanas kārtība,
Sodu reģistra likuma 1.pants
Sodu reģistra likuma 1.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
34. panta 3.punkts
Rīcība nav nepieciešama
-
-
35. panta 1. punkts
Rīcība nav nepieciešama
-
-
35. panta 2. punkts
Rīcība nav nepieciešama
-
-
36. pants
Rīcība nav nepieciešama
-
-
37. pants
Rīcība nav nepieciešama
-
-
38. pants
Rīcība nav nepieciešama
-
-
39. pants
Rīcība nav nepieciešama
-
-
40. pants
Rīcība nav nepieciešama
-
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Bērnu aizsardzības centrs, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Klimata un enerģētikas ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts policija, Valsts probācijas dienests, Pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Vidzemes rajona tiesas, Zemgales rajona tiesas, Rīgas pilsētas tiesas, Kurzemes rajona tiesas, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas, Augstākās tiesas.Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Centrs MARTA", Nodibinājums "Centrs Dardedze"Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Republikas prokuratūra
- Valsts policija
- Valsts probācijas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Likumprojekts paredz noteikt prokuroram tiesības un atsevišķos gadījumos pienākumu nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, individualizētu un nepilngadīgā labākajām interesēm atbilstošu valsts reakciju uz nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, mazinot nepilngadīgo iesaisti krimināltiesiskajā sistēmā un nodrošinot pieeju, kas balstīta uz nepilngadīgā uzvedības korekciju, sociālo integrāciju un atkārtotu likumpārkāpumu novēršanu.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi