Anotācija

Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris" (turpmāk – kapitālsabiedrība) 2023.gadā gūtās peļņas novirzīšana kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu.

Vispārējā kārtība

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Kapitālsabiedrības pamats ir simfoniskais orķestris, kas ir augsti profesionālu mūziķu apvienība ar spēcīgām tradīcijām, dāsnu skanējumu un atdevīgu spēli un kas ir viens no nacionālās kultūras pamatvērtībām ar gandrīz simt gadu ilgu vēsturi. Kapitālsabiedrības stratēģiskais mērķis ir saglabāt un attīstīt daudzveidīgo nacionālo un pasaules kultūras mantojumu simfoniskās mūzikas jomā, kā arī nodrošināt tā pieejamību un popularizēšanu Latvijā un ārvalstīs, iestudējot dažādām sabiedrības mērķgrupām paredzētas augstvērtīgas koncertprogrammas un veicinot jaunradi latviešu simfoniskās mūzikas jomā. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2024.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – mūzikas instrumenta iegādei. Kapitālsabiedrības mākslinieciskajā darbībā izmantojamie mūzikas instrumenti jau ilgstoši ir kritiskā stāvoklī, daļa ir pilnībā nolietoti un jānomaina pret jauniem, bet trūkstošie tiek īrēti. Tā kā kapitālsabiedrības rīcībā nav brīvu finanšu līdzekļu, lai uzreiz iegādātos nepieciešamos mūzikas instrumentus, šis process jāveic pakāpeniski, ilgtermiņā.

Kapitālsabiedrības 2023.gada un 2024.gada pusgada darbību raksturojošie finanšu rādītāji:

Rādītāji	Fakts 2023. pārskata gadā	Fakts 2024.gada pirmajā pusgadā
Neto apgrozījums, euro	676 713	428 758
Bilances kopsumma, euro	1 177 425	1 211 478
Pašu kapitāls, euro, tai skaitā	305 898	307 440
Pamatkapitāls, euro	175 645	175 645
Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro	9 815	14 499
Peļņa, euro	4 684	1 542
Pašu kapitāla atdeve (ROE), %	1,5%	0,5%
Kopējās likviditātes rādītājs	0,97	0,99
Saistības pret pašu kapitālu	2,85	0,63
Pamatdarbības naudas plūsma, euro	554 778	614 412
Valsts budžeta dotācija, euro	3 010 820	1 667 077

Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2023.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 2 998 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2024.gada 3.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-11 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ietver iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas simfoniskās mūzikas koncertprogrammas, nodrošinot repertuāra plašumu, iekļaujot pasaules un Latvijas simfoniskās mūzikas vērtības un veicinot jaunradi, nodrošināt simfoniskās mūzikas mākslas popularizēšanu un pieejamību plašai Latvijas sabiedrībai, ar koncertprogrammu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi simfoniskās mūzikas mākslas jomā, veicinot izcilību, un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju. Lai kapitālsabiedrība varētu sekmīgi attīstīties un izpildīt tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju, kapitālsabiedrība ik gadu šī mērķa izpildei iegulda daļu no pašu ieņēmumiem, bet tai ir nepieciešams arī papildu finansējums šī mērķa izpildei, tai skaitā, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, novirzīt tās valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.

Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2023.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā bija 676 713 euro, kas veidoja 18,4% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (3 686 696 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt saskaņā ar 2024.gada pirmā ceturkšņa darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2024.gada pirmajā ceturksnī bija 428 758 euro, kas veidoja 20,4% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (2 094 293 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un ieņēmumu dinamika 2024.gadā liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības 2024.gadā arī nepārsniegs 50% no izdevumiem, secināms, ka pasākumam nav saimnieciska rakstura.

Kapitālsabiedrības darbība pārsvarā aptver Rīgu un pārējos Latvijas reģionus, kur tiek atskaņota gan latviešu, gan arī citu valstu komponistu sacerētā mūzika. Lai arī simfoniskā mūzika ir saprotama jebkurā valodā runājošam klausītājam, tomēr kapitālsabiedrības koncertu mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji. Koncerti netiek reklamēti ārvalstīs, un tie nepiesaista ievērojamu skaitu skatītāju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts budžeta finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2023.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un 2024.gadā arī to nepārsniegs, kā arī to, ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.

Nē

-