Anotācija

Saskaņā Ministru kabineta 2025. gada 27. maija noteikumu Nr. 313 "Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr. 313) 14. punktu šobrīd pakalpojuma maksas likme par vienu naftas produktu tonnu ir 91,26 euro.

Ņemot vērā to, ka jaunā drošības rezervju pārvaldības modeļa ieviešanas ietvaros prognozējamās izmaksas par drošības rezervju izveidi un uzturēšanu 2026. gadam tiek plānotas mazākā apmērā salīdzinājumā ar 2025. gadu, ir nepieciešams veikt grozījumus Noteikumu Nr. 313 14. punktā, kas paredz samazināt pakalpojuma maksas likmi uz 81,26 euro par vienu naftas produktu tonnu.

[1] Pakalpojuma maksas likme
Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra pakalpojuma maksas likme tiek samazināta no 91,26 euro par vienu naftas produktu tonnu uz 81,26 euro par vienu naftas produktu tonnu.

[2] Pakalpojuma maksas likmes aprēķināšanas kārtība
Pakalpojuma maksas likme 81,26 euro apmērā par vienu naftas produktu tonnu nākamajam periodam ir aprēķināta, izmantojot šādu formulu:
Pakalpojuma maksas likme (euro/ tonnā) =
1) Plānotās 2026. gada izmaksas par drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu (euro) / 
2) Prognozētais 2026. gadā kopējais realizētais vai ievestais no Eiropas Savienības dalībvalsts vai importētais no trešajām valstīm savam patēriņam naftas produktu apjoms.

[3] Pakalpojuma maksas likmes ietekme uz degvielas cenu mazumtirdzniecībā
Mazumtirdzniecības klientiem iespējami var ietekmēt degvielas cenas uz litru, ciktāl tirgotājs pakalpojuma maksas izmaksas pārnestu degvielas izmaksās. Izmaksas iekļaušana degvielas cenā ir atkarīga no tā cenu politikas un savstarpējās konkurences. Tomēr ilgtermiņā iespējamajam sadārdzinājumam patērētājiem vairs nebūtu pamata un tam būtu jāsamazinās, jo pēc drošības rezervju iegādes turpmāk būtu nepieciešama vien drošības rezervju uzturēšana un atjaunošana.

Pakalpojuma maksas likme 81,26 euro apmērā uz degvielas cenu mazumtirdzniecībā aptuveni varētu veidot:
1) dīzeļdegvielai 0,069 euro (bez PVN)/ litrā;
2)  beznīnam 0,061 euro (bez PVN)/ litrā. 

[4] Plānotās drošības rezervju iegādes un uzturēšanas izmaksas 2026. gadam 
[4.1] Ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkuma likumu ir pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (turpmāk - Direktīva 2009/81/EK).

Lai arī kopumā Direktīvas 2009/81/EK normas un attiecīgi arī Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma normas ietver dažādus konfidencialitātes aspektus, kas var tikt ievēroti, organizējot publiskos iepirkumus, tomēr pat Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā ietvertie informācijas aizsardzības nosacījumi nenodrošina tāda veida informācijas aizsardzību, kas sniegtu pārliecību, ka pie aktuālajām izmaiņām starptautiskajā drošības vidē un kopumā ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu tiktu aizsargātas būtiskas valsts drošības intereses enerģētiskās krīzes degvielas apgādē gadījumā.

Neatkarīgi no tā, ka Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma normas paredz dažādus konfidencialitātes izņēmumus, kopumā jebkurai informācijas neatklāšanai ir noteiktas stingras un pietiekami konkrētas robežas un definētā izņēmumu piemērošanas gadījumi. Piemēram,  Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 6. panta sestā daļa paredz gadījumus, kādos pasūtītājam ir tiesības piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu. Kā arī vienlaikus šā likuma 53. pantā ir noteikti īpaši jeb papildu noteikumi (piemēram, atruna par atsevišķu izslēgšanas noteikumu nepiemērošanu) attiecībā uz sarunu procedūras piemērošanu nepublicējot paziņojumu par līgumu.  

Ievērojot minēto, piemēram, publicējot paziņojumu par līgumu (pat ar vispārīgu informāciju) iespējama agresora rīcībā nonāk pietiekama informācija, lai tas varētu izsecināt visu informāciju par drošības rezervju pārvaldības procesa organizāciju pilnā tā ciklā (tostarp, iegūt informāciju par preču un pakalpojumu iepirkšanas faktu, preču un pakalpojumu iegādes organizāciju, prognozēt to pārvadāšanas laiku un veidu, izsecināt to glabāšanas vietu un veidu, u.t.t.).

Papildus atzīmējams, ka naftas produkti ir prece, kas ir pakļauta straujām cenu svārstībām. Tādējādi, lai cenu svārstību rezultātā netiktu radīti zaudējumi, pastāv iespēja, ka cenu svārstības risks tiek iecenots piedāvājuma cenā un publiskā iepirkuma rezultātā tiek piedāvāta cena, kas ir augstāka par tā brīža tirgus cenu, jo publiskais iepirkums šādā aspektā nenodrošina iespēju ātri un efektīvi reaģēt uz aktuālo situāciju tirgū. Tādējādi publiskā iepirkuma process kopumā ir neefektīvs un rada pamatotu iespējamību, ka valstij ir jāpārmaksā par drošības rezervju izveidi, kas savukārt paaugstinātu drošības rezervju pārvaldības izmaksas, pakalpojuma maksas likmi un mazumtirdzniecības degvielas cenas, kā arī kopumā radītu negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību.

Turklāt, ja Possessor ir iespēja ātri reaģēt uz tirgus situāciju gadījumos, kad naftas produktu cenas krītas, tas dod iespēju iepirkt iespējami lielākus drošības rezervju apjomus. Šāda rīcība atbilstu valsts drošības interesēm – tiktu nodrošināts lielāks drošības rezervju apjoms iespējami īsākā periodā.

Nemot vērā minētos apsvērumus, 2024. gada 22. novembrī stājās spēkā grozījums Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, kas nosaka Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanas izņemumu, ja tiek slēgti līgumi par drošības rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju.

[4.2] Tāpat ir atzīmējams, ka uz Noteikumu projekta sagatavošanas brīdi vēl nav pilnībā noslēgušies iepirkumi drošības rezervju izveidei 2026. gadam. Minetais nozīmē, ka, publicējot provizoriskās ar drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu saistītās izmaksas 2026. gadam, var tikt ietekmēti iepirkumu rezultāti.  

[4.3] Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, kas saistīti ar to, ka jebkāda ar drošības rezervju izveidi un uzturēšanu saistīta informācija ir īpaši aizsargājama, kā arī lai nodrošinātu, ka nekādā veidā netiek ietekmēti iepirkumu rezultāti 2026. gadam, 2026. gada plānotās izmaksas par drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu nebūtu publiski atspoguļojamas. 

[4.4] Vienlaikus, lai nodrošinātu caurskatāmību Possessor ar Enerģētikas likuma 72. panta pirmajā daļā deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei ar Ministru kabineta 2024. gada 17. septembra sēdes protokola (prot. Nr. 37, 4.§) 5. punktu Ekonomikas ministrijai ir dots uzdevums katru gadu līdz 31. maijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Possessor Enerģētikas likuma 72. panta pirmajā daļā deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu iepriekšējā kalendārajā gadā.

[5] Noteikumu projekts paredz, ka jauno pakalpojuma maksas likmi - 81,26 euro par vienu naftas produktu tonnu, sāk piemērot no 2026. gada februāra. 

Minētais nozīmē, ka no 2026. gada februāra pakalpojuma maksu aprēķina - pakalpojuma maksas likmi  81,26 euro par vienu naftas produktu tonnu reizinot ar komersanta iepriekšējā mēnesī Latvijas Republikā realizēto vai savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto vai no trešajām valstīm importēto naftas produktu tonnu, izņemot aviācijas degvielu.

Piemēram, 2026. gada februārī pakalpojuma maksu aprēķina, ņemot vērā jauno pakalpojuma maksas likmi - 81,26 euro apmērā par vienu naftas produktu tonnu, un komersanta 2026. gada janvārī Latvijas Republikā realizēto vai savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto vai no trešajām valstīm importēto naftas produktu tonnu apjomu, izņemot aviācijas degvielu.