Anotācija (ex-ante)

22-TA-134: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 22. maija noteikumos Nr. 291 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva, tiesību akta projekts izstrādāts saskaņā ar 2014. gada 3. jūlija Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu 9.2.2.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” projektu iesniegumu atlases trešās kārtas īstenošanas nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
9.2.2.3.pasākums “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana” (turpmāk – 9.2.2.3.pasākums) ir 9.2.2.1.pasākumu “Deinstitucionalizācija” (turpmāk – 9.2.2.1.pasākums) papildinošs pasākums, kurš tika izveidots 2018.gadā, ņemot vērā, ka 9.2.2.1.pasākuma ietvaros daudzu pašvaldību redzeslokā nebija pietiekams skaits mērķa grupas personu – bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – bērni ar FT), kuriem 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Pēc 9.2.2.3.pasākuma izveidošanas iepriekš neuzrunāto bērnu ar FT apzināšana un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai tika nodrošināta ar nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) starpniecību. Jaunizveidotais 9.2.2.3.pasākums ir pieprasīts NVO vidū, par ko liecina divas veiksmīgi aizvadītas atklātas projektu iesniegumu atlases kārtas, kuru ietvaros atbalsts jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tika sniegti 1 365 bērniem ar FT un viņu likumiskajiem pārstāvjiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd Ministru kabineta 2018. gada 22. maija noteikumos Nr. 291 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.3. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.291 paredz, ka, ja projektu iesniegumu atlasē neapstiprina projektu iesniegumus par visu pasākumam pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu, tiek rīkota nākamo projektu iesniegumu atlasi par atlikušo kopējo attiecināmo finansējumu. Uz šo brīdi 9.2.2.3.pasākuma ietvaros pēc divu projektu iesniegumu atlašu kārtu īstenošanas ir izveidojies attiecināmā finansējuma ietaupījums 75 041 euro apmērā, kuru var novirzīt projektu iesniegumu atlases trešās kārtas īstenošanai. Par nepieciešamību organizēt vēl vienu jeb projektu iesniegumu atlases trešo kārtu liecina arī projektu iesniegumu atlases otrās kārtas ietvaros iesniegto NVO projektu iesniegumu skaits – kopā tika iesniegti 32 projektu iesniegumi, bet ierobežotā pasākuma attiecināmā finansējuma ietvaros atbalstīti tika tikai 19 projektu iesniegumi. Ņemot vērā pieprasījumu pēc projektu īstenošanas 9.2.2.3.pasākuma ietvaros, pilnvērtīgas nepieciešamās projektu iesniegumu atlases trešās kārtas organizēšanai un īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums.

Uzsākot 9.2.2.1.pasākuma projektu īstenošanu, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana pašvaldībās deinstitucionalizācijas (turpmāk -DI) mērķa grupas personām pamatā tika balstīta uz pašvaldību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājumiem, kas tika iekļauti plānošanas reģionu DI plānos. Pārsvarā ESF finansētu pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām tika ieplānota pēc pakalpojumu infrastruktūras izveides pašvaldībās.
Ņemot vērā, ka daudzu pašvaldību sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide ir iekavējusies, kā rezultātā 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros nav bijusi iespēja finansēt pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām sākotnēji plānotajā apmērā, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi, kas 2020. un 2021.gadā ievērojami ierobežoja iespējas mērķa grupas personām saņemt tām nepieciešamos pakalpojumus klātienē, divi no pieciem plānošanas reģioniem ir konstatējuši risku nesasniegt uzraudzības rādītāju plānotajā apmērā attiecībā uz pilngadīgām personām ar GRT, kuras saņem ESF finansētus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā:
- Rīgas plānošanas reģiona projektā tiks nodrošināta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana par 127 personām ar GRT mazāk, kā sākotnēji projektā plānots. Attiecīgi ir izveidojies finansējuma atlikums 1 280 249 euro apmērā;
- Kurzemes plānošanas reģiona projektā tiks nodrošināta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana par indikatīvi 78 personām ar GRT mazāk, kā sākotnēji projektā plānots. Attiecīgi ir izveidojies finansējuma atlikums 587 272 euro apmērā.

Līdz ar to kopumā 9.2.2.1.pasākuma projektu ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus nebūs iespējams nodrošināt vismaz 205 pilngadīgām personām ar GRT. Attiecīgi arī abu plānošanas reģionu projektus ir izveidojies finansējuma atlikums kopumā 1 867 521 euro apmērā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu 9.2.2.3.pasākuma projektu iesniegumu atlases trešās kārtas īstenošanu un dotu iespēju pēc iespējas vairāk NVO saņemt atbalstu un projektu ietvaros sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus mērķa grupas personām, iekšējo finansējuma pārdaļu rezultātā Labklājības ministrija ir radusi iespēju novirzīt 9.2.2.3.pasākuma projektu iesniegumu atlases trešās kārtas (turpmāk – trešā kārta) īstenošanai papildu finansējumu 3 016 475 euro apmērā.

9.2.2.3.pasākuma kopējā finansējuma palielināšana un izmaiņas uzraudzības radītājā.
9.2.2.3.pasākuma kopējais attiecināmais finansējums tiek palielināts no 4 966 963 euro (tai skaitā Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) finansējums– 4 221 918 euro un valsts budžeta finansējums – 745 045 euro) līdz 7 983 438 euro (tai skaitā ESF finansējums – 6 785 922 euro un valsts budžeta finansējums – 1 197 516 euro). 9.2.2.3.pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma palielinājumu 3 016 475 euro apmērā veido:
- 1 148 954 euro finansējuma atlikums, kas izveidojies Labklājības ministrijas pārziņas 9.1.1.1.pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" (1 145 463 euro) un 9.1.4.1.pasākuma “"Profesionālā rehabilitācija" (3 491 euro) īstenošanas ietvaros;
- 1 867 521 euro finansējuma atlikums, kas konstatēts 9.2.2.1.pasākuma īstenošanas ietvaros.
Kopumā 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas īstenošanai tiek ieplānots kopējais attiecināmais finansējums 3 091 516 euro apmērā (9.2.2.3.pasākumama papildu piešķirtais finansējums un finansējuma atlikums 75 041 euro apmērā, kas izveidojies projektu iesniegumu atlases pirmās un otrās kārtas īstenošanas rezultātā) un tas tiks novirzīts:
    - indikatīvi 1 223 665 euro apmērā atbalsta sniegšanai bērniem ar FT un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, tādējādi 9.2.2.3.pasākuma ietvaros atbalsts tiks nodrošināts papildu 296 bērniem ar FT;
    - indikatīvi 1 867 521 euro apmērā atbalsta sniegšaai pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – pilngadīgas personas ar GRT), kas 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas ietvaros ir jauna mērķa grupa un tādējādi ar NVO iesaisti atbalsts tiks nodrošināts arī 205 pilngadīgām personām ar GRT, kurām šāds atbalsts dažādu iemeslu dēļ netika nodrošināts 9.2.2.1.pasākuma ietvaros.
Ņemot vērā 9.2.2.3.pasākumama papildu piešķirto kopējo attiecināmo finansējumu un to, ka trešās kārtas ietvaros atbalstu jeb sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņems papildu 296 bērni ar FT, tiek precizēts arī 9.2.2.3.pasākuma uzraudzības rādītājs - bērnu ar funkcionāliem traucējumiem skaits, kuri saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītus sociālos pakalpojumus, palielinot tā sasniedzamo vērtību no 1 300 līdz 1 596 bērniem. Vienlaikus 9.2.2.3.pasākumam tiek ieplānots jauns uzraudzības rādītājs - personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem Eiropas Sociālā fonda atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā (arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus), ņemot vērā, ka trešās kārtas ietvaros ir plānots sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus arī 205 pilngadīgām personām ar GRT. Tādējādi 9.2.2.3.pasākumam papildu plānotais sasniedzamais uzraudzības rādītājs veicinās 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" (turpmāk - 9.2.2.SAM) noteikto rādītāju izpildi.

Jauna mērķa grupa.
Lai risinātu situāciju, ka 9.2.2.1.pasākuma ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus nebūs iespējams nodrošināt vismaz 205 pilngadīgām personām ar GRT, Labklājības ministrija virza priekšlikumu 9.2.2.3.pasākumu papildināt ar jaunu mērķa grupu – pilngadīgas personas ar GRT, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus un pasākuma īstenošanas laikā pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgas personas ar GRT, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa). Tādējādi šīm pilngadīgām personām ar GRT, kurām pakalpojumu nav iespējams nodrošināt 9.2.2.1.pasākuma projekta ietvaros, būs iespēja tām nepieciešamo atbalstu saņemt ar NVO starpniecību 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas projektos.

Trešās kārtas īstenošanas nosacījumi.
MK noteikumos Nr.291 tiek precizēti atsevišķi īstenošanas nosacījumi, kā arī paredzēti jauni nosacījumi, kas saistīti ar 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas īstenošanu.

Prasības projekta iesniedzējiem – trešās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs varēs iesniegt vienu projekta iesniegumu par atbalsta sniegšanu bērniem ar FT (un arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem) un vienu projekta iesniegumu par atbalsta sniegšanu pilngadīgām personām ar GRT. Tātad viens projekta iesniedzējs varēs iesniegt kopumā divus projekta iesniegumus. Atbalsta sniegšana gan bērniem ar FT (un viņu likumiskajiem pārstāvjiem), gan pilngadīgām personām ar GRT viena projekta ietvaros netiks atbalstīta, ņemot vērā, ka mērķa grupām sniedzamie pakalpojumi ir atšķirīgi.

Projektā iesaistāmo mērķa grupas personu skaits – trešās kārtas projektos minimālais projektā iesaistāmo mērķa grupas personu (bērnu ar FT vai pilngadīgu personu ar GRT) skaits paliek nemainīgs (6 personas), savukārt maksimālais projektā iesaistāmo mērķa grupas personu skaits netiek ierobežots.

Projekta izmaksas uz vienu mērķa grupas personu – trešās kārtas projektos indikatīvās izmaksas par vienu mērķa grupas personu – bērnu ar FT, paliek nemainīgas un tās nedrīkst pārsniegt 4 135 euro. Maksimālais izmaksu slieksnis attiecībā uz bērniem ar FT netiek mainīts, ņemot vērā, ka iepriekšējās projektu iesniegumu atlasēs tas faktiski bija mazāks kā noteikts MK noteikumos Nr.291, bet, ņemot vērā iespējamos pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu pieaugums saistībā ar vispārējo cenu pieaugumu valstī, tiek paredzēts tās nesamazināt un atstāt esošā apmērā.  Savukārt trešās kārtas projektos, kuros atbalstu plānots nodrošināt jaunajai mērķa grupai – pilngadīgām personām ar GRT, indikatīvās izmaksas uz vienu mērķa grupas personu nedrīkstēs pārsniegt 9 110 euro. Ņemot vērā, ka mērķa grupas personām (tai skaitā pilngadīgām personām ar GRT) trešās kārtas projektā pakalpojumus varēs sniegt līdz 12 mēnešiem, šāds maksimālais izmaksu slieksnis noteikts, balstoties uz 2018.gadā noteikto[1] valsts atbalsta apmēru par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā vienai personai ar GRT (nepārsniedz 7 085.20 euro gadā) un tam pieskaitot koeficientu 28.5% apmērā par pakalpojuma sniegšanas izmaksu pieaugumu saistībā ar vispārējo cenu sadārdzinājumu kopš 2018.gada.

Indikatīvās kvotas mērķa grupas atbalstam – lai nodrošinātu, ka pietiekams atbalsts tiktu sniegts gan bērniem ar FT, gan pilngadīgām personām ar GRT,  trešās kārtas ietvaros tiek noteiktas indikatīvās finansējuma kvotas (apmēri), kas novirzāmi katras mērķa grupas atbalstam. Attiecīgi attiecināmo finansējumu indikatīvi 1 223 665 euro apmērā novirza bērnu ar FT (un viņu likumisko pārstāvju) atbalstam un attiecināmo finansējumu indikatīvi 1 867 521 euro apmērā novirza pilngadīgu personu ar GRT atbalstam. Vienlaikus MK noteikumi Nr.291 tiek papildināti ar nosacījumu, ka, ja trešās kārtas ietvaros apstiprināmo projektu iesniegumu par atbalsta sniegšanu kādai no mērķa grupas personām izmaksu kopsumma attiecīgi pārsniedz indikatīvās finansējuma kvotas, atlases īstenošana gaitā sadarbības iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā atlase organizētāja, saskaņojot ar atbildīgo iestādi – LM, var pārskatīt indikatīvā finansējuma kvotas jeb apmēra dalījumu starp pasākuma mērķa grupām. Piemēram, ja trešās kārtas ietvaros tiek iesniegts ievērojami lielāks skaits projektu par atbalsta sniegšanu bērniem ar FT un atbilstoši 9.2.2.3.pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem šie projekta iesniegumi ir apstiprināmi un visu šo projektu iesniegumu izmaksu kopsumma sastāda 2 000 000 euro, savukārt visu iesniegto (un apstiprināmo) projektu iesniegumu par atbalsta sniegšanu pilngadīgām personām ar GRT izmaksu kopsumma sastāda 1 200 000 euro, sadarbības iestāde var rosināt samazināt indikatīvo finansējuma kvottu pilngadīgām personām ar GRT līdz 1 200 000 euro un attiecīgi palielināt finansējuma indikatīvo kvotu bērniem ar FT līdz 1 891 186 euro, šādas izmaiņas iepriekš saskaņojot ar atbildīgo iestādi. Vienlaikus indikatīvo kvotu pārskatīšanas procesā ir jāņem vērā arī 9.2.2.3.pasākuma sasniedzamie uzraudzības rādītāji.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi – trešās kārtas projektos, kuros atbalsts tiks sniegts bērniem ar FT (un arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem) netiek paredzēts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas reižu ierobežojums (iepriekšējā atlases kārtā projektā varēja nodrošināt līdz 100 pakalpojuma sniegšanas reizes bērnam ar FT un līdz 20 pakalpojuma sniegšanas reizes bērna likumiskajam pārstāvim). Pakalpojumu sniegšanas reižu ierobežojumi netiek paredzēti, ņemot vērā, ka arī saistītā 9.2.2.1.pasākumā plānots atcelt šo ierobežojumus. Tādējādi tiks nodrošināta vienāda pieeja sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā abos pasākumos. Papildus tam, atbilstoši 9.2.2.1.pasākuma normatīvajam regulējumam tiek precizēts arī aprūpes mājā pakalpojuma nodrošināšanas stundu skaits, nosakot, ka bērniem ar FT līdz četru gadu vecumam (ieskaitot) pakalpojumu sniedz līdz 200 stundām mēnesī, bet bērniem ar FT no piecu gadu vecuma līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot) – līdz 80 stundām mēnesī.

Pilngadīgām personām ar GRT sniedzamie pakalpojumi – trešās kārtas projektos pilngadīgām personām ar GRT varēs sniegt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu, dienas aprūpes centra pakalpojumu, specializēto darbnīcu pakalpojumu, atelpas brīža pakalpojumu, aprūpi mājās, speciālistu konsultācijas un individuālo atbalstu un atbalsta grupas un grupu nodarbības (sniedzamo pakalpojumu klāsts ir noteikts identisks ar 9.2.2.1.pasākumu). Vienlaikus noteikumi tiek papildināti ar nosacījumiem šo pakalpojumu nodrošināšanā, tai skaitā attiecībā uz pakalpojumu nekombinēšanu un vienlaicīgu sniegšanu.

Projekta īstenošanas termiņi – trešās kārtas ietvaros projektu kopējais īstenošanas termiņš nepārsniedz 15 mēnešus (iepriekš 18 mēnešus), bet projekta ietvaros pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām joprojām paredzēta līdz 12 mēnešiem. Projekta kopējais īstenošanas (sagatavošanās, pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām projekta noslēgšana) termiņš samazināts, ņemot vērā 9.2.2.3.pasākuma kopējo īstenošanas termiņu (līdz 2023.gada 31.decembrim).

Bērnu ar FT iesaistes projektā nosacījumu precizēšana
Lai nodrošinātu vienādu pieeju ar 9.2.2.1.pasākuma nosacījumiem attiecībā uz bērnu ar FT iesaisti projektā un nodrošinātu abu radniecīgo pasākumu normatīvā regulējuma nepārprotamību, MK noteikumi Nr.291 tiek papildināti ar nosacījumu, ka, ja bērns ar FT projekta īstenošanas laikā ir sasniedzis 18 gadu vecumu jeb pilngadību, tam ir tiesības pabeigt pakalpojumu plānā ietverto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmantošanu, bet bērnu vecākiem, aizbildņiem vai audžuģimenei sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nepārsniedzot projekta īstenošanas termiņu. Minētais nosacījums, līdzīgi kā 9.2.2.1.pasākuma ietvaros, ir piemērojams no pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas brīža un izmaksas attiecināmas no to rašanās brīža.

9.2.2.3. pasākuma finansējuma palielināšana nākotnē
Vienlaikus ar trešās kārtas īstenošanas paredzēšanu MK noteikumi Nr.291 tiek papildināti arī ar nosacījumiem, kas paredz iespēju arī pēc trešās kārtas īstenošanas beigām palielināt 9.2.2.3.pasākuma kopējo attiecināmo finansējumu, piemēram, pārdalot citu Labklājības ministrijas pārziņas 9.pritoritārā virziena pasākumu (tai skaitā 9.2.2.1.pasākuma) iespējamos finansējuma atlikumus. Līdz ar to MK noteikumos Nr.291 tiek paredzēts, ka, ja pēc trešās kārtas īstenošanas tiek palielināts 9.2.2.3.pasākuma kopējais attiecināmais finansējums, sadarbības iestāde apstiprina nākamos trešās kārtas iesniegtos projekta iesniegumus ar augstāko punktu skaitu, kuriem atbalsts sākotnēji tika atteikts dēļ nepietiekamā trešās kārtas finansējuma apjoma. Vienlaikus tiek paredzēts, ka, ja pēc 9.2.2.3.pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma palielināšanas līdz 9.2.2.3.pasākuma īstenošanas termiņa beigām (2023.gada 31.decembris) ir atlicis mazāk kā 15 mēneši (projekta kopējais maksimālais īstenošanas periods), sadarbības iestāde var piedāvāt projekta iesniedzējiem, kuru projektu iesniegumi sākotnēji netika atbalstīti ierobežotā finansējuma dēļ, īstenot projektus samazinātā (īstenošanas ilguma un kopējā finansējuma) apjomā, nemainot mērķa grupas personām projektā plānotos pakalpojuma veidu un projektā plānoto iesaistāmo mērķa grupas personu skaitu.
Minētais veicinās gan 9.2.2.SAM uzraudzības rādītāju sasniegšanu, gan iespēju bērniem ar FT un pilngadīgām personām ar GRT plašākas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu, gan arī Labklājības ministrijas pārziņas 9.prioritārā virziena finansējuma mērķtiecīgas izlietošanas vadību.
Piemērs. 2022.gada novembrī, kad ir noslēgusies trešā kārta un pieejamā finansējuma ietvaros ir noslēgtas vienošanās par 20 projektu, kuru atlases ietvaros ieguva visaugstāko punktu skaitu, īstenošanu, 9.2.2.3.pasākumā tiek palielināts kopējais attiecināmais finansējums par 1 000 000 euro (fiansējuma atlikums no kāda Labklājības ministrijas pārziņas 9.prioritārā virziena pasākuma). Tā kā trešās kārtas ietvaros ierobežotā finansējuma dēļ netika atbalstīti, piemēram, vēl 20 projektu iesniegumi, sadarbības iestāde apstiprina nākamos atbalstu nesaņēmušos projektus ar augstāko punktu skaitu 9.2.2.3.pasākumam papildu piešķirtā finansējuma robežās (piemēram, atbalstu saņem vēl 7 projektu iesniegumi, bet atlikušie 13 projektu iesniegumi var tikt apstiprināti gadījumā, ja 9.2.2.3.pasākumam piešķir vēl papildu kopējo attiecināmo finansējumu). Vienlaikus, ņemot vērā, ka 2022.gada novembrī līdz 9.2.2.3.pasākuma īstenošanas beigām ir atlikuši pilni 13 mēneši, sadarbības iestāde piedāvā šiem 7 papildu atbalstītajiem projekta iesniedzējiem īstenot projektu maksimāli līdz 13 mēnešiem, proporcionāli samazinot projektā sākotnēji plānoto izmaksu apmēru, bet nemainot projektā sākotnēji plānotos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidus un mērķa grupas personu skaitu (t.i., ja sākotnēji projektā bija plānots nodrošināt 2 pakalpojumu - dienas aprūpes centra un  specializēto darbnīcu 15 pilngadīgām personām ar GRT, sadarbības iestāde piedāvā projektu īstenot ar proporcionāli samazinātām izmaksām, bet joprojām paredzot projektā divu pakalpojumu sniegšanu 15 pilngadīgām personām ar GRT).
Šādos gadījumos proporcionāli samazināmo projekta izmaksu apmēru jeb samazinātā projekta kopējo finansējumu sadarbības iestāde nosaka, izdalot projektā sākotnēji plānoto kopējo attiecināmo finansējumu (piemēram, 136 650 euro, jo projektā bija paredzēta divu pakalpojumu sniegšana 15 personām ar GRT) ar projektā sākotnēji plānoto īstenošanas ilgumu (piemēram, 14 mēneši), iegūstot projekta plānotās izmaksas vienam mēnesim (šajā gadījumā 9 760.71 euro mēnesī). Atkarībā no laika perioda, kāds ir palicis līdz 9.2.2.3.pasākuma īstenošanas termiņa beigām, projekta plānotās izmaksas vienam mēnesim sareizina ar iespējamo atlikušo projekta īstenošanas mēnešu skaitu (ja tie ir 13 mēneši, tad 9 760.71 euro x 13 mēneši = 126 889.23 euro, ja, piemēram, tikai 8 mēneši, tad 9 760.71 euro x 8 mēneši = 78 085.68 euro).
Vienlaikus projekta iesniedzējam ir tiesības atteikties no projekta īstenošanas samazinātā apmērā un šādā gadījumā sadarbības iestāde piedāvā projektu samazinātā apmērā īstenot nākamajam projekta iesniegumam.

[1] Noteikts ar 2018.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 797 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā”
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Pēc būtības 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas īstenošanas nosacījumi nav atšķirīgi ar iepriekšējās projektu iesniegumu atlases kārtām, izņemot paplašinātu mērķa grupu – pilngadīgas personas ar GRT.

Arī 9.2.2.3. pasākuma trešās kārtas ietvaros nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, tas nekvalificējas kā valsts atbalsta pasākums, jo, veicot valsts atbalsta piemērošanas nepieciešamības izvērtējumu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5. pantā noteiktajām raksturojošajām pazīmēm, Labklājības ministrija secināja, ka:
1) izpildās KAKL 5. panta 1. punkta pazīme – finansiālu atbalstu sniedz tieši no publiskiem (t.i., Eiropas Sociālais fonds) finanšu līdzekļiem;
2) izpildās KAKL 5. panta 2. punkta pazīme – finansiālās palīdzības saņēmējs ir uzskatāms par saimnieciskās darbības veicējiem, jo arī NVO var tirgū piedāvāt preces un pakalpojumus;
3) izpildās KAKL 5. panta 3. punkta pazīme – NVO tiek piešķirta selektīva priekšrocība, jo tirgū darbojas ne tikai sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti NVO statusā, bet arī komersanti, piemēram, SIA “Mājas aprūpe”;
4) neizpildās KAKL 5. panta 4. punkta pazīme (skat. izvērtējumu zemāk).
9.2.2.3. pasākuma ietvaros gala labuma saņēmējs ir indivīds ar īpašām sociālajām problēmām (t.i., bērni ar FT un personas ar GRT), kuru tiesības saņemt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (t.i., sociālā rehabilitācija, dienas aprūpes centrs, īslaicīgās aprūpe jeb "atelpas brīdis", grupu dzīvoklis, specializētā darbnīca) ir noteiktas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – SPSPL). Tādējādi atbalsts 9.2.2.3. pasākuma ietvaros tiek nodrošināts izolēti (nacionālajā līmenī) un ietekme uz konkurenci uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tirgu ir praktiski neiespējama.
Ņemot vērā to, ka 9.2.2.3. pasākuma ietvaros gala labuma saņēmēji ir bērni ar FT un personas ar GRT (t.i., kopā 1 596 bērni un 205 personas ar GRT), uzskatāms, ka 9.2.2.3. pasākums tiek nodrošināts ierobežotā apmērā, neietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Papildus norādāms, ka atbalsts 9.2.2.3. pasākuma ietvaros ir limitēts arī pēc pakalpojuma sniegšanas ilguma un apjoma (piemēram, reizes, dienas/diennaktis vai stundas).
Detalizētāk vērtējot potenciālo finansējuma saņēmēju ieguvumu 9.2.2.3. pasākuma ietvaros, konstatējams, ka finansējuma saņēmēji (t.i., NVO) darbojas tirgū, kurā pastāv arī citas juridiskās formas pakalpojuma sniedzēji, kas var nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus bērniem ar FT un personām ar GRT. Neskatoties uz to, var uzskatīt, ka 9.2.2.3. pasākumam ir limitēta ietekme uz pārrobežu sadarbību, jo:
1)         9.2.2.3. pasākuma tiešais mērķis nav atbalstīt NVO, kas ietekmētu to izvēli veidot filiāli/struktūrvienību Latvijā, bet gan palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar FT un personām ar GRT;
2)         mērķa grupas (t.i., bērni ar FT un personas ar GRT) un pakalpojuma (t.i., sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi) specifika iezīmē to faktu, ka šī nav ilgtermiņa aprūpe, kam nepieciešama īpaša vide, bet gan pakalpojums, ko mērķa grupa nevēlas saņemt attālināti no dzīvesvietas, jo vairumā gadījumu ir ierobežota mērķa grupas mobilitāte, kas samazina to iespēju pārvietoties uz citiem reģioniem;
3)         valodas barjeras problēmas samazina iespēju tam, ka citu valstu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji būs ieinteresēti sniegt pakalpojumu Latvijā, jo tie nespēs nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu (t.sk. komunikāciju ar klientu un atbildīgajām iestādēm) bez nepieciešamajām valodas (t.i., latviešu) prasmēm. Savukārt, lai spētu sniegt pakalpojumu latviešu valodā, potenciālajam pakalpojuma sniedzējam no cita tirgus būtu nepieciešams apmācīt esošos darbiniekus vai pieņemt jaunus darbiniekus ar nepieciešamajām valodas zināšanām, kas rada papildu administratīvo slogu. Tāpat minētās valodas barjeras problēma samazina iespēju tam, ka, piemēram,  bērnu ar FT vecāki izvēlēsies saņemt pakalpojumus ārpus Latvijas vai arī tādā valodā, kas nav saprotama bērnam ar FT vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem, vai audžuģimenei.

Izvērtējot minētos faktorus, konstatējams, ka 9.2.2.3. pasākuma trešās kārtas ietvaros pakalpojumi tiks nodrošināti tikai Latvijas rezidentiem specifiskajos reģionos. Pakalpojumus nodrošinās NVO, kas darbojas tikai ierobežotā lokālā līmenī un tie konkurē tikai vietējā līmenī, kas padara ietekmi uz ES tirgu par marginālu. Ietekme uz ES tirgu ir drīzāk hipotētiska, jo pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt atbilstībai noteiktiem valsts likumdošanas aktiem sociālo pakalpojumu jomā, piemēram, ja kāds NVO, kas nodrošinās sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus bērniem ar FT vai personām ar GRT, atrodas Latvijas pierobežas teritorijā, piemēram, Valka un Valga, pirmkārt, lai sniegtu pakalpojumu Valgā (Igaunija) pakalpojuma sniedzējam jāatbilst Igaunijas nacionālajām normatīvajām prasībām par sociālo pakalpojumu sniegšanu, otrkārt, lai Valgas iedzīvotājs varētu saņemt pakalpojumus Valkā (Latvija), tam jāatbilst tiesībām uz sociālajiem pakalpojumiem saskaņā ar SPSPL 3. pantu.
Nacionālais normatīvais regulējums un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu un mērķa grupa specifika izslēdz iespēju tam, ka starp dalībvalstīm varētu tikt organizēts sociālo pakalpojumu “tūrisms”. Pirmkārt, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana nav vienreizējs risinājums, kas uzlabo personas stāvokli. Vairums gadījumos tas ir ilgstošs atbalsts, un gadījumā, ja persona vēlas saņemt pakalpojumu citā valstī, visdrīzāk tai būtu jāmaina sava dzīvesvieta, lai saņemtu atbalstu ilgtermiņā. Otrkārt, sociālo pakalpojumu sniedzēju piedāvātie pakalpojumi neprezentē unikālu vai ļoti specifisku pakalpojumu, kas varētu piesaistīt citu dalībvalstu iedzīvotājus, turklāt tie ir līdzīgi visās dalībvalstīs.
Tāpat 9.2.2.3. pasākums nevarētu ietekmēt ārvalstu kapitāla uzņēmumu ienākšanu Latvijas tirgū, jo darbībai sociālo pakalpojumu (t.sk. sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu) jomā ir raksturīgs zems rentabilitātes līmenis, kā arī ieguldītajam kapitālam ir ilgstošs atgūšanas laiks (faktiskās pakalpojuma izmaksas var būt augstākas par tirgus maksātspēju), kas iespēju piesaistīt ārvalstu investīcijas padara par maz iespējamu (maza iespēja pārvērst kapitālu ienākumos).

Ņemot vērā to, ka 9.2.2.3. pasākums neatbilst visām (kumulatīvi) KAKL 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, 9.2.2.3. pasākums nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

Bērniem ar FT, kuri tika iesaistīti 9.2.2.3.pasākuma pirmās un otrās atlases kārtas projektos netiek noteikti nekādi ierobežojumi atbalsta saņemšanai arī trešās atlases projektu ietvaros.

Noteikumu projektam nav ietekme uz finansējuma saņēmējiem, uzsākto projektu īstenošanu un 9.2.2.3.pasākuma ietvaros jau noslēgtajiem līgumiem.

2022.gada 3.martā ir pieņemts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums un tā steidzamības kārtā ierosinātie grozījumi paredz arī atbalstu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā Eiropas Savienības politiku instrumentu pasākumu ietvaros (tai skaitā arī 9.2.2.3.pasākuma ietvaros). Attiecīgi trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros NVO būs iespēja vispārējā kārtībā iesaistīt projektos un nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus arī Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šā bruņotā konflikta norises laikā un kuri atbilst 9.2.2.3.pasākuma mērķa grupas personu pazīmēm – bērni ar FT un viņu likumiskie pārstāvji, vai personas ar GRT.  
Ja mērķa grupas persona – Ukrainas civiliedzīvotājs nav ieradies un reģistrēts sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijā atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 15.marta noteikumiem Nr.172 “Noteikumi par informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem”, personas atbilstību mērķa grupai  nosaka un pakalpojumus nodrošina atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 6.pantam  (personai ir funkcionāli traucējumi, acīmredzami kustību traucējumi, garīga rakstura traucējumi, aprūpes vajadzības, specifiskas veselības aprūpes vai citas vajadzības). Lai pārliecinātos par mērķa grupas personas - Ukrainas civiliedzīvotāju atbilstību atbalsta saņemšanai projekta ietvaros, atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 3. un 5.pantam kā pierādāmie dokumenti ir ceļošanas dokumenti ar ilgtermiņa vīzu  vai uzturēšanās atļauja. Kā papildu dokumentu personas kā mērķa grupas personas atbilstības pārbaudei var izmantot arī Ukrainā izdotu apliecību par personas funkcionāliem traucējumiem vai noteikto invaliditāti.
 MK noteikumi Nr.291 tiek papildināti ar jaunu nosacījumu finansējuma saņēmējiem – NVO uzkrāt informāciju par projekta ietvaros sniegto atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri projekta ietvaros saņem atbalstu atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam. Šāda informācija uzkrājama un iekļaujama maksājumu pieprasījumos vispārējā kārtībā (tādā pašā kā par mērķa grupas personām – Latvijas iedzīvotājiem). Vienlaikus finansējuma saņēmējam pēc nepieciešamības ir jāvar sniegt informāciju tieši par Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu - gan par atbalstu saņēmušo personu skaitu, gan par finansējuma apmēru, kas projektā novirzīts Ukrainas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu atbalstam. Mērķa grupas personas – Ukrainas civiliedzīvotājus ieskaita MK noteikumu Nr.291 4. punktā minētajos uzraudzības rādītājos.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • personas ar invaliditāti
  • bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs
  • bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, aizbildņi vai audžuģimenes.
  • pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus un pasākuma īstenošanas laikā pāriet uz dzīvi sabiedrībā, kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras potenciāli var nonākt valsts ilgstošas aprūpes institūcijā un kurām ir noteikta smaga vai ļoti smaga invaliditāte (I vai II invaliditātes grupa)
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts sniedz tiešu pozitīvu ietekmi uz šai sabiedrības grupai, jo šī personām tiks nodrošināti efektīvi un kvalitatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus atbilstoši pilngadīgas personas ar GRT vai bērna ar FT veselības stāvoklim, tādējādi nodrošinot pēc iespējas lielāku ieguldījumu mērķa grupas personu sociālā funkcionēšanas līmeņa stabilizēšanai un uzlabošanai. Noteikumu projekta rezultātā pilngadīgām personām ar GRT un bērniem ar FT nepieciešamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus varēs nodrošināt plašāks NVO loks, pilngadīgas personas ar GRT vai bērnu ar FT likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes varēs izvēlēties kvalitatīvāko vai sev piemērotāko sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu visā Latvijā, attiecīgi pozitīvi ietekmējot pakalpojumu pieejamības veicināšanu, t.sk. sasaistē ar Covid-19 pandēmijas sekām.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

-

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz konkurenci, jo sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus varēs nodrošināt plašāks NVO loks un projekta ietvaros vienlaikus arī pilnveidot savu kā NVO kapacitāti un celt NVO speciālsitu profesionālo kvalifikāciju.

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
788 252
0
1 839 256
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
788 252
0
1 839 256
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
927 356
0
2 163 830
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
927 356
0
2 163 830
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-139 104
0
-324 574
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-139 104
0
-324 574
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-139 104
-324 574
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
-139 104
-324 574
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
9.2.2.3.pasākuma projektam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 7 983 438 euro, tai skaitā ESF finansējums – 6 785 922 euro un valsts budžeta finansējums – 1 197 516 euro.
No 9.2.2.3.pasākuma kopējā attiecināmā finansējuma 4 892 252 euro tika novirzīti projektu iesniegumu atlases pirmās un otrās kārtas īstenošanai (2019. – 2021.gads), savukārt trešās kārtas īstenošanai tiek ieplānots kopējais attiecināmais finansējums 3 091 186 euro apmērā, tai skaitā ESF finansējums 2 627 508 euro un valsts budžeta finansējums - .463 678 euro.

Trešās kārtas projektu īstenošana plānota no 2022. gada III. ceturkšņa (indikatīvi – no augusta) līdz 2023. gada beigām (indikatīvi – līdz novembrim). Aprēķiniem piemērots pieņēmums, ka projektu īstenošanai finansējumu (avansa un starpposma maksājumiem) būs nepieciešams nodrošināt 2022.gadā - indikatīvi prognozētais finanšu līdzekļu apjoms 30% no kopējā trešais kārtai pieejamā attiecināmā finansējuma, savukārt 2023. gadā prognozēts lielākais projektu īstenošanas izmaksu īpatsvars, tāpēc minētajā gadā nepieciešamā finansējuma apjoms noteikts 70%.
2022. gadā trešās kārtas kopējās izmaksas ir 927 356 euro, tai skaitā ESF finansējums 788 252 euro un valsts budžeta finansējums – 139 104 euro;
2023. gadā trešās kārtas kopējās izmaksas ir 2 163 830 euro, tai skaitā ESF finansējums 1 839 256 euro un valsts budžeta finansējums – 324 574 euro.
Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts trešās kārtas projektu īstenošanas gaitā.

2022. gadam nepieciešamo valsts budžeta finansējumu Finanšu ministrija (CFLA) pēc trešās kārtas projektu iesniegumu apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", savukārt par nepieciešamo finansējumu 2023.gadam iesniegs priekšlikumu bāzes izdevumu precizēšanai, sagatavojot valsts pamatbudžeta izdevumu bāzi 2023.-2025.gadam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
9.2.2.3. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības un izmaksas atbilst darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9. prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 112. intervences kategorijas kodam "Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem" (ESF finansējuma summa 6 785 922 euro).
Finansējuma veids – "01 Dotācija".
Teritorijas tips - "07 Nepiemēro".
Teritoriālie sasniegšanas mehānismi – "07 Nepiemēro".
Tematiskais mērķis - "09 Veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju".

4.1.1. 2014.gada 23.decembra noteikumoi Nr.835 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.1. pasākuma "Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem" īstenošanas noteikumi”

Pamatojums un apraksts
9.1.1.1. pasākuma finansējuma atlikums tiek pārdalīts 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas īstenošanai. Grozījumi MK noteikumos Nr.835 izskatīti un pieņemti 2022.gada 11.janvāra MK sēdē.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija

4.1.2. 2015.gada 30.jūnija noteikumi Nr.352 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.1.pasākuma "Profesionālā rehabilitācija" īstenošanas noteikumi”

Pamatojums un apraksts
9.1.4.1. pasākuma finansējuma atlikums tiek pārdalīts 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas īstenošanai. Grozījumi MK noteikumos Nr.352 ir ievietoti TAP saskaņošanai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija

4.1.3. 2015.gada 16.jūnija noteikumi Nr.313 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi”

Pamatojums un apraksts
9.2.2.1.pasākuma finansējuma atlikums tiek pārdalīts 9.2.2.3.pasākuma trešās kārtas īstenošanai. Grozījumi MK noteikumos Nr.313 ir izstrādes stadijā un TAP 2022. gada 14.janvārī izsludināta sabiedrības līdzdalība.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
Paralēli LM ir izstrādājusi un 2022. gada 20. janvārī iesniegusi izskatīšanai ES fondu Uzraudzības komitejas apakškomitejas 2022. gada 24. februāra sēdē 9.2.2.3.pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas grozījumus. Grozījumi projektu iesniegumu kritērijos tiks virzīti saskaņošanai tuvākajā Uzraudzības komitejas rakstiskās procedūras ietvaros.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par TA projektu tā saskaņošanas stadijā. Viedokļa sniegšanas laiks no 2022. gada 14.janvāra līdz 2022. gada 28. janvārim. Līdz TA akta nodošanai saskaņošanai TAP (t.sk. līdz 2022. gada 3.februārim) par tiesību aktu sabiedrības viedoklis netika saņemts.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Labklājības ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
9.2.2.3. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzīgas iespējas”. 9.2.2.3.pasākuma ietvaros tiks īstenotas darbības, kuru ietvaros tiks sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumu bērniem ar FT un pilngadīgām personām ar GT, tādējādi tiks uzlabota šo personu sociālā situācija.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
9.2.2.3. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzīgas iespējas”. Pasākuma ietvaros tiks īstenotas specifiskas darbības un tiks ievērotas personu ar invaliditāti intereses.
Papildus pasākuma ietvaros tiks īstenotas vispārējas darbības, kas attiecas uz projekta vadības un īstenošanas personālu un projekta aktivitātēm, kas vērstas uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, piemēram:
-           personāla atlases nosacījumi un prakses attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būs nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, pielāgojot darba vietu/formu un tehnoloģijas;
-           īstenojot projekta publicitātes aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par cilvēkiem ar invaliditāti u.c.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
9.2.2.3. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzīgas iespējas”. Lai veicinātu dzimumu līdztiesību, projektu ietvaros tiks īstenotas vispārīgas darbības, kas attiecas uz trešās kārtas projektu vadības un īstenošanas personālu un projekta publicitātes pasākumiem, kā piemēram:
-           sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu (t.sk. piemērota vienlīdzīgas bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.);
-           īstenojot projekta publicitātes aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par dzimumu līdztiesību.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

9.2.2.3. pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzīgas iespējas”. Projektu iesniegumu vērtēšanā tiks piemērots kvalitātes atbilstības kritērijs. kura izpilde vērtēšanā dod projektam papildu punktus, kas veicinās tādu projektu atlasi, kuri veicinās personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas.

Lai veicinātu horizontālo principu, pasākuma ietvaros tiks īstenotas vispārīgas HP darbības, kas attiecas uz trešās kārtas projektu vadības un īstenošanas personālu, piemēram:
- tiks ieviesti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas veicina cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, piemēram, nodrošinot pielāgotu darba vietu un tehnoloģijas personai ar invaliditāti un šo faktu norādot darba sludinājumos;
- īstenojot projekta publicitātes aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par cilvēkiem ar invaliditāti, u.c.;
Pielikumi