Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 1354 plūdu kartēs Centrs norāda plūdu riskam pakļautās teritorijas un plūdu riska scenārijus pie trīs applūšanas varbūtībām (5. punkts):
– mazas varbūtības plūdi – ārkārtēji, ekstremāli plūdi, kas atkārtojas reizi 200 gados vai retāk (0,5% applūšanas varbūtība);
– vidējas varbūtības plūdi – plūdi, kas atkārtojas reizi 100 gados vai retāk (1% applūšanas varbūtība);
– lielas varbūtības plūdi – bieži plūdi, kas atkārtojas 10 reizes 100 gados vai retāk (10% applūšanas varbūtība).
Centrs šobrīd izstrādā 3. cikla plūdu kartes, izmantojot vēl precīzāku modelēšanas algoritmu. Plūdu apdraudēto teritoriju modelēšanā tiek izmantots hidrauliskais modelis (1-D un 2-D HEC-RAS), kas izveidots, izmantojot upju batimetrijas (upes šķērsprofilos) un upju gultnes raupjuma datus, digitālo reljefa (augstuma) modeli, informāciju par maksimālajiem ūdens līmeņiem un caurplūdumiem. Ilggadīgās ūdens līmeņa novērojumu rindas, kas tiek izmantotas applūstošo teritoriju modelēšanas procesā, tiks papildinātas ar pēdējo sešu gadu monitoringa datiem, kas jau atspoguļo klimata pārmaiņu ietekmi.
Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 23. panta trešo daļu pirms plūdu karšu apstiprināšanas, tās tiek nodotas sabiedriskajai apspriešanai, kā tas būs arī 3. cikla plūdu kartēm, kas 2025. gada otrajā pusē tiks nodotas sabiedriskajai apspriešanai. Centrs veic precizējumus plūdu kartēs, ja pašvaldība iesniedz datos balstītus pamatojumu vai papildu informāciju par plūdu aizsardzības un inženiertehniskajām būvēm, kas maina hidroloģisko režīmu teritorijā, bet Centra rīcībā šāda informācija nav bijusi.
Plūdu kartes ar 10% applūšanas varbūtību attēlo applūstošās teritorijas, kādas tās tiek saprastas arī Aizsargjoslu likuma kontekstā. Taču prakse pierāda, ka daļa pašvaldību applūstošo teritoriju noteikšanai teritorijas plānojumos izvēlas izmantot novecojušas metodes vai arī inženiertehniskajiem aprēķiniem vai modelēšanai izmanto novecojušus datus, nevis Centra izstrādātās plūdu kartes. 
Applūstošo teritoriju noteikšanas metodika ir iekļauta Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika". Spēkā esošais regulējums izstrādāts laikā, kad Latvijas teritorijai nebija pieejami precīzi aerolāzerskenēšanas dati un netika veikta plūdu risku novērtēšana un modelēšana valsts mērogā. Tāpēc arī šis regulējums tiek aktualizēts, ņemot vērā plūdu risku novērtēšanā un teritoriju attīstības plānu izstrādē izmantotos rīkus un tehnoloģijas. Lai veiktu nepieciešamos grozījumus ir izstrādāts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 3. jūnija noteikumos Nr. 406 "Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika"" (23-TA-1712), kura virzība tiek tupināta paralēli likumprojektam. Noteikumu projektā ir paredzēts noteikt, ka nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās applūstošās teritorijas jānosaka pēc Centra plūdu kartēm ar 10% varbūtību. Šāds uzdevums izriet arī no informatīvā ziņojuma "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" (24-TA-385) 3.2.1.4. punkta "Normatīvajā regulējumā paredzēt pienākumu teritorijas plānošanas procesā obligātā kārtā ņemt vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izstrādātas un uzturētas kartes, t.sk. par applūstošajam teritorijām.".
Lai realizēto šo uzdevumu, atbilstoši likumprojektā dotajam deleģējumam būs nepieciešams veikt grozījumus arī MK noteikumos Nr. 1354, kur plūdu kartes ar 10% applūšanas varbūtību tiks iekļautas šo noteikumu pielikumā, lai nodrošinātu tām saistošu juridisko statusu un veidotu vienotu redzējumu visām iesaistītajām pusēm applūstošo teritoriju noteikšanā nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās. 

Likumprojekts paredz Ūdens apsaimniekošanas likuma 9. pantu papildināt ar jaunu (6)¹ daļu, dodot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt plūdu karšu izmantošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību. Tādējādi būs iespējams plūdu riska kartes ar 10% applūšanas varbūtību nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijās iekļaut attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pielikumā, veidojot vienotu redzējumu valsts līmenī par plūdu riskiem nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijās, kā arī sekmējot uz jaunākās pieejamās informācijas pamata sagatavoto plūdu karšu izmantošanu. 
Līdz ar jauno deleģējumu, kas paredz, ka Ministru kabinets cita starpā noteiks plūdu karšu apstiprināšanas kārtību, tiek precizēta arī Ūdens apsaimniekošanas likuma 9. panta septītā daļa, svītrojot deleģējumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram apstiprināt plūdu kartes un vienlaicīgi precizējot, ka sākotnējo plūdu riska novērtējumu apstiprina klimata un enerģētikas ministrs, kā par vides jautājumiem atbildīgajam ministrs.

2024. gada sākumā tika veikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizācija un pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 466 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 2. punktu KEM ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu). Saskaņā ar minētā rīkojuma 5. punktu KEM ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, tiesvedību, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz vides aizsardzības jomu. Savukārt reorganizētā ministrija tika pārsaukta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.

Likumprojektā paredzētie grozījumi paredz visā Ūdens apsaimniekošanas likumā vārdus "vides aizsardzības un reģionālās attīstības" aizstāt ar vārdiem "klimata un enerģētikas".