Anotācija

24-TA-2654: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts paredz pilnveidot Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumus Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus" (turpmāk – noteikumi Nr.93) tiesisko regulējumu attiecībā uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.panta otrajā daļā noteiktajām sociālajām garantijām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kuras ir atvaļinātas no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, ja tā iemesls ir ievainojums vai sakropļojums, vai citāds veselības kaitējums (izņemot arodslimību), kas gūts ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītā nelaimes gadījumā (turpmāk – atvaļināta amatpersona).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts mērķis ir pilnveidot noteikumu Nr.93 tiesisko regulējumu, mainot atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus un pakalpojumu izmaksu kompensācijas nosacījumus, ievērojot medicīnisko tehnoloģiju, veselības aprūpes pakalpojumu attīstību, aktuālo pakalpojumu pieejamību un cenu izmaiņas veselības aprūpē.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Noteikumu projekta spēkā stāšanās termiņš ir paredzēts 2025.gada 1.janvārī, jo vairākiem veselības aprūpes pakalpojumu izdevumiem ir paredzēti kopējās naudas summas vai apmeklējumu skaita  limiti, kas tiek piesaistīti kalendārajam gadam. Ja noteikumu projekts nestātos spēkā līdz ar kalendāro gadu, pakalpojumu limitu noteikšanai iespējamas dažādas interpretācijas, kas radītu neskaidrības noteikumu piemērošanā.
 

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 39.panta otro daļu atvaļinātām amatpersonām ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Apmaksātas veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus, apmaksājamo pakalpojumu veidus un apmaksas kārtību nosaka noteikumi Nr.93.
Apmaksātas veselības aprūpes pieejamība cieši saistīta ar ietekmi uz atvaļinātu amatpersonu veselības stāvokli un vērsta uz mērķi veicināt un saglabāt atvaļinātu amatpersonu veselību, paātrināt un veicināt atveseļošanos un mazināt ietekmi uz veselību, ko radījis ievainojums vai sakropļojums, vai citāds veselības kaitējums, kas gūts ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītā nelaimes gadījumā.
Ir būtiski pastāvīgi aktualizēt atvaļinātām amatpersonām apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus un to apmaksas nosacījumus, ņemot vērā ārstniecības pakalpojumu pieejamību, tehnoloģiju attīstību un metodes. Tāpat būtiski ir aktualizēt veselības aprūpes apmaksas nosacījumus, ievērojot pastāvīgu veselības aprūpes pakalpojumu cenu palielināšanos.
Vienlaikus iespējas atvaļinātām amatpersonām saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ir nepieciešams sabalansēt ar pieejamo valsts budžetu, tā lietderīgu un iespējami efektīvāku izlietojumu, kas virzīts uz pamata mērķi veicināt un saglabāt atvaļinātu amatpersonu veselību.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.93 6.punktā noteikti veselības aprūpes pakalpojumi, kuru izdevumus atvaļinātām amatpersonām apmaksā vai kompensē Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs.
Saskaņā ar noteikumu Nr.93 6.3.apakšpunktu atvaļinātai amatpersonai apmaksā plānveida ķirurģiskās operācijas un izmeklējumus, kas nepieciešami nelaimes gadījumā gūtā ievainojuma vai sakropļojuma seku izvērtēšanai un ārstēšanai.
Savukārt, noteikumu Nr.93 14.punkts nosaka, ka plānveida ķirurģiskās operācijas un izmeklējumus apmaksā, ja ārstniecības iestāde, kurā pakalpojums plānots, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību ir iekļauta to ārstniecības iestāžu sarakstā, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību tajās ārstniecības jomās, kas atbilst apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumu mērķim atvaļinātām amatpersonām, nepieciešams pārskatīt nosacījumus par ārstniecības iestādēm, kurās var saņemt apmaksātus pakalpojumus.
 
Risinājuma apraksts
Projektā precizēti nosacījumi par ārstniecības iestādēm, kurās atvaļinātas amatpersonas var saņemt ķirurģiskās operācijas pakalpojumu apmaksas garantiju, ņemot vērā praksē konstatētās pakalpojumu pieejamības iespējas (tostarp, valsts reģionos) noteiktās ārstniecības jomās.
Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs tāpat kā līdz šim atvaļinātai amatpersonai veicamās ķirurģiskās operācijas izdevumu apmaksu garantēs ārstniecības iestādei, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību ir iekļauta to ārstniecības iestāžu sarakstā, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus attiecīgajā ārstniecības jomā (proti, ārstniecības iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par attiecīgas jomas pakalpojumu sniegšanu un apmaksu no Veselības ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem), kā arī papildus ārstniecības iestādei, kam šāda līguma ar Nacionālo veselības dienestu nebūs, bet ķirurģiska operācija tiks veikta dienas stacionārā traumatoloģijas, mikroķirurģijas vai neiroķirurģijas jomā.
 
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.93 nosaka apjomu, kādā atvaļinātām amatpersonām tiek kompensēti veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi, kurus atvaļinātā amatpersona ir apmaksājusi no saviem personīgajiem finanšu līdzekļiem. Kā minēts iepriekš, esošās situācijas aprakstā, ir konstatējama pastāvīga veselības aprūpes pakalpojumu cenu palielināšanās, kas samazina pakalpojumu saņemšanas iespējas.
Lielākais atvaļinātām amatpersonām kompensējamo izdevumu klāsts saistīts ar noteikumu Nr.93 6.2. apakšpunktā minētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas netiek segti no veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem vai saņemti ārpus rindas.
Šobrīd noteikumos Nr.93 noteiktie kompensējamo izdevumu limiti paredz, ka maksas veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus atvaļinātām amatpersonām kompensē ne vairāk kā 500 euro apmērā kalendāra gadā.
Lai kaut daļēji kompensētu veselības aprūpes pakalpojumu cenu pieaugumu, ir nepieciešams palielināt noteikto izdevumu kompensācijas limitu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvades datiem ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu cenas kopš 2023.gada janvāra ir pieaugušas par 14,3%[1].

[1] https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2023M01-2024M09/06.2/100

 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz palielināt noteikumos Nr.93 noteikto veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijas limitu atvaļinātām amatpersonām, nosakot, ka maksas veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus atvaļinātām amatpersonām kompensē ne vairāk kā 600 euro apmērā kalendāra gadā.
 
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.93 nosaka veselības aprūpes pakalpojumus, kuru izdevumus atvaļinātai amatpersonai neapmaksā un nekompensē. Tāpat, noteikti veselības aprūpes pakalpojumi, kuru izdevumus atvaļinātai amatpersonai kompensē tikai ar ārstniecības personas rekomendāciju, lai nodrošinātu, ka pakalpojumi tiek saņemti ārstniecības procesā noteiktu medicīnisko indikāciju gadījumā.
Šobrīd spēkā esošie noteikumi Nr.93 nosaka, ka atvaļinātai amatpersonai neapmaksā un nekompensē izdevumus par manipulācijām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību nav iekļautas Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā.
Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība, tajā skaitā valsts apmaksājamie un neapmaksājamie pakalpojumi noteikti Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.555) un saskaņā ar šo noteikumu Nr.555 2.14. apakšpunktu Nacionālā veselības dienesta publicētajā valsts apmaksājamo manipulāciju un to apmaksas nosacījumu sarakstā[1].
Līdz ar to, atvaļinātām amatpersonām tiek nodrošināta to veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa, ko valsts ir noteikusi kā apmaksājamus no Veselības ministrijai piešķirtā budžeta, ja tos atvaļināta amatpersona saņem kā maksas pakalpojumus, bieži vien ierobežotās pakalpojumu pieejamības un rindu dēļ, kas veidojas valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai.
Tādējādi atvaļinātām amatpersonām tiek nodrošināta iespēja saņemt veselības atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamos pakalpojumus ātrāk, lai nodrošinātu pēc iespējas savlaicīgus medicīniskos izmeklējumus un diagnostiku, tādējādi laikus atklājot veselības risku faktorus un mazinot to ietekmi, ātrāk uzsākot ārstēšanu, palielinot tās efektivitāti, lai mazinātu ielaistu un savlaicīgi neārstētu slimību gadījumus, kam būtu nepieciešama ilgstoša un sarežģīta ārstēšana un rehabilitācija un kas palielinātu arī ietekmi uz veselības aprūpes izmaksām.
Turklāt noteikumi Nr.93 paredz arī izņēmumus, kad atvaļinātām amatpersonām tiek apmaksāti tādi veselības aprūpes pakalpojumi, kuri nav iekļauti no Veselības ministrijas budžeta  apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, ņemot vērā to iespējamo veselības traucējumu specifiku, kas var rasties saistībā ar dienesta izpildes gaitā iespējamā traumatisma izraisīto veselības traucējumu ārstēšanā.

Ir būtiski pastāvīgi aktualizēt minēto veselības aprūpes pakalpojumu sarakstu un nosacījumus, ņemot vērā to, ka pakalpojumu klāsts un saņemšanas iespējas pastāvīgi mainās un paplašinās, ievērojot medicīnisko tehnoloģiju un ārstniecības metožu attīstību. Tāpat paplašinās un attīstās arī dažādu estētisko un ar kosmetoloģiju saistīto pakalpojumu klāsts.
Pārskatot veselības aprūpes pakalpojumus, kuru izdevumus atvaļinātai amatpersonai neapmaksā un nekompensē, kā arī tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri apmaksājami tikai ar ārstniecības personas rekomendāciju, būtiski vadīties no apmaksātas veselības aprūpes mērķiem, ievērojot valsts budžeta lietderīgas un efektīvas izmantošanu, jo tiek pastāvīgi attīstīti un paplašinās iespēja saņemt arī jaunāko tehnoloģiju pakalpojumus.

[1] Publicēts Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/ligumpartneriem/ligumu-dokumenti/pakalpojumu-tarifi

 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt to noteikumos Nr.93 noteikto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, kuru izdevumus atvaļinātai amatpersonai neapmaksā un nekompensē.
Minēto neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļauti tādi pakalpojumi kā psihoterapijas speciālista pakalpojumi, redzes lāzerkorekcija, blefaroplastika, bariatrija, vispārējā anestēzija zobārstniecībā, veselības pārbaudes programma (check-up), augsto tehnoloģiju pakalpojumi - pozitronu emisijas tomogrāfija ar datortomogrāfiju (PET/CT), kapsulas endoskopija, 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumi, stereotaktiskā radioķirurģija.
Minētie pakalpojumi pēc būtības nav saistīti ar ietekmi uz atvaļinātas amatpersonas veselības stāvokli, nav vērsti uz paredzēto apmaksātas veselības aprūpes mērķi vai arī ir kā alternatīva, pastāvot iespējai ārstniecības procesu nodrošināt ar citām metodēm, kam ir mazāka ietekme uz valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Tāpat daļa no papildus projektā iekļautajiem atvaļinātām amatpersonām neapmaksājamiem pakalpojumiem, jau šobrīd Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs atvaļinātām amatpersonām neapmaksā, ņemot vērā, ka šie pakalpojumi pēc to satura un būtības nav apmaksājami saskaņā ar noteikumiem Nr.555  un nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā. Tomēr, tie tiesiskā regulējuma viennozīmīgākas interpretācijas un skaidrākas piemērošanas dēļ būtu atsevišķi iekļaujami noteikumos Nr.93, jo noteikumi Nr.555 un saskaņā ar tiem noteiktais apmaksājamo manipulāciju saraksts paredz detalizētus izņēmuma nosacījumus un indikācijas, kad veselības aprūpes pakalpojums var tikt apmaksāts, tomēr, šie izņēmuma gadījumi nebūtu piemērojami attiecībā uz atvaļinātām amatpersonām apmaksājamo veselības aprūpi.
Skaidrojums par papildus neapmaksājamo pakalpojumu klāstā iekļautajiem pakalpojumiem:
1) Projekts paredz papildināt noteikumus Nr.93, nosakot, ka estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi, tāpat kā estētiski ķirurģiskās operācijas, būtu apmaksājamas tikai, ja atvaļināta amatpersona saskaņā ar aktu par nelaimes gadījumu darbā ir cietusi nelaimes gadījumā, pildot dienesta pienākumus, un guvusi tādus veselības bojājumus, kuru novēršanai šādi estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi ir nepieciešami.
Estētiskās dermatoloģijas nozares pakalpojumu klāsts vai ietvars nav skaidri definēts, dažādas ārstniecības iestādes vai skaistumkopšanas saloni estētiskās dermatoloģijas pakalpojumu klāstu piedāvā atšķirīgā apjomā. Pamatā šobrīd atvaļinātām amatpersonām estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi netiek apmaksāti, jo estētiskā dermatoloģija ietver pakalpojumus, kas saistīti ar skaistumkopšanu vai kosmetoloģiju. Estētiskā dermatoloģija kā pakalpojumu kopums vai atsevišķa nozare nav iekļauta Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā, noteikumi Nr.555 nosaka, ka no valsts budžeta neapmaksā estētiski ķirurģiskas operācijas un kosmetoloģiskos pakalpojumus (kas parasti tiek attiecināti uz estētisko dermatoloģiju) un arī spēkā esošie noteikumi Nr.93 paredz, ka atvaļinātām amatpersonām neapmaksā kosmetoloģiskos pakalpojumus.
Ņemot vērā, ka veselības aprūpes jomā tiek piedāvāti un attīstīti estētiskās dermatoloģijas pakalpojumi kā nozare, ievērojot šajā nozarē piedāvāto pakalpojumu klāstu, ir apzināta nepieciešamība attiecīgi precizēt pakalpojumu apmaksas nosacījumus arī atvaļinātām amatpersonām, pielīdzinot tos estētiski ķirurģiskām operācijām, kas atvaļinātām amatpersonām tiktu apmaksātas gadījumos, ja nepieciešams novērst estētiskās sekas pēc nelaimes gadījuma darbā un tā rezultātā gūtajiem veselības bojājumiem.
Estētiskās dermatoloģijas pakalpojumu iekļaušana neapmaksājamo pakalpojumu klāstā ar papildus nosacījumu par to, kad šādi pakalpojumi tiek apmaksāti, nesašaurina atvaļinātām amatpersonām nodrošināto pakalpojumu klāstu, vienlaikus skaidrāk definējot to.
2) Spēkā esošie noteikumi Nr.93 nosaka, ka atvaļinātām amatpersonām neapmaksā un nekompensē izdevumus par psihologa pakalpojumiem, izņemot multiprofesionālas komandas sniegtos medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus.
Projekts paredz papildināt noteikumus Nr.569 ar nosacījumu, ka atvaļinātām amatpersonām papildus minētajam neapmaksā arī psihoterapijas speciālista pakalpojumus.
Psihoterapijas speciālista pakalpojumi nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā, tie kompetences un sniegto pakalpojumu specifikas ziņā nav pielīdzināmi ārstniecības personām psihiatrijā (psihiatrs, psihoterapeits), kas sniedz ārstniecības pakalpojumus. Psihoterapijas speciālista pakalpojumi kompetences ziņā ir pielīdzināmi psihologa pakalpojumiem, ko šobrīd atvaļinātām amatpersonām apmaksā tikai ar atsevišķiem (iepriekš minētajiem) nosacījumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr.264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” psihiatrijas speciālists ir iekļauts profesiju grupā “2634 Psihologi”.
Līdz ar to, projekts precizē esošo tiesisko regulējumu viennozīmīgai tā piemērošanai un skaidrībai. Psihoterapijas speciālista pakalpojumu iekļaušana neapmaksājamo pakalpojumu klāstā nemaina un nesašaurina atvaļinātām amatpersonām nodrošināto pakalpojumu klāstu.
 3) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut redzes lāzerkorekciju. Redzes lāzerkorekcijas pakalpojumi nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā un tie atvaļinātām amatpersonām šobrīd netiek apmaksāti.
Tomēr, paplašinoties šī pakalpojuma piedāvājumam tirgū, apzināta nepieciešamība tiesisko regulējumu pilnveidot viennozīmīgai tā piemērošanai un skaidrībai.
Redzes lāzerkorekcijas pakalpojumu iekļaušana neapmaksājamo pakalpojumu klāstā nemaina un nesašaurina atvaļinātām amatpersonām nodrošināto pakalpojumu klāstu.
4) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut blefaroplastiku. Blefaroplastika jeb acu plakstiņu korekcija var tikt veikta kā kosmētiska vai estētiski ķirurģiska operācija, vai arī ārstniecības procesā, ja tam ir medicīniskās indikācijas.
Kosmētisko problēmu grupā ietilpst acs plakstu izmaiņas, kas neietekmē veselību, piemēram, gadu gaitā atslābusi āda, kas veido kroku, maisiņi virs un zem acīm, arī sīki veidojumi uz plakstu ādas – papilomas, dzeltenīgi lipīdu veidojumi. Šādu problēmu novēršanu nav pamata iekļaut atvaļinātām amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstā.
Medicīniska rakstura izmaiņas plakstu ādā rada redzes traucējumus, piemēram, izteikti lieka ādas kroka, ko parasti novēro vecāka gadagājuma cilvēkiem un kas rada redzes lauka traucējumus, arī plaksta noslīdējums, kas daļēji vai pat pilnībā aizklāj zīlīti.
Šajā grupā iekļautas arī dažādas plaksta stāvokļa izmaiņas, kad plaksts sāk iegriezties pret acs ābolu un skropstas pastāvīgi beržas pret aci, radot iekaisumu un kairinājumu, vai arī pretēji – plaksts sāk izvērsties uz āru, kā rezultātā acs asaro un iekaist, jo acs gļotāda nav pasargāta no apkārtējās vides ietekmes. Šādi veselības traucējumi parasti attīstās pakāpeniski ilgākā laika periodā. Līdz ar to ir iespējas ārstniecību jau iepriekš plānot.
Blefaroplastika kā oftalmoloģijas manipulācija ir iekļauta Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā noteiktu medicīnisko indikāciju gadījumā un atvaļinātas amatpersonas nepieciešamības gadījumā var saņemt šos pakalpojumus valsts apmaksāto pakalpojumu ietvaros. Nav konstatēta nepieciešamība šādus pakalpojumus saņemt ārpus valsts apmaksāto pakalpojumu rindas, jo veselības traucējumi šādos gadījumos parasti īstermiņā (līdz iespējai saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu) neietekmē atvaļinātas amatpersonas veselību kopumā.
5) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut bariatriju vai kuņģa samazināšanas operāciju. Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā šobrīd iekļautas manipulācijas, kuru ietvaros tiek veikta kuņģa rezekcija, bet kā medicīniskā indikācija nav noteikta aptaukošanās, kas parasti ir iemesls bariatrijas operācijas veikšanai.
Līdz ar to, viennozīmīgai tiesiskā regulējuma piemērošanai, bariatrija būtu atsevišķi norādāma noteikumos Nr.93 kā neapmaksājamais pakalpojums.
Bariatriju kā veselības problēmu risinājumu nav pamats paredzēt atvaļinātajām amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstā.
Bariatrija kā ārstniecības metode ir kā galējais līdzeklis patoloģiskas aptaukošanās gadījumā, ja citas ārstniecības metodes jau ir izmantotas un tās nav bijušas efektīvas.
Veselības ministrijas izstrādātajā Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam projektā (Tiesību aktu projektu portālā  24-TA-2119) norādīts ar aptaukošanās problēmu risināšanā plānots piesaistīt tādu speciālistu pakalpojumus kā endokrinologu, diabēta aprūpes māsu, fizioterapeitu, ergoterapeitu/tehnisko ortopēdu, uztura speciālistu, klīnisko psihologu.  
Tikai smagas pakāpes aptaukošanās gadījumā, ja ilgtermiņā ir mēģināts samazināt lieko ķermeņa masu, mainot dzīvesveida paradumus, bet tas nav izdevies, var tikt nozīmēta farmakoterapija. Tikai atsevišķos gadījumos pacientiem ar augstu aptaukošanās pakāpi un papildus slimībām, kuru ārstēšanas rezultātu uzlabošanai ir akūti nepieciešams samazināt ķermeņa masu, paredzēts nodrošināt valsts apmaksātu bariatrijas operāciju. Arī šajā gadījumā bariatrijas operācija tiktu veikta tikai pēc ārstu konsīlija lēmumu pacientiem ar smagu aptaukošanos un hroniskām slimībām.
Piemēram, Zāļu valsts aģentūras Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju datu bāzē iekļautajā vienas no bariatrijas metodes “Kuņģa reducējošā operācija ar kuņģa – tievās zarnas stomiju pēc RU”[1] aprakstā ir minēts, ka šī medicīniskā tehnoloģija ir izmantojama saskaņā ar medicīniskām indikācijām, bet ne kosmētiskiem nolūkiem, to pielieto pie patoloģiskas aptaukošanās, ja citas patoloģiski paaugstinātā svara korekcijas metodes nav efektīvas, gadījumos, ja ķermeņa masas indekss ir lielāks par 40 vai ķermeņa masas indekss 35-40 pacientiem ar aptaukošanos korelējošām slimībām.
Līdz ar to, bariatrija medicīniski ir rekomendēta kā galējs līdzeklis tikai tad, ja dzīvesveida maiņa, veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes un citas ārstniecības metodes jau ir piemērotas un nav bijušas efektīvas, un tikai tad, kad par šādas operācijas nepieciešamību pieņēmis lēmumu ārstu konsīlijs. Jāpiebilst, ka patoloģiska līmeņa aptaukošanās nav akūta problēma, nerodas pēkšņi, tā ir ilgstoši un pakāpeniski veidojusies problēma, ja tā savlaicīgi netiek risināta ar citām metodēm.
Šobrīd atvaļinātām amatpersonām apmaksāta veselības aprūpe ietver iespēju izmantot pakalpojumus, kas vērsti uz svara samazināšanu vai aptaukošanās problēmu risinājumu, piemēram, kompensēti endokrinologa un citu ārstu speciālistu pakalpojumi, apmaksāta medicīniskā rehabilitācija un fizikālās medicīnas pakalpojumi, dietologa un uztura speciālista konsultācijas tiek apmaksātas multifunkcionālas speciālistu grupas ietvaros medicīniskās rehabilitācijas ietvaros, kā arī tiek noteiktā limita ietvaros kompensēti medikamentu iegādes izdevumi.
Turklāt noteikumu Nr.93 6.3. apakšpunkts paredz, ka atvaļinātai amatpersonai tiek apmaksātas tikai tādas plānveida operācijas un izmeklējumi, kas nepieciešami nelaimes gadījumā gūtā ievainojuma vai sakropļojuma seku izvērtēšanai un ārstēšanai, tādējādi bariatrijas operācija nav attiecināma uz atvaļinātajām amatpersonām apmaksāto plānveida operāciju klāstu.
6) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut vispārēju anestēziju zobārstniecībā. Valsts apmaksātā vispārējā anestēzija zobārstniecībā iekļauta noteikumos Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā tikai zobu ekstrakcijas akūtos gadījumos vispārējā anestēzijā pacientiem ar I invaliditātes grupu, kas noteikta psihisko un uzvedības traucējumu dēļ.
Līdz ar to, šāda metode medicīniski indicēta tikai ļoti retos izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar smagām psihiskām saslimšanām. Kā alternatīva zobārstniecībā tiek izmantota vietējā anestēzija, kuras pakalpojumi atvaļinātām amatpersonām tiek kompensēti zobārstniecības pakalpojumu ietvaros.
 7) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut veselības pārbaudes programma (check-up). Šie pakalpojumi parasti netiek saņemti ārstniecības procesā, jo ārstniecības personas nosūta pacientu uz konkrētiem atbilstoši veselības problēmām tieši mērķētiem izmeklējumiem.
Šādi pakalpojumi ir pašu personu izvēlēti, bez identificētām medicīniskām indikācijām un mērķēti uz to, lai cilvēki, nevēršoties pie ārstniecības personas iegūtu vispārēju informāciju par savu veselību.
Atvaļinātām amatpersonām ir iespēja saņemt uz konkrētu veselības traucējumu vai to risku novēršanu mērķētus apmaksātus izmeklējumus, kas ir ārstniecības personu rekomendēti, noteiktu medicīnisko indikāciju gadījumā. Šādu veselības pārbaudes programmu (check-up) apmaksa no valsts budžeta līdzekļiem nav lietderīga.
8) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut pozitronu emisijas tomogrāfiju ar datortomogrāfiju (PET/CT). Pakalpojumam ir augstas izmaksas un tas tiek izmantots ļoti retos gadījumos, noteikumu Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā tas iekļauts kā valsts apmaksāts pakalpojums, kas tiek veikts ar ārstu konsīlija lēmumu.
Līdz ar to, atvaļinātām amatpersonām ir iespēja minēto izmeklējumu veikt kā valsts apmaksāto pakalpojumu saskaņā ar noteikumu Nr.555 nosacījumiem, ja tam ir atbilstošas medicīniskās indikācijas.
9) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut kapsulas endoskopiju. Pakalpojumam ir augstas izmaksas un tas tiek izmantots ļoti retos gadījumos, tas ir iekļauts noteikumos Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā kā valsts apmaksāts pakalpojums.
Līdz ar to, atvaļinātām amatpersonām ir iespēja minēto izmeklējumu veikt kā valsts apmaksāto pakalpojumu saskaņā ar noteikumu Nr.555 nosacījumiem, ja tam ir atbilstošas medicīniskās indikācijas. Nepieciešamības gadījumā atkarībā no veselības traucējumu specifikas un indikācijām alternatīva var būt apmaksāti endoskopijas vai kolonoskopijas izmeklējumi.
10) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumus un 3D ultrasonogrāfijas izmeklējumus grūtniecības novērošanai 3D un 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumi nav iekļauti Nacionālā veselības dienesta publicētajā apmaksājamo manipulāciju sarakstā.
Šīs ir salīdzinoši jaunas ultraskaņas izmeklēšanas metodes, kuru pielietojums paplašinās.
3D ultrasonogrāfijas rezultātā iegūst statiskus telpiskus un krāsainus trīsdimensiju attēlus, kas līdzinās fotogrāfijām. Savukārt 4D ultrasonogrāfijas rezultātā iegūst kustīgus attēlus 3D formātā, kurus var apskatīt reālā laika režīmā.
Šīm ultraskaņas izmeklējumu metodēm alternatīva ir parastā ultrasonogrāfija. Tomēr apzinot 3D ultrasonogrāfijas pielietojumu, šī izmeklējuma metode atvaļinātām amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstā būtu iekļaujama ar ārsta rekomendāciju, proti, ja šim izmeklējumam ir medicīniskas indikācijas. Šī metode var tikt izmantota, piemēram, taisnās zarnas un anālā kanāla izmeklēšanai, ja ir plīsumi, neskaidras sāpes, strutaini vai asiņaini izdalījumi, iekaisuši hemoroīdi, nesaturēšana, dažādi jaunveidojumi u.c., kā arī dažādu audzēju diagnosticēšanai un to novērošanai.
3D ultrasonogrāfijas izmeklējumu grūtniecības novērošanai projekts paredz kā izņēmumu iekļaut atvaļinātām amatpersonām neapmaksājamo pakalpojumu sarakstā, ņemot vērā alternatīvās iespējas veikt parastās ultrasonogrāfijas izmeklējumus.
Pašlaik nav konstatēta nepieciešamība papildināt atvaļinātām amatpersonām apmaksājamo pakalpojumu klāstu ar 4D ultrasonogrāfijas izmeklējumiem.
11) Projekts paredz neapmaksājamo pakalpojumu klāstā papildus iekļaut stereotaktisko radioķirurģiju. Pakalpojumam ir augstas izmaksas un tas tiek izmantots retos gadījumos, kad nepieciešama pēc iespējas neinvazīva audzēju apstarošana. noteikumu Nr.555 apmaksājamo manipulāciju sarakstā tas iekļauts kā valsts apmaksāts pakalpojums.
Līdz ar to, atvaļinātām amatpersonām ir iespēja minēto manipulāciju veikt kā valsts apmaksāto pakalpojumu saskaņā ar noteikumu Nr.555 nosacījumiem, ja tam ir atbilstošas medicīniskās indikācijas.

Papildus minētajam tādu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus kā 3D ultrasonogrāfijas izmeklējumi, endoskopiskie izmeklējumi, datortomogrāfija, scintigrāfija, magnētiskā rezonanse un alergodiagnostikas paneļu analīzes, to tehnoloģiju specifikas un salīdzinoši augsto izmaksu dēļ paredzēts kompensēt tikai, ja šos izmeklējumus rekomendējusi ārstniecības persona. Tādējādi paredzēts, ka atvaļināta amatpersona izdevumu kompensācijai iesniedz  Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā ārsta izrakstīta nosūtījuma kopiju vai elektroniskā nosūtījuma izdruku.

Projekts neparedz pārejas noteikumus tiesiskā regulējuma izmaiņām par pakalpojumiem, kuri iekļauti atvaļinātām amatpersonām neapmaksājamo pakalpojumu klāstā, un kuru izdevumu apmaksai un kompensēšanai paredzēti papildus nosacījumi (ārstniecības personas nosūtījums pakalpojuma saņemšanai). Šajā gadījumā paredzēts, pieņemot lēmumu par pakalpojuma izdevumu apmaksu vai kompensēšanu, piemērot to tiesisko regulējumu, kāds ir bijis spēkā brīdī, kad atvaļinātai amatpersonai ir radušās tiesības uz izdevumu apmaksu vai kompensāciju, respektīvi, paredzēts piemērot tiesisko regulējumu uz veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas brīdi.

[1] https://dati.zva.gov.lv/mtdb/18-visparejas-kirurgijas-mediciniskie-pakalpojumi/abdominala-kirurgija/kunga-reducejosa-operacija-ar-kunga-tievas-zarnas-stomiju-pec-ru
 
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.93 nosaka, ka atvaļinātās amatpersonas dokumentus veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā var iesniegt par kārtējo gadu un iepriekšējo gadu.
Savukārt, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs tos izvērtē un, ja kompensācijas izmaksas nosacījumi un iesniegtie dokumenti atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām, izmaksā kompensāciju, pārskaitot attiecīgos finanšu līdzekļus triju mēnešu laikā no dokumentu saņemšanas dienas uz atvaļinātās amatpersonas norādīto kontu kredītiestādē.
Ilgais dokumentu iesniegšanas termiņš kompensācijai (līdz diviem gadiem pēc pakalpojuma saņemšanas un izmaksu rašanās) nav lietderīgs. Tas rada administratīvo slogu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram dokumentu izvērtēšanā, jo būtiski palielina iesniegto iesniegumu skaitu gada nogalēs, kad tuvojas dokumentu iesniegšanas termiņa beigas. Turklāt, maksājumus attaisnojošie dokumenti (kases čeki un e-kvītis) nereti ilgstošas glabāšanas rezultātā kļūst grūti lasāmi vai nelasāmi.
Minētais rada problēmsituācijas kā atvaļinātām amatpersonām, tā arī Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram. Līdz ar to, nepieciešams noteikt optimālāku dokumentu iesniegšanas termiņu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai.

Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs ir konstatējis situācijas, kad tiek veikta veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu priekšapmaksas veidā, piemēram, nopērkot abonentu fizioterapijas nodarbībām. Šādā gadījumā iesniedzot maksājumu apliecinošos attaisnojuma dokumentus, ir iespējams, ka atvaļināta amatpersona nav saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumu un ir risks, ka tas arī netiek saņemts. Tādējādi izdevumu kompensācijas izmaksa nesasniedz noteikto mērķi  un finanšu līdzekļu izlietojums var būt nepamatots.
 
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt noteikumus Nr.93, nosakot, ka atvaļinātas amatpersonas dokumentus veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā var iesniegt triju mēnešu laikā pēc veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.
Šo trīs mēnešu termiņu dokumentu iesniegšanai veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai atvaļināta amatpersona varēs lūgt pagarināt, iesniedzot par to iesniegumu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram. Ja atvaļināta amatpersona nebūs iesniegusi dokumentus veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai minēto trīs mēnešu laikā, atvaļināta amatpersona, norādot termiņa nokavējumu attaisnojošus apstākļus, varēs lūgt Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centru atjaunot nokavēto procesuālo termiņu dokumentu iesniegšanai. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs, izvērtējot atvaļinātas amatpersonas norādītos apstākļus, izvērtēs vai termiņa nokavējums atzīstams par attaisnojošu un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 46.pantu un 48.pantu lems par termiņa atjaunošanu dokumentu iesniegšanai veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kompensācijai.
Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz saīsinātu dokumentu iesniegšanas termiņu un  neveidotu papildus noslodzi atvaļinātām amatpersonām, izsakot lūgumus par termiņa atjaunošanu, kā arī Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram šo lūgumu izskatīšanai, projektā paredzēts pārejas periods, kura laikā Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs plāno  par dokumentu iesniegšanas termiņa izmaiņām papildus informēt atvaļinātas amatpersonas.

Papildus minētajam, lai nodrošinātu viennozīmīgus dokumentu iesniegšanas un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus, projektā iekļauts nosacījums, ka, ja atvaļināta amatpersona veikusi priekšapmaksu par veselības aprūpes pakalpojumiem, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs tos atvaļinātai amatpersonai kompensē tikai pēc attiecīgā pakalpojuma saņemšanas, ko apliecina pakalpojuma sniedzēja medicīniskā dokumentācija vai tās atvasinājums.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras ir atvaļinātas no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, ja tā iemesls ir ievainojums vai sakropļojums, vai citāds veselības kaitējums (izņemot arodslimību), kas gūts ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītā nelaimes gadījumā.
Ietekmes apraksts
Projekts paredz pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas nosacījumus.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projektā paredzēto veselības aprūpes izdevumu kompensāciju limita palielināšana tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram piešķirtā finansējuma ietvaros.

4.1.1. Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 569 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus"" (24-TA-558).
 

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrija, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/46bf6390-5719-4643-8460-6bbd6c1e5d24/public_participations

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskā apspriešana norisinājās no 14.11.2024. līdz 28.11.2024.
Sabiedrības līdzdalības ietvaros iebildumi vai priekšlikumi par tiesību akta projektu netika saņemti.
 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk