24-TA-797: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumos Nr. 510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi "" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 5. septembra noteikumos Nr. 510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi " (turpmāk - MK noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai precizētu viedās specializācijas stratēģijas jomās (turpmāk - RIS3) atsevišķu rādītāju uzskaites iekļaušanu atbalsta programmu ietvaros, kā arī precizēti uzraudzības sasniedzamie rādītāji.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt RIS3 rādītājus precizēt uzraudzības sasniedzamos rādītājus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabinets 2023. gada 5.septembrī apstiprināja Ministru kabineta noteikumus Nr. 510 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 510), kuru mērķis ir iekļaut Ekonomikas ministrijas kā Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes pārziņā esošos specifiskos atbalsta mērķus un pasākumus, kuros ir plānoti finanšu instrumenti. Finanšu instrumentu ieviešanas mērķis ir samazināt tirgus nepilnības un veicināt jaunu saimnieciskās darbības veicēju izveidi un esošo – izaugsmi, nodrošinot pieeju finansējumam perspektīvu un dzīvotspējīgu biznesa projektu īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri dēļ nepietiekama nodrošinājuma, saimnieciskās darbības vēstures, kredītvēstures, neto ieņēmumu plūsmas vai esošo kredītsaistību apjoma nav spējuši piesaistīt finansējumu no finanšu tirgus dalībniekiem biznesa projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā. Finanšu instrumentos plānotais finansējums ir 506 397 484 EUR, kuras ietvaros plānots atbalstīt 2000 uzņēmumus, tai skaitā 600 jaunie uzņēmumi. 2017 mājokļiem uzlabota energoefektivitāte, 16 696 MWh/gadā saražotā atjaunojamā enerģija, kā arī piesaistīts privātais līdzfinansējums 399 455 245 EUR apmērā.
SAM (RSO 2.2) Atjaunojamās enerģijas – saules enerģijas uc veicināšana. AER elektroenerģija – sākotnēji tika plānota kā atsevišķs specifisks mērķis. Tomēr atbalsta programmas ēku energoefektivitātei, kā arī energoefektivitātei uzņēmējdarbībā (SAM 2.1.1.) sniegs atbalstu, kas ir tieši vērsts uz atjaunojamiem energoresursiem. Ņemot vērā faktisko pieprasījumu pēc līdzvērtīgām ANM atbalsta programmām, paredzēto finansējumu būtu nepieciešams novirzīt citām aktivitātēm. Turklāt jāatzīmē, ka šobrīd Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātā Modernizācijas fonda ietvaros tiek plānots atbalsts enerģētiskajām kopienām.
1.2.3.2. pasākums paredzēja organizēt finanšu starpnieku atlasi publiskā iepirkuma procesa ietvaros. Vienu no atlasēm – 5. paaudzes Sākuma stadijas iespējkapitāla fonda pārvaldnieka atlase –, kura tika izsludināta 2023. gada 15. decembrī, Attīstības finanšu institūcija Altum (turpmāk – sabiedrība “Altum’’) lēma pārtraukta, jo tajā bija pieteicies tikai viens pretendents. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 41. panta divpadsmitās daļas nosacījumu, ka pasūtītājs pārtrauc iepirkuma procedūru, ja piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens pretendents. 1.2.3.2 pasākumam MK noteikumu Nr. 510 ietvaros bija paredzēts publiskais finansējums 91 786 124 euro apmērā, t.sk. 12 400 000 euro Sākuma stadijas iespējkapitāla fondam. 1.2.3.2. pasākumam nav plānots izsludināt atkārtotu iepirkuma procedūru, ņemot vērā mazo tirgus dalībnieku interesi.
1.2.3.5. pasākumam MK Noteikumu Nr. 510 ietvaros bija paredzēts publiskais finansējums 15 662 858 euro apmērā. Lai arī šis finansējums sākotnēji bija plānots kopumā visam Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam, 2024. gada maijā jeb mazāk nekā piecu mēnešu laikā kopš sabiedrība “Altum” sāka izmantot MK Noteikumos Nr. 510 piešķirto finansējumu, 1.2.3.5. pasākums ir bijis ļoti pieprasīts, attiecīgi, 1.2.3.5. pasākuma finansējums ir gandrīz pilnībā rezervēts (uzņemtas saistības pret saimnieciskās darbības veicējiem).
SAM (RSO 2.2) Atjaunojamās enerģijas – saules enerģijas uc veicināšana. AER elektroenerģija – sākotnēji tika plānota kā atsevišķs specifisks mērķis. Tomēr atbalsta programmas ēku energoefektivitātei, kā arī energoefektivitātei uzņēmējdarbībā (SAM 2.1.1.) sniegs atbalstu, kas ir tieši vērsts uz atjaunojamiem energoresursiem. Ņemot vērā faktisko pieprasījumu pēc līdzvērtīgām ANM atbalsta programmām, paredzēto finansējumu būtu nepieciešams novirzīt citām aktivitātēm. Turklāt jāatzīmē, ka šobrīd Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātā Modernizācijas fonda ietvaros tiek plānots atbalsts enerģētiskajām kopienām.
1.2.3.2. pasākums paredzēja organizēt finanšu starpnieku atlasi publiskā iepirkuma procesa ietvaros. Vienu no atlasēm – 5. paaudzes Sākuma stadijas iespējkapitāla fonda pārvaldnieka atlase –, kura tika izsludināta 2023. gada 15. decembrī, Attīstības finanšu institūcija Altum (turpmāk – sabiedrība “Altum’’) lēma pārtraukta, jo tajā bija pieteicies tikai viens pretendents. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 41. panta divpadsmitās daļas nosacījumu, ka pasūtītājs pārtrauc iepirkuma procedūru, ja piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens pretendents. 1.2.3.2 pasākumam MK noteikumu Nr. 510 ietvaros bija paredzēts publiskais finansējums 91 786 124 euro apmērā, t.sk. 12 400 000 euro Sākuma stadijas iespējkapitāla fondam. 1.2.3.2. pasākumam nav plānots izsludināt atkārtotu iepirkuma procedūru, ņemot vērā mazo tirgus dalībnieku interesi.
1.2.3.5. pasākumam MK Noteikumu Nr. 510 ietvaros bija paredzēts publiskais finansējums 15 662 858 euro apmērā. Lai arī šis finansējums sākotnēji bija plānots kopumā visam Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam, 2024. gada maijā jeb mazāk nekā piecu mēnešu laikā kopš sabiedrība “Altum” sāka izmantot MK Noteikumos Nr. 510 piešķirto finansējumu, 1.2.3.5. pasākums ir bijis ļoti pieprasīts, attiecīgi, 1.2.3.5. pasākuma finansējums ir gandrīz pilnībā rezervēts (uzņemtas saistības pret saimnieciskās darbības veicējiem).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai atbildīgā iestāde varētu veikt RIS3 datu monitoringu, kā arī iegūt analītiku par atbalstītajiem komersantiem katrā no RIS3 jomām, ir nepieciešams uzkrāt RIS3 rādītājus pa komersantu statusiem, kā arī norādot to reģistrācijas numuru. Vienlaikus 1.2.3.2. pasākumā ir atbrīvojies publiskais finansējums 12 400 000 euro apmērā, savukārt 1.2.3.5. pasākumā tas ir pilnībā izmantots.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz šādas izmaiņas:
1.Integrēt RIS3 uzskaites rādītājus
Finanšu instrumenti ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam, kas savukārt ir balstīta tajā skaitā uz Viedās specializācijas stratēģiju, kā arī Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, Ekonomikas ministrijai kā atbildīgai iestādei ir pienākums veikt RIS3 datu monitoringu, līdz ar to ar MK noteikumu projektu tiek noteikta RIS3 rādītāju uzkrāšana. Ar grozījumiem tiek iekļauti rādītāji, kas sabiedrība “Altum” jāuzkrāj Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā vismaz 2 reizes gadā kopā ar maksājuma pieprasījumu vai pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā jāiesniedz atbildīgajai iestādei informāciju, norādot komersantu nosaukumus un reģistrācijas numuru.
2.Produktivitātes pieauguma un eksporta apjoma rādītāju uzkrāšana
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka sabiedrība “Altum” jāuzkrāj informācija par komersantu eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos komersantos trīs gadus laikā no komersantu noslēguma pārskata iesniegšanas.
Plānots, ka komersants pēc noslēguma atskaites iesniegšanas reizi gadā trīs gadu periodā iesniedz sabiedrībai “Altum” informāciju par ieguldījums eksporta apjomā un produktivitātes pieaugumā.
Produktivitātes rādītājs Noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā komersantu nodarbinātu darba algu pieaugums gadā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu un trīs gadu laikā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas - vai, saņemot atbalstu, komersanta nodarbinātajiem (gan projekta ietvaros piesaistītā personāla, gan kopējais darbinieku skaitam) tiek palielināts atalgojums.
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka Latvijas konkurētspēju starptautiskos tirgos, t.i., vai Latvijas ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu piecu gadu griezumā pēc komersanta noslēguma pārskata iesniegšanas.
Attiecīgi, sabiedrība “Altum”, izmantojot šādu formulas, nosaka katra komersanta eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka komersants līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu komersanta līmenī trīs gadu laikā pēc komersanta noslēguma pārskata iesniegšanas. Līdz ar to sabiedrība “Altum” pēc komersanta noslēguma pārskata iesniegšanas un trīs gadus pēc tā pārbauda komersanta eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Sabiedrībai “Altum” jāparedz līgumā ar komersantu atruna, ka komersants trīs gadu laikā sniedz informāciju sabiedrībai “Altum” par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka sabiedrība "Altum", kas ir Finansējuma saņēmēja, 10 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedz informāciju par atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju par to, vai ir šie uzkrātie rādītāji sasniedz vismaz 10% atbalstītajos komersantos.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.
Attiecīgi, ar Noteikumu projekta pieņemšanu tiek izpildīts Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 56, 32. §.) 7.punktā dotais uzdevums (23-UZ-585) – Lai plānotās investīcijas primāri veicinātu programmā iesaistīto uzņēmumu produktivitātes kāpumu un eksporta apjomu palielināšanu, Ekonomikas ministrijai sagatavot kritērijus, kas nodrošina, ka ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākumiem atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%, un ekonomikas ministram attiecīgus priekšlikumus līdz 2024. gada 1. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
3. Finansējuma pārvirzīšana no 1.2.3.2. pasākuma uz 1.2.3.5. pasākumu
Ņemot vērā, ka 1.2.3.2. pasākuma publisko finansējumu 12 400 000 euro apmērā vairs nav plānots izmantot, to ir iespējams pārvirzīt citu pasākumu īstenošanai. Tā kā 1.2.3.5. pasākums ir izrādījies ļoti pieprasīts un tam pieejamais finansējums ir pilnībā izmantots, MKN grozījumu projekts paredz finansējuma pārdali, novirzot 12 400 000 euro finansējumu no 1.2.3.2. pasākuma uz 1.2.3.5. pasākumu.
MKN grozījumu projekts paredz veikt grozījumus MK Noteikumu Nr. 510 punktos, kas nosaka sasniedzamo rādītāju apmēru 1.2.3.2. un 1.2.3.5. pasākumos. Sasniedzamo rādītāju izmaiņas ir proporcionāli saistītas ar finansējuma izmaiņām, t.i. rādītāju apmēra pieaugums ir proporcionāls finansējuma pieaugumam un rādītāju apmēra samazinājums ir proporcionāls finansējuma samazinājumam. Taču šai pieejai ir divi izņēmumi:
MK Noteikumu Nr. 510 10.2.3.1. apakšpunkts paliek negrozīts, ņemot vērā, ka Sākuma stadijas iespējkapitāla fonda komandītsabiedrības līgums paredzēja, ka būs jāatbalsta vismaz 12 uzņēmumi.
MK Noteikumu Nr. 510 11.2.1. apakšpunkts paliek negrozīts, jo iznākuma rādītāju “Atbalstītie jaunie uzņēmumi” paredzēts sasniegt Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu ietvaros, t.i., Sākuma stadijas iespējkapitāla fonda neesamība neietekmē šo rādītāju, jo Sākuma stadijas iespējkapitāla fondam nebija paredzēts pienākums atbalstīt jaunus uzņēmumus.
4. 1.2.3.7. pasākums atbalsts jaunu darba vietu radīšanai uz eksportu orientētiem komersantiem
Ekonomikas ministrija secinājusi, ka tirgū trūkst atbalsta jaunu ražotņu attīstībai (renovācijas izmaksas bieži vien ir dārgākas nekā jaunu objektu celtniecība), kas ļauj radīt jaunus produktus ar pievienoto vērtību, veicinot inovāciju attīstību un līdz ar to, lai neierobežotu atbalsta veidus, Ekonomikas ministrija uzskata, ka šādu aktivitāšu īstenošanai ir jāparedz papildu stimuli un tāpēc ierosina jaunu atbalsta programmu pārdalot finansējumu SAM 2.1.4. “Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija” uz jauna pasākuma izveidi 1.2.3.7. pasākums atbalsts jaunu darba vietu radīšanai uz eksportu orientētiem komersantiem ar kopējo finansējums 30 140 237 EUR t.sk. ERAF 25 619 201 EUR un valsts budžeta finansējuma 4 521 036 EUR, kura ietvaros paredzēts:
- atbalsts 10 uzņēmējiem;
- izveidot 100 jaunas darba vietas;
- privātais līdzfinansējums 10 miljonu eiro apmērā.
Atbalsta programma paredzēta investīcijām jaunu ražošanas ēku celtniecībā un iekārtu iegādei, lai radītu jaunus eksportspējīgus produktus, kā arī nepieciešamo loģistikas infrastruktūru, lai veicinātu uzņēmumu attīstību un produktivitāti, tehnoloģisko kapacitāti, kā arī uzņēmuma darbību. vadības prakses un darba vietas prasmju uzlabošana.
5. 1.2.1.2. pasākuma starpposma rādītājs
1.2.1.2. pasākuma iznākuma rādītājs uz 2024.gadu netiks noteikts, jo ir paredzams, ka jaunās atbalsta programmas būs tikko uzsāktas vai salīdzinoši īss īstenošanas termiņš kopš to stāšanās spēkā. Vienlaikus precizēts sasniedzamais rādītājs uz 2029. gada 31. decembrim atbalstīto komersantu skaits, atbilstoši Darbības programmas pieteiktajiem precizējumiem.
6. Finansējuma pārdale pasākumu ietvaros
MKN grozījumu projektā ir iekļauta redakcija, par iespēju mainīt/palielināt vai samazināt finansējumu līdzdalības fondu ietvaros viena specifiskā atbalsta mērķa ietvaros nepārsniedzot kopējo pieejamo finansējumu specifiskam atbalsta mērķim.
7. Cita informācija
Veiktās izmaiņas MKN grozījumu projektā neietekmēs noslēgtos līgumus, uzsāktos projektus, tostarp finansējuma saņēmējus, kā arī ar šiem grozījumiem netiek mainīta vai ietekmēta projektu izpilde.
1.Integrēt RIS3 uzskaites rādītājus
Finanšu instrumenti ir izstrādāts, balstoties uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam, kas savukārt ir balstīta tajā skaitā uz Viedās specializācijas stratēģiju, kā arī Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, Ekonomikas ministrijai kā atbildīgai iestādei ir pienākums veikt RIS3 datu monitoringu, līdz ar to ar MK noteikumu projektu tiek noteikta RIS3 rādītāju uzkrāšana. Ar grozījumiem tiek iekļauti rādītāji, kas sabiedrība “Altum” jāuzkrāj Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā vismaz 2 reizes gadā kopā ar maksājuma pieprasījumu vai pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā jāiesniedz atbildīgajai iestādei informāciju, norādot komersantu nosaukumus un reģistrācijas numuru.
2.Produktivitātes pieauguma un eksporta apjoma rādītāju uzkrāšana
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka sabiedrība “Altum” jāuzkrāj informācija par komersantu eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos komersantos trīs gadus laikā no komersantu noslēguma pārskata iesniegšanas.
Plānots, ka komersants pēc noslēguma atskaites iesniegšanas reizi gadā trīs gadu periodā iesniedz sabiedrībai “Altum” informāciju par ieguldījums eksporta apjomā un produktivitātes pieaugumā.
Produktivitātes rādītājs Noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā komersantu nodarbinātu darba algu pieaugums gadā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu un trīs gadu laikā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas - vai, saņemot atbalstu, komersanta nodarbinātajiem (gan projekta ietvaros piesaistītā personāla, gan kopējais darbinieku skaitam) tiek palielināts atalgojums.
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka Latvijas konkurētspēju starptautiskos tirgos, t.i., vai Latvijas ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu piecu gadu griezumā pēc komersanta noslēguma pārskata iesniegšanas.
Attiecīgi, sabiedrība “Altum”, izmantojot šādu formulas, nosaka katra komersanta eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka komersants līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu komersanta līmenī trīs gadu laikā pēc komersanta noslēguma pārskata iesniegšanas. Līdz ar to sabiedrība “Altum” pēc komersanta noslēguma pārskata iesniegšanas un trīs gadus pēc tā pārbauda komersanta eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Sabiedrībai “Altum” jāparedz līgumā ar komersantu atruna, ka komersants trīs gadu laikā sniedz informāciju sabiedrībai “Altum” par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka sabiedrība "Altum", kas ir Finansējuma saņēmēja, 10 darbdienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma sniedz informāciju par atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju par to, vai ir šie uzkrātie rādītāji sasniedz vismaz 10% atbalstītajos komersantos.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.
Attiecīgi, ar Noteikumu projekta pieņemšanu tiek izpildīts Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 56, 32. §.) 7.punktā dotais uzdevums (23-UZ-585) – Lai plānotās investīcijas primāri veicinātu programmā iesaistīto uzņēmumu produktivitātes kāpumu un eksporta apjomu palielināšanu, Ekonomikas ministrijai sagatavot kritērijus, kas nodrošina, ka ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākumiem atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%, un ekonomikas ministram attiecīgus priekšlikumus līdz 2024. gada 1. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
3. Finansējuma pārvirzīšana no 1.2.3.2. pasākuma uz 1.2.3.5. pasākumu
Ņemot vērā, ka 1.2.3.2. pasākuma publisko finansējumu 12 400 000 euro apmērā vairs nav plānots izmantot, to ir iespējams pārvirzīt citu pasākumu īstenošanai. Tā kā 1.2.3.5. pasākums ir izrādījies ļoti pieprasīts un tam pieejamais finansējums ir pilnībā izmantots, MKN grozījumu projekts paredz finansējuma pārdali, novirzot 12 400 000 euro finansējumu no 1.2.3.2. pasākuma uz 1.2.3.5. pasākumu.
MKN grozījumu projekts paredz veikt grozījumus MK Noteikumu Nr. 510 punktos, kas nosaka sasniedzamo rādītāju apmēru 1.2.3.2. un 1.2.3.5. pasākumos. Sasniedzamo rādītāju izmaiņas ir proporcionāli saistītas ar finansējuma izmaiņām, t.i. rādītāju apmēra pieaugums ir proporcionāls finansējuma pieaugumam un rādītāju apmēra samazinājums ir proporcionāls finansējuma samazinājumam. Taču šai pieejai ir divi izņēmumi:
MK Noteikumu Nr. 510 10.2.3.1. apakšpunkts paliek negrozīts, ņemot vērā, ka Sākuma stadijas iespējkapitāla fonda komandītsabiedrības līgums paredzēja, ka būs jāatbalsta vismaz 12 uzņēmumi.
MK Noteikumu Nr. 510 11.2.1. apakšpunkts paliek negrozīts, jo iznākuma rādītāju “Atbalstītie jaunie uzņēmumi” paredzēts sasniegt Jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu ietvaros, t.i., Sākuma stadijas iespējkapitāla fonda neesamība neietekmē šo rādītāju, jo Sākuma stadijas iespējkapitāla fondam nebija paredzēts pienākums atbalstīt jaunus uzņēmumus.
4. 1.2.3.7. pasākums atbalsts jaunu darba vietu radīšanai uz eksportu orientētiem komersantiem
Ekonomikas ministrija secinājusi, ka tirgū trūkst atbalsta jaunu ražotņu attīstībai (renovācijas izmaksas bieži vien ir dārgākas nekā jaunu objektu celtniecība), kas ļauj radīt jaunus produktus ar pievienoto vērtību, veicinot inovāciju attīstību un līdz ar to, lai neierobežotu atbalsta veidus, Ekonomikas ministrija uzskata, ka šādu aktivitāšu īstenošanai ir jāparedz papildu stimuli un tāpēc ierosina jaunu atbalsta programmu pārdalot finansējumu SAM 2.1.4. “Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija” uz jauna pasākuma izveidi 1.2.3.7. pasākums atbalsts jaunu darba vietu radīšanai uz eksportu orientētiem komersantiem ar kopējo finansējums 30 140 237 EUR t.sk. ERAF 25 619 201 EUR un valsts budžeta finansējuma 4 521 036 EUR, kura ietvaros paredzēts:
- atbalsts 10 uzņēmējiem;
- izveidot 100 jaunas darba vietas;
- privātais līdzfinansējums 10 miljonu eiro apmērā.
Atbalsta programma paredzēta investīcijām jaunu ražošanas ēku celtniecībā un iekārtu iegādei, lai radītu jaunus eksportspējīgus produktus, kā arī nepieciešamo loģistikas infrastruktūru, lai veicinātu uzņēmumu attīstību un produktivitāti, tehnoloģisko kapacitāti, kā arī uzņēmuma darbību. vadības prakses un darba vietas prasmju uzlabošana.
5. 1.2.1.2. pasākuma starpposma rādītājs
1.2.1.2. pasākuma iznākuma rādītājs uz 2024.gadu netiks noteikts, jo ir paredzams, ka jaunās atbalsta programmas būs tikko uzsāktas vai salīdzinoši īss īstenošanas termiņš kopš to stāšanās spēkā. Vienlaikus precizēts sasniedzamais rādītājs uz 2029. gada 31. decembrim atbalstīto komersantu skaits, atbilstoši Darbības programmas pieteiktajiem precizējumiem.
6. Finansējuma pārdale pasākumu ietvaros
MKN grozījumu projektā ir iekļauta redakcija, par iespēju mainīt/palielināt vai samazināt finansējumu līdzdalības fondu ietvaros viena specifiskā atbalsta mērķa ietvaros nepārsniedzot kopējo pieejamo finansējumu specifiskam atbalsta mērķim.
7. Cita informācija
Veiktās izmaiņas MKN grozījumu projektā neietekmēs noslēgtos līgumus, uzsāktos projektus, tostarp finansējuma saņēmējus, kā arī ar šiem grozījumiem netiek mainīta vai ietekmēta projektu izpilde.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs komersantus, jo tiem būs jāatzīmē pie progresa pārskatiem noteiktie RIS3 rādītāji (skaits, apjoms, EUR), lai finansējuma saņēmējs tos varētu apkopot un iesniegt vadības informācijas sistēmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs uzņēmēju konkurētspēju, īpaši, ja tie darbojas un/vai attīsta produktus un pakalpojumus kādā no RIS3 specializācijas jomām.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts tiešā veidā ietekmēs gala labuma guvējus, jo tiem būs jāatzīmē pie projekta iesniegšanā noteiktie RIS3 rādītāji (skaits, apjoms, EUR), lai finansējuma saņēmējs tos varētu apkopot un iesniegt vadības informācijas sistēmā.
Minēto dokumentu sagatavošanai gala labuma guvējiem aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 1h jeb saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1h veido 26,78 EUR, kas nozīmē, ka gala labuma guvēja darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas gada laikā nav lielākas kā 53,56 EUR.
Minēto dokumentu sagatavošanai gala labuma guvējiem aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 1h jeb saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1h veido 26,78 EUR, kas nozīmē, ka gala labuma guvēja darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas gada laikā nav lielākas kā 53,56 EUR.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
61 701,12
visi uzņēmumi
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
h
1,00
uzņēmumi
384
reizes
2
reizes
20 567,04
Minēto dokumentu sagatavošanai gala labuma guvējiem aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 8h jeb saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1h veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka gala labuma guvēja darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 53,56 euro.
Akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”
palielinās
Vērtības nozīme:
26,78
h
2,00
uzņēmumi
384
reizes
2
reizes
41 134,08
Minēto dokumentu sagatavošanai gala labuma guvējiem aptuveni var būt nepieciešamas aptuveni 8h jeb saskaņā ar valstī vidējo atalgojumu 1h veido 26,78 euro, kas nozīmē, ka gala labuma guvēja darbiniekam dokumentu sagatavošanai monetārās izmaksas nav lielākas kā 107,12 euro.
Kopā
61 701,12
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Grozījumi tiks izsludināti sabiedrības līdzdalībai vispārējā kārtībā
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ekonomikas ministrija
- Attīstības finanšu institūcija Altum
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
MK noteikumu grozījumu projekts neparedz radīt papildus administratīvo slogu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
