24-TA-491: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" darbības pamatprincipiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valdības deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību I sadaļa “Droša Latvija” paredz turpināt darbu valsts aizsardzības stiprināšanā.
Valdības rīcības plāns (pasākums Nr.1.8.) paredz nodrošināt sabiedroto valstu klātbūtni un veicināt militārās gatavības sniegšanu Latvijas atbalstam aizsardzības operāciju īstenošanā un sabiedroto valstu atbalstu Latvijas militāro spēju attīstībā - izveidot NATO standartiem atbilstošu, kaujas spējīgu paplašinātās klātbūtnes brigādes lieluma vienību, kuras galvenie elementi ir izvietoti Latvijā.
Valdības rīcības plāns (pasākums Nr.1.8.) paredz nodrošināt sabiedroto valstu klātbūtni un veicināt militārās gatavības sniegšanu Latvijas atbalstam aizsardzības operāciju īstenošanā un sabiedroto valstu atbalstu Latvijas militāro spēju attīstībā - izveidot NATO standartiem atbilstošu, kaujas spējīgu paplašinātās klātbūtnes brigādes lieluma vienību, kuras galvenie elementi ir izvietoti Latvijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu sabiedroto valstu klātbūtni un veicinātu militārās gatavības sniegšanu Latvijas atbalstam aizsardzības operāciju īstenošanā un sabiedroto valstu atbalstu Latvijas militāro spēju attīstībā, Latvijā kopš 2019.gada izveidots un izvietots Daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi". Starptautiskais līgums nosaka tā darbības pamatprincipus un Latvijas un Dānijas kā štāba vadošo valstu divpusējo attiecību pamatnosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā Krievijas agresīvo ārpolitiku, NATO jau kopš 2014. gada pastiprināti ir veikusi dažādus drošību stiprinošus pasākumus, lai sekmētu atturēšanu un drošību tās dalībvalstīs. Piemēram, NATO ir izvietojusi kaujas spējīgas daudznacionālas bataljona līmeņa vienības Baltijas valstīs un Polijā, ir izveidotas NATO Spēku integrācijas vienības NATO austrumu robežas valstīs, ir pastiprināta gaisa telpas patrulēšana virs Baltijas valstīm.
Vienlaikus NATO strādājusi pie aizsardzības stiprināšanas, veicot plānu, procedūru un spēju uzlabošanu, lai sekmētu alianses spēju laicīgi un efektīvi darboties potenciālā krīzē vai konfliktā. Šajā kontekstā kā viens no galvenajiem elementiem efektīvai aizsardzībai bijusi NATO komandvadības spēju attīstība un stiprināšana.
Lai sekmētu NATO centienus un stiprinātu Baltijas valstu drošību, 2018. gadā Latvija, Igaunija un Dānija uzsāka sarunas[1] par divīzijas līmeņa štāba izveidi. 2018. gada 11. jūlijā Briselē notikušajā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē (turpmāk - Briseles samits) deklarācijā (30.p.) tika nostiprināts lēmums par komandvadības tālāku stiprināšanu Baltijas reģionā, izveidojot papildu daudznacionālu divīzijas štābu.
Tā rezultātā Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Lietuvas, Lielbritānijas un Kanādas aizsardzības ministri Briseles samita laikā parakstīja Nodoma vēstuli par apņemšanos izveidot daudznacionālu divīzijas štābu “Ziemeļi”, kurai 2019. gada 25. oktobrī NATO aizsardzības ministru sanāksmes ietvaros pievienojās arī Vācija.
Lai īstenotu šo apņemšanos, Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministrijas parakstīja saprašanās memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" (turpmāk – Štābs) izveidošanu, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 5. februāra noteikumiem Nr.61 “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas un Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidošanu” (turpmāk - Izveidošanas memorands).
2020. gadā, lai saglabātu un arī turpmāk attīstītu jau izveidotās trīs ietvarnāciju - Latvijas, Dānijas un Igaunijas, kas veido Štāba pamatelementu - ciešās sadarbības iestrādes, tika lemts par nepieciešamību Izveidošanas memorandu aizstāt ar jaunu, kas atkārtoti apliecina jau izveidotā Štāba pastāvēšanas principus un papildina ar jauniem, detalizētiem ietvarnāciju sadarbības nosacījumiem. Tā 2020.gada 12.februārī Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministrijas parakstīja saprašanās memorandu par Štāba izveidošanu un darbības pamatprincipiem (turpmāk - Pamatprincipu memorands), kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 11.februāra noteikumiem Nr.89 “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas un Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidošanu un darbības pamatprincipiem.”
Īstenojot līdzšinējās apņemšanās par Štāba kā NATO Militārās struktūras izveidi, 2021. gada 7. septembrī tika parakstīts daudzpusējs saprašanās memorands (turpmāk - SHAPE memorands), kas apstiprināts ar Saeimas 2022. gada 10. februāra likumu “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās Aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorands par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu”.
SHAPE memorands nosaka Štāba kā daudznacionālas NATO militārās struktūras izveides, uzbūves un darbības nosacījumus, savukārt Pamatprincipu memorands akcentē ietvarnāciju kā Štāba vadošo elementu atbildības un savstarpējās attiecības., kā arī nosaka tiesības divpusēji (Latvija-Dānija) reaģēt uz valsts drošības apdraudējumu.
Vienlaikus NATO strādājusi pie aizsardzības stiprināšanas, veicot plānu, procedūru un spēju uzlabošanu, lai sekmētu alianses spēju laicīgi un efektīvi darboties potenciālā krīzē vai konfliktā. Šajā kontekstā kā viens no galvenajiem elementiem efektīvai aizsardzībai bijusi NATO komandvadības spēju attīstība un stiprināšana.
Lai sekmētu NATO centienus un stiprinātu Baltijas valstu drošību, 2018. gadā Latvija, Igaunija un Dānija uzsāka sarunas[1] par divīzijas līmeņa štāba izveidi. 2018. gada 11. jūlijā Briselē notikušajā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē (turpmāk - Briseles samits) deklarācijā (30.p.) tika nostiprināts lēmums par komandvadības tālāku stiprināšanu Baltijas reģionā, izveidojot papildu daudznacionālu divīzijas štābu.
Tā rezultātā Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Lietuvas, Lielbritānijas un Kanādas aizsardzības ministri Briseles samita laikā parakstīja Nodoma vēstuli par apņemšanos izveidot daudznacionālu divīzijas štābu “Ziemeļi”, kurai 2019. gada 25. oktobrī NATO aizsardzības ministru sanāksmes ietvaros pievienojās arī Vācija.
Lai īstenotu šo apņemšanos, Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministrijas parakstīja saprašanās memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" (turpmāk – Štābs) izveidošanu, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 5. februāra noteikumiem Nr.61 “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas un Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidošanu” (turpmāk - Izveidošanas memorands).
2020. gadā, lai saglabātu un arī turpmāk attīstītu jau izveidotās trīs ietvarnāciju - Latvijas, Dānijas un Igaunijas, kas veido Štāba pamatelementu - ciešās sadarbības iestrādes, tika lemts par nepieciešamību Izveidošanas memorandu aizstāt ar jaunu, kas atkārtoti apliecina jau izveidotā Štāba pastāvēšanas principus un papildina ar jauniem, detalizētiem ietvarnāciju sadarbības nosacījumiem. Tā 2020.gada 12.februārī Latvijas, Igaunijas un Dānijas aizsardzības ministrijas parakstīja saprašanās memorandu par Štāba izveidošanu un darbības pamatprincipiem (turpmāk - Pamatprincipu memorands), kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 11.februāra noteikumiem Nr.89 “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas un Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidošanu un darbības pamatprincipiem.”
Īstenojot līdzšinējās apņemšanās par Štāba kā NATO Militārās struktūras izveidi, 2021. gada 7. septembrī tika parakstīts daudzpusējs saprašanās memorands (turpmāk - SHAPE memorands), kas apstiprināts ar Saeimas 2022. gada 10. februāra likumu “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās Aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas Nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorands par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu”.
SHAPE memorands nosaka Štāba kā daudznacionālas NATO militārās struktūras izveides, uzbūves un darbības nosacījumus, savukārt Pamatprincipu memorands akcentē ietvarnāciju kā Štāba vadošo elementu atbildības un savstarpējās attiecības., kā arī nosaka tiesības divpusēji (Latvija-Dānija) reaģēt uz valsts drošības apdraudējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022. gada 25. novembrī Aizsardzības ministrijā tika saņemts SHAPE paziņojums, ka Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrija informējusi par savu lēmumu izstāties no SHAPE memoranda ar 2023. gada 4. novembri. Savukārt 2022. gada 6. decembrī Aizsardzības ministrijā tika saņemts Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas paziņojums par Igaunijas izstāšanos no Pamatprincipu memoranda, kas stājas spēkā 2023. gada 6. jūnijā. Līdz ar ko Igaunija ir pārtraukusi dalību Daudznacionālajā divīzijas štābā “Ziemeļi”.
Risinājuma apraksts
Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrija turpina savu darbību kā ietvarnācijas, bet saistībā ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas izstāšanos mainoties ietvarnāciju skaitam un, attiecīgi, arī atbildībām, tika konstatēta nepieciešamība pārskatīt esošos nosacījumu un slēgt jaunu, pašreizējai situācijai atbilstošu ietvarnāciju vienošanos. Līdz ar ko izstrādāts Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas saprašanās memorands par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbības pamatprincipiem (turpmāk – Ietvarnāciju memorands).
Kopumā Ietvarnāciju memorands atkārtoti apliecina Štāba pastāvēšanas principus, tajā ietverti lielākoties visi Pamatprincipu memoranda nosacījumi. Precizējumi skāruši nosacījumus par darbības rajona noteikšanu, vadības grupas darbību, nodrošinājuma īstenošanu - tajos ietverti tie precizējumi, kas izkristalizējušies praksē, saskaroties ar reālās dzīves prasībām un izaicinājumiem.
Vienlaikus, pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja norādēm, saskaņojot ar Dānijas nacionālo drošības iestādi, Ietvarnāciju memorands papildināts ar nosacījumiem attiecībā uz klasificētās informācijas aizsardzības prasībām (E pielikums). Attiecīgi iedibināta arī Drošības koordinācijas padome – Security Coordination Board (5.punkts) un noteikts, ka katra no nācijām sedz izmaksas par drošības prasību ievērošanas pārbaudēm katrs savas valsts teritorijā (A pielikuma 3.e.apakšpunkts).
Iekļauts arī nosacījums (6.3.apakšpunkts), ar kuru Vadības grupas sastāva papildināšana (augmentation) tiek uzticēta Divīzijas komitejai – tas nodrošinās iespēju pie straujām situācijas maiņām, saasinājumiem uzdevumu izpildei nepieciešamos Vadības grupas papildinājumus ieviest maksimāli operatīvi.
Štāba izveides un darbības mērķis ir stiprināt kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot NATO komandvadības elementu Baltijas reģionā.
NATO 2022. gada Madrides samitā un 2023. gada Viļņas samitā tika izvērtētas NATO valstu aizsardzības aktualitātes, lemts par nepieciešamajiem uzlabojumiem un attīstības procesu. Attiecīgie lēmumi atspoguļoti arī Ietvarnāciju memomoranda projektā – piemēram, Štāba darbības mērķis precizēts atbilstoši lēmumam paplašinātās kaujas grupas pārveidot par izvirzītajiem sauszemes spēkiem (Forward Land Forces).
Štābs ir svarīgs elements NATO spēku struktūrā, kas pret Latviju vērsta militāra uzbrukuma gadījumā koordinēs reģionā esošos spēkus. Sadarbībā ar NBS, Štābs un tam pakļautā divīzija veiks valsts aizsardzības operācijas, integrējot nacionālos un sabiedroto spēkus un īstenojot gan nacionālās, gan kolektīvās aizsardzības uzdevumus.
Štābs veido divi elementi, no kuriem viens miera laikā atrodas Dānijā, otrs - Latvijā.
Krīzes gadījumā Štābs apvienosies primāri Latvijas teritorijā un primāri tās aizsardzībai.
Štābs ir atvērts arī citu sabiedroto dalībai.
Štāba un tā personāla statusu nosaka Protokols par starptautisko militāro štābu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu, statusu (Parīzes protokols), attiecīgie papildprotokoli, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu.
Ietvarnāciju memoranda pielikumi atrunā ietvarnāciju finanšu pienākumus, Štāba Divīzijas komitejas darbības aprakstu, Vadības grupas aizpildīšanas principus, informācijas aizsardzības nosacījumus un rocedūras, Štāba komandiera darbības aprakstu – aspektus, kas attiecināmi uz ietvarvalstu kompetenci.
Jāuzsver, ka Ietvarnāciju memorands nepieciešams, lai ne tikai noteiktu pamatprincipus ietvarnāciju savstarpējām attiecībām Štāba darbības ietvaros, bet arī sniegtu pamatu divpusējai (Latvijas-Dānijas) valsts aizsardzības pasākumu īstenošanai krīzes situācijā.
Kopumā Ietvarnāciju memorands atkārtoti apliecina Štāba pastāvēšanas principus, tajā ietverti lielākoties visi Pamatprincipu memoranda nosacījumi. Precizējumi skāruši nosacījumus par darbības rajona noteikšanu, vadības grupas darbību, nodrošinājuma īstenošanu - tajos ietverti tie precizējumi, kas izkristalizējušies praksē, saskaroties ar reālās dzīves prasībām un izaicinājumiem.
Vienlaikus, pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja norādēm, saskaņojot ar Dānijas nacionālo drošības iestādi, Ietvarnāciju memorands papildināts ar nosacījumiem attiecībā uz klasificētās informācijas aizsardzības prasībām (E pielikums). Attiecīgi iedibināta arī Drošības koordinācijas padome – Security Coordination Board (5.punkts) un noteikts, ka katra no nācijām sedz izmaksas par drošības prasību ievērošanas pārbaudēm katrs savas valsts teritorijā (A pielikuma 3.e.apakšpunkts).
Iekļauts arī nosacījums (6.3.apakšpunkts), ar kuru Vadības grupas sastāva papildināšana (augmentation) tiek uzticēta Divīzijas komitejai – tas nodrošinās iespēju pie straujām situācijas maiņām, saasinājumiem uzdevumu izpildei nepieciešamos Vadības grupas papildinājumus ieviest maksimāli operatīvi.
Štāba izveides un darbības mērķis ir stiprināt kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot NATO komandvadības elementu Baltijas reģionā.
NATO 2022. gada Madrides samitā un 2023. gada Viļņas samitā tika izvērtētas NATO valstu aizsardzības aktualitātes, lemts par nepieciešamajiem uzlabojumiem un attīstības procesu. Attiecīgie lēmumi atspoguļoti arī Ietvarnāciju memomoranda projektā – piemēram, Štāba darbības mērķis precizēts atbilstoši lēmumam paplašinātās kaujas grupas pārveidot par izvirzītajiem sauszemes spēkiem (Forward Land Forces).
Štābs ir svarīgs elements NATO spēku struktūrā, kas pret Latviju vērsta militāra uzbrukuma gadījumā koordinēs reģionā esošos spēkus. Sadarbībā ar NBS, Štābs un tam pakļautā divīzija veiks valsts aizsardzības operācijas, integrējot nacionālos un sabiedroto spēkus un īstenojot gan nacionālās, gan kolektīvās aizsardzības uzdevumus.
Štābs veido divi elementi, no kuriem viens miera laikā atrodas Dānijā, otrs - Latvijā.
Krīzes gadījumā Štābs apvienosies primāri Latvijas teritorijā un primāri tās aizsardzībai.
Štābs ir atvērts arī citu sabiedroto dalībai.
Štāba un tā personāla statusu nosaka Protokols par starptautisko militāro štābu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu, statusu (Parīzes protokols), attiecīgie papildprotokoli, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par to bruņoto spēku statusu.
Ietvarnāciju memoranda pielikumi atrunā ietvarnāciju finanšu pienākumus, Štāba Divīzijas komitejas darbības aprakstu, Vadības grupas aizpildīšanas principus, informācijas aizsardzības nosacījumus un rocedūras, Štāba komandiera darbības aprakstu – aspektus, kas attiecināmi uz ietvarvalstu kompetenci.
Jāuzsver, ka Ietvarnāciju memorands nepieciešams, lai ne tikai noteiktu pamatprincipus ietvarnāciju savstarpējām attiecībām Štāba darbības ietvaros, bet arī sniegtu pamatu divpusējai (Latvijas-Dānijas) valsts aizsardzības pasākumu īstenošanai krīzes situācijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Aizsardzības ministrijas Informatīvais ziņojums par štāba izveidi izskatīts Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija sēdē, protokollēmums Nr. 31, §35 (DIENESTA VAJADZĪBAM).
Ietvarvalstu memorandā ietvertas normas par militārā štāba darbību Latvijas teritorijā, kas var ietekmēt gan privātpersonu tiesības, gan skart arī citu ministriju kompetenci, līdz ar to jautājums tiek virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Ietvarvalstu memorandā ietvertas normas par militārā štāba darbību Latvijas teritorijā, kas var ietekmēt gan privātpersonu tiesības, gan skart arī citu ministriju kompetenci, līdz ar to jautājums tiek virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Saprašanās memorands tiks īstenots Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 2020. gada 11. februāra noteikumi Nr.89 “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas un Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidošanu un darbības pamatprincipiem” (Latvijas Vēstnesis, 31, 13.02.20.)
Pamatojums un apraksts
Līdz Ministru kabineta noteikumu projekta spēkā stāšanos, spēku zaudē 2020. gada 11. februāra noteikumi Nr.89 “Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas un Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas saprašanās memorandu par daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" izveidošanu un darbības pamatprincipiem” (Latvijas Vēstnesis, 31, 13.02.20.)
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
1949. gada 4.aprīļa Ziemeļatlantijas līgums.
Apraksts
Līguma dalībnieki apņemas nodrošināt savstarpēju brīvību un aizsardzību ar miermīlīgiem paņēmieniem, vienlaikus individuāli un kolektīvi nodrošinoties un iestājoties pret uzbrukumiem.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
1949. gada 4.aprīļa Ziemeļatlantijas līgums.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
3. pants – Lai pēc iespējas efektīvāk izpildītu Līguma mērķus, Puses, katra atsevišķi vai visas kopā, ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.
Štāba izveidošanas galvenais mērķis, kā norādīts arī 2018. gada 11. jūlija NATO valstu vadītāju samita deklarācijas 30. punktā un Nodoma vēstulē, ir nodrošināt komandvadības tālāku stiprināšanu Baltijas reģionā, izveidojot papildu Daudznacionālo divīzijas štābu
Pārņemtas daļēji
Saistības tiek izpildītas daļēji, jo Štāba izveidošana ir tikai viens no daudziem kolektīvās aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumiem.
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav pretrunā.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēkiNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Nacionālie bruņotie spēki
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi