Anotācija

Spēkā esošie normatīvie akti paredz dažādu kompensāciju apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās atkarībā no tā, vai šīs teritorijas ir iekļautas Natura 2000 teritoriju sarakstā atbilstoši likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43. panta otrajai daļai un pielikumam vai arī tās ir valsts un nacionālas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Šobrīd atšķirīgs kompensāciju apmērs ir arī par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos, ņemot vērā to, vai atbalsttiesīgā platība kvalificējas kompensācijas saņemšanai no ES fondu līdzekļiem vai no valsts budžeta.
Šobrīd normatīvais regulējums konkrēti nenosaka kompensācijas piešķiršanas kārtību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos, ja atbalsttiesīgā platība nekvalificējas kompensācijas saņemšanai no ES fondu līdzekļiem. Ministru kabineta 2013. gada 17. septembra noteikumu Nr. 891 "Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēru" (turpmāk – Noteikumi Nr. 891) 2. un 3. punktā ietverta pārprotama norāde uz kompensācijas piešķiršanu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos, kuri nav Natura 2000 teritorijā, lai gan, ievērojot likuma 2. panta trešo daļu, zemes vienības mikroliegumos kvalificējas kompensācijas saņemšanai no ES fondu līdzekļiem, ja kopējā atbalstam pieteiktā platība ir vismaz 1 ha atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 197 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai" 86.1. apakšpunktam.

Noteikumu projekts paredz kompensācijas apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuras nav  Natura 2000 teritorijas, un mikroliegumos, kuros atbalsttiesīgā platība nekvalificējas kompensācijas saņemšanai no ES fondu līdzekļiem, noteikt līdzvērtīgi tam, kāds ir noteikts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 teritorijās  un mikroliegumos, kas kvalificējas kompensācijas saņemšanai no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, par vienu atbalsttiesīgās platības lauksaimniecības zemes un meža zemes hektāru 2023.–2027. gada plānošanas periodā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. 
Ievērojot kompensāciju administrēšanas izmaksas, Lauku atbalsta dienesta maksājumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 teritorijās ir noteikti, sākot no 0,3 ha lauksaimniecības zemēs un 0,1 ha meža zemēs. Ņemot vērā šo pieeju, attiecīgi ir precizēta minimālā kompensāciju atbalsttiesīgā platība teritorijām, kuras nav Natura 2000 teritoriju tīklā.
Noteikumu projektā precizēta norāde, ka kompensācija piešķirama  par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos, ja atbalsttiesīgā platība nekvalificējas kompensācijas saņemšanai no ES fondu līdzekļiem.

Noteikumu Nr. 891 13. punktā noteikts, ka lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kompensāciju atbildīgā institūcija pieņem mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Likuma 5. panta trešajā daļā noteikts, ka zemes īpašniekam gadā var piešķirt tikai vienu kompensāciju – no ES fondu līdzekļiem vai no valsts budžeta. Līdz ar to Dabas aizsardzības pārvalde, kas atbilstoši likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktam administrē kompensāciju izmaksu no valsts budžeta, pirms lēmuma pieņemšanas par kompensācijas piešķiršanu pieprasa informāciju Lauku atbalsta dienestam, vai attiecībā uz konkrēto zemes vienību ir piešķirta vai pieteikta kompensācija no ES fondu līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests objektīvu informāciju Dabas aizsardzības pārvaldei var sniegt tikai tad, kad beidzies pieteikšanās termiņš Lauku atbalsta dienesta administrētajiem atbalsta maksājumiem. Līdz ar to nav lietderīgs un samērīgs Noteikumu Nr. 891 10. punktā noteiktais pieteikšanās termiņš – līdz attiecīgā gada 15. maijam. Dabas aizsardzības pārvalde, iepriekš norādītā objektīvā iemesla dēļ nespējot pieņemt lēmumu Noteikumu Nr. 891 13. punktā noteiktajā termiņā, pagarina iesnieguma izskatīšanas termiņu Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Taču, ja zemes īpašnieks iesniegumu kompensācijas saņemšanai iesniedz gada pirmajos mēnešos, var būt situācija, kurā nav iespējams pieņemt lēmumu arī Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā noteikto četru mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas.

Lai novērstu šobrīd noteiktā pieteikšanās termiņa un lēmuma pieņemšanas termiņa radītās problēmsituācijas, noteikumu projekta 10. punktā paredzēts noteikt garāku pieteikšanās termiņu – līdz attiecīgā gada 1. oktobrim. Tas ir pietiekams termiņš, lai Dabas aizsardzības pārvalde vai pašvaldība varētu izskatīt iesniegumu un pieņemt lēmumu, kā arī veikt kompensācijas izmaksu attiecīgajā gadā. Precizēts noteikumu projekta 11. punkts, nosakot, ka iesniegumu gan Dabas aizsardzības pārvaldē, gan pašvaldībā var iesniegt klātienē, pa pastu vai elektroniski atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.