23-TA-2453: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, lai aktualizētu Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumus Nr.173 „Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.173), ievērojot ANO Bērnu tiesību komitejas (turpmāk – Komiteja) 2016. gada 29. janvāra Noslēguma apsvērumos par Latvijas trešo līdz piekto periodisko ziņojumu CRC/C/LVA/CO/3-5 minēto, novērstu praksē konstatētās nepilnības, tādējādi nodrošinot Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – BTAL) 5.1 panta pirmajā daļā noteikto subjektu, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kompetences attīstību atbilstoši aktuālajām izmaiņām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, tādējādi veicinot bērnu tiesību aizsardzības subjektu profesionalitāti un efektivitāti.
Ņemot vērā to, ka plānotie grozījumi skar vairāk nekā pusi no MK noteikumiem Nr.173, pamatojoties uz 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”140.punktā noteikto, ir izstrādāts jauns noteikumu projekts.
Ņemot vērā to, ka plānotie grozījumi skar vairāk nekā pusi no MK noteikumiem Nr.173, pamatojoties uz 2009.gada 3.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”140.punktā noteikto, ir izstrādāts jauns noteikumu projekts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts neparedz būtiski mainīt kopš 2005. gada ieviesto kārtību, kādā BTAL 5.1 panta pirmajā daļā noteiktie bērnu tiesību aizsardzības subjekti apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Vienlaikus noteikumu projekta mērķis ir ņemt vērā jaunākās aktualitātes bērnu tiesību aizsardzības joma, kā arī risināt tās problēmas un neskaidrības, kuras tika konstatētas, piemērojot MK noteikumus Nr.173 praksē.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Laika posmā kopš stājušies spēkā MK noteikumi Nr.173, ir notikušas vairākas izmaiņas, kas ietekmē speciālistu kompetences pilnveides bērnu tiesību aizsardzības jomā īstenošanu:
- Komiteja 2016. gada 29. janvāra Noslēguma apsvērumos par Latvijas trešo līdz piekto periodisko ziņojumu CRC/C/LVA/CO/3-5 (turpmāk – Komitejas rekomendācijas) atzinīgi novērtēja tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, izglītības un veselības aprūpes personālam nodrošinātās mācības bērnu tiesību jautājumos, tomēr izteica bažas par to, ka bērnu tiesību speciālistiem jāapgūst mācību programma par bērnu tiesību aizsardzību tikai viena gada laikā pēc stāšanās darbā un tālāk jāizglītojas tikai reizi piecos gados. Noslēguma apsvērumu 23. punktā Komiteja ieteica dalībvalstij nodrošināt, ka speciālistiem jāapgūst mācību programma par bērnu tiesību aizsardzību pirms stāšanās darbā un jāpiedalās tālākās mācībās vismaz reizi divos gados;
- Lai uzlabotu speciālistu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, atbilstoši 2015. gada 6. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 575 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām” 9.2.1.3. pasākuma “Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” projekta Nr.9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” (turpmāk – 9.2.1.3. pasākums) ietvaros izstrādātas un aprobētas profesionālās kompetences pilnveides izglītības programmas, kā arī to metodoloģijas speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apgūšanai;
- Bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto subjektu – speciālistu, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, profesionālās kompetences pilnveide šobrīd tiek nodrošināta 9.2.1.3. pasākuma ietvaros (speciālistu mācības turpināsies indikatīvi līdz 2023. gada IV ceturksnim) un VBTAI īstenoto valsts budžeta finansētu programmu ietvaros, izvērtējot speciālistu pieprasījumu pēc mācībām Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā prim daļā noteikto un VBTAI pieejamo finansējuma apjomu. Lai arī turpmāk veicinātu vienotu speciālistu izpratni bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kā arī nodrošinātu esošo profesionālās kompetences pilnveides programmu saturu atbilstoši plānotajām institucionālajām un funkcionālajām izmaiņām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā pilnveidi, nepieciešams izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu, apstiprinot pilnveidoto programmu paraugus un 2024. gadā uzsākt speciālistu mācības atbilstoši 4.3.6.1. pasākumā pilnveidotajam programmu saturam;
- Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.1. pasākumā „Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros” (turpmāk – 4.3.6.1.pasākums) izstrādāti vienoti un savstarpēji papildinoši profesionālās kompetences pilnveides programmu paraugi, tai skaitā e-mācību modulis, un tām atbilstošas mācību metodoloģijas, izpētot spēkā līdz šim īstenotās mācību programmas un to metodoloģijas, analizējot normatīvos aktus, kā arī izvērtējot un nosakot bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu darba pienākumu izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas un prasmes.
Noteikumu projekts paredz:
- pilnveidot BTAL 5.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem subjektiem nepieciešamo zināšanu saturu atbilstoši 4.3.6.1.pasākumā veiktās analīzes rezultātiem, izdarītajiem secinājumiem un rekomendācijām;
- mainīt speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā pilnveides laika plānojumu;
- veikt speciālo zināšanu satura papildinājumus, ņemot vērā VBTAI Konsultatīvās nodaļas 9.2.1.3. pasākuma rezultātus;
- novērst praksē konstatētās neskaidrības, organizējot profesionālās kompetences pilnveidi BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punktā minētajiem subjektiem, un precizēt regulējumu attiecībā uz darba devēja organizētajām apmācībām;
- noteikt izglītības un pieredzes prasības kompetences pilnveides programmu un darba devēju organizēto mācību pasniedzējiem.
- Komiteja 2016. gada 29. janvāra Noslēguma apsvērumos par Latvijas trešo līdz piekto periodisko ziņojumu CRC/C/LVA/CO/3-5 (turpmāk – Komitejas rekomendācijas) atzinīgi novērtēja tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, izglītības un veselības aprūpes personālam nodrošinātās mācības bērnu tiesību jautājumos, tomēr izteica bažas par to, ka bērnu tiesību speciālistiem jāapgūst mācību programma par bērnu tiesību aizsardzību tikai viena gada laikā pēc stāšanās darbā un tālāk jāizglītojas tikai reizi piecos gados. Noslēguma apsvērumu 23. punktā Komiteja ieteica dalībvalstij nodrošināt, ka speciālistiem jāapgūst mācību programma par bērnu tiesību aizsardzību pirms stāšanās darbā un jāpiedalās tālākās mācībās vismaz reizi divos gados;
- Lai uzlabotu speciālistu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, atbilstoši 2015. gada 6. oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 575 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām” 9.2.1.3. pasākuma “Atbalsts speciālistiem darbam ar bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” projekta Nr.9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” (turpmāk – 9.2.1.3. pasākums) ietvaros izstrādātas un aprobētas profesionālās kompetences pilnveides izglītības programmas, kā arī to metodoloģijas speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apgūšanai;
- Bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto subjektu – speciālistu, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, profesionālās kompetences pilnveide šobrīd tiek nodrošināta 9.2.1.3. pasākuma ietvaros (speciālistu mācības turpināsies indikatīvi līdz 2023. gada IV ceturksnim) un VBTAI īstenoto valsts budžeta finansētu programmu ietvaros, izvērtējot speciālistu pieprasījumu pēc mācībām Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 panta pirmajā prim daļā noteikto un VBTAI pieejamo finansējuma apjomu. Lai arī turpmāk veicinātu vienotu speciālistu izpratni bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kā arī nodrošinātu esošo profesionālās kompetences pilnveides programmu saturu atbilstoši plānotajām institucionālajām un funkcionālajām izmaiņām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā pilnveidi, nepieciešams izstrādāt jaunu normatīvo regulējumu, apstiprinot pilnveidoto programmu paraugus un 2024. gadā uzsākt speciālistu mācības atbilstoši 4.3.6.1. pasākumā pilnveidotajam programmu saturam;
- Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.1. pasākumā „Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros” (turpmāk – 4.3.6.1.pasākums) izstrādāti vienoti un savstarpēji papildinoši profesionālās kompetences pilnveides programmu paraugi, tai skaitā e-mācību modulis, un tām atbilstošas mācību metodoloģijas, izpētot spēkā līdz šim īstenotās mācību programmas un to metodoloģijas, analizējot normatīvos aktus, kā arī izvērtējot un nosakot bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu darba pienākumu izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas un prasmes.
Noteikumu projekts paredz:
- pilnveidot BTAL 5.1 panta pirmajā daļā noteiktajiem subjektiem nepieciešamo zināšanu saturu atbilstoši 4.3.6.1.pasākumā veiktās analīzes rezultātiem, izdarītajiem secinājumiem un rekomendācijām;
- mainīt speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā pilnveides laika plānojumu;
- veikt speciālo zināšanu satura papildinājumus, ņemot vērā VBTAI Konsultatīvās nodaļas 9.2.1.3. pasākuma rezultātus;
- novērst praksē konstatētās neskaidrības, organizējot profesionālās kompetences pilnveidi BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punktā minētajiem subjektiem, un precizēt regulējumu attiecībā uz darba devēja organizētajām apmācībām;
- noteikt izglītības un pieredzes prasības kompetences pilnveides programmu un darba devēju organizēto mācību pasniedzējiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skat. sadaļu "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Speciālo zināšanu saturs
Programmu saturs veidots pamatojoties uz ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju un tās oficiālajiem skaidrojumiem, ko sniegusi Bērnu tiesību komiteja savos vispārējos komentāros. To saturā iekļauti četri galvenie tematiskie virzieni, kuri ir izvērsti pakārtotās tēmās, kas detalizēti iestrādātas programmu paraugos atbilstoši programmas mērķgrupas profesionālajai specifikai.
Programmu galvenie tematiskie virzieni ir:
1.Tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā:
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par bērnu tiesību aizsardzības principiem, kas ietverti Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, piemēram, ANO Bērnu tiesību konvencijā, tai skaitā ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējie komentāros, un Latvijas tiesību aktos. Sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par tiesiskā regulējuma saturu, tiesību normu mērķi, pamatojumu un ietekmi uz speciālistu, kas strādā ar bērniem un bērnu labā, profesionālo darbību;
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par Latvijas, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un ANO politikas attīstības dokumentiem. Aplūkot jaunākos politikas attīstības dokumentus, skaidrojot jaunās politikas attīstības prioritātes, to saturu, nozīmi un pamatojumu, prognozējamo ietekmi uz tiesisko regulējumu Latvijā un speciālistu profesionālo darbību;
- aplūkot Latvijas tiesu un valsts un pašvaldību institūciju, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas, ANO Bērnu tiesību komitejas un citu ANO institūciju praksi. Sniegt informāciju par tiesu un citu institūciju prakses atziņām.
2. Bērna labāko interešu, diskriminācijas aizlieguma principi un tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību:
- aplūkot bērna labāko interešu principu kontekstā ar trīs citiem vispārējiem bērna tiesību principiem, proti: bērna tiesībām tikt uzklausītam, nebūt diskriminētam, kā arī tiesībām uz dzīvību un attīstību. Sniegt zināšanas un prasmes par šo principu nozīmi un lomu valsts bērnu tiesību aizsardzības sistēmas efektīvā funkcionēšanā;
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par bērna labāko interešu principa saturu un mērķiem, kā arī bērna labāko interešu izvērtēšanu un noteikšanas procesu, kā arī aspektiem, kuri jāņem vērā šo procesu organizējot;
- aplūkot bērna informēšanas, uzklausīšanas un viedokļa lomu bērna labāko interešu identificēšanā, gan attiecībā uz atsevišķām lietām, kurās iesaistīts bērns, gan bērniem, kā sabiedrības daļu. Sniegt informāciju par bērna viedokļa ņemšanu vērā un tā nozīmi lēmumu pieņemšanas procesā, kas skar vai var skart bērnu;
- sniegt informāciju un prasmes par veicamajām darbībām, lai nediskriminētu bērnu lēmumu pieņemšanas un citos procesos, bet sniegtu vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem izmantot tiem noteiktās tiesības. Identificēt pozitīvus pasākumus, kuri tiek realizēti Latvijā un citās ES valstīs, lai īstenotu diskriminācijas aizliegumu ar aktīvām darbībām, preventīvu rīcību.
3. Bērna līdzdalības princips:
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par bērna līdzdalības principa būtību, saturu un nozīmi, kā arī tā saistību ar citiem bērnu tiesību aizsardzības principiem, tai skaitā un ne tikai bērna labāko interešu principu, diskriminācijas aizliegumu, bērna tiesībām uz dzīvību un attīstību;
- sniegt skaidrojumu, kā nodrošināt bērnu līdzdalību un tiesības būt uzklausītam, tai skaitā, ka šī tiesība bez ierobežojuma attiecas uz visa veida ar bērnu vai bērniem saistītiem lēmumiem, tostarp uz tiesvedību saistībā ar vecāku šķiršanos, jautājumos par aizgādību, aprūpi un adopciju, par bērniem, kuri nonākuši konfliktā ar likumu un citās lietās;
- skaidrot līdzdalības principa lomu lēmumu pieņemšanā, kas skar vai var skart bērnu, atbilstoši bērna vecumam un briedumam. Skaidrot bērna vecuma un brieduma jēdzienus un to izpratnes nozīmi;
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) kā organizēt bērna līdzdalības procesus: bērna informēšanu, uzklausīšanu, atgriezeniskās saites sniegšanu bērnam, kā veicināt kvalitatīvu un pamatotu lēmumu pieņemšanu.
4. Starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode:
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par starpinstitūciju sadarbības mērķiem, veidiem un īstenošanas formām, vadoties no starptautiskajiem tiesību aktiem, rekomendācijām, Eiropas Savienības un Padomes vadlīnijām, kā arī Latvijas tiesiskā regulējuma un prakses;
- skaidrot bērnu tiesību aizsardzības principu īstenošanas formas starpinstitūciju sadarbībā, kā arī sadarbības formas un metodes;
- sniegt informāciju par sadarbības formām un priekšrocībām gan starp dažādiem speciālistiem, kuri veic pienākumus bērnu tiesību aizsardzībā, gan dažādām institūcijām, kuras īsteno savas funkcijas bērnu tiesību aizsardzībā.
Speciālo zināšanu apgūšanas un pilnveides laika plānojums
Ņemot vērā Komitejas rekomendācijas veicināt to, ka speciālisti speciālās zināšanas apgūst pirms stāšanas darbā, ir iespējami vairāki varianti:
- speciālists speciālās zināšanas var apgūt studiju laikā, ja augstākās izglītības iestāde šādu iespēju piedāvā (piemēram, topošie policisti apgūst bērnu tiesību aizsardzības kursu Valsts policijas koledžā);
- bāriņtiesu priekšsēdētāji, priekšsēdētaju vietnieki un locekļi, atbilstoši Bāriņtiesu likuma 10.panta trešajai daļai, zināšanas apgūst sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas;
- apgūstot profesionālās kompetences pilnveides programmu, stājoties amatā.
Patlaban speciālisti speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzībā apgūst pirmreizēji apgūstot 40 akadēmisko stundu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu un ik pēc pieciem gadiem zināšanas pilnveido, apgūstot 24 akadēmisko stundu zināšanu pilnveides izglītības programmu. Attiecībā uz ieteikumu mainīt kompetences pilnveides biežumu noteikumu projekts paredz, ka speciālisti zināšanas pilnveidos ik pēc diviem gadiem, apgūstot vienu astoņu akadēmisko stundu moduli no 24 akadēmisko stundu kārtējās profesionālās kompetences pilnveides programmas (turpmāk – kārtējā programma) atbilstoši savas profesionālās darbības jomai.
Minētais pamatojams ne vien ar Komitejas rekomendācijās norādīto par nepieciešamību speciālistiem pilnveidot zināšanas biežāk nekā līdz šim, bet arī sabiedrībā pastāvošās psihosociālās problemātikas mainību un speciālistu spējām pielāgoties sabiedrības pieprasījumam, nodrošinot bērniem kvalitatīvu un profesionālu atbalstu vai pakalpojumus un tiesisko interešu un tiesību aizsardzību. Regulāra speciālistu zināšanu pilnveide ik pēc diviem gadiem ļaus efektīvāk pielāgot zināšanas aktuālajai problemātikai un straujajam sabiedrības dzīves ritmam.
Noteikumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Praksē tas nozīmē, ka noteikumos noteikto sākotnējās kompetences pilnveides programmu (turpmāk – sākotnējā programma) apgūst ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc stāšanās amatā, pieņemšanas darbā, uzņemšanas advokātu skaitā vai tādā pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas, kur tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses, pēc kā turpmāko sešu gadu periodā apgūs kārtējo programmu 24 akadēmisko stundu apjomā ik pēc diviem gadiem, apgūstot vienu no kārtējās programmas moduļiem 8 akadēmisko stundu apmērā atbilstoši savai profesionālās darbības jomai. Tādējādi sešu gadu periodā tiek apgūti trīs atšķirīgi moduļi. Līdz ar to, ja patlaban speciālisti apgūst 24 stundu mācības piecu gadu periodā, pēc izmaiņām 24 stundu mācības tiks apgūtas sešu gadu periodā, tomēr ar lielāku regularitāti. Darba devējs ir atbildīgs par to, lai speciālists apgūtu un pilnveidotu speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā noteiktajos kompetences pilnveides termiņos.
Kārtējās programmas modulis ir jāapgūst ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc divu gadu termiņa iestāšanās, kas nosaka kārtējo speciālo zināšanu pilnveides laiku. Tie speciālisti, kas pēc noteikumu 5.punktā noteiktā termiņa beigām sešu mēnešu laikā nav pilnveidojuši profesionālo kompetenci atbilstoši noteikumu 5. punktā noteiktajai kārtībai, nevar turpināt zināšanu pilnveidi kārtējās programmas ietvaros un ir atkāroti jāapgūst sākotnējā programma. Izņemot gadījumus, ja speciālists ilgāk par sešiem mēnešiem atradies attaisnotā prombūtnē, tad, atsākot darba vai amata pienākumu pildīšanu, persona sešu mēnešu laikā apgūst kārtējās programmas moduli. Minētais nosacījums ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad speciālists nav pilnveidojis zināšanas MK noteikumu Nr.173 noteiktajā kārtībā.
Speciālisti, kuri darba devēja organizētās mācības vai kompetences pilnveides programmu apguvuši atbilstoši MK noteikumos Nr.173 noteiktajai kārtībai līdz 2024. gadam, zināšanas pilnveidos piedaloties darba devēja organizētās mācībās vai apgūstot vienu astoņu akadēmisko stundu kārtējās programmas moduli atbilstoši grafikam.
Tādējādi līdzšinējās kompetences pilnveides prasība ik pēc pieciem gadiem apgūt 24 akadēmisko stundu kompetences pilnveides programmu tiks īstenots sešu gadu periodā ik pēc diviem gadiem, apgūstot vienu no kārtējās programmas moduļiem 8 akadēmisko stundu apmērā. Līdz ar to kompetences pilnveides termiņa izmaiņas pēc būtības nemaina tiesisko noteiktību un nepārkāpj tiesiskās paļāvības principi attiecībā uz atkārtotas kompetences pilnveides prasībām.
Mācības BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punktā minētajiem speciālistiem
MK noteikumu Nr.173 darbības laikā tika konstatētas neskaidrības ar darba devēja organizēto mācību nodrošināšanu. Viens no mācību organizēšanas veidiem bija darba devēja organizētas mācības, balstoties uz tajā pašā iestādē nodarbināto speciālistu profesionālajām spējām, t.i., speciālisti ar lielāku pieredzi un plašākām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā, kas bija saskaņoti ar VBTAI, mācīja savus kolēģus. Tāpat bija situācijas, kad darba devējs piesaistīja kādu izglītības iestādi, lai mācītu savus speciālistus. Bija arī gadījumi, kad speciālisti, kas minēti BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punktā, apguva astoņu stundu mācību programmu vai 40 stundu profesionālas kompetences pilnveides programmu kādā izglītības iestādē. MK noteikumos Nr.173 nebija skaidri atrunātas prasības pasniedzējiem, kas īsteno darba devēja mācības. Praktiskajās situācijās nebija arī skaidrs, pēc kāda modeļa būtu nodrošināmas mācības speciālistiem, kuriem nav darba devēja (piemēram, individuāli praktizējošie zvērināti advokāti).
Līdz ar to noteikumu projektā plānots precīzāk atrunāt iespējamos mācību variantus speciālistiem, kas minēti BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punktā, nodalot divus iespējamus zināšanu apguves variantus atbilstoši darba devēja vērtējumam izglītības iestādes organizētās mācības vai darba devēja organizētās mācības:
1) Iestādes organizētais mācību kurss ir mācības, kuru īstenošanai darba devējs piesaista pasniedzējus no izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas iestādes, piemēram, slēdzot vienošanos ar iestādi par darbinieku mācībām vai arī speciālists apmeklē mācības, kas organizētas iestādē. Šajā gadījumā uz iestādi un pasniedzējiem attiecas visas tās pašas prasības, kādas ir, īstenojot kompetences pilnveides programmu;
2) Darba devēja organizētais mācību kurss ir mācības, kas tiek organizētas, balstoties uz nodarbināto profesionālajām spējām, proti, darbinieki ar nepieciešamo pieredzi un profesionālajām zināšanām veic citu iestādes darbinieku apmācības.
BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punkts noteic, ka speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas jebkurai citai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā lietotais termins "speciālisti" pēc būtības un šo noteikumu projekta kontekstā ir attiecināms arī uz brīvprātīgā darba veicējiem, ar kuru faktisko rīcību vai cita veida pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.
Paredzēts, ka par darba devēja organizētām mācībām apliecības neizdod, bet veic atzīmi personas lietā. Gadījumā, ja persona maina darba vietu, tai ir tiesības lūgt iepriekšējam darba devējam izziņu par zināšanu apgūšanu. Ja persona ir brīvprātīgā darba veicējs, apliecība par speciālo zināšanu apgūšanu ir izsniedzama elektroniski.
Kompetences pilnveides programmu īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projekts paredz, ka kompetences pilnveides programmu paraugus un to metodoloģijas atbilstoši speciālistu profesionālās darbības jomai, izstrādā un pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju apstiprina VBTAI. Izglītības iestādes īsteno speciālistu zināšanu pilnveidi atbilstoši VBTAI apstiprinātiem un VBTAI oficiālajā tīmekļvietnē publicētiem kompetences pilnveides programmu paraugiem un to metodoloģijai.
Mācību pasniedzēju sarakstu, kurā norādīta pasniedzēju izglītība un darba pieredze, iestāde, kura nodrošina mācības, vai arī speciālistu darba devēji saskaņo ar VBTAI. Ja mācības plānots īstenot pašvaldības izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, kas atbilst BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punkta prasībām, dokumentus saskaņošanai VBTAI var iesniegt attiecīgās pašvaldības kompetentā iestāde. Saskaņošanai iesniedz pasniedzēju sarakstu ar tam pievienotiem pasniedzēju izglītību un darba pieredzi apliecinošiem dokumentiem: augstākās izglītības diploma kopija vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploma kopija; pasniedzēja Curriculum Vitae (ieteicams Europass formātā). Plānojot pasniedzēju komandu, ņem vērā pasniedzējam noteikto nepieciešamo kvalifikāciju katrai no tēmām un darba pieredzi. Viena moduļa ietvaros var tikt piesaistīt vairāki pasniedzēji.
Prasības pasniedzējiem
Vienlaikus noteikumu projekts papildināts ar normu, paredzot, ka kompetences pilnveides programmas un mācību kursu vada pasniedzēji, kuriem ir augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība sociālajās zinātnēs vai medicīnā, un vismaz trīs gadi darba pieredze par programmu vai mācību kursa tēmām pēdējo piecu gadu periodā pirms mācību vadīšanas sākuma. Par darba pieredzi šo noteikumu kontekstā saprotama praktiska darbība, kas veikta par attiecīgo tēmu (piemēram, darba veikšana uz darba līguma, uzņēmuma līguma pamata vai bez atlīdzības). Pasniedzēja pretendenta darba pieredzi un izglītību vērtē atbilstoši pasniedzēju izglītību un darba pieredzi apliecinošajiem dokumentiem. Piemēram, CV ar īsu pasniedzēja pretendenta darba pienākumu aprakstu, kurā norādīts, ka, veicot darba pienākumus, ir risinājis mācību tēmās norādītos jautājumus vai vadījis lekcijas, seminārus, kursu u.c. par attiecīgās mācību programmas tēmu akreditētā izglītības iestādē. Pasniedzējs vada mācības par tām jomām, kurās viņam ir darba pieredze par attiecīgo tēmu.
Programmu saturs veidots pamatojoties uz ANO Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju un tās oficiālajiem skaidrojumiem, ko sniegusi Bērnu tiesību komiteja savos vispārējos komentāros. To saturā iekļauti četri galvenie tematiskie virzieni, kuri ir izvērsti pakārtotās tēmās, kas detalizēti iestrādātas programmu paraugos atbilstoši programmas mērķgrupas profesionālajai specifikai.
Programmu galvenie tematiskie virzieni ir:
1.Tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībā:
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par bērnu tiesību aizsardzības principiem, kas ietverti Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos, piemēram, ANO Bērnu tiesību konvencijā, tai skaitā ANO Bērnu tiesību komitejas vispārējie komentāros, un Latvijas tiesību aktos. Sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par tiesiskā regulējuma saturu, tiesību normu mērķi, pamatojumu un ietekmi uz speciālistu, kas strādā ar bērniem un bērnu labā, profesionālo darbību;
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par Latvijas, Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un ANO politikas attīstības dokumentiem. Aplūkot jaunākos politikas attīstības dokumentus, skaidrojot jaunās politikas attīstības prioritātes, to saturu, nozīmi un pamatojumu, prognozējamo ietekmi uz tiesisko regulējumu Latvijā un speciālistu profesionālo darbību;
- aplūkot Latvijas tiesu un valsts un pašvaldību institūciju, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas, ANO Bērnu tiesību komitejas un citu ANO institūciju praksi. Sniegt informāciju par tiesu un citu institūciju prakses atziņām.
2. Bērna labāko interešu, diskriminācijas aizlieguma principi un tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību:
- aplūkot bērna labāko interešu principu kontekstā ar trīs citiem vispārējiem bērna tiesību principiem, proti: bērna tiesībām tikt uzklausītam, nebūt diskriminētam, kā arī tiesībām uz dzīvību un attīstību. Sniegt zināšanas un prasmes par šo principu nozīmi un lomu valsts bērnu tiesību aizsardzības sistēmas efektīvā funkcionēšanā;
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par bērna labāko interešu principa saturu un mērķiem, kā arī bērna labāko interešu izvērtēšanu un noteikšanas procesu, kā arī aspektiem, kuri jāņem vērā šo procesu organizējot;
- aplūkot bērna informēšanas, uzklausīšanas un viedokļa lomu bērna labāko interešu identificēšanā, gan attiecībā uz atsevišķām lietām, kurās iesaistīts bērns, gan bērniem, kā sabiedrības daļu. Sniegt informāciju par bērna viedokļa ņemšanu vērā un tā nozīmi lēmumu pieņemšanas procesā, kas skar vai var skart bērnu;
- sniegt informāciju un prasmes par veicamajām darbībām, lai nediskriminētu bērnu lēmumu pieņemšanas un citos procesos, bet sniegtu vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem izmantot tiem noteiktās tiesības. Identificēt pozitīvus pasākumus, kuri tiek realizēti Latvijā un citās ES valstīs, lai īstenotu diskriminācijas aizliegumu ar aktīvām darbībām, preventīvu rīcību.
3. Bērna līdzdalības princips:
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par bērna līdzdalības principa būtību, saturu un nozīmi, kā arī tā saistību ar citiem bērnu tiesību aizsardzības principiem, tai skaitā un ne tikai bērna labāko interešu principu, diskriminācijas aizliegumu, bērna tiesībām uz dzīvību un attīstību;
- sniegt skaidrojumu, kā nodrošināt bērnu līdzdalību un tiesības būt uzklausītam, tai skaitā, ka šī tiesība bez ierobežojuma attiecas uz visa veida ar bērnu vai bērniem saistītiem lēmumiem, tostarp uz tiesvedību saistībā ar vecāku šķiršanos, jautājumos par aizgādību, aprūpi un adopciju, par bērniem, kuri nonākuši konfliktā ar likumu un citās lietās;
- skaidrot līdzdalības principa lomu lēmumu pieņemšanā, kas skar vai var skart bērnu, atbilstoši bērna vecumam un briedumam. Skaidrot bērna vecuma un brieduma jēdzienus un to izpratnes nozīmi;
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) kā organizēt bērna līdzdalības procesus: bērna informēšanu, uzklausīšanu, atgriezeniskās saites sniegšanu bērnam, kā veicināt kvalitatīvu un pamatotu lēmumu pieņemšanu.
4. Starpinstitūciju sadarbība kā bērnu tiesību aizsardzības darba organizācijas metode:
- sniegt informāciju (zināšanas un prasmes) par starpinstitūciju sadarbības mērķiem, veidiem un īstenošanas formām, vadoties no starptautiskajiem tiesību aktiem, rekomendācijām, Eiropas Savienības un Padomes vadlīnijām, kā arī Latvijas tiesiskā regulējuma un prakses;
- skaidrot bērnu tiesību aizsardzības principu īstenošanas formas starpinstitūciju sadarbībā, kā arī sadarbības formas un metodes;
- sniegt informāciju par sadarbības formām un priekšrocībām gan starp dažādiem speciālistiem, kuri veic pienākumus bērnu tiesību aizsardzībā, gan dažādām institūcijām, kuras īsteno savas funkcijas bērnu tiesību aizsardzībā.
Speciālo zināšanu apgūšanas un pilnveides laika plānojums
Ņemot vērā Komitejas rekomendācijas veicināt to, ka speciālisti speciālās zināšanas apgūst pirms stāšanas darbā, ir iespējami vairāki varianti:
- speciālists speciālās zināšanas var apgūt studiju laikā, ja augstākās izglītības iestāde šādu iespēju piedāvā (piemēram, topošie policisti apgūst bērnu tiesību aizsardzības kursu Valsts policijas koledžā);
- bāriņtiesu priekšsēdētāji, priekšsēdētaju vietnieki un locekļi, atbilstoši Bāriņtiesu likuma 10.panta trešajai daļai, zināšanas apgūst sešu mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas;
- apgūstot profesionālās kompetences pilnveides programmu, stājoties amatā.
Patlaban speciālisti speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzībā apgūst pirmreizēji apgūstot 40 akadēmisko stundu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu un ik pēc pieciem gadiem zināšanas pilnveido, apgūstot 24 akadēmisko stundu zināšanu pilnveides izglītības programmu. Attiecībā uz ieteikumu mainīt kompetences pilnveides biežumu noteikumu projekts paredz, ka speciālisti zināšanas pilnveidos ik pēc diviem gadiem, apgūstot vienu astoņu akadēmisko stundu moduli no 24 akadēmisko stundu kārtējās profesionālās kompetences pilnveides programmas (turpmāk – kārtējā programma) atbilstoši savas profesionālās darbības jomai.
Minētais pamatojams ne vien ar Komitejas rekomendācijās norādīto par nepieciešamību speciālistiem pilnveidot zināšanas biežāk nekā līdz šim, bet arī sabiedrībā pastāvošās psihosociālās problemātikas mainību un speciālistu spējām pielāgoties sabiedrības pieprasījumam, nodrošinot bērniem kvalitatīvu un profesionālu atbalstu vai pakalpojumus un tiesisko interešu un tiesību aizsardzību. Regulāra speciālistu zināšanu pilnveide ik pēc diviem gadiem ļaus efektīvāk pielāgot zināšanas aktuālajai problemātikai un straujajam sabiedrības dzīves ritmam.
Noteikumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Praksē tas nozīmē, ka noteikumos noteikto sākotnējās kompetences pilnveides programmu (turpmāk – sākotnējā programma) apgūst ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc stāšanās amatā, pieņemšanas darbā, uzņemšanas advokātu skaitā vai tādā pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas, kur tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses, pēc kā turpmāko sešu gadu periodā apgūs kārtējo programmu 24 akadēmisko stundu apjomā ik pēc diviem gadiem, apgūstot vienu no kārtējās programmas moduļiem 8 akadēmisko stundu apmērā atbilstoši savai profesionālās darbības jomai. Tādējādi sešu gadu periodā tiek apgūti trīs atšķirīgi moduļi. Līdz ar to, ja patlaban speciālisti apgūst 24 stundu mācības piecu gadu periodā, pēc izmaiņām 24 stundu mācības tiks apgūtas sešu gadu periodā, tomēr ar lielāku regularitāti. Darba devējs ir atbildīgs par to, lai speciālists apgūtu un pilnveidotu speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā noteiktajos kompetences pilnveides termiņos.
Kārtējās programmas modulis ir jāapgūst ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc divu gadu termiņa iestāšanās, kas nosaka kārtējo speciālo zināšanu pilnveides laiku. Tie speciālisti, kas pēc noteikumu 5.punktā noteiktā termiņa beigām sešu mēnešu laikā nav pilnveidojuši profesionālo kompetenci atbilstoši noteikumu 5. punktā noteiktajai kārtībai, nevar turpināt zināšanu pilnveidi kārtējās programmas ietvaros un ir atkāroti jāapgūst sākotnējā programma. Izņemot gadījumus, ja speciālists ilgāk par sešiem mēnešiem atradies attaisnotā prombūtnē, tad, atsākot darba vai amata pienākumu pildīšanu, persona sešu mēnešu laikā apgūst kārtējās programmas moduli. Minētais nosacījums ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad speciālists nav pilnveidojis zināšanas MK noteikumu Nr.173 noteiktajā kārtībā.
Speciālisti, kuri darba devēja organizētās mācības vai kompetences pilnveides programmu apguvuši atbilstoši MK noteikumos Nr.173 noteiktajai kārtībai līdz 2024. gadam, zināšanas pilnveidos piedaloties darba devēja organizētās mācībās vai apgūstot vienu astoņu akadēmisko stundu kārtējās programmas moduli atbilstoši grafikam.
| Kompetences pilnveides organizēšana | Pēdējā kompetences pilnveide | Kārtējās programmas moduļa apguves termiņš |
| 2024.gadā | 2019 | atbilstoši MK noteikumos Nr.173 noteiktajai kārtībai jeb 2024.gada 31.decembris |
| 2020 | vienu gadu ātrāk jeb 2024.gada 31.decembris | |
| 2025.gadā | 2021 | vienu gadu ātrāk jeb 2025.gada 31.decembris |
| 2022 | divus gadu ātrāk jeb 2025.gada 31.decembris | |
| 2026.gadā | 2023 | divus gadu ātrāk jeb 2026.gada 31.decembris |
Tādējādi līdzšinējās kompetences pilnveides prasība ik pēc pieciem gadiem apgūt 24 akadēmisko stundu kompetences pilnveides programmu tiks īstenots sešu gadu periodā ik pēc diviem gadiem, apgūstot vienu no kārtējās programmas moduļiem 8 akadēmisko stundu apmērā. Līdz ar to kompetences pilnveides termiņa izmaiņas pēc būtības nemaina tiesisko noteiktību un nepārkāpj tiesiskās paļāvības principi attiecībā uz atkārtotas kompetences pilnveides prasībām.
Mācības BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punktā minētajiem speciālistiem
MK noteikumu Nr.173 darbības laikā tika konstatētas neskaidrības ar darba devēja organizēto mācību nodrošināšanu. Viens no mācību organizēšanas veidiem bija darba devēja organizētas mācības, balstoties uz tajā pašā iestādē nodarbināto speciālistu profesionālajām spējām, t.i., speciālisti ar lielāku pieredzi un plašākām zināšanām bērnu tiesību aizsardzības jomā, kas bija saskaņoti ar VBTAI, mācīja savus kolēģus. Tāpat bija situācijas, kad darba devējs piesaistīja kādu izglītības iestādi, lai mācītu savus speciālistus. Bija arī gadījumi, kad speciālisti, kas minēti BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punktā, apguva astoņu stundu mācību programmu vai 40 stundu profesionālas kompetences pilnveides programmu kādā izglītības iestādē. MK noteikumos Nr.173 nebija skaidri atrunātas prasības pasniedzējiem, kas īsteno darba devēja mācības. Praktiskajās situācijās nebija arī skaidrs, pēc kāda modeļa būtu nodrošināmas mācības speciālistiem, kuriem nav darba devēja (piemēram, individuāli praktizējošie zvērināti advokāti).
Līdz ar to noteikumu projektā plānots precīzāk atrunāt iespējamos mācību variantus speciālistiem, kas minēti BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punktā, nodalot divus iespējamus zināšanu apguves variantus atbilstoši darba devēja vērtējumam izglītības iestādes organizētās mācības vai darba devēja organizētās mācības:
1) Iestādes organizētais mācību kurss ir mācības, kuru īstenošanai darba devējs piesaista pasniedzējus no izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas iestādes, piemēram, slēdzot vienošanos ar iestādi par darbinieku mācībām vai arī speciālists apmeklē mācības, kas organizētas iestādē. Šajā gadījumā uz iestādi un pasniedzējiem attiecas visas tās pašas prasības, kādas ir, īstenojot kompetences pilnveides programmu;
2) Darba devēja organizētais mācību kurss ir mācības, kas tiek organizētas, balstoties uz nodarbināto profesionālajām spējām, proti, darbinieki ar nepieciešamo pieredzi un profesionālajām zināšanām veic citu iestādes darbinieku apmācības.
BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punkts noteic, ka speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas jebkurai citai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses. Līdz ar to noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā lietotais termins "speciālisti" pēc būtības un šo noteikumu projekta kontekstā ir attiecināms arī uz brīvprātīgā darba veicējiem, ar kuru faktisko rīcību vai cita veida pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.
Paredzēts, ka par darba devēja organizētām mācībām apliecības neizdod, bet veic atzīmi personas lietā. Gadījumā, ja persona maina darba vietu, tai ir tiesības lūgt iepriekšējam darba devējam izziņu par zināšanu apgūšanu. Ja persona ir brīvprātīgā darba veicējs, apliecība par speciālo zināšanu apgūšanu ir izsniedzama elektroniski.
Kompetences pilnveides programmu īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projekts paredz, ka kompetences pilnveides programmu paraugus un to metodoloģijas atbilstoši speciālistu profesionālās darbības jomai, izstrādā un pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju apstiprina VBTAI. Izglītības iestādes īsteno speciālistu zināšanu pilnveidi atbilstoši VBTAI apstiprinātiem un VBTAI oficiālajā tīmekļvietnē publicētiem kompetences pilnveides programmu paraugiem un to metodoloģijai.
Mācību pasniedzēju sarakstu, kurā norādīta pasniedzēju izglītība un darba pieredze, iestāde, kura nodrošina mācības, vai arī speciālistu darba devēji saskaņo ar VBTAI. Ja mācības plānots īstenot pašvaldības izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, kas atbilst BTAL 5.1 panta pirmās daļas 20. punkta prasībām, dokumentus saskaņošanai VBTAI var iesniegt attiecīgās pašvaldības kompetentā iestāde. Saskaņošanai iesniedz pasniedzēju sarakstu ar tam pievienotiem pasniedzēju izglītību un darba pieredzi apliecinošiem dokumentiem: augstākās izglītības diploma kopija vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploma kopija; pasniedzēja Curriculum Vitae (ieteicams Europass formātā). Plānojot pasniedzēju komandu, ņem vērā pasniedzējam noteikto nepieciešamo kvalifikāciju katrai no tēmām un darba pieredzi. Viena moduļa ietvaros var tikt piesaistīt vairāki pasniedzēji.
Prasības pasniedzējiem
Vienlaikus noteikumu projekts papildināts ar normu, paredzot, ka kompetences pilnveides programmas un mācību kursu vada pasniedzēji, kuriem ir augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība sociālajās zinātnēs vai medicīnā, un vismaz trīs gadi darba pieredze par programmu vai mācību kursa tēmām pēdējo piecu gadu periodā pirms mācību vadīšanas sākuma. Par darba pieredzi šo noteikumu kontekstā saprotama praktiska darbība, kas veikta par attiecīgo tēmu (piemēram, darba veikšana uz darba līguma, uzņēmuma līguma pamata vai bez atlīdzības). Pasniedzēja pretendenta darba pieredzi un izglītību vērtē atbilstoši pasniedzēju izglītību un darba pieredzi apliecinošajiem dokumentiem. Piemēram, CV ar īsu pasniedzēja pretendenta darba pienākumu aprakstu, kurā norādīts, ka, veicot darba pienākumus, ir risinājis mācību tēmās norādītos jautājumus vai vadījis lekcijas, seminārus, kursu u.c. par attiecīgās mācību programmas tēmu akreditētā izglītības iestādē. Pasniedzējs vada mācības par tām jomām, kurās viņam ir darba pieredze par attiecīgo tēmu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- visi BTAL 5.prim pantā pirmajā daļā noteiktie subjekti
Ietekmes apraksts
Bērnu tiesības, kā cilvēktiesību apakšnozare, horizontāli ietekmē gan drīz visas tiesiskās regulēšanas un tiesību normu piemērošanas jomas. Tieši šo iemeslu dēļ BTAL 5.pants un 5.1 pants noteic ļoti plašu dažādu tiesību piemērošanas un tautsaimniecisko nozaru speciālistu loku, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Turklāt BTAL 5.1 pantā ietverto uzskaitījumu likumdevējs nenoslēdz, bet atstāj atvērtu. Proti, nosakot, ka jebkurai citai personai arī jābūt pamata zināšanām bērnu tiesību aizsardzībā, kas konkrēti nav nosaukta iepriekšējos deviņpadsmit punktos, ja tās pieņem pārvaldes lēmumus, veic faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumus, kur tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses. Tādējādi ir pamatoti secināt, ka izpratnei par bērnu tiesību principu nozīmi un tiesību normu būtību ir jābūt gan politikas attīstītājiem un īstenotājiem valsts pārvaldē un pašvaldībās, gan politiķiem, kas pieņem tiesību aktus un politikas attīstības dokumentus (jo viņi pieņem lēmumus attiecībā uz bērniem kā sabiedrības daļu), gan speciālistiem, tieši piemērojot konkrētas tiesību normas, konkrētās situācijās, par konkrētiem bērniem, piemēram: sociāliem darbiniekiem, tiesnešiem vai valsts un pašvaldības policiju darbiniekiem un citiem.
Speciālistiem, regulāri pilnveidojot zināšanas, tiek veicināta bērnu tiesību ievērošana un pārkāpumu pret bērniem prevencija.
Speciālistiem, regulāri pilnveidojot zināšanas, tiek veicināta bērnu tiesību ievērošana un pārkāpumu pret bērniem prevencija.
Juridiskās personas
- BTAL 5.prim pantā pirmajā daļā noteikto subjektu darba dēvēji, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētās iestādes.
Ietekmes apraksts
Darba devējs ir atbildīgs par padotībā esošo speciālistu kompetences pilnveidi atbilstoši noteikumu projektā noteiktajām prasībām. Savukārt Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētās iestādes, kas īsteno BTAL 5.1 pantā pirmajā daļā noteikto subjektu komeptences pilnveides programmas, par to kompetences programmu īstenošanu atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam saturam, prasībām, VBTAI izstrādāto kompetenču pilnveides programmu paraugiem un metodoloģijai, kā arī atbilstošu pasniedzēju piesaisti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
MK noteikumos Nr. 173 tika iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI, proti, un kas pamatotas ar Direktīvas 36. apsvērumu un 23. panta 3. punktu. Direktīvas pārņemšanas termiņš ir 2013. gada 18. decembris.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO Bērnu tiesību komitejas 2016. gada 29. janvāra Noslēguma apsvērumos par Latvijas trešo līdz piekto periodisko ziņojums CRC/C/LVA/CO/3-5
Apraksts
ANO Bērnu tiesību komitejas 2016. gada 29. janvāra Noslēguma apsvērumos par Latvijas trešo līdz piekto periodisko ziņojumu CRC/C/LVA/CO/3-5 23. rekomendācija: “Komiteja iesaka dalībvalstij nodrošināt, ka speciālistiem jāapgūst mācību programma par bērnu tiesību aizsardzību pirms stāšanās darbā un jāpiedalās tālākās mācībās vismaz reizi divos gados.”
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO Bērnu tiesību komitejas 2016. gada 29. janvāra Noslēguma apsvērumos par Latvijas trešo līdz piekto periodisko ziņojums CRC/C/LVA/CO/3-5
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks nodrošināta bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu un bērna atbalsta speciālistu specifisko zināšanu pilnveide un specifisko prasmju un iemaņu attīstīšana bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī palielinās izpratni par bērnu tiesību aizsardzības tiesisko regulējumu, līdz ar to tiks nodrošināta lēmumu pieņemšana bērna labākajās interesēs un bērna labāko interešu ievērošanu.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi