Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu atbilstošus Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 piemērošanas nosacījumus MK noteikumos Nr, 529, nepieciešams veikt izmaiņas vairākos Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumu Nr. 529 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.2.i. investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība" īstenošanas noteikumi"  (turpmāk - MK noteikumi Nr. 529) punktos.
MK Noteikuma projekts paredz iekļaut Atveseļošanas fonda plāna grozījumu ietvaros precizēto uzraudzības rādītāja nosaukumu, neiekļaujot vārdu “neunikālie” komersanti ņemot vērā sarunu procedūras rezultātus ar Eiropas Komisiju.

Ar MK noteikumu projektu tiek veikti šādi grozījumi:

1. Jaunās de minimis regulas nosacījumu pārņemšana

Pēc būtības atbalsta programmas ietvaros de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi nemainās. MK Noteikumu projektā ir veikti tehniski precizējumi aizvietojot 2013.gada 18.decembra Komisijas Regulu Nr.1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam uz Komisijas Regula 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam – tas, ir noteikts robežlielums de minimis atbalstam, kuru viens vienots uzņēmums jebkurā triju gadu periodā var saņemt vienā dalībvalstī, tas ir palielināts no 200 000 EUR līdz 300 000 EUR, tāpat MK Noteikumu projektā tiek skaidrots, ka minētais trīs gadu laikposms noteikts kā slīdošs periods, tas ir, turpmāk de minimis atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķir vienam vienotam uzņēmumam, nevienā trīs gadu periodā no tā piešķiršanas brīža nedrīkst pārsniegt noteikto robežlielumu. Minētais trīs gadu periods nosakāms norādot, ka ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024.gada 18.jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021.gada 18.jūnijam.
Papildus norādām, ka, ja  atbalsta pretendents vienlaikus darbojas vienā vai vairākās Komisijas regulas Nr.2023/2831 1.panta 1.punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētajās nozarēs, izmaksu nošķiršana notiks saskaņā ar šo noteikumu 81. punktu.


2. Precizēts uzraudzības rādītājs “To uzņēmumu skaits, kuriem ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve”, ņemot vērā sarunu procedūras rezultātus ar Eiropas Komisiju pie Atveseļošanas fonda grozījumu izstrādes 2023.gada nogalē.
Ekonomikas ministrija Atveseļošanas fonda ietvaros virzīja grozījumus par 2.3.1.2.i investīcijas mērķa nosaukuma un apraksta precizēšanu, iekļaujot tajā vārdu “neunikālie” komersanti. Pēc ilgstošām sarunām ar Eiropas Komisiju netika saņemts atbalsts par “neunikāla” komersanta iekļaušanu, bet ņemot vērā, ka investīcijas ietvaros tika plānots, ka komersants var mācīties vairākas reizes dažādos finansējuma saņēmēja projektos, tad MK Noteikumu projektā rādītājs tiek precizēts atbilstoši Atveseļošanas fonda grozījumiem un vienlaikus tiek saglabāts 2.3.1.2.i investīcijas pārbaudes mehānisms, ka finansējuma saņēmējs jeb projekta īstenotājs iesniedz parakstītus dokumentus (ziņojumus), kuros iekļauts to uzņēmumu saraksts, kuros nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve, un norādīti mācību temati. Unikālais komersantu skaits tiek uzskaitīts projektu līmenī nevis 2.3.1.2. investīcijas. Dokumentu (ziņojumu) kopā ar uzņēmumu sarakstu iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas. Attiecīgi Centrālā finanšu un līguma aģentūra (turpmāk – CFLA) nepieciešams pārliecināties atlases ietvaros, vai norādītā vērtība uz 2025.gadu projekta ietvaros ir norādīta bez atsauces uz neunikālajām vienībām. Savukārt attiecībā uz finansējuma saņēmēju sasniedzamajiem rādītājiem uz 2024.gada 30.jūniju (MK Noteikumu N3.529 9.4.1.un 9.4.2.apakšpunktos), ir sasniedzama līdz 2024.gada beigām, bet ne vēlāk kā Atveseļošanās fonda trešā maksājuma pieprasījumam Eiropas Komisijai – minēto pieeju Ekonomikas ministrija ir saskaņojusi ar Finanšu ministriju.

Attiecībā uz MK Noteikumu projektu palielināto de minimis atbalsta kopsummu, kas noteikta saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 3.panta otro daļu var sasniegt 300 000 euro apmēru, skaidrojams, ka šis palielinājums nav saistīts ar MK noteikumu Nr. 529 9.1.2.apakšpunktā noteiktā rādītāja "To uzņēmumu skaits, kuriem ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve" sasniedzamo vērtību, bet de minimis slieksnis ļauj gala labuma guvējam saņemt atbalstu, gadījumā, ja līdz atbalsta saņemšanai iepriekš piešķirtais de minimis atbalsta apmērs ir sasniegts (t.i. 200 000 EUR) – tam vēl ir pieejami 100 000 EUR.

Ņemot vērā to, ka 2.3.1.2.i. investīcijas abu atlašu kārtu plānotais līgumu slēgšanas un projektu uzsākšanas process sāksies no 2024.gada maija, tad rādītāju sasniegšana līdz 2024.gada 30. jūnijam īsajā laika periodā nav iespējama. MK noteikumu 9.1.1. apakšpunktā noteikto mērķi finansējuma saņēmējs var atskaitīties sasniegt līdz 2024.gada 31.decembrim, ievadot KPVIS informāciju par atbalstītajiem uzņēmumiem. Aģentūra izvērtē sasniegtos rādītāju sākot ar 2025.gada janvāri.


3. Precizēts, ka CFLA var veikt vairākus uzsaukumus otrās kārtas ietvaros.

MK noteikuma projekts paredz, ja pēc investīcijas pirmās kārtas ierobežotas atlases un otrās kārtas konkursa uzsaukuma veikšanas ir pieejams finansējums, tad  CFLA organizē jaunu uzsaukumu  par visu atlikušo investīcijas finansējumu atbilstoši otrās atlases kārtas nosacījumiem. Atbilstoši precizējumi veikti MK noteikumu 23.punktā.
Ja CFLA, atbilstoši MK noteikumu projekta 12.punktam organizē jaunu uzsaukumu otrās kārtas ietvaros, šajā uzsaukumā projekta iesniegumā var plānot lielāku Atveseļošanas fonda finansējumu, nekā MK noteikumu Nr.529 7.2. apakšpunktā noteiktais vienam projektam pieejamais finansējums, vienlaikus MK noteikumu Nr.529 9.4.4. apakšpunktā noteikto rādītāju aprēķinot proporcionāli projekta iesniegumā plānotajam Atveseļošanas fonda finansējuma apmēram, bet ne mazāk kā 110 komersantu. Piemēram, projekta iesniegumā plānotais Atveseļošanas fonda finansējums ir 1 200 000 EUR, kas proporcionāli veidotu rādītāju 169 (aprēķins: (1 200 000 * 110) / 780 000).
Vienlaikus MK noteikumu projekts paredz, ka otrās kārtas ietvaros CFLA var veikt atlasi vairākos uzsaukumos līdz sadalīts viss Investīcijai pieejamai finansējums, atbilstoši MK noteikumu Nr.529  12.punkta nosacījumiem.
 

Attiecībā uz MK Noteikumu projekta ietekmi uz projektu iesniegumiem, kuri atrodas vērtēšanas procesā, vai CFLA līgumos ar finansējuma saņēmēju nepieciešamie grozījumi, projektu atlase 1. kārtas ietvaros (atlasot EDIC) ir notikusi no 2023.gada 12. decembra līdz 2024.gada 17. janvārim, 2. kārtas ietvaros (atlasot biedrības) - no 2023. gada 11. novembra līdz 2024.gada 30.janvārim. Šobrīd CFLA notiek projekta iesniegumu vērtēšana. Līdz ar šo MK noteikumu projektu, attiecībā uz de minimis apmēra pieejamību, projekta iesniedzējiem tiks dota iespēja precizēt projektu iesniegumus vēl līdz CFLA līguma noslēgšanas brīdim vai arī to darīt projekta īstenošanas/līguma īstenošanas laikā. Savukārt, attiecībā uz precizēto uzraudzības rādītāju “komersantu skaits, kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2025. gada 30. jūnijam”, ievērojot sarunas ar Eiropas Komisiju, pēc būtības ir jāņem vērā, ka šis ir uzraudzības rādītājs un kopumā investīcijas ietvaros ir sasniedzams investīcijas mērķa rādītājs “komersantu skaits, kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam, – 2521 komersants”. Investīcijas līmenī unikālie komersanti tiek uzskaitīti projektu līmenī - proti, viens komersants viena projekta ietvaros tiek ieskaitīts kā viens unikāls komersants. Tātad, ja viens un tas pats komersants saņem apmācības, piemēram, trīs projektu ietvaros, katrā no projektiem tas tiek ieskaitīts kā “unikāls komersants” un kopā investīcijas rādītājā tas tiek ieskaitīts kā “3 unikāli komersanti”.

Šobrīd CFLA ir pagarinājusi lēmumu pieņemšanu, ņemot vērā plānoto MK Noteikumu projekta paredzētos nosacījumus. Tiks nodrošinātas individuālas konsultācijas visiem projekta iesniedzējiem, iesaistot tajās arī pārstāvjus no Ekonomikas ministrijas, skaidrojot nepieciešamību projekta ietvaros nodrošināt pēc iespējas lielāku unikālo apmācāmo komersantu skaitu, t.sk. informējot, ka to tiks lūgts norādīt arī projektu iesniegumos. Papildus CFLA par MK Noteikumu projekta apstiprināšanu Ministru kabinetā un no tiem izrietošo atlases nolikuma grozījumiem informēs visus projektu iesniedzējus pēc MK Noteikumu apstiprināšanas.

4. Veikts precizējums par otrās kārtas finansējuma saņēmēju

Ņemot vērā, ka 2. kārtas uzsaukuma ietvaros netika saņemti projekta pieteikumi par visu plānoto finansējumu, Ekonomikas ministrija meklēja citus risinājumus finansējuma apguvei un rādītāju sasniegšanai. līdz ar to MK Noteikumu projekts paredz, ka 2.kārtas jaunajā uzsaukumā var piedalīties ne tikai biedrības, bet arī augstākās izglītības iestādes, projekta iesnieguma iesniedzēja atbilstības nosacījumi minēti MK Noteikumu projekta 20.¹ punktā. Līdz ar to augstākās izglītības iestādes piesaiste ļaus sasniegt investīcijas ietvaros noteiktos rādītājus. Vienlaikus ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka, ja otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir augstākās izglītības iestāde, kas darbojas atbilstoši Izglītības likumam un Zinātniskās darbības likumam, un uz to nav attiecināmas Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta komercdarbības atbalstu raksturojošām pazīmes, tad komercdarbības atbalsta regulējums finansējuma saņēmēja izmaksām, kas minētas MK noteikumu Nr.529 44.1. apakšpunktā, nav piemērojamas.

5. Precizēts atbalsta sniegšanas veids
Pēc sarunas ar nozaru asociācijām, secināts, ka 2. kārtas ietvaros nepieciešams iekļaut nosacījumu saņemt atbalstu arī granta veidā un paredzēt jauna uzsaukuma veidošanu par atlikušā finansējuma apguvi. Ņemot vērā nozaru pārstāvošo organizāciju ierosinājumu, Ekonomikas ministrija ar MK Noteikumu projektu papildina 2.kārtas nosacījumus par granta atbalsta saņemšanu darba devējiem. Precizēts MK Noteikumu projekta 39.punkts.

6. Precizēti vērtēšanas kritēriji
Ņemot vērā, ka grozījumos iekļauts, ka otrās atlases kārtā jaunā uzsaukumā var pieteikties augstākās izglītības iestādes, EM precizē arī vērtēšanas kritērijus, kā arī pēcāk atbilstoši precizēs kritēriju piemērošanas metodiku. Labotie vērtēšanas kritēriji stājas spēkā ar MK Noteikumu projekta apstiprināšanas brīdi. EM atbilstoši precizēs kritēriju piemērošanas metodiku, un tā tiks iekļauta jaunā uzsaukuma atlases nolikumā. Precizējumi noteikumu pielikumā pievienotajos kritērijos neietekmē esošās projektu iesniegumu atlases iesniedzējus. Gan uz pirmās, gan otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesnieguma iesniedzējiem attiecas prasība par neatbilšanu MK noteikumu Nr. 529 25. punktā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem.

7. Precizēta informācija par digitālā brieduma testu
Līdz ar MK noteikumu projektu, Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi līdz šim iekļauto prasību par obligātu otrreizējā digitālā brieduma testa veikšanu 2.3.1.2.i investīcijas ietvaros un secināts, ka pēc tam, kad gala labuma guvējs no Eiropas digitālās inovācijas centra saņem digitālās attīstības ceļa karti ar priekšnosacījumiem atbalsta saņemšanai, nav nepieciešams otrreizējais digitālā brieduma tests, lai saņemtu atzinumu par digitālās transformācijas rezultātiem un izpildītajiem rādītājiem saskaņā ar ceļa karti.
Noteikumu projektā precizēts apakšpunkts 66.5 un veikti precizējumi 77.punkta apakšpunktos saistībā ar otrreizējo digitālā brieduma testa veikšanu un prasību par apliecinājuma iesniegšanu.  
Saskaņā ar ANM plānu, pirmreizējais digitālā brieduma tests ir obligāts, to arī ir apstiprinājusi Eiropas komisija, taču otrreizējo digitālā brieduma testu var aizstāt ar apliecinājumu par digitālās attīstības ceļa kartē norādīto apmācību īstenošanu. Attiecīgi EDIC, Finansējuma saņēmējs vai gala labuma guvējs ievada testēšanas sistēmā informāciju par digitālās attīstības ceļa kartē norādīto nosacījumu izpildi.
Papildus dzēsts termins otrreizējais digitālā brieduma tests pie šo noteikumu 2. punkta.


8. Citi tehniski grozījumi

MK Noteikumu projekts precizē lēmuma pēdējo dienu (brīdi) par komercdarbības atbalsta piešķiršanu (saskaņā ar saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 vai Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem) – tas tiek noteikts  - 2026. gada 30. aprīlis, ņemot vērā, ka atbalsta saņēmējam vēl ir nepieciešams laiks iesniegt maksājumus pamatojošos dokumentus un investīcija tiek noslēgta 2026.gada 30.jūnijā. Var būt situācijas, ka apmācību saņēmējam 2 mēnešu termiņš ir pietiekams attiecīgo komersanta darbinieku prasmju apguvei. Vienlaikus minētais termiņš ir noteikts maksimāli ilgs, lai nodrošinātu pilnvērtīgu investīcijas apguvi. Minētais lēmuma datums nozīmē, ka finansējuma saņēmējam kā projekta vadītājam ir pienākums izvērtēt risku, vai plānoto apmācību var veikt un maksājumu pieprasīt līdz 2026.gada 30.jūnijam, un uz tā pamata pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu. Attiecīgi ir secināms, ka noteiktā lēmuma pēdējā diena (brīdis) par komercdarbības atbalsta piešķiršanu ir samērīgs.

Vienlaikus MK noteikumos Nr. 529 ir iekļauta definīcija “apmācības”, skaidrojot, ka ar tām ir saprotamas mācības formālās vai neformālās izglītības ietvaros, kā arī citas mācību aktivitātes klātienes, tiešsaistes vai hibrīdformā, kas komersanta darbiniekiem nodrošina iespēju iegūt vai pilnveidot nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju.

Lai atbalsta pretendentam un atbalsta sniedzējam nodrošinātu korektu kumulācijas nosacījuma izpratni un piemērošanu praksē, novēršot nekorektas interpretācijas risku, tehniski precizēts MK noteikumu Nr. 529 94. punkts, norādot visus piemērojamos kumulācijas nosacījumus, kas attiecināmi, kumulējot šo noteikumu ietvaros piešķirto de minimis atbalstu vai atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, tai skaitā par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, gan ar citu de minimis atbalstu, gan ar citu komercdarbības atbalstu. Vienlaikus skaidrojam, ka attiecībā uz maksimālo atbalsta intensitātes vai atbalsta summu atbalsta saņēmējam tā var būt noteikta ne vien komercdarbības atbalsta programmā, bet arī saistošajos ad-hoc atbalsta un Eiropas Komisijas lēmumos. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 529 94. punktā noteiktās prasības ir attiecināmas gan uz atbalsta pretendentu, kas ir atbildīgs par korektas, patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanu, gan uz atbalsta sniedzēju, kura pienākums, piešķirot atbalstu, ir veikt pārbaudi par atbilstību kumulācijas normā minētajām prasībām. Ar ad-hoc lēmumu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1.panta otrās daļas 1.punktu saprot gadījumu, kad komercdarbības atbalstu piešķir ārpus atbalsta programmas, piemēram, ar atsevišķu MK rīkojumu vai pašvaldības domes lēmumu.

Veikts tehnisks precizējums attiecībā uz nodokļu neattiecināšanu no Atveseļošanas fonda, proti, tehniski precizēts, ka ne vien gala labuma guvējs, bet arī finansējuma saņēmējs investīcijas ietvaros radušās nodokļu izmaksas finansē no saviem līdzekļiem.

Veikts tehnisks precizējums vairākos punktos aizstājot vārdus "pirmā atlase" vai "otrā atlase" ar vārdu savienojumu "pirmās atlases kārta" vai "otrās atlases kārta".

Veikts precizējums 63.11. apakšpunktā, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs ne tikai ir jāizstrādā, bet arī jāiesniedz izstrādātais komunikācijas plāns kopā ar progresa pārskatu Kohēzijas sistēmā, kas minēts 63.10. apakšpunktā.


Vienlaikus skaidrojam, ka apmācības šo noteikumu ietvaros saprotamas kā mācības formālās vai neformālās izglītības ietvaros, kā arī citas mācīšanās aktivitātes klātienes, tiešsaistes vai hibrīdformā, kas komersanta darbiniekiem nodrošina iespēju iegūt vai pilnveidot nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju. Norādām, ka mācību kursiem, kas tiek nodrošināti atbilstoši šo noteikumu 29.2. apakšpunktam, apliecinājums par mācību kursu pabeigšanu, var atšķirties no mācību specifikas. Apliecinājums, izziņa, izdruka vai cits mācību pabeigšanu apstiprinošs dokuments, tiek uzskatīts par pietiekamu apstiprinājumu par sekmīgu apmācību kursu apguvi.

Papildus, MK noteikumu 53. punktā norādītā redakcija nosaka, ka projekta vadības izmaksas, tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, nepārsniedz 20% no kopējām projekta iesniegumā apstiprinātajām izmaksām. Ar MK noteikumu projekta anotāciju tiek skaidrots, ka esošā redakcija par 20% ierobežojumu paliek spēkā. Jāņem vērā, ka attiecībā uz 20% ierobežojumu projekta vadības izmaksām, projekta noslēgumā faktiskā projekta vadības izmaksu kopsumma un tās procentuālais īpatsvars ir skatāms kopsakarā ar sasniegto rādītāju un apgūtā finansējuma apjomu, ņemot vērā ANM ieviešanas nosacījumus. Piemēram, pie projekta iesnieguma apstiprinātais apjoms projekta vadības izmaksām (20%) nebūtu samazināms ja, piemēram, projekta īstenošanas laikā atsevišķiem mācību kursiem izveidosies ietaupījums, tādējādi samazinot kopējās projekta izmaksas.