Anotācija (ex-ante)

23-TA-152: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2023.gada 10.janvāra Ministru kabineta sēdē dotais uzdevums (sēdes protokols Nr.1, 27.§): 
2. Iekšlietu ministrijai sagatavot un līdz 2023. gada 31. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Repatriācijas likumā un Imigrācijas likumā, kas paredz:

2.1. repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem, pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirot, ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti uzturējusies Latvijas Republikā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī;

2.2. pārejas periodu, pēc kura beigām tiek pārtraukta materiālā pabalsta piešķiršana repatriantiem;

2.3. pārejas periodu, pēc kura beigām Repatriācijas likuma darbība tiek pārtraukta.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Samazināt apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latvijas Republiku, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd Imigrācijas likumā, atbilstoši Repatriācijas likumā noteiktajam, paredzēts, ka repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem, pārceļoties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, piešķir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Iekšlietu ministrijai dotajam uzdevumam, veicot grozījumus Repatriācijas likumā un paredzot repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem turpmāk piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem, bet no 2023.gada 31.decembra pārtraukt repatriācijas pieteikumu pieņemšanu. Ievērojot iepriekš minēto, šie grozījumi jāatspoguļo arī Imigrācijas likumā, to saskaņojot ar Repatriācijas likumā noteiktajām normām.
Risinājuma apraksts
No likumprojekta izslēgtas normas, kas paredzēja personām, kurām viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), piešķirt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas uz pirmā iesnieguma pamata, tās aizstājot ar grozījumiem Imigrācijas likuma 23.panta pirmajā daļā un 23.1 panta otrajā un trešajā daļā, un nosakot tiesības šīm personu kategorijām saņemt termiņuzturēšanās atļaujas uz pieciem gadiem. Pēc pieciem gadiem attiecībā uz šīm personu kategorijām varēs tikt piemērots Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 7.punktā ietvertais nosacījums par to, ka, ja šīs personas piecu gadu laikā nepārtraukti uzturējušās Latvijas Republikā un apguvušas valsts valodu (A2 līmenis), kā arī, ja viņām ir pietiekami finanšu līdzekļi, viņas var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Vienlaikus likumprojekta 1.pantā šīm personu kategorijām noteiktas neierobežotas tiesības uz nodarbinātību, lai pārcelšanās gadījumā viņas varētu sevi pilnvērtīgi nodrošināt, nekļūstot par slogu valsts sociālās palīdzības sistēmai. 
Atbilstoši likumprojektā "Grozījumi Repatriācijas likumā" noteiktajam normatīvā akta projektā ietverti pārejas noteikumi, nodrošinot tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Pārejas noteikumos  precizēts jēdziena "ģimenes loceklis" tvērums, pielīdzinot to Repatriācijas likuma 3.pantā noteiktajam.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu ārzemniekiem, kuriem lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu saskaņā ar starptautiskajām tiesību normām vai humāniem apsvērumiem, piešķir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks, ir tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, bet ārzemniekiem, par kuriem šādu lēmumu pieņem iekšlietu ministrs, tiesību uz nodarbinātību nav. 
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ārzemniekiem, kuru uzturēšanās pamats Latvijas Republikā ir starptautiskās tiesību normas vai humāni apsvērumi, projektā paredzēts piešķirt neierobežotas tiesības uz nodarbinātību arī tiem ārzemniekiem, kuriem termiņuzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta trešās daļas 3.punktu piešķir iekšlietu ministrs. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • diaspora
Ietekmes apraksts
Ārzemnieku, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs) un viņu ģimenes locekļu, pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā turpmāk norisināsies, sākotnēji saņemot termiņuzturēšanās atļauju, bet pēc pieciem gadiem - pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Juridiskās personas
Nē

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Grozījumi Repatriācijas likumā

Pamatojums un apraksts
Tiesību akta projekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Repatriācijas likumā".
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra noteikumi Nr.557 "Noteikumi par valsts nodevu par vīzas, uzturēšanās atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem"

Pamatojums un apraksts
Normatīvā akta 11.7.apakšpunktā repatriantiem un viņu ģimenes locekļiem noteikts atbrīvojums no valsts nodevas samaksas par vīzas pieteikuma izskatīšanu un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu un uzturēšanās atļaujas reģistrēšanu. 11.7.apakšpunktā būs nepieciešams veikt grozījumus, normu papildinot ar atsaucēm uz atbrīvojumu no pieteikuma par termiņuzturēšanās atļaujas izskatīšanu un reģistrēšanu, kā arī paredzot normas darbības pārtraukšanu no 2023.gada 31.decembra. 
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  • Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
-

7.5. Cita informācija

Atšķirībā no likumprojekta "Grozījumi Repatriācijas likumā", kura darbību paredzēts pārtraukt no 2023.gada 31.decembra, Imigrācijas likumā veicamie grozījumi būtiski neietekmēs saistīto institūciju veicamās funkcijas, jo uzturēšanās atļauju pieteikumu pieņemšana no personām ar latvisku vai lībisku izcelsmi joprojām turpināsies. 
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ietekme galvenokārt skars trešo valstu pilsoņus ar latvisku vai lībisku izcelsmi, kuri vēlēsies pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, jo viņiem uz pirmā iesnieguma pamata netiks izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet termiņuzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem, ar iespēju pēc šī termiņa saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. 

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi