25-TA-1788: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Palielināt 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" otrajai atlases kārtai pieejamo finansējumu un veikt grozījumus 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" atsevišķos īstenošanas nosacījumos, lai nodrošinātu to skaidru un nepārprotamu piemērošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Finansējuma apjoms un pieejamība.
2025. gada jūlijā ir noslēgusies 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk – 1.1.1.3. pasākuma pirmā kārta) ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšana, kuras ietvaros iesniegti 176 projekti un apstiprināti 58 projekti par kopējo attiecināmo publisko finansējumu 33 446 541 euro (t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 29 266 869 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 179 672 euro), no kuriem 47 ir ar saimniecisko darbību nesaistīti projekti un 11 ar saimniecisko darbību saistīti projekti. Nepietiekama finansējuma dēļ noraidīti 100 ar saimniecisko darbību nesaistīti projektu pieteikumi. Viens no finansējuma saņēmējiem 1.1.1.3. pasākuma pirmajā atlases kārtā izlēmis pārtraukt ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgto līgumu par projekta īstenošanu un minētā līguma ietvaros plānotais finansējums (ERAF finansējums – 502 579,64 euro un valsts budžets – 88 614,42 euro) tiks novirzīts 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai (turpmāk – 1.1.1.3. pasākuma otrā kārta).
1.1.1.3. pasākuma pirmajā kārtā publiskā finansējuma atlikums ir 2 144 653,02 euro (t.sk. ERAF finansējums – 2 005 710,93 euro un valsts budžets – 138 942,09 euro). Noapaļojot uz veseliem skaitļiem saimniecisko un nesaimniecisko projektu atlikums ir 2 144 653 euro (t.sk. ERAF finansējums - 2 005 711 euro un valsts budžets 138 942 euro).
Noslēdzoties 1.1.1.3. pasākuma pirmajai kārtai ir faktiski zināms piesaistītais cits nacionālais finansējums - 4 950 557,09 euro (privātais finansējums - 4 798 382,49 euro un cits finansējums - 152 174,60 euro (t.sk. ieguldījumi natūrā, dotācijas)).
1.1.1.3. pasākuma otro kārtu plānots izsludināt 2026. gada 1. ceturksnī.
Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 407) 17. un 18. punktā noteikto, 1.1.1.3. pasākuma otrajā kārtā plānotais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 21 760 000 euro (no tā elastības finansējums – 6 586 609 euro), ko veido ERAF finansējums ne vairāk kā 17 476 000 euro (no tā elastības finansējums – 5 598 618 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – ne vairāk kā 4 284 000 euro (no tā elastības finansējums – 987 991 euro) un 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 15 173 391 euro apmērā (t.sk. ERAF finansējums –11 877 382 euro, valsts budžets - 3 296 009 euro). Vienlaikus MK noteikumu Nr. 407 15. punkts nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
Ir noslēgusies Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" (turpmāk – 1.1.1.7. pasākums) projektu iesniegumu atlase.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 82) 12. punktā noteikto projektu iesniegumos 1.1.1.7. pasākuma īstenošanai kopējo 1.1.1.7. pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 13 897 532 euro apmērā (t.sk. ERAF finansējums – 11 812 902 euro, valsts budžeta līdzfinansējums 694 876 euro, privātais līdzfinansējums – 1 389 754 euro). Vienlaikus MK noteikumu Nr. 82 11. punkts paredz elastības finansējumu 2 602 468 euro apmērā, savukārt 13. punkts paredz, ka atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram (ar elastības finansējumu).
1.1.1.7. pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros ir iesniegti projektu iesniegumi par 9 642 715,16 euro, proti, par mazāku kopsummu kā to paredz MK noteikumu Nr. 82 12. punkts, līdz ar to 1.1.1.7. pasākuma projektu iesniegumu atlases rezultātā ir finansējuma atlikums.
2. Projektu fokuss uz prioritārām jomām.
1.1.1.3. pasākuma pirmā kārta nebija fokusēta uz kādu konkrētu prioritāru pētniecības jomu vai nozari. MK noteikumu Nr. 407 54. punktā noteikts, ka sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasē starptautisko zinātnisko ekspertīzi nodrošina sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi, neparedzot papildus specifisku ekspertu piesaisti konkrētas specifiskas tematikas izvērtēšanai.
3. Ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanas atbalsts.
MK noteikumu Nr. 407 3.punkts paredz, ka publisko finansējumu ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai piešķir saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 25. pantu, kas tiek piemērots atbalsta saņēmējiem, kuri atbilst sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem vai lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem, un saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 28. pantu, kas tiek piemērots tādiem atbalsta saņēmējiem, kuri ir sīkie (mikro), mazie vai vidējie saimnieciskās darbības veicēji. Nav paredzēti citi publiskā finansējuma piešķiršanas mehānismi ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai.
4. Zinātniskā darbinieka slodze.
MK noteikumu Nr. 407 34.1.2. un 34.1.3. apakšpunktos noteikts, ka zinātniskā vadītāja slodze visā projekta īstenošanas periodā un zinātniskā darbinieka daļlaika slodze mēnesī ir vismaz 30 procenti no normālā darba laika, kas tika noteikts atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijām Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā".
5. Sadarbības līgums.
MK noteikumu Nr. 407 27.punktā nosakot projekta iesniegumam pievienojamos dokumentus 27.5. apakšpunktā norādīts, ka sadarbības projekta gadījumā projekta iesniegumam pievieno sadarbības līgumu ar 30.5. apakšpunktā noteiktiem saturiskajiem un finansiālajiem sadarbības nosacījumiem, bet neparedz iespēju pievienot projekta iesniegumam nodomu protokolu par sadarbību projektā. Tāpat 27.4. un 27.5. apakšpunktos nav norādīts kādā formātā dokumentiem jābūt parakstītiem.
6. Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) rādītāji.
MK noteikumu Nr. 407 8. punktā ir noteikts, ka 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvaros finansējuma saņēmējam Kohēzijas politikas fondu vadības un informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS) ir jāuzkrāj noteiktus RIS3 rādītājus katrā no RIS3 jomām sadalījumā pa labuma guvēju veidiem. Tas paredz uzkrāt informāciju par P&A tehnisko personālu ar detalizētu sadalījumu pēc dažādām pazīmēm, tai skaitā pēc izglītības līmeņa (MK noteikumu Nr. 407 8.12.1.2. un 8.13.1.2. apakšpunkts).
7. Projekta iesniegumam pievienojamie dokumenti.
a) MK noteikumu Nr. 407 27.1. apakšpunktā noteikts, ka projekta iesniegumam nepieciešams pievienot katra projekta īstenošanā iesaistītā vadošā pētnieka vai personas, kas veic vadošā pētnieka pienākumus saimnieciskās darbības veicēja institūcijā, dzīves gaitas aprakstu (Curriculum vitae).
b) 1.1.1.3. pasākuma pirmās atlases kārtas projektu vērtēšanas laikā netika vērtēta projekta idejas tehniski ekonomiskās priekšizpētes (turpmāk - TEP) apraksts, līdz ar to nebija prasība projekta iesniegumiem pievienot pielikumu ar TEP aprakstu.
c) Lai pamatotu projekta sociālekonomisko ietekmi, projekta iesniegumam var pievienot Latvijā reģistrētas biedrības atzinumu par pētījuma nozīmību tautsaimniecības nozares attīstībai.
d) 1.1.1.3. pasākuma pirmās atlases kārtas projektu vērtēšanas laikā netika vērtēta projekta idejas atbilstība divējāda lietojuma produkta vai tehnoloģijas izstrādei.
8. Finansēšanas nosacījumi pētniecībai.
a) MK noteikumu Nr. 407 47. punktā norādīta pieļaujamā publiskā finansējuma intensitāte pētniecībai šo noteikumu 23. punktā minētajos gadījumos, ja publiskais finansējums tiek piešķirts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 5. un 6. punkta nosacījumiem.
b) MK noteikumu Nr. 407 37. punktā norādītās darbības ir atbalstāmas un izmaksas ir attiecināmas, ja tās uzsāktas, ievērojot atbilstošus uzsākšanas nosacījumus.
9. Projekta rādītāju ilgtspēja un uzraudzība.
MK noteikumu Nr. 407 25. punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā pamato nacionālo rādītāju ilgtspēju projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.
10. Iznākuma rādītāji.
MK noteikumu Nr. 407 7.1. punktā noteikts iznākuma rādītājs, kas jāsasniedz līdz 2024. gada 31. decembrim - uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām – 13, un 7.3. apakšpunktā noteikts rādītājs, kas jāsasniedz līdz 2029. gada 31. decembrim – publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas – 16 119 840 euro.
11. Finansēšanas nosacījumi tehnoloģiju tiesību aizsardzībai.
MK noteikumu Nr. 407 50. punktā noteikts, ka finansējumu tehnoloģiju tiesību aizsardzībai var saņemt labuma guvējs, kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai, ja tas īsteno ar saimniecisku darbību saistītu projektu vai īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu.
12. Tehniski precizējumi.
a) MK noteikumu Nr. 407 36. punktā ir atsauce uz MK noteikumos Nr. 407 neesošu 49.1.apakšpunktu.
b) MK noteikumu Nr. 407 39.1. apakšpunktā noteikts, ka, īstenojot ar saimniecisko darbību nesaistītus projektus, projekta īstenošanai nepieciešamo privāto līdzfinansējumu 8,6 procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nodrošina no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera (ja attiecināms) rīcībā esošiem līdzekļiem.
c) MK noteikumu Nr. 407 56. punktā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu.
d) MK noteikumu Nr. 407 31.5. apakšpunkts ir sarežģīti konstruēts un grūti uztverams.
e) MK noteikumu Nr. 407 30.5.4. un 67.2.1. apakšpunktā, un 69. punktā nav atsauces uz 48.1 punktu, 69. punktā nav atsauces uz 48. punktu.
f) Publiskā finansējuma atbalsta intensitāte tehnoloģiju tiesību aizsardzībai MK noteikumu Nr. 407 52.2. apakšpunktā ar saimniecisku darbību saistīta projekta iesniegumiem nav norādīta.
g) MK noteikumiem Nr. 407 ir viens pielikums - Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ar saimniecisku darbību saistīta projekta vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķināšanas tabula.
h) MK noteikumu Nr. 407 31.2. apakšpunkts nosaka projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim noteiktās prasības par valsts noteikto obligāto maksājumu maksimālo parādu apmēru.
2025. gada jūlijā ir noslēgusies 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk – 1.1.1.3. pasākuma pirmā kārta) ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšana, kuras ietvaros iesniegti 176 projekti un apstiprināti 58 projekti par kopējo attiecināmo publisko finansējumu 33 446 541 euro (t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 29 266 869 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 179 672 euro), no kuriem 47 ir ar saimniecisko darbību nesaistīti projekti un 11 ar saimniecisko darbību saistīti projekti. Nepietiekama finansējuma dēļ noraidīti 100 ar saimniecisko darbību nesaistīti projektu pieteikumi. Viens no finansējuma saņēmējiem 1.1.1.3. pasākuma pirmajā atlases kārtā izlēmis pārtraukt ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgto līgumu par projekta īstenošanu un minētā līguma ietvaros plānotais finansējums (ERAF finansējums – 502 579,64 euro un valsts budžets – 88 614,42 euro) tiks novirzīts 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai (turpmāk – 1.1.1.3. pasākuma otrā kārta).
1.1.1.3. pasākuma pirmajā kārtā publiskā finansējuma atlikums ir 2 144 653,02 euro (t.sk. ERAF finansējums – 2 005 710,93 euro un valsts budžets – 138 942,09 euro). Noapaļojot uz veseliem skaitļiem saimniecisko un nesaimniecisko projektu atlikums ir 2 144 653 euro (t.sk. ERAF finansējums - 2 005 711 euro un valsts budžets 138 942 euro).
Noslēdzoties 1.1.1.3. pasākuma pirmajai kārtai ir faktiski zināms piesaistītais cits nacionālais finansējums - 4 950 557,09 euro (privātais finansējums - 4 798 382,49 euro un cits finansējums - 152 174,60 euro (t.sk. ieguldījumi natūrā, dotācijas)).
1.1.1.3. pasākuma otro kārtu plānots izsludināt 2026. gada 1. ceturksnī.
Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 407) 17. un 18. punktā noteikto, 1.1.1.3. pasākuma otrajā kārtā plānotais kopējais attiecināmais publiskais finansējums ir ne vairāk kā 21 760 000 euro (no tā elastības finansējums – 6 586 609 euro), ko veido ERAF finansējums ne vairāk kā 17 476 000 euro (no tā elastības finansējums – 5 598 618 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – ne vairāk kā 4 284 000 euro (no tā elastības finansējums – 987 991 euro) un 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 15 173 391 euro apmērā (t.sk. ERAF finansējums –11 877 382 euro, valsts budžets - 3 296 009 euro). Vienlaikus MK noteikumu Nr. 407 15. punkts nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija kā atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
Ir noslēgusies Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" (turpmāk – 1.1.1.7. pasākums) projektu iesniegumu atlase.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 82) 12. punktā noteikto projektu iesniegumos 1.1.1.7. pasākuma īstenošanai kopējo 1.1.1.7. pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 13 897 532 euro apmērā (t.sk. ERAF finansējums – 11 812 902 euro, valsts budžeta līdzfinansējums 694 876 euro, privātais līdzfinansējums – 1 389 754 euro). Vienlaikus MK noteikumu Nr. 82 11. punkts paredz elastības finansējumu 2 602 468 euro apmērā, savukārt 13. punkts paredz, ka atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram (ar elastības finansējumu).
1.1.1.7. pasākuma projektu iesniegumu atlases ietvaros ir iesniegti projektu iesniegumi par 9 642 715,16 euro, proti, par mazāku kopsummu kā to paredz MK noteikumu Nr. 82 12. punkts, līdz ar to 1.1.1.7. pasākuma projektu iesniegumu atlases rezultātā ir finansējuma atlikums.
2. Projektu fokuss uz prioritārām jomām.
1.1.1.3. pasākuma pirmā kārta nebija fokusēta uz kādu konkrētu prioritāru pētniecības jomu vai nozari. MK noteikumu Nr. 407 54. punktā noteikts, ka sadarbības iestāde projektu iesniegumu atlasē starptautisko zinātnisko ekspertīzi nodrošina sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi, neparedzot papildus specifisku ekspertu piesaisti konkrētas specifiskas tematikas izvērtēšanai.
3. Ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanas atbalsts.
MK noteikumu Nr. 407 3.punkts paredz, ka publisko finansējumu ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai piešķir saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 25. pantu, kas tiek piemērots atbalsta saņēmējiem, kuri atbilst sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem vai lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem, un saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 28. pantu, kas tiek piemērots tādiem atbalsta saņēmējiem, kuri ir sīkie (mikro), mazie vai vidējie saimnieciskās darbības veicēji. Nav paredzēti citi publiskā finansējuma piešķiršanas mehānismi ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai.
4. Zinātniskā darbinieka slodze.
MK noteikumu Nr. 407 34.1.2. un 34.1.3. apakšpunktos noteikts, ka zinātniskā vadītāja slodze visā projekta īstenošanas periodā un zinātniskā darbinieka daļlaika slodze mēnesī ir vismaz 30 procenti no normālā darba laika, kas tika noteikts atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijām Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā".
5. Sadarbības līgums.
MK noteikumu Nr. 407 27.punktā nosakot projekta iesniegumam pievienojamos dokumentus 27.5. apakšpunktā norādīts, ka sadarbības projekta gadījumā projekta iesniegumam pievieno sadarbības līgumu ar 30.5. apakšpunktā noteiktiem saturiskajiem un finansiālajiem sadarbības nosacījumiem, bet neparedz iespēju pievienot projekta iesniegumam nodomu protokolu par sadarbību projektā. Tāpat 27.4. un 27.5. apakšpunktos nav norādīts kādā formātā dokumentiem jābūt parakstītiem.
6. Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) rādītāji.
MK noteikumu Nr. 407 8. punktā ir noteikts, ka 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvaros finansējuma saņēmējam Kohēzijas politikas fondu vadības un informācijas sistēmā (turpmāk - KPVIS) ir jāuzkrāj noteiktus RIS3 rādītājus katrā no RIS3 jomām sadalījumā pa labuma guvēju veidiem. Tas paredz uzkrāt informāciju par P&A tehnisko personālu ar detalizētu sadalījumu pēc dažādām pazīmēm, tai skaitā pēc izglītības līmeņa (MK noteikumu Nr. 407 8.12.1.2. un 8.13.1.2. apakšpunkts).
7. Projekta iesniegumam pievienojamie dokumenti.
a) MK noteikumu Nr. 407 27.1. apakšpunktā noteikts, ka projekta iesniegumam nepieciešams pievienot katra projekta īstenošanā iesaistītā vadošā pētnieka vai personas, kas veic vadošā pētnieka pienākumus saimnieciskās darbības veicēja institūcijā, dzīves gaitas aprakstu (Curriculum vitae).
b) 1.1.1.3. pasākuma pirmās atlases kārtas projektu vērtēšanas laikā netika vērtēta projekta idejas tehniski ekonomiskās priekšizpētes (turpmāk - TEP) apraksts, līdz ar to nebija prasība projekta iesniegumiem pievienot pielikumu ar TEP aprakstu.
c) Lai pamatotu projekta sociālekonomisko ietekmi, projekta iesniegumam var pievienot Latvijā reģistrētas biedrības atzinumu par pētījuma nozīmību tautsaimniecības nozares attīstībai.
d) 1.1.1.3. pasākuma pirmās atlases kārtas projektu vērtēšanas laikā netika vērtēta projekta idejas atbilstība divējāda lietojuma produkta vai tehnoloģijas izstrādei.
8. Finansēšanas nosacījumi pētniecībai.
a) MK noteikumu Nr. 407 47. punktā norādīta pieļaujamā publiskā finansējuma intensitāte pētniecībai šo noteikumu 23. punktā minētajos gadījumos, ja publiskais finansējums tiek piešķirts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 5. un 6. punkta nosacījumiem.
b) MK noteikumu Nr. 407 37. punktā norādītās darbības ir atbalstāmas un izmaksas ir attiecināmas, ja tās uzsāktas, ievērojot atbilstošus uzsākšanas nosacījumus.
9. Projekta rādītāju ilgtspēja un uzraudzība.
MK noteikumu Nr. 407 25. punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā pamato nacionālo rādītāju ilgtspēju projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.
10. Iznākuma rādītāji.
MK noteikumu Nr. 407 7.1. punktā noteikts iznākuma rādītājs, kas jāsasniedz līdz 2024. gada 31. decembrim - uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām – 13, un 7.3. apakšpunktā noteikts rādītājs, kas jāsasniedz līdz 2029. gada 31. decembrim – publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas – 16 119 840 euro.
11. Finansēšanas nosacījumi tehnoloģiju tiesību aizsardzībai.
MK noteikumu Nr. 407 50. punktā noteikts, ka finansējumu tehnoloģiju tiesību aizsardzībai var saņemt labuma guvējs, kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā saimnieciskās darbības veicēja definīcijai, ja tas īsteno ar saimniecisku darbību saistītu projektu vai īsteno ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu.
12. Tehniski precizējumi.
a) MK noteikumu Nr. 407 36. punktā ir atsauce uz MK noteikumos Nr. 407 neesošu 49.1.apakšpunktu.
b) MK noteikumu Nr. 407 39.1. apakšpunktā noteikts, ka, īstenojot ar saimniecisko darbību nesaistītus projektus, projekta īstenošanai nepieciešamo privāto līdzfinansējumu 8,6 procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām nodrošina no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera (ja attiecināms) rīcībā esošiem līdzekļiem.
c) MK noteikumu Nr. 407 56. punktā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu.
d) MK noteikumu Nr. 407 31.5. apakšpunkts ir sarežģīti konstruēts un grūti uztverams.
e) MK noteikumu Nr. 407 30.5.4. un 67.2.1. apakšpunktā, un 69. punktā nav atsauces uz 48.1 punktu, 69. punktā nav atsauces uz 48. punktu.
f) Publiskā finansējuma atbalsta intensitāte tehnoloģiju tiesību aizsardzībai MK noteikumu Nr. 407 52.2. apakšpunktā ar saimniecisku darbību saistīta projekta iesniegumiem nav norādīta.
g) MK noteikumiem Nr. 407 ir viens pielikums - Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ar saimniecisku darbību saistīta projekta vidējās svērtās publiskā finansējuma intensitātes aprēķināšanas tabula.
h) MK noteikumu Nr. 407 31.2. apakšpunkts nosaka projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim noteiktās prasības par valsts noteikto obligāto maksājumu maksimālo parādu apmēru.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.1. Ņemot vērā lielo konkursu 1.1.1.3. pasākuma pirmajā kārtā (100 ar saimniecisku darbību nesaistīti projektu iesniegumi ir noraidīti nepietiekama finansējuma dēļ), tiek prognozēts, ka MK noteikumu Nr. 407 17. un 18. punktā plānotais un pieejamais finansējums 1.1.1.3. pasākuma otrajai kārtai nebūs pietiekams. Lai atbalstītu praktiskas ievirzes projektu iesniegumus, kas sasnieguši pietiekamu zinātnisko kvalitāti, nepieciešams palielināt 1.1.1.3. pasākuma otrajai kārtai pieejamo finansējumu, tādejādi veicinot tautsaimniecības izaugsmi un transformāciju. Papildu finansējuma piešķiršana ļaus nodrošināt, ka tiek atbalstīti augstas kvalitātes pētniecības projekti ar augstu potenciālu praktiskai ieviešanai un komercializācijai, tādējādi maksimāli izmantojot esošo zinātnisko kapacitāti. Tas arī veicinās ciešāku sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem, sekmējot pētniecībā balstītu inovāciju attīstību, produktivitātes pieaugumu un jaunu tehnoloģiju radīšanu. Turklāt, nodrošinot finansējumu lielākam skaitam kvalitatīvu projektu, tiek stiprināta Latvijas pētniecības un inovāciju sistēma kopumā, palielinot starptautisko konkurētspēju un piesaistot papildu investīcijas no privātā un ārvalstu sektora.
1.1.1.3. pasākuma otrajai kārtai un 1.1.1.7. pasākumam ir paredzēts elastības finansējums, atbilstoši spēkā esošajiem MK noteikumu Nr. 407 un MK noteikumu Nr. 82 nosacījumiem, tas atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu ir pieejams no 2026. gada 1. janvāra palielinot 1.1.1.3. pasākuma un 1.1.1.7. pasākuma pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
1.1.1.3. pasākuma otrajai kārtai un 1.1.1.7. pasākumam ir paredzēts elastības finansējums, atbilstoši spēkā esošajiem MK noteikumu Nr. 407 un MK noteikumu Nr. 82 nosacījumiem, tas atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam par vidusposma pārskatu ir pieejams no 2026. gada 1. janvāra palielinot 1.1.1.3. pasākuma un 1.1.1.7. pasākuma pieejamo kopējo finansējumu līdz plānotajam kopējam finansējuma apmēram.
Risinājuma apraksts
1.2. Ministru kabineta 2025. gada 29. maija protokollēmuma Nr. 21 42. § “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 “Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam”” 12. punkts nosaka, ka “elastības finansējums kļūst pieejams pēc Eiropas Komisijas lēmuma par programmas grozījumiem. 1.1.1.3. pasākuma elastības finansējums ir nepieciešams, lai atbalstītu pēc iespējas lielāku projektu iesniegumu skaitu 1.1.1.3. pasākuma otrajā kārtā. 1.1.1.3. pasākuma otrajā atlases kārtā plānots fokusēties uz valstij prioritārajām jomām (iekšējā un ārējā drošība), un iespējams tieši elastības finansējums ļaus atbalstīt daļu no projektiem minētajās jomās.
MK noteikumos Nr. 407 nepieciešams veikt grozījumus, palielinot 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas ietvaros pieejamo finansējumu, novirzot tam 1.1.1.3. pasākuma pirmās kārtas finansējuma atlikumu (ERAF finansējums – 2 005 710,93 euro un valsts budžets - 138 942,09 euro), kā arī 1.1.1.3. pasākuma otrajai kārtai (ERAF finansējums – 5 598 618 euro un valsts budžets - 987 991 euro) un 1.1.1.7. pasākumam 2 602 468 euro (ERAF finansējums – 2 212 098 euro un valsts budžets - 390 370 euro) plānoto elastības finansējumu. Kopumā no 1.1.1.7.pasākumā tiks pārdalīts finansējums 5 467 530 euro apmērā. Precizēts MK noteikumu Nr. 407 13. punkts, palielinot finansējuma apjomu un 16. punkts papildinot ar faktiski zināmo pirmajā atlases kārtā piesaistīto citu nacionālo finansējumu, kā arī svītroti MK noteikumu Nr. 407 14., 15. un 17. punkti, kas ierobežo elastības finansējuma pieejamību.
1.1.1.7. pasākuma pieejamā finansējuma atlikums 2 865 062 EUR (ERAF finansējums - 2 678 311 EUR un valsts budžets - 186 751 EUR) novirzīts 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas īstenošanai, nepagarinot 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas projektu iesniegumu atlases termiņu. 1.1.1.7. pasākuma pieejamā finansējuma atlikums novirzīts ar nesaimniecisku darbību saistītu pētniecības pieteikumu finansēšanai. Lai nodrošinātu finansējuma pārdali, uzreiz pēc 1.1.1.7. pasākuma projektu iesniegumu atlases noslēgšanas tiek veikti attiecīgi grozījumi arī MK noteikumos Nr. 82.
Ja radīsies finansējuma atlikums vai nebūs papildus atbalstāmi ar saimniecisku darbību saistīti pētniecības pieteikumi 1.1.1.3. pasākuma otrajā atlases kārtā, attiecīgais 1.1.1.3. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” atlikums no ar saimniecisko darbību saistītu projektu pieteikumu finansējuma tiks novirzīts uz ar nesaimniecisku darbību saistītu projektu pieteikumu finansēšanu ar projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas lēmumu.
1.1.1.3. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ERAF investīcijām piemēroti sekojoši intervences kodi un indikatīvi plānotais ES fonda finansējums:
8. intervences kods “Ieguldījumi nemateriālos aktīvos valsts pētniecības centros un augstākajā izglītībā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām” 2. kārtas ietvaros - 5 849 309 euro;
10. intervences kods "Mazo un vidējo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana" - 1. kārtas ietvaros - 6 903 429 euro, 2. kārtas ietvaros - 5 849 309 euro;
11. intervences kods "Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana" - 1. kārtas ietvaros - 6 903 429 euro;
12. intervences kods "Publisko pētniecības centru, augstākās izglītības un kompetences centru pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)" - 1. kārtas ietvaros - 6 903 429 euro, 2. kārtas ietvaros - 5 849 309 euro;
28. intervences kods "Tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un augstākās izglītības nozari" - 1. kārtas ietvaros - 6 903 429 euro, 2. kārtas ietvaros - 5 849 309 euro;
29. intervences kods "Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, kas pievēršas zemu oglekļa emisiju ekonomikai, noturībai pret klimata pārmaiņām un spējai pielāgoties tām" - 1. kārtas ietvaros - 1 150 574 euro, 2. kārtas ietvaros - 974 883 euro;
atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.
1. finansējuma veida kods "Dotācija" - 1. kārtas ietvaros - 28 764 290 euro, 2. kārtas ietvaros - 24 372 119 euro;
33. teritoriālie sasniegšanas mehānisma kods "Bez teritoriālā mērķa" - 1. kārtas ietvaros - 28 764 290 euro, 2. kārtas ietvaros - 24 372 119 euro;
9. ESF+ sekundārās tēmas kods "Nepiemēro" - 1. kārtas ietvaros - 28 764 290 euro, 2. kārtas ietvaros - 24 372 119 euro;
3. dzimumu līdztiesības kods "Dzimumu neitralitāte" - 1. kārtas ietvaros - 28 764 290 euro, 2. kārtas ietvaros - 24 372 119 euro;
11. makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods "Nav ieguldījuma makroreģionālajās un jūras baseina stratēģijās" - 1. kārtas ietvaros - 28 764 290 euro, 2. kārtas ietvaros - 24 372 119 euro.
MK noteikumos Nr. 407 nepieciešams veikt grozījumus, palielinot 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas ietvaros pieejamo finansējumu, novirzot tam 1.1.1.3. pasākuma pirmās kārtas finansējuma atlikumu (ERAF finansējums – 2 005 710,93 euro un valsts budžets - 138 942,09 euro), kā arī 1.1.1.3. pasākuma otrajai kārtai (ERAF finansējums – 5 598 618 euro un valsts budžets - 987 991 euro) un 1.1.1.7. pasākumam 2 602 468 euro (ERAF finansējums – 2 212 098 euro un valsts budžets - 390 370 euro) plānoto elastības finansējumu. Kopumā no 1.1.1.7.pasākumā tiks pārdalīts finansējums 5 467 530 euro apmērā. Precizēts MK noteikumu Nr. 407 13. punkts, palielinot finansējuma apjomu un 16. punkts papildinot ar faktiski zināmo pirmajā atlases kārtā piesaistīto citu nacionālo finansējumu, kā arī svītroti MK noteikumu Nr. 407 14., 15. un 17. punkti, kas ierobežo elastības finansējuma pieejamību.
1.1.1.7. pasākuma pieejamā finansējuma atlikums 2 865 062 EUR (ERAF finansējums - 2 678 311 EUR un valsts budžets - 186 751 EUR) novirzīts 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas īstenošanai, nepagarinot 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas projektu iesniegumu atlases termiņu. 1.1.1.7. pasākuma pieejamā finansējuma atlikums novirzīts ar nesaimniecisku darbību saistītu pētniecības pieteikumu finansēšanai. Lai nodrošinātu finansējuma pārdali, uzreiz pēc 1.1.1.7. pasākuma projektu iesniegumu atlases noslēgšanas tiek veikti attiecīgi grozījumi arī MK noteikumos Nr. 82.
Ja radīsies finansējuma atlikums vai nebūs papildus atbalstāmi ar saimniecisku darbību saistīti pētniecības pieteikumi 1.1.1.3. pasākuma otrajā atlases kārtā, attiecīgais 1.1.1.3. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” atlikums no ar saimniecisko darbību saistītu projektu pieteikumu finansējuma tiks novirzīts uz ar nesaimniecisku darbību saistītu projektu pieteikumu finansēšanu ar projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas lēmumu.
1.1.1.3. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” ERAF investīcijām piemēroti sekojoši intervences kodi un indikatīvi plānotais ES fonda finansējums:
8. intervences kods “Ieguldījumi nemateriālos aktīvos valsts pētniecības centros un augstākajā izglītībā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām” 2. kārtas ietvaros - 5 849 309 euro;
10. intervences kods "Mazo un vidējo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana" - 1. kārtas ietvaros - 6 903 429 euro, 2. kārtas ietvaros - 5 849 309 euro;
11. intervences kods "Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana" - 1. kārtas ietvaros - 6 903 429 euro;
12. intervences kods "Publisko pētniecības centru, augstākās izglītības un kompetences centru pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)" - 1. kārtas ietvaros - 6 903 429 euro, 2. kārtas ietvaros - 5 849 309 euro;
28. intervences kods "Tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un augstākās izglītības nozari" - 1. kārtas ietvaros - 6 903 429 euro, 2. kārtas ietvaros - 5 849 309 euro;
29. intervences kods "Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un universitātēm, kas pievēršas zemu oglekļa emisiju ekonomikai, noturībai pret klimata pārmaiņām un spējai pielāgoties tām" - 1. kārtas ietvaros - 1 150 574 euro, 2. kārtas ietvaros - 974 883 euro;
atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.
1. finansējuma veida kods "Dotācija" - 1. kārtas ietvaros - 28 764 290 euro, 2. kārtas ietvaros - 24 372 119 euro;
33. teritoriālie sasniegšanas mehānisma kods "Bez teritoriālā mērķa" - 1. kārtas ietvaros - 28 764 290 euro, 2. kārtas ietvaros - 24 372 119 euro;
9. ESF+ sekundārās tēmas kods "Nepiemēro" - 1. kārtas ietvaros - 28 764 290 euro, 2. kārtas ietvaros - 24 372 119 euro;
3. dzimumu līdztiesības kods "Dzimumu neitralitāte" - 1. kārtas ietvaros - 28 764 290 euro, 2. kārtas ietvaros - 24 372 119 euro;
11. makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods "Nav ieguldījuma makroreģionālajās un jūras baseina stratēģijās" - 1. kārtas ietvaros - 28 764 290 euro, 2. kārtas ietvaros - 24 372 119 euro.
Problēmas apraksts
2.1. Ņemot vērā, ka šobrīd valsts iekšējā un ārējā drošība ir valdības darba galvenā prioritāte, 1.1.1.3. pasākuma otro kārtu plānots fokusēt uz šo jomu, atlases kritērijos piešķirot papildus punktus projekta iesniegumiem, kas paredz izstrādāt divējāda pielietojuma jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju, kas izmantojama gan civilajām vajadzībām, gan iekšējās vai ārējās drošības vajadzībām. Lai izvērtētu šo specifisko kritēriju, ir nepieciešama attiecīgās jomas speciālista ekspertīze.
Vērtējot 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas sinerģiju un demarkāciju ar Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešo projektu iesniegumu atlases kārtu, kur arī ir fokuss uz drošības jomu (konkrēti uz divējādu pielietojumu), tika secināts, ka abi pasākumi tiek plānoti kā viens otru papildinošas investīcijas, kuras ir nošķiramas, ņemot vērā pasākumu fokusu un projektu iesniegumu atlases kvalitātes kritērijus. 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas galvenais fokuss ir vērsts uz zinātnisko izcilību un pētnieciskās kapacitātes stiprināšanu, savukārt 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas galvenais fokuss - uz jaunu produktu izstrādi un internacionalizāciju, eksporta palielināšanu. Tāpat, ņemot vērā pasākumu atšķirīgo fokusu, tiem ir atšķirīgi tehnoloģiju gatavības līmeņi. Arī Eiropas Savienības fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā tika īstenotas abu ministriju līdzīgas programmas (Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošais 1.1.1.1. pasākums “Praktiskas ievirzes pētījumi” un Ekonomikas ministrijas pārziņā esošais 1.2.1.1. pasākums "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros") ar tieši tādu pašu sinerģijas mērķi – Izglītības uz zinātnes ministrijas programmās tika sagatavoti rezultāti, kurus tālāk attīstīt Ekonomikas ministrijas programmu ietvaros.
Vērtējot 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas sinerģiju un demarkāciju ar Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešo projektu iesniegumu atlases kārtu, kur arī ir fokuss uz drošības jomu (konkrēti uz divējādu pielietojumu), tika secināts, ka abi pasākumi tiek plānoti kā viens otru papildinošas investīcijas, kuras ir nošķiramas, ņemot vērā pasākumu fokusu un projektu iesniegumu atlases kvalitātes kritērijus. 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas galvenais fokuss ir vērsts uz zinātnisko izcilību un pētnieciskās kapacitātes stiprināšanu, savukārt 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas galvenais fokuss - uz jaunu produktu izstrādi un internacionalizāciju, eksporta palielināšanu. Tāpat, ņemot vērā pasākumu atšķirīgo fokusu, tiem ir atšķirīgi tehnoloģiju gatavības līmeņi. Arī Eiropas Savienības fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā tika īstenotas abu ministriju līdzīgas programmas (Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošais 1.1.1.1. pasākums “Praktiskas ievirzes pētījumi” un Ekonomikas ministrijas pārziņā esošais 1.2.1.1. pasākums "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros") ar tieši tādu pašu sinerģijas mērķi – Izglītības uz zinātnes ministrijas programmās tika sagatavoti rezultāti, kurus tālāk attīstīt Ekonomikas ministrijas programmu ietvaros.
Risinājuma apraksts
2.2. MK noteikumos Nr. 407 iekļauts 54.1 punkts ar nosacījumu, ka 1.1.1.3. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām sadarbības iestāde kā ārējos ekspertus iesaista Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas deleģētus pārstāvjus, kas sniedz atzinumu par projektu rezultātu pielietojamību aizsardzības, sabiedrības drošības vai noturības jomā, ja projekts paredz jauna vai būtiski uzlabota divējāda lietojuma produkta vai tehnoloģijas izstrādi, MK noteikumi Nr. 407 papildināti ar 55.1 punktu, lai nodrošinātu neatkarīgu projektu iesniegumu izvērtēšanu un novērstu iespējamo interešu konfliktu. Pasākuma ietvaros atbalstāma ir divējāda pielietojuma produktu un tehnoloģiju izstrāde, ko var izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām, savukārt produktu un tehnoloģiju izstrāde, kas paredzēta tikai militārai izmantošanai, pasākumā nav atbalstāma, jo militārās jomas attīstībai šobrīd ir pieejami vairāki citi finanšu avoti. MK noteikumi Nr. 407 papildināti ar 2.4.1 apakšpunktu - divējāda pielietojuma produktu vai tehnoloģiju definīciju un precizēts 5. punkts.
Lai novērstu 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" un 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” iespējamo mērķauditorijas pārklāšanos, 1.1.1.3. pasākuma otrajā atlases kārtā ar saimniecisko darbību saistītus projektus var iesniegt zinātniskās institūcijas un zinātniskās institūcijas īstenojot pētniecības projektu sadarbībā ar komersantu, nevis visi saimnieciskās darbības veicēji, kā 1.1.1.3. pasākuma pirmajā atlases kārtā, attiecīgi precizēti MK noteikumi Nr. 407 2.2., 20.2. apakšpunkti un 23. punkts.
Lai novērstu 1.1.1.3. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" un 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” iespējamo mērķauditorijas pārklāšanos, 1.1.1.3. pasākuma otrajā atlases kārtā ar saimniecisko darbību saistītus projektus var iesniegt zinātniskās institūcijas un zinātniskās institūcijas īstenojot pētniecības projektu sadarbībā ar komersantu, nevis visi saimnieciskās darbības veicēji, kā 1.1.1.3. pasākuma pirmajā atlases kārtā, attiecīgi precizēti MK noteikumi Nr. 407 2.2., 20.2. apakšpunkti un 23. punkts.
Problēmas apraksts
3.1. Ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanas atbalsts.
a) MK noteikumi Nr. 407 šobrīd neparedz iespēju piešķirt publisko finansējumu de minimis atbalsta veidā, lai nodrošinātu elastīgāku iespēju finansējuma saņēmējiem kombinēt dažādus atbalsta piešķiršanas mehānismus.
b) Dažādojot iespējas saņemt publisko finansējumu vai nu de minimis atbalsta veidā vai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 nepieciešams skaidri nodalīt stimulējošās ietekmes risku.
a) MK noteikumi Nr. 407 šobrīd neparedz iespēju piešķirt publisko finansējumu de minimis atbalsta veidā, lai nodrošinātu elastīgāku iespēju finansējuma saņēmējiem kombinēt dažādus atbalsta piešķiršanas mehānismus.
b) Dažādojot iespējas saņemt publisko finansējumu vai nu de minimis atbalsta veidā vai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 nepieciešams skaidri nodalīt stimulējošās ietekmes risku.
Risinājuma apraksts
3.2. Ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanas atbalsts.
a) Lai nodrošinātu elastīgāku pieeju publiskā finansējuma piešķiršanai ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai, MK noteikumi Nr. 407 papildināti ar iespēju publisko finansējumu piešķirt arī saskaņā ar de minimis regulējumu (3.2. apakšpunkts) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, nepārsniedzot finansiālo atbalstu 85 % un saglabājot nepieciešamību piesaistīt privāto finansējumu rādītāja RCR 02 “Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)” sasniegšanai. Tāpat, MK noteikumi Nr. 407 papildināti ar de minimis nosacījumiem (27.3.11. un 31.1.apakšpunkts, 36. punkts, 481.punkts. 482.punkts, 483. punkts, 49.punkts., 72. punkts, 75.1 punkts.).
De minimis regulējuma izmantošanai ir vairāki ieguvumi, piemēram, nav jāvērtē stimulējošās ietekmes nosacījumi – t.i., var attiecināt izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Publisko finansējumu ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai saskaņā ar 2023. gada 13. decembra Komisijas Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, piešķir sākot ar 1.1.1.3. pasākuma otro atlases kārtu.
b) Projektiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību viens no būtiskākajiem komercdarbības atbalsta nosacījumiem ir stimulējošās ietekmes prasību nodrošināšana. Lai projekta iesniedzējs neuzņemtos nekādas juridiskas saistības par darbībām projektā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un nepārkāptu stimulējošās ietekmes risku, MK noteikumu Nr. 407. 41.2. apakšpunkts papildināts ar atsauci uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktu.
a) Lai nodrošinātu elastīgāku pieeju publiskā finansējuma piešķiršanai ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai, MK noteikumi Nr. 407 papildināti ar iespēju publisko finansējumu piešķirt arī saskaņā ar de minimis regulējumu (3.2. apakšpunkts) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulai (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, nepārsniedzot finansiālo atbalstu 85 % un saglabājot nepieciešamību piesaistīt privāto finansējumu rādītāja RCR 02 “Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)” sasniegšanai. Tāpat, MK noteikumi Nr. 407 papildināti ar de minimis nosacījumiem (27.3.11. un 31.1.apakšpunkts, 36. punkts, 481.punkts. 482.punkts, 483. punkts, 49.punkts., 72. punkts, 75.1 punkts.).
De minimis regulējuma izmantošanai ir vairāki ieguvumi, piemēram, nav jāvērtē stimulējošās ietekmes nosacījumi – t.i., var attiecināt izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Publisko finansējumu ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai saskaņā ar 2023. gada 13. decembra Komisijas Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, piešķir sākot ar 1.1.1.3. pasākuma otro atlases kārtu.
b) Projektiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību viens no būtiskākajiem komercdarbības atbalsta nosacījumiem ir stimulējošās ietekmes prasību nodrošināšana. Lai projekta iesniedzējs neuzņemtos nekādas juridiskas saistības par darbībām projektā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas un nepārkāptu stimulējošās ietekmes risku, MK noteikumu Nr. 407. 41.2. apakšpunkts papildināts ar atsauci uz Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktu.
Problēmas apraksts
4.1. 2025. gada 9. jūnijā stājās spēkā Finanšu ministrijas vadlīniju Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā" 3. versija, kura turpmāk neparedz projekta personāla daļlaika noslodzes apmēra ierobežojumus (vismaz 30 procenti), ja vien tas nav noteikts attiecīgā pasākuma normatīvajā regulējumā. MK noteikumu Nr. 407 34.1.2. un 34.1.3. apakšpunktos noteiktais daļlaika slodzes ierobežojums ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika ir nesamērīgs un ierobežo iespējas piesaistīt personālu uz mazāku slodzi. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 407 34.1.2. un 34.1.3. apakšpunktus nepieciešams svītrot, lai nodrošinātu lielāku elastību attiecībā uz personāla piesaistes nosacījumiem kā arī līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, tai skaitā atbilstību attiecināmības, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes pamatprincipiem, novēršot līdzekļu izšķērdēšanas riska iestāšanos.
Risinājuma apraksts
4.2. Noteikumu projekts paredz svītrot 30 procentu slodzes ierobežojumu no zinātnisko darbinieku atlīdzības izmaksu noteikšanas nosacījumiem , lai nodrošinātu elastīgāku cilvēkresursu plānošanu un piesaisti (MK noteikumu Nr. 407 34.1.2. un 34.1.3. apakšpunkti). Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz finansējuma saņēmēju, samazināti ierobežojumi projekta vadītāja slodzei, pēc nepieciešamības, līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu iespējams veikt korekcijas pie kārtējiem grozījumiem. Ir izvērtēti arī citi vadlīnijās Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā" 3. versija, nosacījumi MK noteikumos Nr. 407, un tiek secināts, ka citu grozījumu piemērošana ietekmētu jau īstenošanā esošos projektus, kā arī radītu papildu administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan sadarbības iestādei, kamēr daļlaika noslodzes apmēra ierobežojuma atcelšana atbilst projektu faktiskajām īstenošanas vajadzībām. Ņemot vērā, ka vadlīnijām ir rekomendējošs raksturs, tiek pieņemts lēmums MK noteikumos Nr. 407 piemērot tikai minētā ierobežojuma atcelšanu, vienlaikus neieviešot citus vadlīnijās noteiktos grozījumus un saglabājot līdzšinējo izmaksu struktūru un piemērošanas kārtību, kas atbilst drošas finanšu pārvaldības principiem, ievērojot samērīguma principus un visas darbības tiek veiktas, lai publiskais finansējums tiktu investēts lietderīgi, efektīvi, atbildīgi, rūpīgi un atbilstoši plānotajam mērķim un saskaņā ar normatīvo regulējumu.
Problēmas apraksts
5.1. MK noteikumu Nr. 407 27.5. apakšpunktā norādīts, ka projekta iesniegumam pievieno sadarbības līgumu, kura parakstīšanai nepieciešams diezgan ilgs laiks, kas var aizkavēt projekta iesniegšanu, līdz ar to 27.5. apakšpunktu nepieciešams papildināt ar iespēju projekta iesniegumam pievienot nodomu protokolu, tādējādi ļaujot projekta iesniegumam pievienot vai nu sadarbības līgumu vai nodomu protokolu par sadarbību projektā. Tāpat, lai nodrošinātu iesniegto dokumentu autentiskumu, juridisko spēku un pārbaudāmību, kā arī veicinātu vienotu un drošu elektroniskās saziņas praksi publiskās pārvaldes procesos, nepieciešams, lai dokumenti būtu parakstīti ar drošu elektronisku parakstu, ietverot detalizētu skaidrojumu atlases nolikumā. Lai mazinātu administratīvo slogu, apliecinātas dokumentu kopijas iesniegt nav nepieciešams, nepieciešamības gadījumā sadarbības iestāde var pieprasīt oriģinālus vai papildu apliecinājumus. Ņemot vērā, ka 1.1.1.3. pasākuma pirmā kārta ir noslēgusies, nosacījums attiecināms uz 1.1.1.3. pasākuma otro kārtu.
MK noteikumu Nr. 407 27.4. apakšpunktā norādīts, ka projekta iesniegumam pievieno parakstīta līgumpētījuma līguma apliecinātu kopiju, kuras iesniegšana jau pie projekta iesnieguma, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, rada augstu stimulējošās ietekmes pārkāpšanas risku.
MK noteikumu Nr. 407 27.4. apakšpunktā norādīts, ka projekta iesniegumam pievieno parakstīta līgumpētījuma līguma apliecinātu kopiju, kuras iesniegšana jau pie projekta iesnieguma, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, rada augstu stimulējošās ietekmes pārkāpšanas risku.
Risinājuma apraksts
5.2. Lai nekavētu projekta iesniegumu iesniegšanu, MK noteikumu Nr. 407 27.5. apakšpunktā veikti papildinājumi, kas ļauj projekta iesniegumam pievienot nodomu protokolu par sadarbību projektā un sadarbības līgumu iesniegt līdz vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai.
Lai neradītu risku uzņemties juridiskas saistības un nepārkāptu komercdarbības atbalsta nosacījumus par stimulējošo ietekmi, ar 1.1.1.3. pasākuma otro atlases kārtu netiek prasīts iesniegt parakstītus līgumpētījumu līgumus pie projektu iesnieguma, MK noteikumu Nr. 407 27.4. apakšpunkts tiek svītrots.
Lai neradītu risku uzņemties juridiskas saistības un nepārkāptu komercdarbības atbalsta nosacījumus par stimulējošo ietekmi, ar 1.1.1.3. pasākuma otro atlases kārtu netiek prasīts iesniegt parakstītus līgumpētījumu līgumus pie projektu iesnieguma, MK noteikumu Nr. 407 27.4. apakšpunkts tiek svītrots.
Problēmas apraksts
6.1. MK noteikumu Nr. 407 8.12.1.2. un 8.13.1.2. apakšpunkta spēkā esošā redakcija neatbilst aktuālajām "Vadlīnijām par viedās specializācijas stratēģijas jomas noteikšanu un monitoringa veikšanu" (turpmāk – RIS3 vadlīnijas), kurās veiktie grozījumi paredz P&A atbalsta personālu izdalīt atsevišķi no P&A tehniskā personāla. Kā arī nepieciešams atteikties no detalizētāku datu uzkrāšanas par P&A tehnisko personālu, datiem nav būtiskas statistiskas nozīmes un tiek radīts papildus administratīvais slogs finansējuma saņēmējiem. Līdz ar to, ir nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 407 8.12.1.2. un 8.13.1.2. apakšpunktus, lai nodrošinātu atbilstību aktuālajām RIS3 vadlīnijām. Tāpat nepieciešams dzēst prasību par datu uzkrāšanu sadalījumā pa gala labuma guvēju veidiem 8. punktā, jo pasākumā tiek īstenoti vienpakāpju projekti, proti, pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs pats ir labuma guvējs.
Risinājuma apraksts
6.2. Lai nodrošinātu KPVIS sistēmā uzkrājamo RIS3 rādītāju saraksta atbilstību aktuālajām RIS3 vadlīnijām, tiek precizēti MK noteikumu Nr. 407 8.12.1.2. un 8.13.1.2. apakšpunkti, atsevišķā apakšpunktā izdalot P&A atbalsta personālu (8.12.1.3. un 8.13.1.3. apakšpunkts), kā arī svītrojot apakšpunktus, kas paredz uzkrāt datus par P&A tehnisko personālu sadalījumā pēc statusa vai izglītības līmeņiem (svītroti apakšpunkti 8.12.1.2.1. – 8.12.1.2.6. un 8.13.1.2.1. – 8.13.1.2.6.), tādā veidā mazinot arī administratīvo slogu. Kā arī, finansējuma saņēmējiem netiek prasīts RIS3 rādītājus uzkrāt sadalījumā pa labuma guvēju veidiem, precizēta 8. punkta redakcija dzēšot vārdu kopu - "sadalījumā pa labuma guvēju veidiem".
Problēmas apraksts
7.1. Projekta iesniegumam pievienojamie dokumenti:
a) Ņemot vērā, ka var būt gadījumi, kad uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi nav zināms konkrēts darbinieks, kā arī projekta īstenošanas laikā komandas dalībnieki var mainīties, secināts, ka izvērtēt katra komandas dalībnieka CV uz projekta iesniegšanas brīdi ir lieks administratīvais slogs EK ekspertiem.
b) Lai palielinātu augstas kvalitātes projektu iesniegumu apstiprināšanu ar izvērtētu komercializācijas potenciālu un ekonomisko atdevi, nepieciešams projektu idejas atbilstoši analizēt izvērtējot tirgus situāciju un plānojot attīstību nākotnē ar mērķi praktiskam pielietojumam.
c) Lai pamatotu projekta sociālekonomisko ietekmi, projekta iesniegumam var pievienot Latvijā reģistrētas biedrības atzinumu par pētījuma nozīmību tautsaimniecības nozares attīstībai, taču MK noteikumos Nr. 407 izvirzītās prasības biedrībām ir sarežģīti pārbaudīt, jo ne visa nepieciešamā informācija ir publiski pieejama.
d) 1.1.1.3. pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā nepieciešams pievienot apliecinājumu par projektā paredzēto produktu vai tehnoloģiju izstrādi divējādam lietojumam, lai pētniecības projekti, kas atbilst MK noteikumos Nr. 407 5.3. apakšpunktā noteiktajām specializācijas jomām saņemtu papildu punktus. Prioritāri tiek atbalstīti projekti, kuros paredzēta jauna vai būtiski uzlabota divējāda pielietojuma produkta vai tehnoloģijas izstrāde civilajā un aizsardzības jomā vai civilajā un sabiedrības drošības vai noturības jomā.
a) Ņemot vērā, ka var būt gadījumi, kad uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi nav zināms konkrēts darbinieks, kā arī projekta īstenošanas laikā komandas dalībnieki var mainīties, secināts, ka izvērtēt katra komandas dalībnieka CV uz projekta iesniegšanas brīdi ir lieks administratīvais slogs EK ekspertiem.
b) Lai palielinātu augstas kvalitātes projektu iesniegumu apstiprināšanu ar izvērtētu komercializācijas potenciālu un ekonomisko atdevi, nepieciešams projektu idejas atbilstoši analizēt izvērtējot tirgus situāciju un plānojot attīstību nākotnē ar mērķi praktiskam pielietojumam.
c) Lai pamatotu projekta sociālekonomisko ietekmi, projekta iesniegumam var pievienot Latvijā reģistrētas biedrības atzinumu par pētījuma nozīmību tautsaimniecības nozares attīstībai, taču MK noteikumos Nr. 407 izvirzītās prasības biedrībām ir sarežģīti pārbaudīt, jo ne visa nepieciešamā informācija ir publiski pieejama.
d) 1.1.1.3. pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā nepieciešams pievienot apliecinājumu par projektā paredzēto produktu vai tehnoloģiju izstrādi divējādam lietojumam, lai pētniecības projekti, kas atbilst MK noteikumos Nr. 407 5.3. apakšpunktā noteiktajām specializācijas jomām saņemtu papildu punktus. Prioritāri tiek atbalstīti projekti, kuros paredzēta jauna vai būtiski uzlabota divējāda pielietojuma produkta vai tehnoloģijas izstrāde civilajā un aizsardzības jomā vai civilajā un sabiedrības drošības vai noturības jomā.
Risinājuma apraksts
7.2. Projekta iesniegumam pievienojamie dokumenti:
a) MK noteikumu Nr. 407 27.1. apakšpunktā "vadošais pētnieks" tiek aizstāts ar "zinātniskais vadītājs", paredzot, ka CV jāpievieno tikai par zinātnisko vadītāju nevis par visiem komandas dalībniekiem. Projekta iesniegumā ir jābūt aprakstītām kompetencēm un prasmēm, kurām darbiniekam ir jāatbilst, kas arī nodrošina to, ka tiks atlasīti atbilstoši darbinieki kvalitatīvai projekta īstenošanai.
b) Projekta iesniegumam atbilstoši MK noteikumu Nr. 407 27.6. apakšpunktam jāpievieno TEP apraksts. TEP sagatavošanas izmaksas projekta ietvaros ir attiecināmas ar nesaimniecisko darbību saistītiem projektiem atbilstoši MK noteikumu Nr. 407 32.1. apakšpunktam un ar saimniecisku darbību saistītiem projektiem, ja atbalsts tiek saņemts ar de minimis. TEP izmaksas netiek attiecinātas, ja finansējumu ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. pantu, lai nepārkāptu MK noteikumu Nr. 407 41.2. apakšpunktā noteiktos nosacījumus par stimulējošo ietekmi. TEP iesniegšana pirms pētniecības projekta uzsākšanas nodrošina augstāku projektu gatavības līmeni, veicina kvalitatīvāku projektu izstrādi, samazina finanšu un tehniskos riskus un nodrošina efektīvāku publisko resursu izmantošanu, tādējādi palielinot projekta rezultātu sasniegšanas un ilgtspējas iespējamību. TEP saturs un mērķis ir noteikts TEP vadlīnijās (MK noteikumu Nr. 407 2. pielikums), kas tiks pievienotas atlases nolikumam.
Lai nodrošinātu pētniecības rezultātu orientāciju uz praktisku pielietojumu, komercializācijas potenciālu vai sabiedrības vajadzību apmierināšanu tuvākā vai tālākā nākotnē, projekta iesniedzējiem projekta iesniegumam atbilstoši MK noteikumu Nr. 407 27.6. apakšpunktam jāizstrādā un jāiesniedz TEP apraksts. TEP kalpo kā stratēģiska "ceļakarte" projektā izstrādātā risinājuma vai tehnoloģijas tālākai attīstībai un ieviešanai praksē, tai skaitā pēc projekta īstenošanas beigām.
TEP mērķis ir:
- izvērtēt projekta ieceres potenciālu ilgtermiņā (zinātniski, tehnoloģiski, tirgus vajadzību un sabiedrības kontekstā);
- identificēt galvenos attīstības etapus no idejas līdz pielietojumam vai komercializācijai;
- apzināt iespējamos riskus, nepieciešamos resursus, potenciālos partnerus un finansējuma avotus nākamajiem attīstības posmiem;
- sekmēt, lai projekta rezultāti tiktu savlaicīgi integrēti ilgtspējīgā attīstības stratēģijā, novēršot to nonākšanu neizmantojamā vai neattīstītā stāvoklī pēc projekta noslēguma.
Lai veicinātu vienotu izpratni par TEP, MK noteikumu Nr. 407 2.15.1 apakšpunktā iekļauta TEP definīcija.
Projekta zinātniskās kvalitātes vidusposma un gala izvērtējumā tiks analizēta TEP izpildes gaita tiktāl, ciktāl tā skar projekta ietvaros plānotos un sasniedzamos rezultātus. Tiks ņemts vērā, ka TEP pēc būtības var aprakstīt attīstības perspektīvu ilgākā laika periodā, pārsniedzot projekta finansējuma termiņu, līdz ar to projekta gala izvērtējumā netiks prasīta pilna TEP realizācija, bet gan tiks analizēta tās īstenošana un virzība tajā daļā, kas loģiski saistīta ar konkrētā projekta mērķiem un uzdevumiem. Šāda pieeja veicina atbildīgu un uz nākotni vērstu pētniecības rezultātu plānošanu, sekmējot to ilgtspējīgu ietekmi un vērtību tautsaimniecībā vai sabiedrībā kopumā.
c) Lai vienkāršotu biedrību atbilstības izvērtēšanu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 407 28.2. apakšpunkts tā nosacījumus neattiecinot uz 2. atlases kārtu un precizēts 28.1. apakšpunkts nosakot minimālo pārstāvēto saimnieciskās darbības veicēju no nozares skaitu.
d) MK noteikumu Nr. 407 27. punktam tiek pievienots papildus 27.7. apakšpunkts, kurā projekta iesniedzējam pie projekta pieteikuma jāpievieno pielikums ar apliecinājumu, ja projekta ideja atbilst divējāda lietojuma produkta vai tehnoloģijas izstrādei. Apliecinājumā norāda produkta vai tehnoloģijas izstrādes atbilstību Aizsardzības ministrijas izstrādātajās vadlīnijās “Vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā” un informatīvajā ziņojumā “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025 – 2036” definētajām prioritātēm vai atbilstību darba programmā “Eiropas Komisija. Horizon Europe – Darba programma 2025–2027, 3. klasteris: Sabiedrības civilā drošība” noteiktajiem virzieniem.
a) MK noteikumu Nr. 407 27.1. apakšpunktā "vadošais pētnieks" tiek aizstāts ar "zinātniskais vadītājs", paredzot, ka CV jāpievieno tikai par zinātnisko vadītāju nevis par visiem komandas dalībniekiem. Projekta iesniegumā ir jābūt aprakstītām kompetencēm un prasmēm, kurām darbiniekam ir jāatbilst, kas arī nodrošina to, ka tiks atlasīti atbilstoši darbinieki kvalitatīvai projekta īstenošanai.
b) Projekta iesniegumam atbilstoši MK noteikumu Nr. 407 27.6. apakšpunktam jāpievieno TEP apraksts. TEP sagatavošanas izmaksas projekta ietvaros ir attiecināmas ar nesaimniecisko darbību saistītiem projektiem atbilstoši MK noteikumu Nr. 407 32.1. apakšpunktam un ar saimniecisku darbību saistītiem projektiem, ja atbalsts tiek saņemts ar de minimis. TEP izmaksas netiek attiecinātas, ja finansējumu ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai piešķir saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. pantu, lai nepārkāptu MK noteikumu Nr. 407 41.2. apakšpunktā noteiktos nosacījumus par stimulējošo ietekmi. TEP iesniegšana pirms pētniecības projekta uzsākšanas nodrošina augstāku projektu gatavības līmeni, veicina kvalitatīvāku projektu izstrādi, samazina finanšu un tehniskos riskus un nodrošina efektīvāku publisko resursu izmantošanu, tādējādi palielinot projekta rezultātu sasniegšanas un ilgtspējas iespējamību. TEP saturs un mērķis ir noteikts TEP vadlīnijās (MK noteikumu Nr. 407 2. pielikums), kas tiks pievienotas atlases nolikumam.
Lai nodrošinātu pētniecības rezultātu orientāciju uz praktisku pielietojumu, komercializācijas potenciālu vai sabiedrības vajadzību apmierināšanu tuvākā vai tālākā nākotnē, projekta iesniedzējiem projekta iesniegumam atbilstoši MK noteikumu Nr. 407 27.6. apakšpunktam jāizstrādā un jāiesniedz TEP apraksts. TEP kalpo kā stratēģiska "ceļakarte" projektā izstrādātā risinājuma vai tehnoloģijas tālākai attīstībai un ieviešanai praksē, tai skaitā pēc projekta īstenošanas beigām.
TEP mērķis ir:
- izvērtēt projekta ieceres potenciālu ilgtermiņā (zinātniski, tehnoloģiski, tirgus vajadzību un sabiedrības kontekstā);
- identificēt galvenos attīstības etapus no idejas līdz pielietojumam vai komercializācijai;
- apzināt iespējamos riskus, nepieciešamos resursus, potenciālos partnerus un finansējuma avotus nākamajiem attīstības posmiem;
- sekmēt, lai projekta rezultāti tiktu savlaicīgi integrēti ilgtspējīgā attīstības stratēģijā, novēršot to nonākšanu neizmantojamā vai neattīstītā stāvoklī pēc projekta noslēguma.
Lai veicinātu vienotu izpratni par TEP, MK noteikumu Nr. 407 2.15.1 apakšpunktā iekļauta TEP definīcija.
Projekta zinātniskās kvalitātes vidusposma un gala izvērtējumā tiks analizēta TEP izpildes gaita tiktāl, ciktāl tā skar projekta ietvaros plānotos un sasniedzamos rezultātus. Tiks ņemts vērā, ka TEP pēc būtības var aprakstīt attīstības perspektīvu ilgākā laika periodā, pārsniedzot projekta finansējuma termiņu, līdz ar to projekta gala izvērtējumā netiks prasīta pilna TEP realizācija, bet gan tiks analizēta tās īstenošana un virzība tajā daļā, kas loģiski saistīta ar konkrētā projekta mērķiem un uzdevumiem. Šāda pieeja veicina atbildīgu un uz nākotni vērstu pētniecības rezultātu plānošanu, sekmējot to ilgtspējīgu ietekmi un vērtību tautsaimniecībā vai sabiedrībā kopumā.
c) Lai vienkāršotu biedrību atbilstības izvērtēšanu tiek precizēts MK noteikumu Nr. 407 28.2. apakšpunkts tā nosacījumus neattiecinot uz 2. atlases kārtu un precizēts 28.1. apakšpunkts nosakot minimālo pārstāvēto saimnieciskās darbības veicēju no nozares skaitu.
d) MK noteikumu Nr. 407 27. punktam tiek pievienots papildus 27.7. apakšpunkts, kurā projekta iesniedzējam pie projekta pieteikuma jāpievieno pielikums ar apliecinājumu, ja projekta ideja atbilst divējāda lietojuma produkta vai tehnoloģijas izstrādei. Apliecinājumā norāda produkta vai tehnoloģijas izstrādes atbilstību Aizsardzības ministrijas izstrādātajās vadlīnijās “Vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā” un informatīvajā ziņojumā “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025 – 2036” definētajām prioritātēm vai atbilstību darba programmā “Eiropas Komisija. Horizon Europe – Darba programma 2025–2027, 3. klasteris: Sabiedrības civilā drošība” noteiktajiem virzieniem.
Problēmas apraksts
8.1. Finansēšanas nosacījumi pētniecībai
a) Iekļaujot MK noteikumos Nr. 407 prasību 1.1.1.3. pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā visiem projektu iesniedzējiem pievienot TEP pielikumu, nepieciešams precizēt finansēšanas nosacījumus par TEP otrajai atlases kārtai, ja finansējums tiek piešķirts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 5. un 6. punkta nosacījumiem.
b) Papildinot MK noteikumos Nr. 407 3. punktu ar iespēju publisko finansējumu ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai saņemt 1.1.1.3. pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, nepieciešams norādīt atsauci arī 37.1. apakšpunktā, kas nosaka atbalstāmo darbību uzsākšanas nosacījumus.
a) Iekļaujot MK noteikumos Nr. 407 prasību 1.1.1.3. pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā visiem projektu iesniedzējiem pievienot TEP pielikumu, nepieciešams precizēt finansēšanas nosacījumus par TEP otrajai atlases kārtai, ja finansējums tiek piešķirts atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. panta 5. un 6. punkta nosacījumiem.
b) Papildinot MK noteikumos Nr. 407 3. punktu ar iespēju publisko finansējumu ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai saņemt 1.1.1.3. pasākuma otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831, nepieciešams norādīt atsauci arī 37.1. apakšpunktā, kas nosaka atbalstāmo darbību uzsākšanas nosacījumus.
Risinājuma apraksts
8.2. Finansēšanas nosacījumi pētniecībai
a) MK noteikumu Nr. 407 47. punkta apakšpunkti (47.2., 47.3., 47.4. apakšpunkts) precizēti norādot finansēšanas nosacījumus pa projektu iesniegumu atlases kārtām.
b) MK noteikumu Nr. 407 37.1. apakšpunkts papildināts ar atsauci uz Komisijas regulu (ES) Nr. 2023/2831.
a) MK noteikumu Nr. 407 47. punkta apakšpunkti (47.2., 47.3., 47.4. apakšpunkts) precizēti norādot finansēšanas nosacījumus pa projektu iesniegumu atlases kārtām.
b) MK noteikumu Nr. 407 37.1. apakšpunkts papildināts ar atsauci uz Komisijas regulu (ES) Nr. 2023/2831.
Problēmas apraksts
9.1. Projekta rādītāju ilgtspēja un uzraudzība.
MK noteikumu Nr. 407 25. punktā norādīts, ka finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā pamato nacionālo rādītāju ilgtspēju projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.
MK noteikumu Nr. 407 25. punktā norādīts, ka finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā pamato nacionālo rādītāju ilgtspēju projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas.
Risinājuma apraksts
9.2. Projekta rādītāju ilgtspēja un uzraudzība.
MK noteikumu Nr. 407 25. punktā norādītais laika periods vismaz pieci gadi pēc noslēguma maksājuma saņemšanas tiek precizēts uz vismaz diviem gadiem pēc noslēguma maksājuma saņemšanas. Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz finansējuma saņēmēju, samazināts projekta ilgtspējas uzraudzības periods, līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu iespējams veikt korekcijas pie kārtējiem grozījumiem līdz projekta noslēguma beigām.
MK noteikumu Nr. 407 25. punktā norādītais laika periods vismaz pieci gadi pēc noslēguma maksājuma saņemšanas tiek precizēts uz vismaz diviem gadiem pēc noslēguma maksājuma saņemšanas. Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz finansējuma saņēmēju, samazināts projekta ilgtspējas uzraudzības periods, līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu iespējams veikt korekcijas pie kārtējiem grozījumiem līdz projekta noslēguma beigām.
Problēmas apraksts
10.1. Kohēzijas programmas izstrādes sākumposmā, raksturojot atdevi no investīcijām pētniecībā (1.1.1. SAM “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā”), kā viens no rādītājiem tika noteikta privātā finansējuma piesaiste, kurai vērtība tika prognozēta, balstoties uz iepriekšējā ES fondu investīciju rādītājiem ar vidējas izaugsmes tendenci, taču uzņēmējdarbības attīstības tendences ir mainījušās.
Risinājuma apraksts
10.2. Ņemot vērā kara ietekmi uz ekonomiku un uzņēmējdarbības attīstību, un vērtējot līdzšinējo fondu projektu konkursu rezultātus, secināms, ka privātā finansējuma piesaiste notiek zemākā apjomā kā tas tika plānots. Tāpat, ņemot vērā, ka 1.1.1.3.pasākuma otrajā kārtā komersanti vairs netiek paredzēti kā finansējuma saņēmēji, secināms, ka kopējais piesaistītais privātais finansējums būs mazāks. Līdz ar to nepieciešams samazināt rādītāja RCR 02 "Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)" vērtību (7.3. apakšpunktā - 7 934 009 euro). Kā arī tiek precizēta rādītāja starpposma vērtība RCO 10 "Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām" (7.1.2. apakšpunktā - 4). Precizētās rādītāju vērtības atbilst 2025. gada 1. decembra “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam” grozījumos norādītajām vērtībām.
Problēmas apraksts
11.1. Mainoties projektu iesniedzēju lokam 1.1.1.3. pasākuma otrajā kārtā (tikai zinātniskās institūcijas) ir nepieciešams veikt precizējumus arī MK noteikumu Nr. 407 50. un 51. punktā, lai skaidri noteiktu finansēšanas nosacījumus tehnoloģiju tiesību aizsardzībai. MK noteikumu Nr. 407 sadaļu “VI. Finansēšanas nosacījumi tehnoloģiju tiesību aizsardzībai” nepieciešams papildināt ar nelikumīgā atbalsta atgūšanas normu un nosacījumu par kumulāciju attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014.
Risinājuma apraksts
11.2. Finansēšanas nosacījumi tehnoloģiju tiesību aizsardzībai tiek precizēti saglabājot nemainīgus nosacījumus 1.1.1.3. pasākuma pirmajā projektu kārtā un papildināti ar nosacījumu, ka 1.1.1.3. pasākuma otrajā projektu kārtā atbalstu var saņemt zinātniskā institūcija, kas īsteno ar saimniecisku darbību saistītu vai ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu. Labuma guvējiem, kas saņem atbalstu tehnoloģiju tiesību aizsardzībai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 25. pantu ir attiecināmas Komisijas regulas Nr. 651/2014 28. panta 2. punkta "a" apakšpunktā minētās izmaksas. MK noteikumu Nr. 407 papildināti ar 52.1 un 52.2 punktiem.
Problēmas apraksts
12.1. Tehniski precizējumi:
a) Nepieciešams veikt tehnisku precizējumu MK noteikumu Nr. 407 36. punktā, svītrojot atsauci uz MK noteikumu Nr. 407 49.1. apakšpunktu.
b) Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 407 39.1.apakšpunktu, nosakot, ka 8,6 procenti ir minimālais līdzfinansējuma apmērs un līdzfinansējums var būt arī lielāks un papildināt 39.2. apakšpunktu ar atsauci uz jaunizveidoto 48.1 punktu.
c) MK noteikumu Nr. 407 56. punktā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu, kas dublē 56. punktā formulētās prasības.
d) MK noteikumu Nr. 407 31.5. apakšpunkts ir sarežģīti konstruēts un tādēļ grūti uztverams.
e) Vidējā svērtā finasējuma intensitāte nosakāma tikai Komisijas Regulas Nr. 651/2014 gadījumā, apakšpunktā nepieciešams iekļaut atsauci uz jaunizveidoto 48.1 punktu.
f) MK noteikumu Nr. 407 52.2. apakšpunktā nav skaidras norādes, ka nosacījums attiecas uz ar saimniecisko darbību saistītiem projekta pieteikumiem.
g) Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 407 1. pielikumā TEP terminu jaunā redakcijā un pievienot jaunu pielikumu, kurā aprakstīta TEP metodika.
h) Izvērtējot izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gada 31. jūlija Finanšu ministrijas Nr. 3.1 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027. gadam" metodikā, ir nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus 31.2. apakšpunktā.
a) Nepieciešams veikt tehnisku precizējumu MK noteikumu Nr. 407 36. punktā, svītrojot atsauci uz MK noteikumu Nr. 407 49.1. apakšpunktu.
b) Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 407 39.1.apakšpunktu, nosakot, ka 8,6 procenti ir minimālais līdzfinansējuma apmērs un līdzfinansējums var būt arī lielāks un papildināt 39.2. apakšpunktu ar atsauci uz jaunizveidoto 48.1 punktu.
c) MK noteikumu Nr. 407 56. punktā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu, kas dublē 56. punktā formulētās prasības.
d) MK noteikumu Nr. 407 31.5. apakšpunkts ir sarežģīti konstruēts un tādēļ grūti uztverams.
e) Vidējā svērtā finasējuma intensitāte nosakāma tikai Komisijas Regulas Nr. 651/2014 gadījumā, apakšpunktā nepieciešams iekļaut atsauci uz jaunizveidoto 48.1 punktu.
f) MK noteikumu Nr. 407 52.2. apakšpunktā nav skaidras norādes, ka nosacījums attiecas uz ar saimniecisko darbību saistītiem projekta pieteikumiem.
g) Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 407 1. pielikumā TEP terminu jaunā redakcijā un pievienot jaunu pielikumu, kurā aprakstīta TEP metodika.
h) Izvērtējot izmaiņas, kas stājās spēkā 2025. gada 31. jūlija Finanšu ministrijas Nr. 3.1 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027. gadam" metodikā, ir nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus 31.2. apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
12.2. Tehniski precizējumi:
a) Nodrošinot tiesisko skaidrību MK noteikumu Nr. 407 36. punktā dzēsta atsauce uz 49.1. apakšpunktu.
b) MK noteikumu Nr. 407 39.1. apakšpunktā formulējums par projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu 8,6 procentu apmērā tiek papildināts ar precizējumu, ka tas ir minimālais līdzfinansējuma apmērs, 39.2. apakšpunktā pievienota atsauce uz 48.1 punktu.
c) MK noteikumu Nr. 407 56. punktā dzēsta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu.
d) Lai nodrošinātu skaidrāku uztveramību, MK noteikumu Nr. 407 31.5. apakšpunkta redakcija ir vienkāršota.
e) MK noteikumu Nr. 407 30.5.4. apakšpunktā pievienota atsauce uz 48.1 punktu un no formulējuma izņemta vārdu kopa - "vidējo svērto". Atsauce uz 48.1 punktu pievienota arī 67.2.1. apakšpunktā un 69. punktā, lai korekti noteiktu finansējuma apjomu. MK noteikumu Nr. 407 69. punktā pievienota atsauce arī uz 48. punktu.
f) Tiesiskās skaidrības nolūkā MK noteikumu Nr. 407 52.2. apakšpunktā iekļauts skaidrojums, ka publiskā finansējuma atbalsta intensitāte tehnoloģiju tiesību aizsardzībai ir 50 procenti ar saimniecisku darbību saistīta projekta iesnieguma iesniedzējam, kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 28. panta 2. punktam.
g) 1. pielikumā jaunā redakcijā izteikta tehniskā priekšizpēte - TEP. MK noteikumi Nr. 407 papildināti ar 2. pielikumu - "Tehniski ekonomiskās priekšizpētes izstrādes metodika". MK noteikumi Nr. 407 68. punktā un 27.3.1., 27.6., 30.5.4., 39.2., 42.2., 67.2.1. apakšpunktos precizētas atsauces uz pielikumiem.
h) MK noteikumu Nr. 407 31.2. apakšpunkta redakcija precizēta atbilstoši Nr. 3.1 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027. gadam" izmaiņām.
a) Nodrošinot tiesisko skaidrību MK noteikumu Nr. 407 36. punktā dzēsta atsauce uz 49.1. apakšpunktu.
b) MK noteikumu Nr. 407 39.1. apakšpunktā formulējums par projekta īstenošanai nepieciešamo līdzfinansējumu 8,6 procentu apmērā tiek papildināts ar precizējumu, ka tas ir minimālais līdzfinansējuma apmērs, 39.2. apakšpunktā pievienota atsauce uz 48.1 punktu.
c) MK noteikumu Nr. 407 56. punktā dzēsta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantu.
d) Lai nodrošinātu skaidrāku uztveramību, MK noteikumu Nr. 407 31.5. apakšpunkta redakcija ir vienkāršota.
e) MK noteikumu Nr. 407 30.5.4. apakšpunktā pievienota atsauce uz 48.1 punktu un no formulējuma izņemta vārdu kopa - "vidējo svērto". Atsauce uz 48.1 punktu pievienota arī 67.2.1. apakšpunktā un 69. punktā, lai korekti noteiktu finansējuma apjomu. MK noteikumu Nr. 407 69. punktā pievienota atsauce arī uz 48. punktu.
f) Tiesiskās skaidrības nolūkā MK noteikumu Nr. 407 52.2. apakšpunktā iekļauts skaidrojums, ka publiskā finansējuma atbalsta intensitāte tehnoloģiju tiesību aizsardzībai ir 50 procenti ar saimniecisku darbību saistīta projekta iesnieguma iesniedzējam, kas atbilst sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta definīcijai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 28. panta 2. punktam.
g) 1. pielikumā jaunā redakcijā izteikta tehniskā priekšizpēte - TEP. MK noteikumi Nr. 407 papildināti ar 2. pielikumu - "Tehniski ekonomiskās priekšizpētes izstrādes metodika". MK noteikumi Nr. 407 68. punktā un 27.3.1., 27.6., 30.5.4., 39.2., 42.2., 67.2.1. apakšpunktos precizētas atsauces uz pielikumiem.
h) MK noteikumu Nr. 407 31.2. apakšpunkta redakcija precizēta atbilstoši Nr. 3.1 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027. gadam" izmaiņām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīva ir neveikt grozījumus MK noteikumos Nr. 407, nepalielinot 1.1.1.3. pasākuma otrajai kārtai pieejamo finansējumu, bet tādā gadījumā būtu iespējams atbalstīt krietni mazāku projektu iesniegumu skaitu 1.1.1.3. pasākuma otrajā kārtā. Novēlota grozījumu veikšana kavēs normatīvā akta uztveramību, 1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas izsludināšanu un tā rezultātā iespējams īsāks projekta īstenošanas laiks, kas ietekmē gan projektu mērķu sasniegšanu, gan rezultātu kvalitāti un finansējuma apguvi.
MK noteikumu Nr. 407 grozījumi būtiski palielinās pieejamo publisko finansējumu, kas veicinās pētniecības kapacitātes pieaugumu, valsts prioritāro jomu (iekšējā un ārējā drošība) stiprināšanu un tautsaimniecības izaugsmi veicinošu praktiskas ievirzes pētījumu veikšanu.
MK noteikumu Nr. 407 grozījumi būtiski palielinās pieejamo publisko finansējumu, kas veicinās pētniecības kapacitātes pieaugumu, valsts prioritāro jomu (iekšējā un ārējā drošība) stiprināšanu un tautsaimniecības izaugsmi veicinošu praktiskas ievirzes pētījumu veikšanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- zinātniskais personāls
Ietekmes apraksts
Atbalsts ir paredzēts praktiskās ievirzes pētījumiem, kurus veiks zinātniskais personāls, kā arī pastāv iespēja pētījumu ietvaros iesaistīt studējošos un zinātniskā grāda pretendentus.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- zinātniskie institūti
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz zinātnisko institūciju un komersantu darbību, jo tiek nodrošināta iespēja saņemt ERAF atbalstu pētniecības īstenošanai un rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai, lai sekmētu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, kas tiešā veidā veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību, vienlaikus sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz makroekonomisko vidi, jo pētniecības rezultātā tiek sekmēta jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde un ieviešanu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, kas tiešā veidā veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību, vienlaikus sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz zinātnisko institūciju un komersantu darbību, jo tiek nodrošināta iespēja saņemt ERAF atbalstu pētniecības īstenošanai un rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai, lai sekmētu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, kas tiešā veidā veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību, vienlaikus sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību. Atbalsts paredzēts visām nozarēm konkursa kārtībā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz zinātnisko institūciju un komersantu darbību, jo tiek nodrošināta iespēja saņemt ERAF atbalstu pētniecības īstenošanai un rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai, lai sekmētu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, kas tiešā veidā veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību, vienlaikus sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz zinātnisko institūciju un komersantu darbību, jo tiek nodrošināta iespēja saņemt ERAF atbalstu pētniecības īstenošanai un rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai, lai sekmētu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, kas tiešā veidā veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību, vienlaikus sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību. Atbalsta ietvaros ir paredzēti speciāli nosacījumi arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz zinātnisko institūciju un komersantu darbību, jo tiek nodrošināta iespēja saņemt ERAF atbalstu pētniecības īstenošanai un rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai, lai sekmētu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, kas tiešā veidā veicina Latvijas tautsaimniecības attīstību, vienlaikus sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz personāla kapacitātes veicināšanu, jo zinātniskajam personālam tiek nodrošināta iespēja būt nodarbinātiem pētniecības projektā.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
244 520
0
1 956 164
0
1 711 643
978 082
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
244 520
0
1 956 164
0
1 711 643
978 082
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
273 376
0
2 187 012
0
1 913 636
1 093 506
2.1. valsts pamatbudžets
0
273 376
0
2 187 012
0
1 913 636
1 093 506
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-28 856
0
-230 848
0
-201 993
-115 424
3.1. valsts pamatbudžets
0
-28 856
0
-230 848
0
-201 993
-115 424
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-28 856
-230 848
-201 993
-115 424
5.1. valsts pamatbudžets
28 856
230 848
201 993
115 424
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1.1.1.7. projektu iesniegumu atlases rezultātā ir izveidojies finansējuma atlikums 2 865 062 euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2 678 311 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 186 751 euro), kas kopā ar elastības finansējumu 2 602 468 euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 2 212 098 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 390 370 euro) tiek pārdalīts uz 1.1.1.3. pasākumu "Praktiskas ievirzes pētījumi".
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
1.1.1.3. pasākuma īstenošanai plānotie ieņēmumi sastāda 4 890 409 euro (ERAF finansējums). Ieņēmumu plānotais sadalījums:
2025. gadā – 0 % no kopējiem ieņēmumiem;
2026.gadā – 244 520 euro jeb aptuveni 5 % no kopējiem ieņēmumiem;
2027.gadā - 1 956 164 euro jeb aptuveni 40 % no kopējiem ieņēmumiem;
2028.gadā – 1 711 643 euro jeb aptuveni 35 % no kopējiem ieņēmumiem;
2029.gadā – 978 082 euro jeb aptuveni 20 % no kopējiem ieņēmumiem.
2025. gadā – 0 % no kopējiem ieņēmumiem;
2026.gadā – 244 520 euro jeb aptuveni 5 % no kopējiem ieņēmumiem;
2027.gadā - 1 956 164 euro jeb aptuveni 40 % no kopējiem ieņēmumiem;
2028.gadā – 1 711 643 euro jeb aptuveni 35 % no kopējiem ieņēmumiem;
2029.gadā – 978 082 euro jeb aptuveni 20 % no kopējiem ieņēmumiem.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
1.1.1.3. pasākumam plānoti 5 467 530 euro (ERAF un valsts budžeta līdzfinansējums) izdevumi.
1.1.1.3. pasākuma īstenošanai nepieciešamie izdevumi ir 577 121 euro (valsts budžeta līdzfinansējums).
2025.gadā – 0 % no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā valsts budžets;
2026.gadā – 273 376 euro jeb aptuveni 5 % no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā valsts budžets 28 856 euro;
2027.gadā - 2 187 012 euro jeb aptuveni 40 % no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā valsts budžets 230 848 euro;
2028.gadā – 1 913 636 euro jeb aptuveni 35 % no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā valsts budžets 201 993 euro;
2029.gadā – 1 093 506 euro jeb aptuveni 20 % no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā valsts budžets 115 424 euro.
1.1.1.3. pasākuma īstenošanai nepieciešamie izdevumi ir 577 121 euro (valsts budžeta līdzfinansējums).
2025.gadā – 0 % no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā valsts budžets;
2026.gadā – 273 376 euro jeb aptuveni 5 % no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā valsts budžets 28 856 euro;
2027.gadā - 2 187 012 euro jeb aptuveni 40 % no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā valsts budžets 230 848 euro;
2028.gadā – 1 913 636 euro jeb aptuveni 35 % no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā valsts budžets 201 993 euro;
2029.gadā – 1 093 506 euro jeb aptuveni 20 % no kopējiem ieņēmumiem, tai skaitā valsts budžets 115 424 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Pēc grozījumu veikšanas 1.1.1.3. pasākumam pieejamais kopējais finansējums ir 67 178 087 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 53 136 409 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 9 091 121 euro, cits nacionālais līdzfinansējums – ne mazāk kā 4 950 557 euro.
Otrās kārtas projektus plānots ieviest no 2026. gada līdz 2029. gada beigām.
1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas ietvaros plāno kopējo finansējumu - ne vairāk kā 29 372 182 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 24 372 119 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 5 000 063 euro apmērā.
Otrās kārtas projektus plānots ieviest no 2026. gada līdz 2029. gada beigām.
1.1.1.3. pasākuma otrās kārtas ietvaros plāno kopējo finansējumu - ne vairāk kā 29 372 182 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 24 372 119 euro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējumu – 5 000 063 euro apmērā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumos Nr. 82 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" īstenošanas noteikumi" (25-TA-2154)
Pamatojums un apraksts
Lai nodrošinātu finansējuma pārdali, tiek veikti grozījumi arī Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumos Nr. 82 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" īstenošanas noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
Noteikumu projekts jāvirza kopā ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2025. gada 4. februāra noteikumos Nr. 82 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.7. pasākuma "Inovāciju granti studentiem" īstenošanas noteikumi" (25-TA-2154).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts nerada būtisku ietekmi uz esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, līdz ar to sabiedriskā apspriešana netiek iniciēta.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Zinātnes padome
- Aizsardzības ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Izglītības un zinātnes ministrija
- zinātniskās institūcijas
- saimnieciskās darbības veicēji
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta izpildē iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā atbildīgā iestāde un nozares ministrija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā sadarbības iestāde, zinātniskās institūcijas un saimnieciskās darbības veicēji kā 1.1.1.3. pasākuma finansējuma saņēmēji, Latvijas zinātnes padome kā zinātniskās ekspertīzes izvērtējumu nodrošinātāji,
Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju kā divējāda lietojuma produktu un tehnoloģiju atbilstības izvērtējuma nodrošinātāji.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
1.1.1.3. pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu "Klimatdrošināšana" un horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana".
Pielikumi