Anotācija

23-TA-693: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 578 "Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 578 "Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā""(turpmāk – Projekts) izstrādāts ar mērķi uzlabot situāciju sociālās rehabilitācijas pakalpojuma par valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk – Pakalpojums) nodrošināšanā sociālās rehabilitācijas institūcijās un sniegt pakalpojumu mērķētāk personām darbspēju uzlabošanai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts sagatavots atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta desmitajai daļai, kas nosaka, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – SPSPL) 1. panta 23. punkts noteic, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu personas sociālā statusa atgūšanu, iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. SPSPL 19.pants paredz, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē. SPSPL 13. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka valsts nodrošina atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem darbspējīgā vecumā (personas no 15 gadiem līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atbilstoši likumam "Par valsts pensijām), kā arī personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, kuras strādā (uzskatāmas par darba ņēmējām vai pašnodarbinātajām saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") (turpmāk kopā – personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem), sociālās rehabilitācijas pakalpojumus darbspēju atjaunošanai sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – Pakalpojums). Pakalpojuma saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 578 "Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr.578). Pakalpojuma sniegšanas viens no galvenajiem uzdevumiem ir maksimāli efektīvi atbalstīt personu periodā, kad vēl ir iespējams novērst darbspēju zaudēšanu, tāpēc Pakalpojuma mērķa grupa pamatā ir personas ar funkcionēšanas  ierobežojumiem darbspējas vecumā un personas pēc darbspējas vecuma, kuras strādā, pēc medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas.
Pakalpojumu sniedz labklājības ministra pārraudzībā esoša pārvaldes iestāde – Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra), kas arī pieņem administratīvos aktus par Pakalpojuma piešķiršanu  un koordinē Pakalpojumu saņemšanu. Atbilstoši SPSPL aģentūra Pakalpojumu sniedz atbilstoši valsts budžetā piešķirtajam finansējuma apjomam. MK noteikumi Nr.578, kas nosaka Pakalpojuma saņemšanas kārtību (procedūras), bet arī nosaka Pakalpojuma apjomu (Pakalpojuma kursa ilgumu, biežumu), Pakalpojuma saņemšanas nosacījumus un  funkcionēšanas traucējumu sarakstu, atbilstoši kuram persona ar funkcionēšanas ierobežojumiem var saņemt pakalpojumu darbspēju atjaunošanai, tika jaunā redakcijā izdoti 2020.gadā.

Papildus MK noteikumos Nr.578 noteikts, ka tiesības saņemt Pakalpojumu ir likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 2. un 4. pantā minētajām personām (turpmāk – politiski represētās personas) un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15. pantā minētajām personām (turpmāk kopā - Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietusi persona). Darbapējīgā vecumā Pakalpojuma saņēmēju loka noteikšana ir balstīta uz personas funkcionēšanas izvērtējumu medicīniskās rehabilitācijas laikā, atsevišķos gadījumos nosacījums Pakalpojuma saņemšanai ir piederība noteiktam statusam vai kategorijai (piemēram, politiski represētā persona, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietusi persona) u.c.
MK noteikumos noteikts atkārtota Pakalpojuma saņemšanas periodiskums – Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušai personai Pakalpojums piešķirams reizi gadā (atbilstoši šajā likumā noteiktajam), likuma politiski represētajām personām -  personām reizi divos gados un sešos mēnešos.P
2022. gadā Pakalpojumu saņēma 3119 personas, 1924 personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem, 352 Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietusi persona, 843 politiski represētas personas.
Labklājības ministrija sadarbībā ar aģentūru apkopoja Pakalpojuma saņemšanas problēmas, pārrunāja ar iesaistītajiem speciālistiem sociālajos dienestos, ārstniecības iestādēs, kas sniedz medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, un ģimenes ārstu asociācijās Pakalpojuma saņemšanas ierobežojumus un konstatēja, ka MK noteikumos Nr.578 iespējami uzlabojumi, kas atvieglotu pakalpojuma saņemšanu un samazinātu administratīvo slogu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Aģentūra veikusi iesaistīto iestāžu (medicīniskās rehabilitācijas iestāžu, sociālo dienestu) un sabiedrības vairākkārtēju informēšanu  par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas iespējām aģentūrā pēctecībā pēc medicīniskās rehabilitācijas, tomēr, analizējot datus secināms, ka no visiem valsts finansētas medicīniskās rehabilitācijas saņēmējiem sociālajā rehabilitācijā nonāk tikai 2% medicīniskās rehabilitācijas saņēmējiem. Analizējot 2022. gadā Pakalpojumu pieprasījumu skaitu attiecībā pret medicīniskās rehabilitācijas saņēmušo pacientu skaitu pa ārstniecības iestādēm, uz Pakalpojumu nosūtīto personu skaits vidēji starp stacionārajām iestādēm ir 3%, taču pusē iestāžu tas ir 0%.  
Veicot Pakalpojuma piešķiršanas procesa analīzi, secināts, ka MK noteikumos Nr.578 iekļautie kritēriji personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem atlasei Pakalpojuma saņemšanai ir komplicēti un rada administratīvo slogu, kā arī pagarina dokumentu izskatīšanu..
Sadarbībā ar  Veselības ministriju, piedaloties aģentūras, Nacionālā veselības dienesta un ārstniecības iestāžu, kas nodrošina medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, pārstāvjiem notika tikšanās par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju atlases kritērijiem. Tikšanās laikā tika pārrunāti sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nosacījumi un uzklausīts ārstniecības iestāžu redzējums par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumu pilnveidi.
Risinājuma apraksts
Lai pilnveidotu personu ar funkcionēšanas  traucējumiem atlasi Pakalpojuma saņemšanai, Projektā paredzēts atvieglot nosacījumus, kā personai ar funkcionēšanas traucējumiem jāpiesakās Pakalpojuma saņemšanai.
1. Svītrots nosacījums, ka Pakalpojumam var pieteikties pēc medicīniskās rehabilitācijas subakūtā etapa, jo šis nosacījums rada ierobežojumu pacientu nosūtīšanai uz sociālo rehabilitāciju medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības  dēļ, tāpat, ārsti dažādi traktē un izprot šo nosacījumu, kopumā nosacījums pagarina dokumentu izskatīšanu, jo nepieciešams papildus pieprasīt informāciju no ārstniecības iestādēm.
Vienlaikus vienkāršota noteikumu redakcija, nosakot, ka iesniedzams pacienta medicīniskās kartes izraksts, neatkarīgi vai pacients vēršas pēc Pakalpojuma no stacionāra vai dienas stacionāra. Saturiski vienkāršots arī iesniedzamās informācijas apjoms, lai atvieglotu dokumentu izskatīšanu un mazinātu papildus informācijas pieprasījumu skaitu ārstniecības iestādēm.
2. Paredzēts, ka persona var nosūtīt dokumentus Pakalpojuma saņemšanai arī aģentūrai, nevēršoties sociālajā dienestā. Iespēju iesniegt dokumentus sociālajā dienestā jāsaglabā personām, kurām nepieciešams atbalsts.
3. Tikšanās laikā Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) aktualizējusi jautājumu par ģimenes ārstu iesniedzamo dokumentu nepieciešamību. Projektā ir pārskatīti ģimenes ārstu uzdevumi un izrakstā iekļaujamās informācijas nosacījumi, atvieglojot un mazinot administratīvo slogu. Ierodoties saņemt pakalpojumu, persona iesniedz aģentūrā ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, kas izsniegts ne agrāk kā vienu mēnesi pirms pakalpojuma uzsākšanas un kurā norādīta šāda informācija:
- par medicīnisku kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai, informācija par saslimšanām, kuru dēļ jāvērš īpaša uzmanība pakalpojuma saņemšanā, atsevišķu rehabilitācijas tehnoloģiju lietošanā;
- funkcionēšanas traucējumus izraisījušas ceļu satiksmes negadījumā gūtās traumas. Ja persona Pakalpojumu saņem mēneša laikā pēc medicīniskās rehabilitācijas pabeigšanas, papildus vispārējās prakses (ģimenes) ārsta izziņa par vispārējo veselības stāvokli nav jāiesniedz.
Politiski represētām personām un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušām personām, piesakoties Pakalpojumam, nebūs jāiesniedz ģimenes (vispārējās prakses) ārsta vai ārstējošā ārsta izraksts no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, jo Pakalpojums tiek piešķirts atbilstoši statusam nevis ar veselības stāvokli saistītiem nosacījumiem. Izziņa par veselības stāvokli un kontrindikāciju neesamību šīm Pakalpojuma saņēmēju grupām būs jāiesniedz tikai uzsākot saņemt Pakalpojumu.
4. Precizēti nosacījumi Pakalpojuma saņemšanai tikai pavadošās personas klātbūtnē personām, kurām funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Bartela indeksam ir novērtēta no 1 līdz 6 punktiem.  Bartela indeksa vērtējums turpmāk visām personām ar funkcionēšanas traucējumiem, kas pieprasa Pakalpojumu, nebūs jāveic. Lai identificētu tos Pakalpojuma saņēmējus, kuriem Pakalpojumu jāsaņem pavadošās personas klātbūtnē, aģentūra un sociālais dienests Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) informācijas sistēmā identificēs tos Pakalpojuma pieprasītājus, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, attiecīgi funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpe atbilstoši Bartela indeksam ir novērtēta no 1 līdz 6 punktiem (projekta 22.2 apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka Politiski represēto personu pieprasījums Pakalpojuma saņemšanai samazinās ar katru gadu vecuma grupas specifikas dēļ, tika izvērtēta iespēja, ka pakalpojumu var saņemt reizi gadā un atkārtoti – ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā pakalpojuma beigām. Lūgumu pakalpojumu piešķirt reizi gadā 31.03.2023. vēstulē Labklājības ministrijai lūdza arī Latvijas Politiski represēto apvienība.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka Politiski represēto personu pieprasījums Pakalpojuma saņemšanai samazinās ar katru gadu vecuma grupas specifikas dēļ, tika izvērtēta iespēja, ka pakalpojumu var saņemt reizi gadā un atkārtoti – ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā pakalpojuma beigām. Lūgumu pakalpojumu piešķirt reizi gadā 31.03.2023. vēstulē Labklājības ministrijai lūdza arī Latvijas Politiski represēto apvienība.
 
Risinājuma apraksts
Projektā paredzēts, ka politiski represētā persona pakalpojumu var saņemt reizi gadā, atkārtoti – ne agrāk kā gadu pēc iepriekšējā pakalpojuma beigām. Papildus Projektā atvieglots dokumentu iesniegšanas process šai mērķa grupai, jo iesniedzamajiem dokumentiem nav jāpievieno ģimenes (vispārējās prakses) ārsta izziņa par vispārējo veselības stāvokli.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • personas ar invaliditāti
  • personas ar funkcionēšanas traucējumiem un viņu tuvinieki, ČAES avārijā cietušas, politiski represētas personas
Ietekmes apraksts
samazināts administratīvais slogs pakalpojuma saņemšanai
Juridiskās personas
Nē

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Sociālās integrācijas valsts aģentūra, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, ārstniecības personas, pašvaldību sociālie dienesti
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Sociālās integrācijas valsts aģentūra
  • pašvaldību sociālie dienesti

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Samazināts administratīvais slogs
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Process tiks optimizēts
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs atsevišķas personu grupas (personas ar funkcionēšanas traucējumiem darbspējas vecumā un pēc darbspējas vecuma, kuras strādā, personas ar prognozējamu invaliditāti, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15.pantā minētās personas un likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 2. un 4.pantā minētās personas), jo projekts paredz izmaiņas pakalpojuma pieprasījuma apmierināšanas tempā, tiks atvieglota piekļauve pakalpojumiem.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzlabosies

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzlabosies

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi