23-TA-2521: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumos Nr. 152 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbildīgās iestādes iniciatīvas, ievērojot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. punktu un 13. punktu, kas nosaka Ministru kabinetam (turpmāk - MK) izstrādāt nosacījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir:
- noteikt regulējumu gadījumiem, kad finansējuma saņēmēji atsevišķos 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa projektos nepaspēs pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim;
- lai novērstu negatīvas finansiālas sekas 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa un 13.1.3.1. pasākuma finansējuma saņēmējiem, precizēt atmaksājamās palīdzības nosacījumu projektos plānoto iznākuma rādītāju nesasniegšanas gadījumā;
- precizēt ar valsts atbalstu komercdarbībai saistītu normu.
- noteikt regulējumu gadījumiem, kad finansējuma saņēmēji atsevišķos 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa projektos nepaspēs pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim;
- lai novērstu negatīvas finansiālas sekas 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa un 13.1.3.1. pasākuma finansējuma saņēmējiem, precizēt atmaksājamās palīdzības nosacījumu projektos plānoto iznākuma rādītāju nesasniegšanas gadījumā;
- precizēt ar valsts atbalstu komercdarbībai saistītu normu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projektu īstenošanas termiņa pagarināšana
Šobrīd Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumi Nr. 152 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 152) nosaka, ka Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansētos 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" (turpmāk – 4.2.2. SAM) un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta) projektus īsteno un projektā plānotos iznākuma rādītājus sasniedz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta ietvaros šobrīd īstenošanā atrodas 71 projekts jeb 33% no kopumā 216 apstiprinātajiem projektiem (dati uz 2023. gada 12. septembri). Atsevišķos projektos jau šobrīd Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) ir konstatējusi risku nepabeigt projektā plānotās darbības un nesasniegt plānotos rādītājus MK noteikumos Nr. 152 noteiktajā termiņā:
- Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/001 "Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" vienkāršota atjaunošana, V. Seiles iela 17, Rēzekne" (ERAF finansējums – 560 426 EUR) būvdarbi izpildīti 33% apmērā no kopējā plānotā apmēra, taču nav iespējams pilnībā pabeigt projekta darbības, nodrošinot objekta nodošanu ekspluatācijā un norēķinu pabeigšanu ar būvnieku finansējuma saņēmēja finanšu līdzekļu trūkuma dēļ;
- Balvu novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/016 "Baltinavas muzeja ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 230 000 EUR) būvdarbu veikšanas laikā projekta neattiecināmo izmaksu sadaļā tika konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus, kas kavē kopējo plānoto energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ēkā. Nepieciešamo darbu veikšanai finansējuma saņēmējs 2023. gada oktobrī noslēdzis papilddarbu līgumu. Augsts risks, ka projektu nebūs iespējams pabeigt līdz 2023. gada 31. decembrim;
- Balvu novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/019 "Rugāju pagasta pārvaldes ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 285 000 EUR) būvdarbu veikšanas laikā projekta neattiecināmo izmaksu sadaļā tika konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus, kas kavē kopējo plānoto energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ēkā. Nepieciešamo papilddarbu īstenošanai finansējuma saņēmējs izsludinājis iepirkumu un tiek vērtēti saņemtie piedāvājumi. Ņemot vērā, ka vēl nav zināms visu būvdarbu pabeigšanas termiņš, pastāv augsts risks, ka projektu nebūs iespējams pabeigt līdz 2023. gada 31. decembrim;
- Rēzeknes novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/030 "Maltas Bērnu un jauniešu centra ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 170 132 EUR), ievērojot to, ka 2023. gada 22. jūnijā noslēgtā būvdarbu līguma izpildes termiņš ir 2023. gada 15. decembris, sadarbības iestādes vērtējumā pastāv risks, ka projekts, t.sk. ēkas nodošana ekspluatācijā, tiks pabeigta 2024. gadā;
- Rēzeknes novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/032 "Lendžu administratīvās ēkas, t. sk., kultūras nama energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 147 762 EUR), ievērojot to, ka 2023. gada 4. septembrī noslēgtā būvdarbu līguma izpildes termiņš ir 2023. gada 15. decembris, sadarbības iestādes vērtējumā pastāv augsts risks, ka projektu nebūs iespējams pabeigt un nodrošināt ēkas nodošanu ekspluatācijā līdz 2023. gada 31. decembrim;
- Rēzeknes novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/033 "Viļānu Mūzikas un mākslas skolas jaunās ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 359 186 EUR) veicamo būvdarbu izpildes termiņš ir 2023. gada 29. decembris. Pastāv augsts risks, ka projektu nebūs iespējams pabeigt un nodrošināt ēkas nodošanu ekspluatācijā līdz 2023. gada 31. decembrim;
- Madonas novada pašvaldības projekta Nr. 4.2.2.0/21/A037 “Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi "Kastaņās", Sausnējas pagasts, Madonas novads” (ERAF finansējums – 155 000 EUR) ieviešana kavējās dēļ izmaiņām sākotnējā būvprojektā, jo pašvaldība nolēma energoefektivitātes darbu veikšanas laikā vienlaikus nodrošināt arī projektā renovējamās sociālās aprūpes centra ēkas vides pieejamību, izbūvējot liftu. Šīs izmaiņas, kā arī lifta izbūves iepirkuma procedūra negatīvi ietekmēja projekta uzsākšanu projekta iesniegumā plānotajā termiņā. Ievērojot to, ka ziemas mēnešos āra energosiltināšanas darbus nav iespējams veikt neatbilstošas gaisa temperatūras dēļ, projektu būs iespējams īstenot un pabeigt 2024. gadā;
- Ropažu novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0./21/A/068 "Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas ēkas energoefektivitātes uzlabošana" (ERAF finansējums – 213 945 EUR), lai gan plānotais projekta darbību pabeigšanas, t.sk. ēkas nodošanas ekspluatācijā, termiņš ir līdz 2023. gada 31. decembrim, sadarbības iestādes vērtējumā pastāv risks, ka tas tiks pagarināts līdz 2024. gada 31. janvārim;
- Ķekavas novada pašvaldības projekta Nr. 4.2.2.0/21/A/088 "Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Ieviņa", Ķekava, Ķekavas novads energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 973 183 EUR) īstenošanas gaitā konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus, kā dēļ būvdarbu izpildītājs piesaistījis papildu darbaspēku un plāno pabeigt darbus 2023. gada decembrī. Tomēr pastāv augsts risks, ka ēka ekspluatācijā tiks nodota 2024. gada sākumā;
- Balvu novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/22/A/001 "Balvu mākslas skolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 271 232 EUR) dēļ jumta pārbūves laikā konstatētām bojātām sijām radās nepieciešamība veikt būvkonstrukciju papildu projektēšanas iepirkumu. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada. 11. novembris. Pastāv augsts risks nepabeigt visus plānotos būvdarbus līdz 2023. gada beigām;
- Bauskas novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/22/A/005 “Energoefektivitātes paaugstināšana sporta namam „Dartija”” (ERAF finansējums – 389 504 EUR) dēļ sākotnēji nekvalitatīvi izstrādāta būvprojekta, kas negatīvi ietekmējis tālāko būvniecības darbu procesu, rezultātā būvdarbu līgumā paredzētais darbu izpildes termiņš ir 2024. gada 11. februāris, neskaitot laiku, kas nepieciešams ēkas nodošanai ekspluatācijā;
- Olaines novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/22/A/009 "Olaines novada pašvaldības administratīvās ēkas Zemgales ielā 33 energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 1 035 073 EUR) līdzšinējo būvdarbu veikšanas laikā ēkas nolietojuma dēļ konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus. Tiek gatavoti būvdarbu līguma grozījumi par iespējamo izpildes termiņa pagarinājumu līdz 2024. gada 1. martam;
- Madonas novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/22/A/013 “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Lubānas vidusskolā, Krasta iela 6, Lubāna, Madonas novads” (ERAF finansējums – 350 000 EUR) pēc būvobjekta apsekošanas tika konstatēts, ka sākotnējais projektam pievienotais energoaudits neatbilst reālajai situācijai un tas tika pārstrādāts. Rezultātā, neskatoties uz sākotnēji plānoto būvdarbu uzsākšanu 2023. gada 1. ceturksnī, būvobjekta vietas nodošanas - pieņemšanas akts tika parakstīts ar būtisku kavēšanos (2023.gada 1. augustā) un būvdarbus plānots pabeigt 2024. gadā.
Sadarbības iestāde, sazinoties ar finansējuma saņēmējiem, seko līdzi un nodrošina uzraudzību katrā no minētajām situācijām. Atbilstoši sadarbības iestādes izvērtējumam uz šo brīdi tās rīcībā nav informācijas par finansējuma saņēmēju piemērotajiem līgumsodiem projekta darbībā iesaistīto pakalpojumu sniedzējiem. Izvērstu situācijas analīzi par pušu atbildību par potenciālajām problēmsituācijām būs iespējams veikt pēc attiecīgo projektu noslēgumu maksājumu iesniegšanas sadarbības iestādē.
Papildus augstāk minētajam, īstenošanā esošos projektus ir ietekmējusi aktuālā ģeopolitiskā situācija saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas pēc 2022. gada 24. februāra. Tas būtiski mainīja tirgus situāciju būvniecības nozarē, radot būvmateriālu un citu saistīto resursu nepieejamību un izmaksu pieaugumu salīdzinājumā ar projektos sākotnēji plānotajām un projektu iesniegumos iekļautajām izmaksām, kā arī ietekmējot iepirkuma procedūras un darbu veikšanas izpildes termiņus pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta projektu iesniegumu atlases piektās atlases kārtas “"Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai” pirmajā uzsaukumā (projektu iesniegumu iesniegšana norisinājās no 2021. gada 14. oktobra līdz 15. decembrim) un otrajā uzsaukumā (no 2022. gada 29. augusta līdz 30. septembrim).
Ievērojot atsevišķu jau šobrīd identificēto un potenciāli vēl identificējamo riska projektu specifiku un neparedzamos apstākļus to uzsākšanai un īstenošanai, ir nepieciešams risinājums šo projektu īstenošanas pabeigšanai, iznākuma rādītāju sasniegšanai un maksājumu veikšanai.
Ja ERAF finansētos projektus nevar pabeigt līdz ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda beigām, t.i., līdz 2023. gada 31. decembrim, lai veicamo darbību pabeigšanas vai mērķu sasniegšanas termiņi varētu turpināties pēc 2023.gada, atsevišķos, īpaši pamatotos izņēmuma gadījumos, izvērtējot finansējuma saņēmēja sniegtos skaidrojumus, pamatotus priekšlikumus, tai skaitā tā atbilstību Eiropas Komisijas paziņojuma 2022/C 474/01 (2022.gada 14.decembris) "Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par pārrobežu sadarbības programmu saskaņā ar Pirms pievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (2014.-2020.gada periodā) slēgšanu" (turpmāk – Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīnijas) nosacījumiem, atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi un vadošo iestādi var ierosināt nacionālus lēmumus ERAF līdzfinansēto projektu pabeigšanai pēc 2023. gada. Situācijās, kad ERAF finansētā projekta finansējuma saņēmējs apņemas projektu pilnībā pabeigt (nodrošināt projekta funkcionalitāti) līdz 2024. gada 31. oktobrim, pēc 2023. gada 31. decembra radušos izdevumus sedzot no pašu līdzekļiem, šāds projekts netiks uzskatīts par nefunkcionējošu Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīniju izpratnē. Tomēr jāņem vērā, ka finansējuma saņēmējs var pabeigt ERAF finansētajos projektos plānotās aktivitātes un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus par saviem finanšu līdzekļiem ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. oktobrim, pretējā gadījumā finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt visu projektā izmaksāto finansējumu sadarbības iestādei saskaņā ar vienošanās vai civiltiesiskā līguma nosacījumiem.
Identificētajiem projektiem ar augstu risku būt nefunkcionējošiem nav iespējams posmošanas risinājums, jo projekti neatbilst posmošanas nosacījumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 118. un 118a. pantam un Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīnijās noteiktajam, t.sk. nosacījumam par projektu attiecināmo izmaksu summas minimālo slieksni 5 miljonus EUR apmērā.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz grozījumu veikšanu atsevišķos pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta projektos, vienlaikus neietekmējot projektos veicamo darbību veidu, projektu mērķus un īstenošanas nosacījumus.
Izmaiņas ar atmaksājamo palīdzību saistītajos nosacījumos
Kohēzijas politikas vienotajā informācijas sistēmā 2014.-2020. gadam pieejamie dati uz 2023. gada 19. septembri liecina, ka darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – DP) pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes kopumā noteikto 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma līmenī sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtības ir sasniegtas:
a) samazināts primārās enerģijas gada patēriņš (rādītāji i.4.2.2.ak (CO32) un i.13.1.3.a (CO32)) – 32 951 879 kilovatstundas (kWh)/gadā, kas ir 143% no DP noteiktā rādītāja – vismaz 22 943 474 kWh/gadā, t.sk. 18 241 412 kWh/gadā 4.2.2. SAM un 4 702 062 968 kWh/gadā 13.1.3.1. pasākuma ietvaros;
b) sasniegts siltumnīcefekta gāzu samazinājums (rādītājs i.4.2.2.ck (CO34) un i.13.1.3.b (CO34)) – 7 411 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas (t CO2 ekv.)/gadā, kas ir 116% no DP noteiktā rādītāja – vismaz 6 418 t CO2 ekv./gadā, t.sk. 4 600 t CO2 ekv./gadā 4.2.2. SAM un 1 818 t CO2 ekv./gadā 13.1.3.1. pasākuma ietvaros;
c) no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda (rādītājs i.4.2.2.bk (CO30)) – 1,105 MW, kas ir 118% no DP noteiktā rādītāja 0,939 MW 4.2.2. SAM ietvaros.
Ievērojot to, ka 13.1.3.1. pasākuma projektu iesniegumu atlases uzsaukumi atklātas projektu iesniegumu atlases veidā norisinājās, sākoties no 2021. gada oktobra un vienošanās par projektu īstenošanu slēgtas 2022. gadā, no 65 šajā pasākumā apstiprinātajiem projektiem 28 ir pabeigti un 37 ir īstenošanas procesā. Projektos jau sasniegtie rādītāji (i.13.1.3.a (CO32) sasniegts 83% apmērā no DP plānotā un i.13.1.3.b (CO34) – 55% apmērā) norāda uz to, ka arī 13.1.3.1. pasākumā iznākuma rādītāju izpilde tiks nodrošināta vismaz 65% apmērā no DP noteiktās iznākuma rādītāja vērtības un Latvijai nepastāv risks zaudēt ERAF finansējumu piemērotas finanšu korekcijas dēļ. Paredzot iepriekšminētās izmaiņas, atmaksājamās palīdzības veidā īstenotā pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta ietvaros tiktu piemērota līdzīga pieeja, kādu nosaka tajos specifiskajos atbalsta mērķos, kurus īsteno granta veidā atbilstoši Finanšu ministrijas 2022. gada 21. marta vadlīniju Nr. 2.7. “Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk - vadlīnijas Nr. 2.7.) 5. pielikuma 1. punktam, kas paredz, ka, ja iznākuma rādītāju izpilde ir vienāda vai pārsniedz 65% no plānotā, tad finanšu korekciju nepiemēro.
Noteikumu projekts paredz pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 35% neizpildes, nevis virs 15%, kā tas ir noteikts šobrīd. Precizētais nosacījums ir labvēlīgs finansējuma saņēmējiem, tas vienādi attiecas uz visām pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta projektu iesniegumu atlases kārtām. Tāpat, ievērojot Finanšu ministrijas vadlīnijās Nr. 2.7. noteikto, šāds nosacījums ir iekļauts un tiek piemērots arī Ekonomikas ministrijas administrētajā valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā - DP 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākumā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās".
Ar saimnieciskās darbības atbalstu saistītais nosacījums
MK noteikumu Nr. 152 34. punktā ietvertajā normā noteikts, ka visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem finansējuma saņēmējs atmaksā, ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts vai projekts, kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kļūst tā ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā (infrastruktūras amortizācijas periodā). Nosacījums par atskaites periodu projekta ieviešanas gaitā ticis definēts jau sākotnējā MK noteikumu redakcijā, kas Ministru kabinetā apstiprināta 2016. gada 8. martā un stājusies spēkā 2016. gada 24. martā. Papildus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) 2021. gada 3. ceturksnī izstrādāja un ar sadarbības iestādi saskaņoja metodiku “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķis “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās” papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu nosacījumu kontroles metodiku” (turpmāk – metodika), kurā sniegti papildu skaidrojumi par komercdarbības atbalsta kontroli, t.sk. noteikts, ka iepriekšminētais atskaites periods ir projekta dzīves cikls (infrastruktūras amortizācijas periods).
Atbilstoši Komisijas 2014.gada 3.marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam šajā pielikumā neuzskaitītajās nozarēs, t.sk. ēku energoefektivitātes jomā projekta dzīves cikls (infrastruktūras amortizācijas periods) ir 10-15 gadi.
Komunikācijā ar Finanšu ministriju par komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta gadījumā secināts, ka nelikumīgi saņemta atbalsta atmaksāšanas (kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu) pienākums var iestāties tikai pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas, proti, pēc objekta nodošanas ekspluatācijā.
Šobrīd Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumi Nr. 152 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" īstenošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 152) nosaka, ka Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansētos 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" (turpmāk – 4.2.2. SAM) un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai" (turpmāk – pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta) projektus īsteno un projektā plānotos iznākuma rādītājus sasniedz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta ietvaros šobrīd īstenošanā atrodas 71 projekts jeb 33% no kopumā 216 apstiprinātajiem projektiem (dati uz 2023. gada 12. septembri). Atsevišķos projektos jau šobrīd Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) ir konstatējusi risku nepabeigt projektā plānotās darbības un nesasniegt plānotos rādītājus MK noteikumos Nr. 152 noteiktajā termiņā:
- Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/001 "Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" vienkāršota atjaunošana, V. Seiles iela 17, Rēzekne" (ERAF finansējums – 560 426 EUR) būvdarbi izpildīti 33% apmērā no kopējā plānotā apmēra, taču nav iespējams pilnībā pabeigt projekta darbības, nodrošinot objekta nodošanu ekspluatācijā un norēķinu pabeigšanu ar būvnieku finansējuma saņēmēja finanšu līdzekļu trūkuma dēļ;
- Balvu novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/016 "Baltinavas muzeja ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 230 000 EUR) būvdarbu veikšanas laikā projekta neattiecināmo izmaksu sadaļā tika konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus, kas kavē kopējo plānoto energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ēkā. Nepieciešamo darbu veikšanai finansējuma saņēmējs 2023. gada oktobrī noslēdzis papilddarbu līgumu. Augsts risks, ka projektu nebūs iespējams pabeigt līdz 2023. gada 31. decembrim;
- Balvu novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/019 "Rugāju pagasta pārvaldes ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 285 000 EUR) būvdarbu veikšanas laikā projekta neattiecināmo izmaksu sadaļā tika konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus, kas kavē kopējo plānoto energoefektivitātes pasākumu īstenošanu ēkā. Nepieciešamo papilddarbu īstenošanai finansējuma saņēmējs izsludinājis iepirkumu un tiek vērtēti saņemtie piedāvājumi. Ņemot vērā, ka vēl nav zināms visu būvdarbu pabeigšanas termiņš, pastāv augsts risks, ka projektu nebūs iespējams pabeigt līdz 2023. gada 31. decembrim;
- Rēzeknes novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/030 "Maltas Bērnu un jauniešu centra ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 170 132 EUR), ievērojot to, ka 2023. gada 22. jūnijā noslēgtā būvdarbu līguma izpildes termiņš ir 2023. gada 15. decembris, sadarbības iestādes vērtējumā pastāv risks, ka projekts, t.sk. ēkas nodošana ekspluatācijā, tiks pabeigta 2024. gadā;
- Rēzeknes novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/032 "Lendžu administratīvās ēkas, t. sk., kultūras nama energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 147 762 EUR), ievērojot to, ka 2023. gada 4. septembrī noslēgtā būvdarbu līguma izpildes termiņš ir 2023. gada 15. decembris, sadarbības iestādes vērtējumā pastāv augsts risks, ka projektu nebūs iespējams pabeigt un nodrošināt ēkas nodošanu ekspluatācijā līdz 2023. gada 31. decembrim;
- Rēzeknes novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/21/A/033 "Viļānu Mūzikas un mākslas skolas jaunās ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 359 186 EUR) veicamo būvdarbu izpildes termiņš ir 2023. gada 29. decembris. Pastāv augsts risks, ka projektu nebūs iespējams pabeigt un nodrošināt ēkas nodošanu ekspluatācijā līdz 2023. gada 31. decembrim;
- Madonas novada pašvaldības projekta Nr. 4.2.2.0/21/A037 “Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi "Kastaņās", Sausnējas pagasts, Madonas novads” (ERAF finansējums – 155 000 EUR) ieviešana kavējās dēļ izmaiņām sākotnējā būvprojektā, jo pašvaldība nolēma energoefektivitātes darbu veikšanas laikā vienlaikus nodrošināt arī projektā renovējamās sociālās aprūpes centra ēkas vides pieejamību, izbūvējot liftu. Šīs izmaiņas, kā arī lifta izbūves iepirkuma procedūra negatīvi ietekmēja projekta uzsākšanu projekta iesniegumā plānotajā termiņā. Ievērojot to, ka ziemas mēnešos āra energosiltināšanas darbus nav iespējams veikt neatbilstošas gaisa temperatūras dēļ, projektu būs iespējams īstenot un pabeigt 2024. gadā;
- Ropažu novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0./21/A/068 "Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas ēkas energoefektivitātes uzlabošana" (ERAF finansējums – 213 945 EUR), lai gan plānotais projekta darbību pabeigšanas, t.sk. ēkas nodošanas ekspluatācijā, termiņš ir līdz 2023. gada 31. decembrim, sadarbības iestādes vērtējumā pastāv risks, ka tas tiks pagarināts līdz 2024. gada 31. janvārim;
- Ķekavas novada pašvaldības projekta Nr. 4.2.2.0/21/A/088 "Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Ieviņa", Ķekava, Ķekavas novads energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 973 183 EUR) īstenošanas gaitā konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus, kā dēļ būvdarbu izpildītājs piesaistījis papildu darbaspēku un plāno pabeigt darbus 2023. gada decembrī. Tomēr pastāv augsts risks, ka ēka ekspluatācijā tiks nodota 2024. gada sākumā;
- Balvu novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/22/A/001 "Balvu mākslas skolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 271 232 EUR) dēļ jumta pārbūves laikā konstatētām bojātām sijām radās nepieciešamība veikt būvkonstrukciju papildu projektēšanas iepirkumu. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada. 11. novembris. Pastāv augsts risks nepabeigt visus plānotos būvdarbus līdz 2023. gada beigām;
- Bauskas novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/22/A/005 “Energoefektivitātes paaugstināšana sporta namam „Dartija”” (ERAF finansējums – 389 504 EUR) dēļ sākotnēji nekvalitatīvi izstrādāta būvprojekta, kas negatīvi ietekmējis tālāko būvniecības darbu procesu, rezultātā būvdarbu līgumā paredzētais darbu izpildes termiņš ir 2024. gada 11. februāris, neskaitot laiku, kas nepieciešams ēkas nodošanai ekspluatācijā;
- Olaines novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/22/A/009 "Olaines novada pašvaldības administratīvās ēkas Zemgales ielā 33 energoefektivitātes paaugstināšana" (ERAF finansējums – 1 035 073 EUR) līdzšinējo būvdarbu veikšanas laikā ēkas nolietojuma dēļ konstatēta nepieciešamība veikt papildu būvdarbus. Tiek gatavoti būvdarbu līguma grozījumi par iespējamo izpildes termiņa pagarinājumu līdz 2024. gada 1. martam;
- Madonas novada pašvaldības projektā Nr. 4.2.2.0/22/A/013 “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Lubānas vidusskolā, Krasta iela 6, Lubāna, Madonas novads” (ERAF finansējums – 350 000 EUR) pēc būvobjekta apsekošanas tika konstatēts, ka sākotnējais projektam pievienotais energoaudits neatbilst reālajai situācijai un tas tika pārstrādāts. Rezultātā, neskatoties uz sākotnēji plānoto būvdarbu uzsākšanu 2023. gada 1. ceturksnī, būvobjekta vietas nodošanas - pieņemšanas akts tika parakstīts ar būtisku kavēšanos (2023.gada 1. augustā) un būvdarbus plānots pabeigt 2024. gadā.
Sadarbības iestāde, sazinoties ar finansējuma saņēmējiem, seko līdzi un nodrošina uzraudzību katrā no minētajām situācijām. Atbilstoši sadarbības iestādes izvērtējumam uz šo brīdi tās rīcībā nav informācijas par finansējuma saņēmēju piemērotajiem līgumsodiem projekta darbībā iesaistīto pakalpojumu sniedzējiem. Izvērstu situācijas analīzi par pušu atbildību par potenciālajām problēmsituācijām būs iespējams veikt pēc attiecīgo projektu noslēgumu maksājumu iesniegšanas sadarbības iestādē.
Papildus augstāk minētajam, īstenošanā esošos projektus ir ietekmējusi aktuālā ģeopolitiskā situācija saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas pēc 2022. gada 24. februāra. Tas būtiski mainīja tirgus situāciju būvniecības nozarē, radot būvmateriālu un citu saistīto resursu nepieejamību un izmaksu pieaugumu salīdzinājumā ar projektos sākotnēji plānotajām un projektu iesniegumos iekļautajām izmaksām, kā arī ietekmējot iepirkuma procedūras un darbu veikšanas izpildes termiņus pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta projektu iesniegumu atlases piektās atlases kārtas “"Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību infrastruktūrā ekonomiskās situācijas uzlabošanai” pirmajā uzsaukumā (projektu iesniegumu iesniegšana norisinājās no 2021. gada 14. oktobra līdz 15. decembrim) un otrajā uzsaukumā (no 2022. gada 29. augusta līdz 30. septembrim).
Ievērojot atsevišķu jau šobrīd identificēto un potenciāli vēl identificējamo riska projektu specifiku un neparedzamos apstākļus to uzsākšanai un īstenošanai, ir nepieciešams risinājums šo projektu īstenošanas pabeigšanai, iznākuma rādītāju sasniegšanai un maksājumu veikšanai.
Ja ERAF finansētos projektus nevar pabeigt līdz ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda beigām, t.i., līdz 2023. gada 31. decembrim, lai veicamo darbību pabeigšanas vai mērķu sasniegšanas termiņi varētu turpināties pēc 2023.gada, atsevišķos, īpaši pamatotos izņēmuma gadījumos, izvērtējot finansējuma saņēmēja sniegtos skaidrojumus, pamatotus priekšlikumus, tai skaitā tā atbilstību Eiropas Komisijas paziņojuma 2022/C 474/01 (2022.gada 14.decembris) "Vadlīnijas par to darbības programmu slēgšanu, kuras pieņemtas atbalsta saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par pārrobežu sadarbības programmu saskaņā ar Pirms pievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (2014.-2020.gada periodā) slēgšanu" (turpmāk – Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīnijas) nosacījumiem, atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi un vadošo iestādi var ierosināt nacionālus lēmumus ERAF līdzfinansēto projektu pabeigšanai pēc 2023. gada. Situācijās, kad ERAF finansētā projekta finansējuma saņēmējs apņemas projektu pilnībā pabeigt (nodrošināt projekta funkcionalitāti) līdz 2024. gada 31. oktobrim, pēc 2023. gada 31. decembra radušos izdevumus sedzot no pašu līdzekļiem, šāds projekts netiks uzskatīts par nefunkcionējošu Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīniju izpratnē. Tomēr jāņem vērā, ka finansējuma saņēmējs var pabeigt ERAF finansētajos projektos plānotās aktivitātes un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus par saviem finanšu līdzekļiem ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. oktobrim, pretējā gadījumā finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt visu projektā izmaksāto finansējumu sadarbības iestādei saskaņā ar vienošanās vai civiltiesiskā līguma nosacījumiem.
Identificētajiem projektiem ar augstu risku būt nefunkcionējošiem nav iespējams posmošanas risinājums, jo projekti neatbilst posmošanas nosacījumiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 118. un 118a. pantam un Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīnijās noteiktajam, t.sk. nosacījumam par projektu attiecināmo izmaksu summas minimālo slieksni 5 miljonus EUR apmērā.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz grozījumu veikšanu atsevišķos pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta projektos, vienlaikus neietekmējot projektos veicamo darbību veidu, projektu mērķus un īstenošanas nosacījumus.
Izmaiņas ar atmaksājamo palīdzību saistītajos nosacījumos
Kohēzijas politikas vienotajā informācijas sistēmā 2014.-2020. gadam pieejamie dati uz 2023. gada 19. septembri liecina, ka darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – DP) pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes kopumā noteikto 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma līmenī sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtības ir sasniegtas:
a) samazināts primārās enerģijas gada patēriņš (rādītāji i.4.2.2.ak (CO32) un i.13.1.3.a (CO32)) – 32 951 879 kilovatstundas (kWh)/gadā, kas ir 143% no DP noteiktā rādītāja – vismaz 22 943 474 kWh/gadā, t.sk. 18 241 412 kWh/gadā 4.2.2. SAM un 4 702 062 968 kWh/gadā 13.1.3.1. pasākuma ietvaros;
b) sasniegts siltumnīcefekta gāzu samazinājums (rādītājs i.4.2.2.ck (CO34) un i.13.1.3.b (CO34)) – 7 411 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas (t CO2 ekv.)/gadā, kas ir 116% no DP noteiktā rādītāja – vismaz 6 418 t CO2 ekv./gadā, t.sk. 4 600 t CO2 ekv./gadā 4.2.2. SAM un 1 818 t CO2 ekv./gadā 13.1.3.1. pasākuma ietvaros;
c) no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda (rādītājs i.4.2.2.bk (CO30)) – 1,105 MW, kas ir 118% no DP noteiktā rādītāja 0,939 MW 4.2.2. SAM ietvaros.
Ievērojot to, ka 13.1.3.1. pasākuma projektu iesniegumu atlases uzsaukumi atklātas projektu iesniegumu atlases veidā norisinājās, sākoties no 2021. gada oktobra un vienošanās par projektu īstenošanu slēgtas 2022. gadā, no 65 šajā pasākumā apstiprinātajiem projektiem 28 ir pabeigti un 37 ir īstenošanas procesā. Projektos jau sasniegtie rādītāji (i.13.1.3.a (CO32) sasniegts 83% apmērā no DP plānotā un i.13.1.3.b (CO34) – 55% apmērā) norāda uz to, ka arī 13.1.3.1. pasākumā iznākuma rādītāju izpilde tiks nodrošināta vismaz 65% apmērā no DP noteiktās iznākuma rādītāja vērtības un Latvijai nepastāv risks zaudēt ERAF finansējumu piemērotas finanšu korekcijas dēļ. Paredzot iepriekšminētās izmaiņas, atmaksājamās palīdzības veidā īstenotā pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta ietvaros tiktu piemērota līdzīga pieeja, kādu nosaka tajos specifiskajos atbalsta mērķos, kurus īsteno granta veidā atbilstoši Finanšu ministrijas 2022. gada 21. marta vadlīniju Nr. 2.7. “Vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu, ziņošanu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodā” (turpmāk - vadlīnijas Nr. 2.7.) 5. pielikuma 1. punktam, kas paredz, ka, ja iznākuma rādītāju izpilde ir vienāda vai pārsniedz 65% no plānotā, tad finanšu korekciju nepiemēro.
Noteikumu projekts paredz pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 35% neizpildes, nevis virs 15%, kā tas ir noteikts šobrīd. Precizētais nosacījums ir labvēlīgs finansējuma saņēmējiem, tas vienādi attiecas uz visām pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta projektu iesniegumu atlases kārtām. Tāpat, ievērojot Finanšu ministrijas vadlīnijās Nr. 2.7. noteikto, šāds nosacījums ir iekļauts un tiek piemērots arī Ekonomikas ministrijas administrētajā valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmā - DP 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.2. pasākumā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās".
Ar saimnieciskās darbības atbalstu saistītais nosacījums
MK noteikumu Nr. 152 34. punktā ietvertajā normā noteikts, ka visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem finansējuma saņēmējs atmaksā, ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts vai projekts, kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kļūst tā ieviešanas gaitā vai projekta dzīves ciklā (infrastruktūras amortizācijas periodā). Nosacījums par atskaites periodu projekta ieviešanas gaitā ticis definēts jau sākotnējā MK noteikumu redakcijā, kas Ministru kabinetā apstiprināta 2016. gada 8. martā un stājusies spēkā 2016. gada 24. martā. Papildus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) 2021. gada 3. ceturksnī izstrādāja un ar sadarbības iestādi saskaņoja metodiku “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķis “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās” papildinošās saimnieciskās darbības un parasto papildpakalpojumu nosacījumu kontroles metodiku” (turpmāk – metodika), kurā sniegti papildu skaidrojumi par komercdarbības atbalsta kontroli, t.sk. noteikts, ka iepriekšminētais atskaites periods ir projekta dzīves cikls (infrastruktūras amortizācijas periods).
Atbilstoši Komisijas 2014.gada 3.marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam šajā pielikumā neuzskaitītajās nozarēs, t.sk. ēku energoefektivitātes jomā projekta dzīves cikls (infrastruktūras amortizācijas periods) ir 10-15 gadi.
Komunikācijā ar Finanšu ministriju par komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta gadījumā secināts, ka nelikumīgi saņemta atbalsta atmaksāšanas (kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu) pienākums var iestāties tikai pēc projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas, proti, pēc objekta nodošanas ekspluatācijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Projektu īstenošanas termiņa pagarināšana
Saistībā ar Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestajām sankcijām un pastarpināti izraisīto ekonomisko un enerģētisko krīzi, būtiski mainot tirgus situāciju un radot dažādu materiālu un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu, ir tikusi ietekmēta būvniecības procesus norise, pakalpojumu sniegšana un materiālu piegāžu ķēdēs, tādējādi ietekmējot pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas projektu iepirkuma procedūru norisi un noslēgto līgumu izpildes termiņus, kā rezultātā atsevišķiem projektu īstenotājiem ir radušies neparedzamie izaicinājumi un grūtības ar iekļaušanos šobrīd noteiktajā projektu īstenošanas termiņā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Izmaiņas ar atmaksājamo palīdzību saistītajos nosacījumos
Šobrīd MK noteikumi Nr. 152 nosaka, ka gadījumā, ja projekta iznākuma rādītāji noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas netiek sasniegti, tiek piemērots atmaksājamās palīdzības mehānisms, t.i., finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot no rādītāja neizpildes virs 15% apmērā.
Ar saimnieciskās darbības atbalstu saistītais nosacījums
Lai nodrošinātu atbilstību faktiskajai situācijai, kad finansējuma saņēmējs gūst labumu no projekta ietvaros saņemtā atbalsta, nepieciešams tehniski precizēt MK noteikumu Nr. 152 34. punktā noteikto atskaites punktu, no kura sāk vērtēt, vai projekts no tāda, kas nav saistīts ar saimniecisku darbību vai kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, nav kļuvis par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību.
Saistībā ar Krievijas uzsāktā kara Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestajām sankcijām un pastarpināti izraisīto ekonomisko un enerģētisko krīzi, būtiski mainot tirgus situāciju un radot dažādu materiālu un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu, ir tikusi ietekmēta būvniecības procesus norise, pakalpojumu sniegšana un materiālu piegāžu ķēdēs, tādējādi ietekmējot pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas projektu iepirkuma procedūru norisi un noslēgto līgumu izpildes termiņus, kā rezultātā atsevišķiem projektu īstenotājiem ir radušies neparedzamie izaicinājumi un grūtības ar iekļaušanos šobrīd noteiktajā projektu īstenošanas termiņā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Izmaiņas ar atmaksājamo palīdzību saistītajos nosacījumos
Šobrīd MK noteikumi Nr. 152 nosaka, ka gadījumā, ja projekta iznākuma rādītāji noteiktajā laikā pēc projekta pabeigšanas netiek sasniegti, tiek piemērots atmaksājamās palīdzības mehānisms, t.i., finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot no rādītāja neizpildes virs 15% apmērā.
Ar saimnieciskās darbības atbalstu saistītais nosacījums
Lai nodrošinātu atbilstību faktiskajai situācijai, kad finansējuma saņēmējs gūst labumu no projekta ietvaros saņemtā atbalsta, nepieciešams tehniski precizēt MK noteikumu Nr. 152 34. punktā noteikto atskaites punktu, no kura sāk vērtēt, vai projekts no tāda, kas nav saistīts ar saimniecisku darbību vai kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, nav kļuvis par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību.
Risinājuma apraksts
Projektu īstenošanas termiņa pagarināšana
Lai varētu nodrošināt augsta riska projektu sekmīgu pabeigšanu, gadījumos, kad finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim, ir nepieciešams noteikt, ka finansējuma saņēmējs var pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus par saviem līdzekļiem pēc minētā termiņa. Tādā gadījumā sadarbības iestāde apstiprina maksājumu pieprasījumu un veic maksājumus par noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim, kopumā veicinot finansējuma ieguldīšanu un rādītāju sasniegšanu. Savukārt, ja finansējuma saņēmējs nepabeidz par saviem līdzekļiem visas plānotās projekta aktivitātes un nesasniedz visus plānotos iznākuma rādītājus līdz 2024. gada 31. oktobrim, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt visu projektā izmaksāto finansējumu sadarbības iestāde saskaņā ar vienošanās vai civiltiesiskā līguma nosacījumiem.
Noteikumu projekts paredz, ka īstenošanā esošo augsta riska projektu darbības, kas netiks pabeigtas līdz 2023. gada 31. decembrim, būtu iespējams īstenot 2024. gadā par finansējuma saņēmēja līdzekļiem kā nefunkcionējošus projektus, t.i., atbilstoši Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīniju izpratnei, ja attiecīgos projektus ir iespējams pilnībā pabeigt līdz 2024. gada 31. oktobrim, t.sk., ja pēc 2023. gada 31. decembra radušos izdevumus projektā sedz pats projekta īstenotājs par saviem līdzekļiem, tad šādu projektu var neuzskatīt par nefunkcionējošu, un līdz ar darbības programmas noslēguma dokumentāciju noziņot Eiropas Komisijai kā pilnībā pabeigtus projektus pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta ievaros.
Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka projektos, kas tiek pabeigti līdz 2024. gada 31. oktobrim, tiek piesaistīti finansējuma saņēmēja pašu līdzekļi, atrunā sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja pienākumus un veicamās darbības projekta pilnīgai pabeigšanai, kā arī nosaka, ka sadarbības iestāde apstiprina maksājumu pieprasījumu un veic maksājumus par noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim.
Noteikumu projektam nav ietekmes uz pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta projektu iesniegumu atlasi, un tas ir vienādi piemērojams visiem projektiem visās atlases kārtās.
Izmaiņas ar atmaksājamo palīdzību saistītajos nosacījumos
Pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), salāgojot to ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes vadlīnijās Nr. 2.7. ietverto finanšu korekcijas piemērošanas slieksni un nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 35% neizpildes, nevis virs 15%, kā tas ir noteikts šobrīd.
Ar saimnieciskās darbības atbalstu saistītais nosacījums
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 152 34. punktā noteikto atskaites punktu, paredzot, ka to, vai projekts no tāda, kas nav saistīts ar saimniecisku darbību vai kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, nav kļuvis par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, vērtē projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā).
MK noteikumu grozījumi paredz labvēlīgākus nosacījumus finansējuma saņēmējiem, ievērojot, ka projekta īstenošanas laikā vēl nevar gūt pilnu labumu no projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras. To var gūt pēc projektā plānoto būvdarbu pabeigšanas un objekta nodošanas ekspluatācijā, kas uzskatāms par infrastruktūras amortizācijas perioda sākumu.
Noteikumu projekta 5. punkta izpildes nodrošināšana attiecībā uz projektu īstenošanas termiņu pagarināšanu tiks veikta saskaņā ar MK 2014.gada 16.decembra noteikumu Nr. 784 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā” 51.5 apakšpunktā paredzēto gadījumu, kā arī atbilstoši minēto noteikumu VIII nodaļā paredzētajai kārtībai.
Lai varētu nodrošināt augsta riska projektu sekmīgu pabeigšanu, gadījumos, kad finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim, ir nepieciešams noteikt, ka finansējuma saņēmējs var pabeigt projektā plānotās aktivitātes un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus par saviem līdzekļiem pēc minētā termiņa. Tādā gadījumā sadarbības iestāde apstiprina maksājumu pieprasījumu un veic maksājumus par noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim, kopumā veicinot finansējuma ieguldīšanu un rādītāju sasniegšanu. Savukārt, ja finansējuma saņēmējs nepabeidz par saviem līdzekļiem visas plānotās projekta aktivitātes un nesasniedz visus plānotos iznākuma rādītājus līdz 2024. gada 31. oktobrim, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt visu projektā izmaksāto finansējumu sadarbības iestāde saskaņā ar vienošanās vai civiltiesiskā līguma nosacījumiem.
Noteikumu projekts paredz, ka īstenošanā esošo augsta riska projektu darbības, kas netiks pabeigtas līdz 2023. gada 31. decembrim, būtu iespējams īstenot 2024. gadā par finansējuma saņēmēja līdzekļiem kā nefunkcionējošus projektus, t.i., atbilstoši Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīniju izpratnei, ja attiecīgos projektus ir iespējams pilnībā pabeigt līdz 2024. gada 31. oktobrim, t.sk., ja pēc 2023. gada 31. decembra radušos izdevumus projektā sedz pats projekta īstenotājs par saviem līdzekļiem, tad šādu projektu var neuzskatīt par nefunkcionējošu, un līdz ar darbības programmas noslēguma dokumentāciju noziņot Eiropas Komisijai kā pilnībā pabeigtus projektus pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta ievaros.
Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka projektos, kas tiek pabeigti līdz 2024. gada 31. oktobrim, tiek piesaistīti finansējuma saņēmēja pašu līdzekļi, atrunā sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja pienākumus un veicamās darbības projekta pilnīgai pabeigšanai, kā arī nosaka, ka sadarbības iestāde apstiprina maksājumu pieprasījumu un veic maksājumus par noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim.
Noteikumu projektam nav ietekmes uz pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta projektu iesniegumu atlasi, un tas ir vienādi piemērojams visiem projektiem visās atlases kārtās.
Izmaiņas ar atmaksājamo palīdzību saistītajos nosacījumos
Pārskatīt atmaksājamās palīdzības mehānismu (formulu), salāgojot to ar Finanšu ministrijas kā ES fondu vadošās iestādes vadlīnijās Nr. 2.7. ietverto finanšu korekcijas piemērošanas slieksni un nosakot, ka atmaksa par iznākuma rādītāju neizpildi sākas virs 35% neizpildes, nevis virs 15%, kā tas ir noteikts šobrīd.
Ar saimnieciskās darbības atbalstu saistītais nosacījums
Nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 152 34. punktā noteikto atskaites punktu, paredzot, ka to, vai projekts no tāda, kas nav saistīts ar saimniecisku darbību vai kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, nav kļuvis par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, vērtē projekta dzīves cikla laikā (amortizācijas periodā).
MK noteikumu grozījumi paredz labvēlīgākus nosacījumus finansējuma saņēmējiem, ievērojot, ka projekta īstenošanas laikā vēl nevar gūt pilnu labumu no projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras. To var gūt pēc projektā plānoto būvdarbu pabeigšanas un objekta nodošanas ekspluatācijā, kas uzskatāms par infrastruktūras amortizācijas perioda sākumu.
Noteikumu projekta 5. punkta izpildes nodrošināšana attiecībā uz projektu īstenošanas termiņu pagarināšanu tiks veikta saskaņā ar MK 2014.gada 16.decembra noteikumu Nr. 784 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā” 51.5 apakšpunktā paredzēto gadījumu, kā arī atbilstoši minēto noteikumu VIII nodaļā paredzētajai kārtībai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ja netiks veikti grozījumi MK noteikumos Nr. 152, tad ir paredzami ERAF deklarējamā apjoma zaudējumi pašvaldību infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta ietvaros. Konkrētu ERAF finansējuma apjomu nav iespējams noteikt, tas būs zināms 2023.gada decembra beigās, kas ir termiņš, līdz kuram pašvaldības var veikt izdevumus projektos, kurus varētu deklarēt Eiropas Komisijai. Savukārt, nemainot ar atmaksājamo palīdzību saistītos nosacījumus, finansējuma saņēmējiem potenciāli tiek radītas negatīvas finansiālās sekas, jo rādītāju nesasniegšanas gadījumā finansējuma saņēmējam būtu jāatmaksā sadarbības iestādei ERAF finansējumu proporcionāli tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā, sākot no rādītāja neizpildes virs 15%.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- 4.2.2.SAM un 13.1.3.1. pasākuma finansējuma saņēmēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz pozitīvu ietekmi uz 4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma finansējuma saņēmējiem, jo nepieciešamības gadījumā, ja kāds no finansējuma saņēmējiem projektu īstenošanā saskarsies ar objektīviem apstākļiem, kuru dēļ tas nevar veiksmīgi noslēgt projekta īstenošanu līdz 2023. gada 31. decembrim, tiek paredzēta iespēja pagarināt projekta īstenošanu atbilstoši noteikumu projektā un Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīnijās noteiktajam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
1 374 546
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
1 374 546
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 374 546
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-1 374 546
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 374 546
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-1 374 546
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
4.2.2. SAM un 13.1.3.1. pasākuma ietvaros kā nefunkcionējošus projektus provizoriski plānots noteikt šādus projektus, kuru īstenošanas termiņu tiek plānots pagarināt un darbības saskaņā ar sadarbības iestādes novērtējumu būtu iespējams pabeigt līdz 2024.gada 30.oktobrim (par finansējuma saņēmēja līdzekļiem) ar šādām potenciāli uz 2024. gadu pārceļamajām projektu attiecināmajām izmaksām:
1) Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/001 "Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" vienkāršota atjaunošana, V. Seiles iela 17, Rēzekne" – 666 921 euro;
2) Balvu novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/016 “Baltinavas muzeja ēkas energoefektivitātes paaugstināšana” – 82 499 euro;
3) Balvu novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/019 "Rugāju pagasta pārvaldes ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" – 132 977 euro;
4) Rēzeknes novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/030 "Maltas Bērnu un jauniešu centra ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" – 27 165 euro;
5) Rēzeknes novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/032 "Lendžu administratīvās ēkas, t. sk., kultūras nama energoefektivitātes paaugstināšana" – 17 066 euro;
6) Rēzeknes novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/033 "Viļānu Mūzikas un mākslas skolas jaunās ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" – 53 884 euro;
7) Madonas novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A037 “Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi "Kastaņās", Sausnējas pagasts, Madonas novads” – 101 661 euro;
8) Ropažu novada pašvaldības projekta Nr. 4.2.2.0./21/A/068 "Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas ēkas energoefektivitātes uzlabošana" – 35 000 euro;
9) Ķekavas novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/088 "Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Ieviņa", Ķekava, Ķekavas novads energoefektivitātes paaugstināšana" – 125 000 euro;
10) Balvu novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/22/A/001 "Balvu mākslas skolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" – 4942 euro;
11) Bauskas novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/22/A/005 “Energoefektivitātes paaugstināšana sporta namam „Dartija”” – 67 591 euro;
12) Olaines novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/22/A/009 “Olaines novada pašvaldības administratīvās ēkas Zemgales ielā 33 energoefektivitātes paaugstināšana” – 59 840 euro;
13) Madonas novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/22/A/013 “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Lubānas vidusskolā, Krasta iela 6, Lubāna, Madonas novads” - 0 euro (projekta attiecināmo izmaksu tvērumā paredzētās darbības plānots pabeigt un ar tām saistītos maksājumu pieprasījumus sadarbības iestādē plānots iesniegt līdz 2023. gada beigām, savukārt 2024. gadā tiks pabeigtas citas ēkas nodošanai ekspluatācijā nepieciešamās darbības, kas nav projekta attiecināmo izmaksu tvērumā).
Attiecīgi kopējā ietekme uz pašvaldību budžetu varētu būt indikatīvi 1 374 546 euro apmērā.
1) Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/001 "Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes "Rotaļa" vienkāršota atjaunošana, V. Seiles iela 17, Rēzekne" – 666 921 euro;
2) Balvu novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/016 “Baltinavas muzeja ēkas energoefektivitātes paaugstināšana” – 82 499 euro;
3) Balvu novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/019 "Rugāju pagasta pārvaldes ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" – 132 977 euro;
4) Rēzeknes novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/030 "Maltas Bērnu un jauniešu centra ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" – 27 165 euro;
5) Rēzeknes novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/032 "Lendžu administratīvās ēkas, t. sk., kultūras nama energoefektivitātes paaugstināšana" – 17 066 euro;
6) Rēzeknes novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/033 "Viļānu Mūzikas un mākslas skolas jaunās ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" – 53 884 euro;
7) Madonas novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A037 “Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi "Kastaņās", Sausnējas pagasts, Madonas novads” – 101 661 euro;
8) Ropažu novada pašvaldības projekta Nr. 4.2.2.0./21/A/068 "Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas ēkas energoefektivitātes uzlabošana" – 35 000 euro;
9) Ķekavas novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/21/A/088 "Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Ieviņa", Ķekava, Ķekavas novads energoefektivitātes paaugstināšana" – 125 000 euro;
10) Balvu novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/22/A/001 "Balvu mākslas skolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana" – 4942 euro;
11) Bauskas novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/22/A/005 “Energoefektivitātes paaugstināšana sporta namam „Dartija”” – 67 591 euro;
12) Olaines novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/22/A/009 “Olaines novada pašvaldības administratīvās ēkas Zemgales ielā 33 energoefektivitātes paaugstināšana” – 59 840 euro;
13) Madonas novada pašvaldības projekts Nr. 4.2.2.0/22/A/013 “Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi Lubānas vidusskolā, Krasta iela 6, Lubāna, Madonas novads” - 0 euro (projekta attiecināmo izmaksu tvērumā paredzētās darbības plānots pabeigt un ar tām saistītos maksājumu pieprasījumus sadarbības iestādē plānots iesniegt līdz 2023. gada beigām, savukārt 2024. gadā tiks pabeigtas citas ēkas nodošanai ekspluatācijā nepieciešamās darbības, kas nav projekta attiecināmo izmaksu tvērumā).
Attiecīgi kopējā ietekme uz pašvaldību budžetu varētu būt indikatīvi 1 374 546 euro apmērā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu projektā iekļautajiem grozījumiem nav ietekmes uz valsts budžetu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Noteikumu projekta mērķis ir noteikt gadījumus, kad finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt ERAF projektā plānotās aktivitātes un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim, nodrošinot piešķirtā ERAF finansējuma izlietojumu, ņemot vērā to, ka 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas periods tuvojas noslēgumam un piešķirtais ERAF finansējums projektos jāapgūst ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim. Tas būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī ievērojot īso termiņu (2023. gada 31. decembris) MK noteikumu Nr. 152 grozījumu veikšanai, pēc kuru apstiprināšanas MK, nepieciešams laiks pašvaldībām, lai ierosinātu grozījumus ERAF līdzfinansētajos projektos publiskā apspriede par noteikumu projektu netiek veikta.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi