21-TA-739: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 319 "Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2019.gada 16.jūlija sēdes protokola Nr. 33 88.§ “Informatīvais ziņojums “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām”” 3. punktu, Ekonomikas ministrijai tika uzdots izstrādāt un ekonomikas ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par grozījumiem normatīvajos aktos attiecībā uz enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas nodošanu BVKB. Ņemot vērā minēto, lai arī hidroelektrostaciju (turpmāk - HES) hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzība nav tieši saistīta ar BVKB nodotās enerģētikas politikas īstenošanas funkciju, tomēr tas rosinājis Ekonomikas ministriju virzīt grozījumus likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” ( Nr. 919/Lp13; turpmāk - likumprojekts), kas ietvēra Ekonomikas ministrijas pienākumu uzraudzīt ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistītās dokumentācijas, proti, HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu un drošuma deklarāciju iesniegšanu, kā arī HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās apdrošināšanas polišu derīguma termiņu kontroli. Līdz ar to likumprojektā ietvertais koncepts attiecībā uz funkcijas sadalījumu starp BVKB un pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve, un kas izstrādāts, lai optimizētu ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistītās dokumentācijas iesniegšanas uzraudzību un kontroli, tiek pārņemts arī noteikumu projektā un noteikumu grozījumu projektā.
Likumprojekts stājies spēkā 2021. gada 11. oktobrī.
Likumprojekts stājies spēkā 2021. gada 11. oktobrī.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts “Noteikumi par HES hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām” un “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.319 “Noteikumi par HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”” paredz, ka HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas uzraudzības funkcija tiek nodota Būvniecības valsts kontroles birojam vai attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve, atkarībā no tās drošuma klases.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumprojektā, ņemot vērā, ka būvniecības kontroli savas kompetences ietvaros īsteno gan pašvaldības atbilstoši Būvniecības likuma 7.pantam, gan BVKB atbilstoši Būvniecības likuma 6.1 pantam, tiek noteikts, ka A klases HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas uzraudzības funkcija tiek nodota BVKB, bet B un C klases HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas uzraudzības funkcija tiek nodota attiecīgās pašvaldības noteiktai institūcijai vai amatpersonai, kura pilda būvvaldes funkcijas, un kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik spēkā esošo Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumu Nr.70 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām” (turpmāk – noteikumi Nr. 70) regulējums paredz, ka HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu un deklarāciju kontroli veic Ekonomikas ministrija. HES hidrotehnisko būvju valdītājiem jāiesniedz Ekonomikas ministrijai drošuma programmas kopija vismaz mēnesi pirms būvatļaujas saņemšanas A drošuma klases būvēm un vismaz mēnesi pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā B un C drošuma klases būvēm. Tāpat arī, ja būtiski mainās hidrotehnisko būvju ekspluatācijas apstākļi vai HES hidrotehnisko būvju tehniskais stāvoklis, precizētā programmas kopija ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijai. Katru gadu līdz 1.jūnijam HES hidrotehnisko būvju valdītājam Ekonomikas ministrijai ir jāiesniedz drošuma deklarācija par drošuma programmas izpildi.
Noteikumi Nr. 70 ir izdoti saskaņā ar likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (turpmāk - likums) 5. un 9. pantu. Līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā likuma 5. pants un 9. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kas nozīmē, ka noteikumi Nr. 70 zaudēs spēku. Ņemot to vērā, tiek izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi.
Noteikumi Nr. 70 ir izdoti saskaņā ar likuma “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (turpmāk - likums) 5. un 9. pantu. Līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā likuma 5. pants un 9. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, kas nozīmē, ka noteikumi Nr. 70 zaudēs spēku. Ņemot to vērā, tiek izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi.
Risinājuma apraksts
Jaunajā Ministru kabineta noteikumu projektā ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistītās dokumentācijas (drošuma programmas un drošuma deklarācijas) uzraudzības funkcija tiek nodota BVKB vai attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve, atkarībā no HES hidrotehniskās būves drošuma klases.
Tiesības izstrādāt deklarāciju un programmu tiek paredzētas juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar būvniecības jomas regulējumu ir tiesības sniegt hidrotehnisko būvju projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības pakalpojumu. Netiek radītas jaunas reglamentētās profesijas, bet tām personām, kuras šobrīd ir tiesīgas veikt attiecīgo būvju tehnisko apsekošanu, tiek precizētas jau esošās tiesības. Šajā sakarā jānorāda, ka atbilstoši būvniecības regulējumam attiecīgo hidrotehnisko būvju tehnisko apsekošanu var veikti tikai noteikti būvspeciālisti. Līdz ar to, nav pamats pie programmas vai pie attiecīgas deklarācijas izstrādes pielaist mazāk kvalificētākas personas. Pēc savas būtības drošuma programma un deklarācija ir tehniskās apsekošanas un izpētes papildu rezultāts.
Visbeidzot noteikumu projekts precizē lietotos terminus saskaņā ar 2015.gada 1.septembra noteikumiem Nr.505 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 229-15 “A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves”” un Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr. 329 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”” lietotajiem terminiem.
Tiesības izstrādāt deklarāciju un programmu tiek paredzētas juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar būvniecības jomas regulējumu ir tiesības sniegt hidrotehnisko būvju projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības pakalpojumu. Netiek radītas jaunas reglamentētās profesijas, bet tām personām, kuras šobrīd ir tiesīgas veikt attiecīgo būvju tehnisko apsekošanu, tiek precizētas jau esošās tiesības. Šajā sakarā jānorāda, ka atbilstoši būvniecības regulējumam attiecīgo hidrotehnisko būvju tehnisko apsekošanu var veikti tikai noteikti būvspeciālisti. Līdz ar to, nav pamats pie programmas vai pie attiecīgas deklarācijas izstrādes pielaist mazāk kvalificētākas personas. Pēc savas būtības drošuma programma un deklarācija ir tehniskās apsekošanas un izpētes papildu rezultāts.
Visbeidzot noteikumu projekts precizē lietotos terminus saskaņā ar 2015.gada 1.septembra noteikumiem Nr.505 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 229-15 “A klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves”” un Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr. 329 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 “Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”” lietotajiem terminiem.
Problēmas apraksts
Pašlaik spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr. 319 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” (turpmāk – noteikumi Nr. 319) paredz to, ka HES hidrotehnisko būvju valdītāji Ekonomikas ministrijā iesniedz HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju. Ekonomikas ministrija savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu, kurā katram HES hidrotehnisko būvju valdītājam ir norādīts izsniegtās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises derīguma termiņš.
Risinājuma apraksts
Līdz ar to atbilstoši grozījumi iekļauti noteikumu Nr. 319 18. un 19. punktā, nododot minētās funkcijas BVKB un attiecīgās pašvaldības noteiktai institūcijai vai amatpersonai, kura pilda būvvaldes funkcijas, un kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve. Tā arī tiek atcelts 191. punktā minētais pienākums Ekonomikas ministrijai publicēt sarakstu, kurā katram HES hidrotehnisko būvju valdītājam ir norādīts izsniegtās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises derīguma termiņš, jo pēc likumprojekta spēkā stāšanās minētais pienākums vairs nebūs attiecināms uz Ekonomikas ministriju un ir lieks pēc būtības.
Tāpat noteikumos Nr. 319 minētais likums “Par apdrošināšanas līgumu” ir aizstāts ar “Apdrošināšanas līguma likums”, mainoties likumdošanas aktam. Tā arī noteikumi tiek papildināti ar 16.1 punktu, kas nosaka trešo personu tiesības celt tiešu prasību pret apdrošinātāju par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu. Tā kā atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 53. pantam trešai personai ir tiesības celt prasību tieši pret apdrošinātāju tikai tad, ja šādas tiesības šai personai ir īpaši paredzētas normatīvajos aktos.
Visbeidzot, būtiski ir norādīt, ka noteikumu Nr. 319 grozījumos ir noapaļotas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālā atbildības limita summas no EUR 711 435,91 uz EUR 700 000 un no EUR 71 143,59 uz EUR 70 000, nolūkā mazināt kļūdas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisēs, jo praksē ir gadījumi, kad apdrošināšanas summas nesakrīt ar regulējumā noteikto acīmredzamas pārrakstīšanās dēļ.
Tāpat noteikumos Nr. 319 minētais likums “Par apdrošināšanas līgumu” ir aizstāts ar “Apdrošināšanas līguma likums”, mainoties likumdošanas aktam. Tā arī noteikumi tiek papildināti ar 16.1 punktu, kas nosaka trešo personu tiesības celt tiešu prasību pret apdrošinātāju par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu. Tā kā atbilstoši Apdrošināšanas līguma likuma 53. pantam trešai personai ir tiesības celt prasību tieši pret apdrošinātāju tikai tad, ja šādas tiesības šai personai ir īpaši paredzētas normatīvajos aktos.
Visbeidzot, būtiski ir norādīt, ka noteikumu Nr. 319 grozījumos ir noapaļotas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālā atbildības limita summas no EUR 711 435,91 uz EUR 700 000 un no EUR 71 143,59 uz EUR 70 000, nolūkā mazināt kļūdas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisēs, jo praksē ir gadījumi, kad apdrošināšanas summas nesakrīt ar regulējumā noteikto acīmredzamas pārrakstīšanās dēļ.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts skars hidrotehnisko būvju valdītājus, personas, kas uz līguma pamata sniedz pakalpojumus hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nodrošināšanai, kā arī BVKB un pašvaldību darbiniekus, kas veiks ar HES hidrotehnisko būvju drošuma dokumentācijas uzraudzīšanu un kontroli saistītos amata pienākumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””; Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām” un Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 319 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu””.
Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrībai tika dota iespēja izvērtēt un izteikt viedokli par noteikumu projektu, kas 2020. gada 3. jūlijā tika publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē https://www.em.gov.lv/lv/Ministrija/sabiedribas_lidzdaliba/diskusiju_dokumenti/ un Valsts kancelejas tīmekļa vietnē http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40490467&mode=vss&date=2020-08-06 divu nedēļu sabiedriskajai apspriedei.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedriskās apspriedes ietvaros tika saņemts atzinums no biedrības “Mazās hidroenerģētikas asociācija”, kas sniedza viedokli par funkcijas nodošanu uzraudzīt un kontrolēt ar HES hidrotehnisko būvju drošumu saistīto dokumentāciju.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
- Pašvaldības noteiktā institūcija vai amatpersona, kura pilda būvvaldes funkcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Noteikumu projekta izpilde tiks nodrošināta BVKB esošo funkciju ietvaros. Papildu funkcija tiek uzdota pašvaldības noteiktai institūcijai vai amatpersonai, kura pilda būvvaldes funkcijas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi