Anotācija (ex-ante)

Sedas purvs ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām mitrāju teritorijām Latvijas ziemeļos, kas atrodas Valmieras un Valkas novados. Tas ir iekļauts dabas liegumā "Sedas purvs", kas ir Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija (Natura 2000). Teritorija izceļas ar augstu bioloģisko daudzveidību, kalpojot par nozīmīgu ligzdošanas un atpūtas vietu migrējošiem ūdensputniem, kā arī nodrošinot dzīvotnes retām un aizsargājamām sugām [1].

Atbilstoši Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm 2020.-2030. gadam Sedas purvs ir klasificēts arī kā vēsturiska kūdras ieguves vieta [2]. Purvā desmitiem gadu garumā ir veikta rūpnieciska kūdras ieguve, kuras rezultātā ir būtiski ietekmēts dabiskais hidroloģiskais režīms un degradētas purva ekosistēmas.

6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārta projekta iesniegumu sagatavošanas posmā veiktā kamerālā izpēte liecina par ievērojamu revitalizācijas mērogu, kur plānotā darbu platība Sedas purvā sasniedz aptuveni 4 155 hektārus (ievērojot 6.1.1.7. pasākuma esošajā projektā plānotās papildu darbības, rādītājs tiek pārdalīts lielākā apmērā). Ņemot vērā teritorijas mērogu un ekoloģisko sarežģītību, revitalizācija paredz apjomīgas un kompleksas darbības hidroloģiskā režīma atjaunošanai, tostarp meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju demontāžu vai pārbūvi plašās teritorijās. Šādu pasākumu īstenošana ir cieši saistīta ar teritorijas dabas aizsardzības plānu, kas šobrīd ir izstrādes procesā, jo iepriekšējais plāns vairs nav spēkā. Atbilstoša dabas aizsardzības plāna apstiprināšana ir priekšnosacījums darbu uzsākšanai, lai zinātniski pamatotu revitalizācijas darbību nepieciešamību un izvērtētu to ietekmi uz esošajām dabas vērtībām, apkārtējām teritorijām un sabiedrības interesēm. Vienlaikus dabas liegumā noteiktie sezonālie darbu veikšanas ierobežojumi rada būtiskus riskus sekmīgai mērķu sasniegšanai. Attiecīgi, lai mazinātu šos riskus un nodrošinātu savlaicīgu revitalizācijas izpildi, darbu plānošanai nepieciešamā izpēte un projektēšana ir jāuzsāk jau 2026. gadā.

Sedas purva dabas aizsardzības plāna izstrāde šobrīd tiek veikta DAP uzdevumā, kas izsniegts Valmieras novada pašvaldībai projektā Nr. 2.2.3.3/2/24/A/003 "Dabas lieguma “Sedas purvs” dabas aizsardzības plāna izstrāde", vienlaikus 6.1.1.7. pasākuma ietvaros DAP jau ir piesaistīta kā stratēģiskais sadarbības partneris. Ievērojot Sedas purva revitalizācijas mērogu un ekoloģisko sarežģītību, projekta sekmīgai īstenošanai ir būtiski nodrošināt ciešu sinerģiju ar DAP, kas padara 6.1.1.7. pasākumu par atbilstošāko tiesisko un finansiālo ietvaru šī projekta realizācijai. Šāda pieeja ļauj mērķtiecīgi pielāgot darbības tieši Eiropas Savienības nozīmes biotopu un purvu ekosistēmu atjaunošanai, vienlaikus veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju.


[1] Dabas aizsardzības pārvalde, dabas lieguma "Sedas purvs" raksturojums; pieejams: https://www.daba.gov.lv/lv/sedas-purvs
[2] Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam. Ministru kabineta rīkojums Nr. 696, 2020. gada 24. novembris

Noteikumu projekts ir vērsts uz Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk - TPF) resursu lietderīgu un efektīvu izmantošanu, pielāgojot investīciju ietvaru reālajai situācijai un projektu specifikai. Ievērojot Sedas purva revitalizācijas darbību un ĪADT statusa atbilstību 6.1.1.7. pasākuma mērķiem, tiek veikta šī projekta īstenošanas pārcelšana uz saturiski atbilstošāko investīciju pasākumu. Atšķirībā no citiem 6.1.1.1. pasākuma plānotajiem projektiem, kas primāri orientēti uz vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizāciju un hidroloģiskā režīma stabilizēšanu, Sedas purva projekts paredz kompleksu pieeju plaša mēroga Eiropas Savienības nozīmes biotopu un purvu ekosistēmu funkciju pilnīgai atjaunošanai. Ņemot vērā Sedas purva ekoloģisko nozīmību un nepieciešamību pēc specifiskām, dabas aizsardzības plānā balstītām intervencēm biotopu kvalitātes uzlabošanai, 6.1.1.7. pasākums nodrošina piemērotāko mehānismu šādu augstas sarežģītības dabas atjaunošanas pasākumu integrētai īstenošanai.

Saistībā ar ierosināto Sedas purva revitalizācijas projekta pārcelšanu, ar noteikumu projektu tiek veikti šādi precizējumi MK noteikumos Nr. 407:
* iznākuma rādītāja precizēšana: 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs (atbalstītā sanētās zemes platība) tiek samazināts par Sedas purva revitalizācijai sākotnēji paredzēto apjomu (4 155 hektāri) un 6.1.1.7. pasākumā esošajā projektā papildu plānoto sasniedzamo rādītāju. Tādējādi iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja tiek veikti ieguldījumi teritorijās vismaz 2 700 hektāru platībā;
* rezultāta rādītāja precizēšana: 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros sasniedzamais rezultāta rādītājs (aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas) tiek samazināts par Sedas purva revitalizācijai sākotnēji paredzēto apjomu. Tādējādi rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta un aprēķināta no projektā iekļautajām teritorijām, sasniedzot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz 0 (ietaupījumu vismaz 20 000) oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnu gadā;
* finansējuma apjoma samazinājums: balstoties uz LVM veiktajām indikatīvajām izmaksu aplēsēm Sedas purva un provizoriski papildus ĪADT purvu atjaunošanai (kopējais attiecināmais finansējuma apmērs vismaz 21 589 450 euro, t.sk. TPF finansējums – 18 351 033 euro), proporcionāli tiek samazināts 6.1.1.1. pasākuma trešajai atlases kārtai pieejamais attiecināmais finansējuma apmērs.

Noteikumu projektā iekļautās izmaiņas nodrošina, ka katra teritorija tiek atjaunota atbilstoši tās potenciālam un specifiskajām vajadzībām. Sedas purva revitalizācijas projekta pārcelšana no 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas uz 6.1.1.7. pasākumu ļauj apjomīgo projektu īstenot tādā ietvarā, kas ir pilnīgāk pielāgots dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai, vienlaikus sniedzot iespēju veikt papildus ieguldījumus citu ĪADT atjaunošanā vai aizsardzības stāvokļa uzlabošanā. Savukārt 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas finansējums un rādītāji tiek salāgoti ar pārējo vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijas plāniem, tādējādi panākot racionālu un mērķtiecīgu TPF līdzekļu izlietojumu abos pasākumos.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz svītrot 18. punktu, kas nosaka, ka viena projekta kopējās attiecināmās izmaksas nav lielākas par 30 000 000 euro, jo līdz ar Sedas purva revitalizācijas projekta (kas savas ekoloģiskās sarežģītības un apjoma dēļ bija finansiāli ietilpīgākais 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases ietvaros plānotais projekts) pārcelšanu uz 6.1.1.7. pasākumu, pārējo plānoto projektu indikatīvās izmaksas nepārsniedz Eiropas Komisijas 2014. gada 7. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, nosacījumos noteikto robežvērtību, tādējādi šāda ierobežojuma saglabāšana 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros vairs nav lietderīga.

MK noteikumi Nr. 407 papildināti ar 15.¹ punktu nosakot, ka, ja projekta īstenošanas laikā tiek gūti ieņēmumi, projekta TPF finansējums tiek samazināts proporcionāli gūtajiem ieņēmumiem. Papildus tiek sniegts skaidrojums, ka 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas projektā vai projekta daļā, kas nav saimnieciska rakstura, projekta darbību īstenošanas laikā var rasties materiālas vērtības, kas var tikt pārdotas tirgū, kā, piemēram, koksne un šķelda. Šo ieņēmumu uzskaitei projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu sagatavo izmaksu un ieguvumu analīzi. Pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzē norādīto neto ieņēmumu apmēru, ko finansējuma saņēmējs precizē atbilstoši faktiski gūtajam neto ieņēmumu apmēram ne vēlāk kā pirms pēdējā maksājuma veikšanas projekta ietvaros, tiek samazināts TPF līdzfinansējuma apmērs.

Noteikumu projektā paredzētie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem, jo tie neietekmē investīciju darbības veidu vai nosacījumus tādā veidā, kas traucētu 6.1.1.1. pasākuma trešās atlases kārtas sākotnējo mērķu sasniegšanu. Finansējuma un rādītāju samazinājums ir saistīts tikai ar Sedas purva revitalizācijas projekta pārcelšanu uz saturiski atbilstošāko 6.1.1.7. pasākumu, nodrošinot plānoto vides un klimata mērķu sasniegšanu citā investīciju ietvarā un sekmējot efektīvāku fondu līdzekļu izmantošanu.