Anotācija (ex-ante)

ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā IZM īsteno darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu” 8.3.6.1 pasākuma “Dalība starptautiskos pētījumos” (turpmāk – 8.3.6.1 pasākums) projektu Nr.8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos“ (turpmāk – 8.3.6.1. pasākuma projekts) . 8.3.6.1. pasākumā ietverto starptautisko pētījumu īstenošana ir cikliska. 8.3.6.1 pasākuma projektā nav finansējuma jaunu saistību uzņemšanai. Lai gan ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda 8.3.6.1 pasākuma projekts turpinās līdz 2023. gadam, tajā pieejamais finansējums ir jau saplānots atbilstoši Latvijas uzņemtajām saistībām par dalību starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos. Tādēļ nepieciešams uzsākt ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda 4.2.2.SAM 4.2.2.5 pasākumu, lai nodrošinātu  Latvijas dalību IEA ICILS 2023 pētījumā.

4.2.2.5 pasākuma ietvaros tiks finansēta Latvijas dalība starptautiskos izglītības pētījumos, tādējādi nodrošinot 8.3.6.1.pasākuma ietvaros notiekošo pētījumu turpināšanos un starptautisko saistību izpildi, to skaitā:
OECD PISA (the Programme for International Student Assessment (PISA)) ­ skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu kompetenču mērījums;
OECD TALIS (Teaching and Learning  International  Survey (TALIS))  ­ mācību vides izpēte un skolotāju aptaujas;
OECD PIAAC (the Programme for the International Assessment of Adult Competencies (PIAAC)) ­ pieaugušo iedzīvotāju kompetenču mērījumi;;
OECD CERI (The Centre for Educational Research and Innovation (CERI) ­ Izglītības pētniecības un inovāciju centra aktivitātes;
OECD INES (the Indicators of Education Systems (INES)) ­ izglītības rādītāju salīdzinājums un analīze;
IEA TIMSS (the Trends in International Mathematics and Science Study (TIMSS)) ­ matemātikas un dabaszinātņu kompetences 4. klašu skolēniem;
 IEA PIRLS (the Progress in International Reading Literacy Study (PIRLS)) ­ lasītprasme 4. klašu skolēniem un
IEA ICCS (International Civic and Citizenship Education Study (ICCS)) ­  pilsoniskās izglītības kompetenču mērījums 8. klašu skolēniem (iepriekšējā ciklā nodrošināts 8.3.6.2.pasākuma ietvaros)
IEA ICILS (International Computer and Information Literacy Study (ICILS)) – datorprasme un problēmrisināšana digitālajā vidē 8. klašu skolēniem
izglītības politikas izstrādei, rīcībpolitikas ieviešanas un ietekmes izvērtēšanai. Vienlaikus 4.2.2.5.pasākuma ietvaros paredzēta iespēja piesaistīt OECD un citus starptautiskos ekspertus aktuālu izglītības politikas plānošanas jautājumu risināšanas atbalstam.

Pasākuma īstenošana uzsākta no 01.01.2022., vienlaicīgi īstenojot divus projektus paralēli, t.i., turpinot 8.3.6.1.pasākuma projektu “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” un uzsākot 4.2.2.5.pasākuma projektu.
4.2.2.5.pasākuma projekta izmaksas ir attiecināmas no  2022. gada 1. janvāra, ņemot vērā, ka Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (IEA) darbs ICILS 2023 pētījuma īstenošanā jau notiek. Ir svarīgi, ka Latvija nodrošina kvalitatīvu dalību, iesaistoties jau pētījuma sagatavošanas darbos. 

Dalība starptautiskajos pētījumos un programmās uzsākama ne vēlāk kā ar 2022. gadu, vienlaikus tā ir atkarīga no ārējiem faktoriem, t.i., starptautisko pētījumu un programmu uzsākšanas laika grafika, kuru nosaka starptautiskās pētījumu organizācijas, nevis 4.2.2.5.pasākuma īstenotājs.

4.2.2.5.pasākuma kopējais attiecināmais finansējums ir 6 835 607 EUR (Eiropas Sociālā fonda Pluss (turpmāk - ESF+) 85% finansējums 5 810 265 EUR un valsts budžeta 15% finansējums 1 025 342 EUR), tai skaitā 1 059 519 EUR elastības finansējums. Taču pieejamais kopējais attiecināmais finansējums vienošanās slēgšanai, paredzot iznākuma rādītāju proporcionāli pieejamajam finansējumam ir 5 776 088 EUR (ESF+ 85% finansējums 4 909 674 EUR un valsts budžeta 15% finansējums 866 414 EUR). Elastības finansējums 1 059 519 EUR apmērā 4.2.2.5.pasākumam var tikt piešķirts pēc ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vidusposma izvērtējuma sasniegtajiem rādītājiem. 

Projekta atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projekta iesnieguma atlase, kurā finansējuma saņēmējs ir Izglītības un zinātnes ministrija. Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumu iesniedz atbilstoši 2022.gada 17.maijā Ministru kabineta sēdē apstiprinātajam informatīvajam ziņojumam "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu” 4.2.2.5.pasākuma “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai un nodrošināšanai” īstenošanu” un tajā noteiktajam.

4.2.2.5.pasākuma ietvaros tiek plānoti šādi sasniedzamie rādītāji līdz 2029.gada 31.decembrim:
1) iznākuma rādītājs: nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu – viena iestāde (viens finansējuma saņēmējs – valsts pārvaldes iestāde);
2) specifiskais rezultāta rādītājs: iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum – viena iestāde;
3) nacionālie rādītāji: atbalstīto starptautisko pētījumu skaits, kuros nodrošināta dalība, – septiņi (OECD PISA, OECD TALIS, IEA TIMSS, IEA PIRLS, IEA ICILS, OECD PIAAC, IEA ICCS), tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim paziņoti, izplatīti un izanalizēti rezultāti vismaz par vienu pētījumu;
4) nodrošināta dalība divās programmās - OECD INES, OECD CERI.

Lai sasniegtu rādītājus tiks piesaistīti sadarbības partneri: (1) Centrālā statistikas pārvalde, kas savas kompetences ietvaros sniegs statistikas datus vai citu nepieciešamo informāciju, kas būs nepieciešama starptautisko pētījumu un programmu īstenošanai (OECD INES), atbilstoši savam nolikumam, nodrošinot nacionālo statistiku starptautiskajiem, t.sk. OECD organizētajiem,  statistikas apkopojumiem, tajā skaitā apvienotajai UNESCO/OECD/Eurostat (UOE) datubāzei; (2) Latvijas Universitātei, kas ir ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu” projektos jau uzsākto pētījumu sadarbības partneris Starptautiskajā mācību vides pētījumā TALIS 2024, Starptautiskajā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmā PIAAC un Starptautiskajā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā TIMSS 2023, Latvijas Universitāte IZM veiktajā atlasē ir kļuvusi par sadarbības partneri Starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā  ICILS 2023; (3) augstākās izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmas virzienā “Izglītība un pedagoģija”, nodrošinot maksimālu labumu no projekta īstenošanas rezultātā iegūtajiem rezultātiem, t.i., pētījumu veikšanas laikā un pēc datu publiskošanas tiks nodrošināta iespējami lielāka datu un metožu turpmākā izmantošana, nodrošinot pilnīgāku sadarbību starp tiešo projekta mērķa grupu, pētniekiem, skolotājiem, esošajiem un topošajiem izglītības iestāžu vadītājiem.
Saskaņā ar Komisijas paziņojumu“Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai” (turpmāk – Paziņojums)   “pētniecības organizācija” ir subjekts (piemēram, universitātes vai pētniecības institūti, tehnoloģiju pārneses aģentūras, inovācijas starpnieki, uz pētniecību orientēti fiziskas vai virtuālas sadarbības subjekti) neatkarīgi no tā juridiskā statusa (publisko vai privāto tiesību subjekts) vai finansējuma veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā.  Atbilstoši Komisijas noteiktajam,   Paziņojuma 2.1.1. punktā ir noteiktas nesaimnieciska rakstura darbības:
1) pētniecības organizāciju un pētniecības infrastruktūru pamatdarbības, jo īpaši izglītība nolūkā panākt personāla daudzuma un kvalifikācijas pieaugumu. Publiskā izglītība, kas tiek nodrošināta valsts izglītības sistēmas ietvaros un kas galvenokārt vai pilnībā ir valsts finansēta un uzraudzīta, tiek uzskatīta par darbību, kas nav saimnieciska darbība;
2) neatkarīga pētniecība un izstrāde, lai gūtu vairāk zināšanu un labāku izpratni, tostarp kopīga pētniecība un izstrāde, kad pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra iesaistās efektīvā sadarbībā, 
3) pētniecības rezultātu plaša izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru.

Latvijas Universitāte ir sadarbības partneris pētījumos, kuri uzsākti šobrīd īstenotā 8.3.6.1.pasākuma projekta ietvaros, kuru pētījumu cikls turpināsies 4.2.2.5.pasākuma īstenotajā projektā. Tādējādi Latvijas Universitātes kā sadarbības partnera atlase konkrētajiem TIMSS 2023, TALIS 2024, PIAAC pētījumiem, kā arī jaunajam ICILS 2023 pētījumam. IZM  kā Latvijas dalības nodrošinātāja starptautiskos izglītības pētījumos,   atlasē aicina pētnieciskās organizācijas – augstākās izglītības iestādes, kas  īsteno studiju programmas studiju virzienā “Izglītība, pedagoģija un sports” un pētniecību izglītības zinātnēs, sagatavot un iesniegt IZM pētījuma pieteikumu atbilstoši starptautiski salīdzinošajos pētījumos noteiktajai metodoloģijai un plānotajiem  rezultātiem. Sadarbības partnera modelis paredz arī to, ka pētniecības organizācija  pētījuma laikā īsteno nesaimnieciska rakstura darbības, tai skaitā:
1) prasības pētnieku komandai noteiktas starptautiskā pētījuma metodoloģijā. Praksē Latvijas pētnieku komandā tiek arī piesaistīti studējošie, doktoranti un doktora grāda pretendenti.  Tādējādi tiek veicināta jauno pētnieku iesaiste;
2) starptautisko salīdzinošo pētījumu metodoloģija nosaka, ka pētījums tiek īstenots sadarbojoties visām to valstu pētnieku grupām, kas piedalās pētījumā, piemēram, PISA 2022 pētījumā piedalās aptuveni 90 valstis. Pētnieki piedalās kopīgās sanāksmēs, lai salāgotu aptaujas instrumentus, uzdevumus un jautājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu starptautiski salīdzināmu datu iegūšanu, kā arī piedalās uzdevumu un aptaujas jautājumu tulkošanā un verificēšanā.
3) pētījumu rezultātā iegūtie dati ir publiski pieejami pētījumu tīmekļvietnēs, piemēram, PISA aptauju rezultāti ir pieejami PISA tīmekļvietnē (https://www.oecd.org/pisa/data/); dati tiek izmantoti studiju procesā un iesaistot studējošos datu sekundārajā analīzē, kā arī izglītības politikas veidošanai, tai skaitā, prasmju novērtēšanas kontekstā. Par pētījuma rezultātiem pētnieki ziņo zinātniskās konferencēs un sagatavo zinātniskās publikācijas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pētniecības organizācija starptautiski salīdzinošos izglītības pētījumus īsteno savas nesaimnieciskās darbības ietvaros, t.i. projekta ietvaros tiek apmaksātas tikai partnera faktiskās izmaksas (bez papildus uzcenojuma), vienlaicīgi ļaujot sadarbības partnerim stiprināt savu kā pētnieciskās organizācijas kapacitāti (nesaimniecisko darbību). Tādējādi komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētās valsts atbalsta pazīmes nav konstatētas. Tiks īstenots projekts, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

Jauniem pētījumu cikliem, piemēram PISA 2025, PIRLS 2026 u.c. tiks veikta sadarbības partnera atlase no jauna.

Sadarbības partneris projektā īsteno pētījumu Latvijā, t.i. nodrošina datu iegūšanu (aptaujas norisi) nacionālā līmenī, strikti ievērojot OECD, IEA starptautisko metodoloģiju. Atlases kārtībā izraudzītais sadarbības partneris ne tikai tehniski nodrošina pētījuma norisi un datu vākšanu, bet arī izmanto pētījuma datus un rezultātus savā darbā, tajā skaitā izmantojot pētījuma rezultātus skolotāju sagatavošanas programmu satura attīstībai.

Sadarbības partneris nodrošina augstskolās studējošo un doktora zinātniskā grāda pretendentu piesaisti pētījuma aktivitātēs vismaz 1,0 pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē visā pētījuma posmā, katra studējošā nostrādātais stundu skaitu mēnesī sasniedz vismaz 30% no normālā darba laika. Finansējuma saņēmējs attiecīgi izvērtēs pieaicināmos sadarbības partnerus, konsekventi ievērojot nepieciešamību celt pētnieciskās darbības kapacitāti valstī, kas izteikts arī OECD ieteikumos par izglītības sistēmas attīstību Latvijā, kā arī paplašināt dalības starptautiskajos pētījumos pieredzi jauno un topošo zinātnieku vidū.

Sadarbības partneris ir atbildīgs par sadarbību ar starptautiskajām pētījuma veicējinstitūcijām, un sadarbojas ar tām izmēģinājuma (ja attiecināms) un galvenā apsekojuma sagatavošanā un īstenošanā, t. sk. atbildot par pētījuma izlases kopu veidošanu; apsekojuma instrumentu, datu vākšanas procedūru un rokasgrāmatu pielāgošanu un tulkošanu; kvalitātes kontroles pasākumiem; datu vākšanas un datu iegūšanas vispārējo norisi; kā arī datu tīrīšanas un verifikācijas darbībām saskaņā ar starptautisko pētījumu tehniskajiem standartiem un papildu vadlīnijām. Sadarbības partneris pētījuma īstenošanai algo nacionālo pētījuma vadītāju, kuram, ja nepieciešams, var palīdzēt izlases vadītājs, datu pārvaldnieks un/vai cits atbalsta personāls. Sadarbības partneris ir atbildīgs par nacionālā ziņojuma izstrādi un sagatavošanu, nepieciešamības gadījumā tā izstrādei piesaistot  pētniekus ar padziļinātām statistikas zināšanām, zināšanām par starpvalstu salīdzinājumiem, par nacionālajiem izglītības politikas jautājumiem un kontekstu, kā arī prasmēm un pieredzi sagatavot rekomendācijas izglītības politikas un prakses jautājumu risināšanai. Nacionālā ziņojuma mērķis ir informēt visas pētījuma rezultātos ieinteresētās puses par pētījuma rezultātiem, koncentrējoties uz īpaši aktuāliem nacionālajiem izglītības politikas un izglītības sistēmas jautājumiem un nodrošinot pētījuma datu analīzi izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un izglītības kvalitātes monitoringa rīku vajadzībām. Vienojoties un saskaņojot ar finansējuma saņēmēju, sadarbības partneris  pētījuma rezultātu ziņojuma izstrādei un pētījuma rezultātu pārnesei uz praksi var piesaistīt ar pētījuma tematu saistītus asociētos partnerus, veidot konsultatīvās padomes, domnīcas un/vai diskusiju forumus, lai veicinātu starpdisciplināru pētnieku komandu veidošanos un lai izstrādātu pētījumu rezultātos un nacionālās izglītības sistēmas kontekstā balstītas un praksē ieviešamas un izmantojamas rekomendācijas izglītības politikas veidošanai un izglītības sistēmas snieguma uzlabošanai.

Projekta attiecināmās izmaksas ietver vietējo un ārvalstu komandējumu izmaksas projekta atbildīgās amatpersonas, projekta vadības un īstenošanas personālam, sadarbības partnera īstenošanas personālam, kā arī neparedzētos izdevumus ar projekta īstenošanu saistīto tiešo attiecināmo izmaksu segšanai.

Ārvalstu komandējumu izdevumi no projekta līdzekļiem tiek segti arī tiem pētniekiem, kuri atbilstoši projekta mērķim tiek deleģēti dalībai starptautiskajās pētījumu programmu un indikatoru programmu attīstības plānošanas sanāksmēs, lai nodrošinātu pētījumu programmu un indikatoru programmu aktivitāšu pārnesi un ieviešanu Latvijas pētniecības vidē un institūcijās, veicinot šo institūciju iesaisti starptautiskajos izglītības pētījumos un datu analīzes programmās.  

Starptautiskos pētījumus koordinē starptautiskās organizācijas – OECD un IEA, kas pētījumu pārvaldību starptautiskā līmenī īsteno caur pētījumu valdēm (Governing boards). Tajās piedalās dalībvalstu pārstāvji (ne pētījuma tiešie īstenotāji, kuriem ir savas tehniskās sanāksmes), Latvijas gadījumā IZM deleģēti pārstāvji, kuru komandējumu izmaksas dalībai valdes sēdēs arī attiecināmas no projekta budžeta. Pētījumu valžu sanāksmes parasti notiek divas reizes gadā kādā no pētījumu dalībvalstīm. Pētījumu valžu sanāksmēs tiek pieņemti lēmumi par pētījumu prioritātēm, īstenošanas gaitu, budžetu u.c. vadības aspektiem, dalībvalstīm savstarpēji vienojoties vai balsojot sanāksmes laikā. Gadījumā, ja Latvijas pārstāvju dalība pētījumu valžu tikšanās vadības līmenī netiks nodrošināta, Latvija nespēs pilnvērtīgi piedalīties starptautisko pētījumu īstenošanā.

Attiecībā uz neparedzētām izmaksām – tās var tikt novirzītas arī pētījumu dalības maksas sadārdzinājuma segšanai, ņemot vērā, ka starptautiskās dalības maksas apmērs var variēt atkarībā no  vairākiem rādītājiem, t.sk. dalībvalstu skaita, attiecīgās dalībvalsts ekonomiskā stāvokļa.

Projekta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija izveidos uzraudzības padomi, kurā ar padomdevēja tiesībām uzaicinās piedalīties Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvjus. Novērotāja statusā iekļaus Finanšu ministriju kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošo iestādi un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā sadarbības iestādi un atbildīgo iestādi, kā arī sociālos un sadarbības partnerus, u.c. Uzraudzības padome darbosies saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu nolikumu.