Anotācija

Starptautiskajā zinātnē aizvien plašāk tiek ieviestas atvērtās zinātnes prakses (piemēram, pētniecības datu publicēšana un atkārtota izmantošana), turklāt pētniecības datu atvēršana ir kā priekšnosacījums dalībai programmā Apvārsnis Eiropa. 2022. gada 1. martā pieņemtā "Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģija 2021.–2027. gadam" identificē vairākus izaicinājumus kvalitatīvai Latvijas pētniecības datu pārvaldībai, tostarp datu uzglabāšanas risinājumu sadrumstalotību, specifisku datu pārvaldības prasmju trūkumu un vienotu metadatu un datu apmaiņas standartu trūkumu.

Lai gan Latvijā pakāpeniski uzlabojas pētniecības datu pārvaldības prakse, tomēr, pētījumā par atvērto zinātni[1] iezīmējas, ka “lielākai daļai [pētnieku] ir samērā sveša pētniecības datu publicēšanas koncepcija. To arī parāda interviju atbildes: vairumā gadījumi pētnieciskie dati tiek glabāti personīgajos datoros vai individuālajos mākoņpakalpojumos”. Pētniecības datu glabāšanas sadrumstalotība un nepieejamība citiem pētniekiem, studentiem, uzņēmējiem un sabiedrības grupām ierobežo jaunu pētījumu rašanos un aizkavē inovāciju rašanos.

Pētniecības datu sagatavošana prasa noteiktu zināšanu un kompetenču kopumu attiecībā uz datu apraksta sagatavošanas tehnisko procesu, pētniecības jomai specifisko terminoloģiju un metadatu atslēgvārdiem, tāpat ir jāveic ieguldījumi pētniecības digitālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, kas atbalsta digitalizētas informācijas apkopošanu, radīšanu un apstrādi pētniecības vajadzībām un  pētniecības pārvaldībai, ietverot datu pārraides, uzglabāšanas, skaitļošanas resursus un pakalpojumus, programmatūru un citus rīkus, datu apstrādes risinājumus un pakalpojumus, risinājumus šādas pētniecības pārvaldībai, kā arī to organizatorisko nodrošinājumu. Latvijā šobrīd trūkst gan speciālistu ar zināšanām zinātniskās darbības digitalizācijā, gan ir nepietiekami ieguldījumi digitālajās infrastruktūrās. Bez kompleksas un sistēmiskas pieejas būs apgrūtināta Latvijas spēja attīstīt pētniecību, iekļauties starptautiskajos pētniecības projektos, sasniegt Apvārsnis Eiropa un nākamās ES pētniecības 10. ietvarprogrammas (turpmāk – 10.IP) rezultātus un attīstīt inovācijas. Bez nozīmīgiem ieguldījumiem veidosies vēl lielāka atpalicība uz Eiropas valstu fona, šobrīd Latvija Eiropas inovāciju indeksā[2] ierindojas trešajā vietā no beigām, apsteidzot vien Rumāniju un Bulgāriju.

Līdz ar to, lai arī turpmāk Latvijā īstenotu augstas kvalitātes un starptautiski atzītu pētniecību, tai skaitā augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus, kas ir konkurētspējīgi un pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos, kā arī veicinātu finansējuma īpatsvara pētniecībai un attīstībai pieaugumu līdz vismaz 1,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un zinātniskās institūcijas piesaistītu programmas Apvārsnis Eiropa finansējumu 150 milj. euro līdz programmas Apvārsnis Eiropa noslēgumam, jāturpina sniegt atbalstu zinātniskajām institūcijām kvalitatīvu programmas Apvārsnis Eiropa projektu pieteikumu izstrādei, tai skaitā nodrošinot pētniekiem labākos digitālos pakalpojumus un infrastruktūras, kas tiek kvalitatīvi pārvaldīti.

Šobrīd notiek 10.IP, kas sāksies 2028. gadā pēc programmas Apvārsnis Eiropa noslēguma, izstrāde. Dalībvalstis un dažādas institūcijas Eiropā, tai skaitā arī Latvijas pētniecības ekosistēma iesaistās diskusijās un sāk viedokļu apmaiņu par nostāju nākamās Eiropas pētniecības un attīstības programmas izveidē. Draghi ziņojums[3] un Enrico Letta ziņojums par vienoto tirgu[4], kas tika publicēts 2024. gada aprīlī, norāda ceļu uz jauno Eiropas Komisijas politiku, kur atvērtās zinātnes praksei un EOSC iniciatīvai ir būtiska loma. EOSC Asociācija ir sagatavojusi pārdomu dokumentu[5] reflektējot uz Enrico Letta ziņojumu par vienoto tirgu un atzīmējot EOSC misijas saikni un darbības plānu ar turpmāko Eiropas Komisijas politiku. EOSC uzņemas nozīmīgu lomu Eiropas konkurētspējas uzlabošanā, sniedzot ieguldījumu četrās galvenajās jomās: Eiropas digitālā un datu suverenitāte, drošība, produktivitāte un atbalsta mērķi, lai Eiropa kļūtu par līderi mākslīgā intelekta jomā. Bez ieguldījumiem EOSC, Latvijas dalība nākamajā 10.IP būs būtiski ierobežota, būs ierobežotas iespējas Latvijas dalībai starptautiskajos konsorcijos, kur nosacījums būs piekļuve EOSC un atvērtās zinātnes principi.

Pašlaik Latvijā ir uzsākts standartizētas pētniecības datu pārvaldības pieejas īstenošanas investīcijas projekts 2.1.3.1.i. "Atbalsts atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kā arī izveidoti risinājumi zinātnes datu koplietošanai un dalībai ES atvērtajā zinātnes mākonī" (turpmāk – datu pārvaldnieku projekts). Datu pārvaldnieku projektā ir uzsākts sniegt konsultācijas universitāšu pētniekiem par datu pārvaldības plānu izstrādi un arī individuālas konsultācijas par pētniecības datiem. Projekta ietvaros ir izveidotas četras tematiskās datu kuratoru tīkla darba grupas: datu pārvaldības, normatīvā regulējuma, informācijas tehnoloģijas risinājuma un zināšanu pārneses. Darba grupās tiek apkopota aktuālā problemātika datu pārvaldības jomā un ir nepieciešams šos rezultātus izmantot un ieviest. Ir nepieciešams turpinājums uzsāktajām darbībām datu pārvaldnieku projektā, iekļaujot secīgi nākamās aktivitātes un sasniedzamos rezultātus, tostarp rezultātu izmantošanu.

Latvijas viedās specializācijas (turpmāk – RIS3) ekosistēma paredz, ka tā ietver sabiedrības, nacionālās ekosistēmas un starptautiskā ekosistēmas līmeņus. Viedās specializācijas stratēģija jeb ir valsts līmeņa attīstības stratēģija, kuras mērķis ir maksimizēt efektivitāti, mērķtiecīgi virzoties uz augstas pievienotās vērtības tautsaimniecību, resursu efektīvāku izmantošanu un kompetenču stiprināšanu inovāciju stimulam. Atvērtās zinātnes koncepts ir saistīts ar visiem trim norādītajiem lielumiem –sabiedrība iegūst pieeju publikācijām un datiem. Atvērtās publikācijas un dati, ietekmē industriju, nodrošinot ciešāku pētnieku un tirgus sasaisti. Ir situācijas, kad industrijas pārstāvji/komersanti vēlas pasūtīt pētījumu, bet tiem nav izpratnes, vai tādi pētījumi jau ir veikti, vai šādam pētījumam būs atdeve nākotnē. Šajā gadījumā, ja būtu pieejami publiski pētījumi un dati, komersantam būtu iespēja ar tiem iepazīties un konkrētāk veidot dialogu ar pētniekiem. Savukārt, starptautiskā ekosistēmas līmenī palielinātos kopējo publikāciju skaits, būtu iespēja piesaistīt starptautisku finansējumu projektiem, kuros kā prasība izvirzīta atvētās pieejas publikācijas. Līdz ar to, lai sasaistītu RIS3 ar atvērto zinātni, nepieciešams veidot atvērtus digitālus resursus un nodrošināt atvērtu piekļuvi pētniecības datiem, datu telpām RIS3 specializācijas jomās, tādējādi rosinot uzņēmējdarbības atklājuma principu, veicinot jauno produktu un pakalpojumu izstrādi konkurences apstākļos un inovāciju rašanos.

2024. gada 1. septembrī stājas spēkā Nacionālās kiberdrošības likums[6] (turpmāk – NKDL). Šī likuma mērķis ir stiprināt kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest pārskatītās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas[7] (NIS2) prasības vienādi augsta kiberdrošības līmeņa panākšanai visā Eiropas Savienībā. NKDL likumā ir noteikti svarīgo pakalpojumu sniedzēji un kiberdoršības prasības šiem pakalpojumu sniedzējiem. Zinātniskās institūcijas ir noteiktas kā svarīgo pakalpojumu sniedzēji un NKDL nosaka īstenot kiberdrošības pasākumus. IZM nav paredzēts finansējums kiberdrošības prasību īstenošanai zinātniskajās institūcijās.


[1] Pētījuma par atvērto zinātni un rīcībpolitikas ceļa kartes izstrādi noslēguma ziņojums https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/petijums-atverta_zinatne_21_2.pdf

[2] Eiropas inovāciju indeks 2024  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/8a4a4a1f-3e68-11ef-ab8f-01aa75ed71a1/language-en

[3] https://commission.europa.eu/topics/strengthening-european-competitiveness/eu-competitiveness-looking-ahead_en#paragraph_47059

[4] https://www.consilium.europa.eu/media/ny3j24sm/much-more-than-a-market-report-by-enrico-letta.pdf

[5] https://eosc.eu/wp-content/uploads/2024/11/20241104_EOSC-A-reflection-paper-on-Letta-report_final.pdf

[6] https://likumi.lv/ta/id/353390-nacionalas-kiberdrosibas-likums

[7] https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2016/1148/oj/?locale=LV
 

Pasākuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pētniekiem drošu, mūsdienīgu un ērtu piekļuvi un dalīšanos ar kvalitatīvi pārvaldītiem pētniecības datiem, piekļuvi datu apstrādes rīkiem un digitāliem pētniecības pakalpojumiem, nodrošināt Latvijas iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā, starpnozaru un starptautisko sadarbību, lielo datu un mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) potenciāla izmantošanu, izveidojot un ieviešot EOSC nacionālo mezglu un koplietošanas pakalpojumus datu izmantošanai.

EOSC nacionālā mezgla potenciāls MI jomā un sinerģija ar Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centru
Atvērta piekļuve pētniecības datiem ir būtiska, lai izstrādātu MI un mašīnmācīšanās modeļus, kas var risināt sarežģītus izaicinājums dažādās jomās. EOSC nacionālais mezgls nodrošinās drošu infrastruktūru augstas kvalitātes FAIR principiem atbilstošas un mašīnlasāmu pētniecības datu kopu glabāšanai un apstrādei. Atvērtā piekļuve nodrošina to, ka pētniecības datus un objektus atkārtoti var izmantot zinātniskās kopienas un uzņēmumi, lai apmācītu MI un mašīnmācīšanās modeļus, kā arī uzlabotu to uzticamību.
Latvijas EOSC nacionālais mezgls nodrošinās sinerģiju ar Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centru (turpmāk - LNMIC). EOSC nacionālais mezgls nodrošinās drošu vidi pētniecības datu uzglabāšanai un atkalizmantošani (t.sk. mašīnlasāmiem datiem), savienojamību ar drošu datu pārraides un apstrādes infrastruktūru nacionālā un starptautiskā mērogā, kā arī kontrolētu un drošu lietotāju piekļuves pārvaldību. EOSC nacionālais mezgls spēs nodrošināt savienojumu arī ar citām kopējām Eiropas datu telpām.
EOSC nacionālais mezgls ir ar potenciālu sinerģijai ar LNMIC “regulatīvās smilškastes” īstenošanu. EOSC nacionālā mezgla arhitektūru varētu pielāgot drošas “regulatīvās smilškastes” izveidei, radot kontrolētu eksperimentēšanas un testēšanas digitālo vidi pētniecības datiem. EOSC nacionālā mezgla regulētā digitālā vide spētu nodrošināt atbildīgu inovāciju un atbilstošu aizsardzības un riska mazināšanas pasākumu integrēšanu MI risinājumu izstrādes procesā.

1.1.1.6. pasākums ir vērsts uz Latvijas mērķu sasniegšanu programmā Apvārsnis Eiropa un atvērtās zinātnes ieviešanu visā pētniecības un izglītības sistēmā nacionālā līmenī.

Programma Apvārsnis Eiropa nosaka jaunus standartus zināšanu un jaunu prasmju izplatīšanai Eiropas sabiedrībā. Eiropas un visu dalībvalstu uzdevums ir panākt, ka atvērtā zinātne ir visu pētnieku modus operandi. Atvērtā zinātne nozīmē, ka dalīšanās zināšanās, datos un rīkos pētniecības un inovācijas procesā notiek pēc iespējas agrāk, atklāti sadarbojoties ar visiem zināšanu jomas dalībniekiem – akadēmiskajām aprindām, industriju, publiskajām iestādēm, galalietotājiem, iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā. Atvērtās zinātnes iniciatīva veicina uz sadarbību vērstu zinātnisko darbību. Tās praktiskā ieviešanā būtisku lomu spēlē digitālās tehnoloģijas un jauni sadarbības rīki, attiecinot atvērtības principus uz visiem pētniecības procesa posmiem. EOSC nacionālā mezgla ieviešana paredz integrēt atvērtās zinātnes pārvaldības modeli visā pētniecības un izglītības sistēmā nacionālā līmenī, nosakot vienotus standartus, vadlīnijas, piekļuves nosacījumus un drošības protokolus. EOSC mezgla funkcionalitāte nodrošinās ka publiski finansētas zinātniskās publikācijas, pētniecības dati programmatūra un citi pētniecības rezultāti ir pieejami atbilstoši atvērtās piekļuves vadlīnijās noteiktajam. Iniciatīvas ieviešana ļaus atbalstīt paradigmas maiņu padarot atvērtās zinātnes praksi par normu. EOSC platforma nodrošinās ieejas punktu izmantojot vienotu autorizāciju un autentifikāciju atvērtās zinātnes mērķa sasniegšanai.
Atvērtās zinātnes pieejas īstenošana:
1. nodrošinās zinātnes kvalitātes un integritātes uzlabošanos;
2. nodrošinās paplašinātas pētniecības datu un rezultātu pieejamību un atkārotas izmantošanas iespējas;
3. nodrošinās stiprinātas pētnieku datu pārvaldības prasmes un veicinās zinātnes digitalizāciju;
4. veicinās zinātnieku starptautisko sadarbību;
5. sekmēs zināšanu pārnesi un pētniecības rezultātu komercializāciju;
6. nodrošinās priekšnosacījumus zinātniskos pētījumos un datos balstītas rīcībpolitikas veidošanai;
7. paaugstinās sabiedrības iesaisti pētniecības procesos, uzlabos sabiedrības izpratni un interesi par zinātni, kā arī paaugstinās zinātnes vērtību sabiedrībā;
8. ļaus pilnveidot pētniecības rezultātu monitoringa sistēmu pētniecības finansējuma efektivitātes novērtēšanai un plānošanai.

Atvērtās zinātnes stratēģija paredz standartizētas pētniecības datu pārvaldības prakses ieviešanu pilnā datu pārvaldības ciklā, ieviešot obligātu prasību pētniekiem veidot datu pārvaldības plānu. Datu pārvaldības plāna veidnei jābūt elektroniskai, mašīnlasāmā formātā un pēc iespējas līdzīgākai Apvārsnis Eiropa veidnei un šādus pakalpojumus un rīkus plānots integrēt EOSC nacionālā mezgla pakalpojumu klāstā. Pētniecības datiem un to metadatiem pēc noklusējuma jābūt deponētiem drošā repozitorijā un jābūt pieejamiem universālajā Creative Commons[1] vai ekvivalentā licencē. Projekta investīcijas paredz arī šādu koplietošanas pakalpojumu nodrošināšanu un personāla apmācību FAIR principu ieviešanai praksē.

Apvārsnis Eiropa aicina ievērot FAIR principus, tai skaitā nodrošināt, ka dati būs “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik nepieciešams”, tā sargājot leģitīmas intereses un ierobežojumus. Tomēr piekļuve pētījumu rezultātiem tiks nodrošināta arī trešajām personām, lai tās varētu verificēt vai validēt publikācijas.

EOSC nacionālais mezgls veicinās Latvijas pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā, koplietojot nacionālas nozīmes pētniecības infrastruktūru, stratēģiski iesaistoties Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju iniciatīvās un pasākumos, kas stiprina P&A sistēmas konkurētspēju un starptautisko atvērtību un atbilstoši NAP2027 noteiktajiem politikas mērķiem. Pasākums atbalsta NAP2027 Rīcības virziena uzdevuma Nr.143 izpildi.

EOSC paredz izveidot ‘sistēmu sistēmas’ tipa infrastruktūru, kas padarīs zinātni efektīvāku un produktīvāku, un ļaus miljoniem pētnieku kopīgot un analizēt pētniecības datus uzticamā vidē, ko nenorobežo tehnoloģijas un disciplīnas un nesadala valstu robežas. Iniciatīvas ieviešanas mērķis ir nodrošināt vienu brīvas piekļuves punktu un visu datu bāzu sadarbspējību, nodrošinot ērtu piekļuvi pētījumu datiem un padarot pieejamus publiski finansētus pētījumu datus. Ar EOSC federācijas izveidi tiek mēģināts atrisināt problēmu, ka pētniecības dati tiek glabāti daudzos dažādos datu centros, iestādēs un pētniecības centros visā Eiropā, bet tiem nav dota atvērtā piekļuve un to sistēmas nav sadarbspējīgas.

Eiropas Komisija 2024. gada 22. oktobrī paziņoja par “EOSC ES mezgla” – pirmā EOSC federācijas mezgla darbības uzsākšanu[2]. Papildus citiem pakalpojumiem EOSC ES mezgls nodrošina federācijas pamatfunkcijas, kas ļauj savstarpēji savienoties ar citiem EOSC mezgliem un tādējādi uzsākt EOSC federācijas izveidošanas procesu, kas ļaus apvienot vairākas pētniecības e-infrastruktūras un uzlabot to piekļūstamību lietotājiem.
EOSC federācijas izveides procesa sākumposmā ir daudz izaicinājumu, jo apvienot informāciju un resursus no dažādiem avotiem un jomām prasa vispārēju saskaņotību starp dažādiem līmeņiem t.sk. pētniecības veicējiem, institūcijām un politikas plānošanu.

EOSC nacionālā mezgla izveide ļaus nodrošināt pētniecības sistēmas fragmentācijas mazināšanu nacionālā līmenī, kā arī sadarbspēju ar kopējo Eiropas Pētniecības telpu.  EOSC mezglu apvienošana ļaus pētniekiem un pētniecības atbalsta personālam uzlabot viņu darba efektivitāti, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas piekļuves iespējas pētniecības infrastruktūrai un pakalpojumiem tai skaitā ilgtermiņā paredzama pētniecības izmaksu samazināšanās.

EOSC nacionālā mezgla izveidei jābalstās uz esošo infrastruktūru un pakalpojumiem. EOSC nacionālais mezgls nodrošinās tā lietotājus ar piekļuvi pētniecības rezultātiem, pakalpojumiem un rīkiem nacionālā līmenī atbilstoši vispārpieņemtajiem standartiem, kā arī jānodrošinās savienojumu un mijiedarbību ar plašākiem tīkliem, tai skaitā citiem EOSC mezgliem kopējā Eiropas datu telpā.

Latvijas akadēmiskajam pamattīklam (LAT) un Eiropas akadēmiskajam tīklam GEANT (GEANT) ir jābūt daļai no EOSC nacionālā mezgla ekosistēmas pamatelementiem. Tieši ar GEANT palīdzību ir savienoti nozīmīgākie Eiropas akadēmiskie mākoņu, lielo datu un režģa skaitļošanas resursi, kā arī tas savieno 38 Eiropas valstu nacionālos pētniecības un izglītības tīklus (NREN). Latvijas Akadēmiskais Datu tīkls (Latvijas NREN) savieno 24 tā aktīvus lietotājus – zinātniskās institūcijas un mācību iestādes, nodrošinot Akadēmiskā datu tīkla pamatpakalpojumus Latvijā. Latvija GEANT iesaistījusies kopš 2015. gada 1. maija.

GEANT ir publicējis dokumentu, kurā izklāsta kopienas nostāja par EOSC iniciatīvas īstenošanu pētniecības un izglītības atbalstam[3], norādot būtiskus EOSC mezglu izveides pamatprincipus un iepriekšējo GEANT kopienas ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā. Tā pat Eiropas Komisija ir publicējusi publiskā iepirkuma rezultātus, kura mērķis ir izveidot funkcionētspējīgu infrastruktūru EOSC iniciatīvas īstenošanai. GEANT ir nosaukts par iepirkuma uzvarētāju divās no trim iepirkuma daļām[4], kas apstiprina GEANT kompetenci un būtisko lomu EOSC iniciatīvas īstenošanai Eiropas un Latvijas līmenī. GEANT veido e-infrastruktūras mugurkaulu kopīgajai zinātnes un pētījumu infrastruktūrai un kalpo par pamatu citu Eiropas pētniecības infrastruktūru veidošanā.

Lai gūtu lielāku pienesumu no EOSC iniciatīvas ieviešanas nacionālā līmenī un pilnībā izmantotu EOSC priekšrocības, nepietiek ar EOSC nacionālā mezgla izveidi, bet ir jānodrošina savienojamība ar citiem EOSC mezgliem un Eiropas datu telpām[5]. Digitālo infrastruktūru jābalsta uz savienojamību un spēju apstrādāt plašus datus, jo tie ir citu tehnoloģiju attīstības veicinātāji un atbalsta visas tautsaimniecības konkurētspēju. Visās šajās jomās ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, kas prasa koordināciju Eiropas mērogā un EOSC ir viena no tām. Izcila un droša savienojamība ir priekšnoteikums pētniecības un attīstības darbībām nākotnē.

1.1.1.6. pasākums ir vērsts uz “Digitālās Dekādes”[6] mērķu sasniegšanu, jo EOSC nacionālā mezgla īstenošana atbalstīs “Digitālās Dekādes” vispārējā mērķa sasniegšanu, jo tā iekļauj tādas jomas kā digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, publisko pakalpojumu digitalizācija. Tāpat EOSC ir arī daļa no Eiropas Datu stratēģijas[7], kuras mērķis ir padarīt ES par līderi uz datiem balstītā sabiedrībā. Tas nodrošinās Eiropas pētniekiem, novatoriem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem netraucētu piekļuvi pētniecības datiem un to uzticamu atkalizmantošanu, izmantojot uzticamu un atvērtu dalītu datu vidi un saistītus sadarbspējīgus pakalpojumus.

Datu akts[8] ir visaptveroša iniciatīva, kuras mērķis ir risināt problēmas un izmantot iespējas, ko ES sniedz dati, uzsverot taisnīgu piekļuvi un lietotāju tiesības, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību. EOSC arhitektūra nodrošinās drošu vidi dažāda līmeņa pētniecības rezultātu publiskošanai un pakalpojumu izmantošanai. EOSC koncepcija tiek virzīta kā starpnozaru datu telpa pētniecībai un inovācijām, lai apmierinātu digitālās ekonomikas vajadzības un novērstu šķēršļus labi funkcionējošam iekšējam datu tirgum. Tā pat ir jāizveido saskaņots satvars, kur nosaka, kurš ir tiesīgs izmantot datus vai ar tiem saistīto pakalpojumu datus, ar kādiem nosacījumiem un uz kāda pamata.

Pašlaik 14 nozarēs/jomās tiek veidotas kopīgas Eiropas datu telpas un tieši Pētniecības un inovāciju kopējā datu telpai – EOSC ir būtiska loma visu datu telpu savienošanai, kas spēj sniegt nozīmīgu ieguldījumu virzot uz datiem balstītu inovāciju attīstību.

Piekļuve pētniecības datiem ir ļoti svarīga, lai izstrādātu uzticamus un konkurētspējīgus mākslīgā intelekta risinājumus, ar kuriem var risināt sarežģītas problēmas visās tautsaimniecības nozarēs.  Lai mākslīgā intelekta modeļus efektīvi apmācītu, ir nepieciešams milzīgs datu apjoms un skaitļošanas jauda. Lai mākslīgā intelekta modelis būtu uzticams un labi funkcionējošs, ir nepieciešami kvalitatīvi un FAIR principiem atbilstoši dati. Atvērtā zinātnes prakse un EOSC iniciatīvas ieviešana ir spēcīgs instruments, lai nodrošinātu paradigmas maiņu pētniecības sistēmā un nodrošinātu turmāko attīstību. Labi aprakstīti dati, kas ir sadarbspējīgi un atbilst kopienas standartiem, ir pamats uzticama MI attīstībai un integrācijai dažādās jomās.

EOSC ieviešanas ceļakartē[9] norādīts, ka datu pārvaldībai vēlams paredzēt 5 % no kopējām pētniecības izmaksām. EOSC pilotprojekta rekomendācijās politikas veidotājiem[10] norādīts, ka EOSC pakalpojumi ilgtermiņā var radīt apjomradītu ietaupījumu. Ņemot par atskaites punktu 2021. gada finansējumu pētniecībai un attīstībai (232 milj. euro, EUROSTAT) un pieņemot, ka tiktu radīts 10 % ietaupījums, 13 gadu laikā datu pārvaldības un koplietošanas centralizēšanas rezultātā rastos 15,08 milj. euro ietaupījums. Pieņemot, ka projekts par 5 % samazina komercsektora vajadzības pēc jauniem datiem un jaunas pētniecības, jo var izmantot otrreizējos un atvērtos datus, un ņemot par pamatu 2021. gada komercsektora finansētās pētniecības apjomu (76 milj. euro), ekonomiski sociālais efekts uz komercsektoru 13 gados būs 49,4 milj. euro.

1.1.1.6. pasākums atbilst arī DTP2027[11] noteiktajiem mērķiem [2] un īsteno uzdevumus  4.4.12.-3 nodrošināt Latvijas dalību ESOC un Eiropas reģionālos kopprojektos, efektivizējot, attīstot un starptautiski integrējot nacionālās digitālās infrastruktūras un 4.4.12.-4  nodrošināt  digitālo pētniecības infrastruktūru un rīku pieejamību zinātniskajām institūcijām, pētniekiem un komersantiem, t.sk. piekļuvi attālinātajiem pārvaldības, skaitļošanas, apstrādes un glabāšanas pakalpojumiem.

1.1.1.6. pasākums ir vērsts uz ZTAIP 2027[12] mērķu sasniegšanu, jo dalība EOSC iniciatīvā atbalstīs un efektivizēs pētniecības un izglītības ekosistēmu nacionālā līmenī, nodrošinot pētniecības organizāciju iekšējās pārvaldības efektivitātes uzlabošanos, ciešāku integrāciju starp augstāko izglītību un pētniecību tai skaitā starptautisko pētniecības telpu,  kā arī resursu koplietošanas prakses ieviešanu nacionālā līmenī.
Investīcijas sniegs būtisku ietekmi sekojošu P&A sistēmai izvirzīto uzdevumu izpildē:
1. Veidot zināšanu bāzi un radīt jaunas zināšanas kvalitatīvas un pētniecībā balstītas izglītības nodrošināšanai, pētniecības izcilības sekmēšanai un prasmīgas, gudras un radošas sabiedrības attīstībai;
2. Veidot ilgtspējīgu P&A cilvēkkapitālu, attīstot talantus un prasmes, kā arī paplašinot sadarbības tīklus;
3. Attīstīt jaunas tehnoloģijas inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, sekmējot uzņēmumu resursefektivitāti, tehnoloģisko transformāciju un iekļaušanos dažāda mēroga vērtību ķēdēs;
4. Rast inovatīvus risinājumus sabiedrībai aktuāliem izaicinājumiem;
5. Attīstīt P&I kapacitāti uzņēmējdarbības produktivitātes paaugstināšanai un publiskās pārvaldes procesu efektivitātes uzlabošanai.

1.1.1.6. pasākums ir vērsts uz Kiberdrošības likuma[13] (NIS2) mērķu sasniegšanu. Veidojot  EOSC nacionālo mezglu, kiberdrošības un datu aizsardzības regulējums ir ļoti būtisks, izmantojot vienotu pieeju. EOSC nacionālā mezgla infrastruktūras kvalitāte un drošība tiks nodrošināta izmantojot starptautiski atzītus sertificēšanas mehānismus, specifikācijas un standartus. Pasākuma investīcijas paredz EOSC nacionālā mezgla savienojamības nodrošināšanu ar citiem EOSC tīkla mezgliem, tai skaitā tīkla kiberdrošības atbilstības un kiberdrošības tehnisko pakalpojumu nodrošināšanu un drošas pētniecības vides izstrādi. Kiberdrošības risinājumu izstrādes procesā un EOSC nacionālā mezgla informācijas sistēmu drošības līmeņa noteikšanai konsultēties un sadarboties ar Nacionālo kiberdrošības centru, tai skaitā ievērot Valsts informācijas sistēmu likumu[14];

EOSC ES mezgla CSIRT nodrošina centrālo kontaktu un atbalsta punktu drošības incidentiem EOSC ES mezgla pakalpojumiem, tā pat EOSC federācijas izveides procesā tiks izstrādīti vienota EOSC federācijas politika dažādās jomās (t.sk. Piekļuves politika; kiberdrošības, privātuma un datu aizsardzības politika; Intelektuālā īpašuma politika u.c.), kas jāintegrē arī EOSC nacionālā mezgla pārvaldības modelī. Visi EOSC mezglu pakalpojumi tiek nodrošināti saderīgā, suverēnā un drošā mākoņos balstītā vidē, kas ir izstrādāta un darbosies saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu[15], lai novērstu nesankcionētu piekļuvi resursiem un ievērotu informācijas pārvaldības standartus tai skaitā ievērojot atzītos zinātniskās pētniecības ētiskas standartus.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.6. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus,  vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

Pasākuma mērķa grupa ir pētnieki publiskā un privātā sektorā, zinātniskās institūcijas, kas atbilst pētniecības organizācijas statusam, ko nosaka atbilstoši  EK Regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punkta definīcijai un IZM apstiprinātajai metodikai par pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas noteikšanu[16], augstskolas, valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas iesaistītas augstākās izglītības un pētniecības digitālo pakalpojumu izstrādē, ieviešanā un sniegšanā.

1.1.1.6. pasākumam  kopējais attiecināmais finansējums ir 21 750 002 euro (tai skaitā elastības finansējums – 5 007 778 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 18 487 502 euro (tai skaitā elastības finansējums – 4 256 611 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 262 500 euro (tai skaitā elastības finansējums – 751 167 euro). Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 1.1.1.6. pasākumam ERAF finansējumu piešķir granta veidā.

Pasākuma īstenošanas nosacījumi
1.1.1.6. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir biedrība, kas pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus (turpmāk – Biedrība), un Biedrība ir pilnvarotā organizācija[17] (mandated organization) EOSC Asociācijā[18].

Biedrība pilda arī augstākās izglītības un zinātnes nozares institūciju sadarbības organizēšanas un interešu salāgošanas funkciju – augstskolu un zinātnisko institūciju vajadzību apzināšanu, veido vienošanos par visām pusēm pieņemamiem risinājumiem, t.sk. ņemot vērā arī augstākās izglītības un zinātnes politikas, un sabiedrības intereses. Tāpat Biedrības funkcijas ir zināšanu un labāko prakšu apguve, izstrāde, un uzturēšana augstākās izglītības un zinātnes digitalizācijā, kopēju nozares attīstības projektu organizēšana, tai skaitā projektu vadība, aktivitāšu saskaņošana un salāgošana dažādās institūcijās, kopējo aktivitāšu organizēšana, iepirkumi, darbs ar piegādātājiem, tirgū pieejamo pakalpojumu un risinājumu komplektēšana lietotājiem u.c.

Ierobežotu resursu apstākļos efektīvāka ir nozares organizācijas specializācija, nevis katras institūcijas individuāls darbs, kā arī šādi ir iespējams panākt labāku sadarbību nozares institūciju starpā projektu īstenošanā un labāku līdzsvaru starp nozares un sabiedrības interesēm.
Biedrība ir dalībnieks EOSC Asociācijā, kuras mērķis ir veicināt atvērtās zinātnes prakses, lai paātrinātu jaunu zināšanu radīšanu, radītu inovācijas un veicinātu zināšanu pieejamību. EOSC Asociācijas starptautiskie mērķi ir, pirmkārt, nodrošināt vienotu nostāju visu EOSC ieinteresēto pušu aizstāvībai un pārstāvībai, otrkārt, veicināt ES pētniecības politikas un prioritāšu saskaņošanu ar asociācijas koordinētajām darbībām un, treškārt, nodrošināt netraucētu piekļuvi datiem, izmantojot sadarbspējīgus pakalpojumus, kas attiecas uz visu pētniecības datu aprites ciklu, no datu atklāšanas līdz glabāšanai, pārvaldībai, analīzei un atkalizmantošanai starp valstu robežām un zinātnes disciplīnām.

Pamatojoties uz EOSC Asociācijas statūtu[19] 2. punkta 2.1 apakšpunktu, tās biedri nevar būt valsts iestādes vai to departamenti, tām ir jābūt organizācijām, kuras tieši ir ieinteresētas veidot EOSC. Katra dalībvalsts nosaka vienu organizāciju, kura ir pilnvarota pārstāvēt nacionālās intereses EOSC Asociācijā. Biedrība ir pilnvarotā organizācija EOSC Asociācijā.

Biedrība veicinās Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestāžu attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un sniedzot kvalitatīvus koplietošanas informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Biedrībai ir jānodrošina valsts finansēti pamatpakalpojumi visām pētniecības iestādēm, kā arī jāparedz iespēja organizācijas darbībā iesaistīt citas pētniecības iestādes. Biedrība nodrošinās vērtīgu, kvalitatīvu un drošu atvērto datu infrastruktūru, kas balstīta uz starptautiskām specifikācijām un standartiem, izmantojot atvērtā koda sistēmas un programmatūru. Biedrībai ir būtiska loma atvērtās zinātnes stratēģijas īstenošanā, jo tā nodrošinās nepieciešamo digitālās koplietošanas infrastruktūru pētniecības iestādēm un pētniekiem, kā arī veicinās iesaistīšanos starptautiskās iniciatīvās. Dalība EOSC Asociācijā nodrošina Biedrībai un tās biedriem iespēju piedalīties EOSC darbsemināros, apmācībās u.c. aktivitātēs.  

Biedrība īstenos projektu sadarbībā ar zinātnes universitātēm: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti (turpmāk – sadarbības partneri).

Lai sasniegtu 1.1.1.6. pasākuma mērķi un nodrošinātu, ka vismaz 20 institūcijas lieto EOSC nacionālo mezglu, bez minētajiem sadarbības partneriem projekta iesniedzējs projekta īstenošanas aktivitātes var veikt arī citās augstskolās vai pētniecības organizācijās.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) EOSC nacionālā mezgla izveidošana[20], kas ietver ar EOSC Eiropas Savienības mezgla savienojama un tā federācijas noteikumiem[21] atbilstošas infrastruktūras un datu izmantošanas pakalpojumu izstrādi, ieviešanu un nodrošināšanu;
2) EOSC nacionālā mezgla droša nacionālā pētniecības un akadēmiskā datu pārraides tīkla (turpmāk – tīkls) risinājuma izstrāde, ieviešana un nodrošināšana;
3) EOSC nacionālā mezgla un tīkla pārvaldības un drošības pakalpojumu, autorizācijas un autentifikācijas infrastruktūras un pakalpojumu, kā arī kiberdrošības atbilstības un kiberdrošības pakalpojumu izstrāde, ieviešana un nodrošināšana;
4) EOSC nacionālā mezgla pētniecības datu digitālo pakalpojumu, balstītu uz FAIR datu pārvaldības principiem, tai skaitā, datu un saistīto digitālo resursu un rīku koplietošanas un publiskošanas platformas, repozitoriju, datu drošās apstrādes vides, datu apstrādes rīku un programmatūras, datos balstītas pētniecības pārvaldības pakalpojumu, datu drošās uzglabāšanas un skaitļošanas resursu un pakalpojumu izstrāde, ieviešana un nodrošināšana;
5) Drošas virtuālas vides darbam ar datiem un rīkiem datu apstrādei un analīzei izstrāde, ieviešana un nodrošināšana;
6) EOSC nacionālā mezgla tīkla, kiberdrošības pakalpojumu, pētniecības datu digitālo pakalpojumu, datu, resursu un rīku pārvaldības, meklēšanas, un sadarbības vides (lietotāju un administratoru vides) izstrāde, ieviešana un nodrošināšana;
7) EOSC nacionālā mezgla uzturēšanas, pārvaldības, attīstības un atbalsta organizācijas, un sistēmas izveidošana, iekļaujot EOSC nacionālā mezgla monitoringa sistēmas izveidošanu un ieviešanu, atbalsta pakalpojumu, pārvaldības un attīstības funkciju izveidi un to nodrošināšanu projekta norises laikā;
8) Ar pētniecības procesu saistītā sadarbības partneru personāla un pētniecības organizāciju personāla, kuri izmanto vai plāno izmantot EOSC nacionālā mezgla pakalpojumus, kompetenču pilnveide EOSC nacionālā mezgla pakalpojumu izmantošanas un zinātnes digitālās transformācijas jomā;
9) Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
10) Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.

1.-7. atbalstāmajās darbībās minēto sistēmu un pakalpojumu ieviešana ietver arī:
1) ar to izveidi un ieviešanu saistītā tehniskā aprīkojuma, programmatūras un citu licenču, un pakalpojumu (tajā skaitā mākoņpakalpojumu) iegādi vai nomu (projekta īstenošanas laikā);
2) pakalpojumu izstrādāšanu, pārbūvi, pielāgošanu, konfigurēšanu,  adaptāciju un testēšanu;
3) sistēmu integrāciju (tajā skaitā savienošanu ar sistēmām citās institūcijās un valstīs), uzturēšanu un nodrošināšanu; ar to izveidi un ieviešanu saistīto prasību un biznesa procesu analīzi un izstrādi;
4) esošās situācijas analīzi un auditus;
5) labāko prakšu analīzi;
6) tehnoloģisko standartu, datu standartu un struktūru, procedūru un nosacījumu, pārvaldības pakalpojumu atlasi, izstrādi, pielāgošanu un ieviešanu;
7) pakalpojumu tehnisko projektēšanu, izstrādi, sistēmu arhitektūras un integrācijas izveidi;
8) dokumentācijas sagatavošanu;
9) biznesa procesu maiņu saistībā ar digitalizāciju (iekšējās procedūras un funkcijas) un jaunu funkciju un pakalpojumu izveidi;
10) datu sagatavošanu, digitalizāciju, pārnešanu un pārvaldību;
11) pētniecības organizāciju sadarbības procedūru izveidi digitalizēto pakalpojumu sniegšanai;
12) pakalpojumu koplietošanas un sadarbības organizatorisko struktūru, sadarbības procedūru un nosacījumu izstrādi un ieviešanu EOSC nacionālajā mezglā un pētniecības organizācijās;
13) reģistrēšanas un dalības maksu starptautiskajās organizācijās un tīklos (projekta īstenošanas laikā);
14) zinātniskā personāla, pētniecības organizāciju administratīvā personāla, sistēmu lietotāju un apkalpojošā personāla mācības un informēšanu par darbu ar EOSC mezgla pakalpojumiem, ieskaitot pasākumus un materiālu sagatavošanu, reģistrēšanu vai dalību starptautiskajās organizācijās un tīklos, lai nodrošinātu starptautisku sadarbību un datu apmaiņu.

Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.

1.1.1.6. pasākumam ir šādi izmaksu veidi:
1) tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
2) netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas
– projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, kas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas, paredzot projekta vadības personāla izmaksu ierobežojumu līdz 84 787 euro kalendārajā gadā. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
– projekta īstenošanas personāla, tai skaitā ekspertu, speciālistu, konsultantu, tostarp ārvalstu, atlīdzības izmaksas, izņemot virsstundas, kas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.

Personāla izmaksas atbilstoši “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” ietver gan darba samaksu (t.i. mēnešalgu (darba algu), piemaksas, prēmijas, naudas balvas) un sociālās garantijas (t.i. pabalstus, kompensācijas, apdrošināšanu) un atvaļinājuma izmaksas, ievērojot Finansējuma saņēmēja iekšējos normatīvajos aktos noteikto personāla izmaksu politiku.

2) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

3) iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai".

4) ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu.

5) transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai.

6) pārējās transporta pakalpojumu izmaksas (transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana) finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam.

7) ar apmācību, semināru, diskusiju un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, tai skaitā telpu īres izmaksas finansējuma saņēmējam (ja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses) un izdales materiālu nodrošinājuma un publicēšanas izmaksas, dalībnieku piesaistes un reprezentācijas izmaksas.

8) pakalpojumu un piegādes izmaksas finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem.

9) licenču iegādes izmaksas finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem, tai skaitā licenču atjauninājumu iegādes izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz projekta īstenošanas laiku.

10) ārvalstu ekspertu piesaistes izmaksas (t.sk. ekspertu komandējuma izdevumu segšanu) finansējuma saņēmējam. 

11) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu minētās prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievērojot ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

Tika izskatīti visi “Vadlīnijās par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros” piedāvātie vienkāršoto izmaksu veidi, taču secināts, ka 1.1.1.6. pasākuma projekta struktūras dēļ, kur ievērojamu daļu no izmaksām veido infrastruktūras, licenču, pakalpojumu izmaksas, nav identificētas tādas izmaksas, kuru vienkāršākai uzskaitei būtu lietderīgi izstrādāt tādu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas neierobežos projektu mērķu un rezultātu sasniegšanu, līdz ar to nav iespējams piemērot citas šo vadlīniju 27. punktā piedāvātās izmaksas kā tikai šo vadlīniju 27.2. apakšpunktā[22] minēto “netiešo izmaksu vienotā likme 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām”. Vienlaikus, 1.1.1.6. pasākumam atbilstoši jomai – “Informācijas tehnoloģijas”, tiks piemēroti dažādi tirgus koeficienti katra amata specifiskās jomas piemērojamā tirgus koeficienta robežās saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" 5.  pielikumu “Profesijas un specifiskās jomas, kurām piemērojams tirgus koeficients, un piemērojamā tirgus koeficienta robežas”.

Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no augstāk minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku attiecībā uz atbilstoši metodikā noteiktajam spēkā stāšanās laikam un nosacījumiem, izņemot attiecībā uz projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām, ievērojot, ka personāla  izmaksu apmērs ir pamatots ar atbildīgās iestādes veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā konkurētspējas nosacījumus un vidējo atalgojumu informācijas tehnoloģiju jomā ES, lai projekta īstenošanai piesaistītu augsti kvalificētu personālu. Detalizēts aprēķins ir pieejams atbildīgajā iestādē.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 1.1.1.6. pasākuma īstenošanas noteikumu spēkā stāšanās dienas, ja tās atbilst noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām. Projekta sadarbības partneriem izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līgumu noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.

Kvalitatīvai projektu ieviešanai Projekta īstenotājam indikatīvi būtu nepieciešams vismaz:
1) EOSC projektu vadītājs ar IT infrastruktūras kompetenci,
2) EOSC projektu koordinators,
3) iepirkumu vadītājs ar Eiropas līmeņa iepirkumu kompetenci,
4) starptautiskā EOSC pakalpojumu/infrastruktūras vecākais eksperts ar pieredzi EOSC mezgla veidošanā,
5) EOSC nacionālā mezgla un ekosistēmas vadītājs,
6) EOSC nacionālā mezgla infrastruktūras vadītājs,
7) EOSC mezgla pakalpojumu eksperts,
8) IT infrastruktūras un pakalpojumu drošības vadītājs,
9) Vismaz divi IT drošības vecākie eksperti,
10) IT drošības atbalsta speciālists,
11) vismaz divi vadošie tīkla un IT pakalpojumu administratori,
12) vismaz seši pakalpojumu attīstības eksperti,
13) tehniskās dokumentācijas speciālists,
14) tehniskā projektu vadītājs,
15) tehniskā projektu vadītāja asistents,
16) datu analītiķis,
17) IT pakalpojumu atbalsta speciālists (pirmā un otrā līmeņa atbalsts),
18) īstermiņa eksperti (no universitātēm un zinātniskajiem institūtiem),
19) vecākais eksperts komunikācijas jautājumos  jeb komunikācijas vadītājs, 
kopā vismaz 30 darbinieki.

1.1.1.6. pasākuma amati un lomas tiek plānoti, balstoties uz plānotās ekosistēmas elementu aprakstiem no GEANT vadlīnijām[23],  EOSC federācijas noteikumiem[24], CERT.LV (Kiberincidentu novēršanas institūcijas) rekomendācijām un Vienotā valsts interneta plūsmu apmaiņas punkta (GLV IX) prasībām[25] par monitoringu. Lai arī lielākoties minētajās vadlīnijās un rekomendācijās netiek minēti konkrēti amati, bet lomas ir aprakstītas funkcionāli, tas ir ļāvis izveidot indikatīvo Projekta amatu sarakstu.

Amata vietu skaitu un veidus, projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu, var precizēt, ņemot vērā faktiskās vajadzības un augstākminētās vadlīnijas un rekomendācijas, kas laika gaitā tiek pilnveidotas un papildinātas.

Atbilstoši augstākminētajām GEANT rekomendācijām, ir vēlams, ka finansējuma saņēmējs algu noteikšanai piemēro maksimālos mēnešalgu intervālus, jo GEANT publicējos pētījumos tiek norādīts uz nākotnes izaicinājumiem, kas saistīti ar kvalificēta IT personāla piesaisti. Norādīts, ka jau tagad NREN sastopas ar nepieciešamību aktīvi piesaistīt personālu no citām, ar zinātni un izglītību nesaistītām, nozarēm. IT darba tirgus turpinās globalizēties un darbinieku noturēšanai būs nepieciešams pielāgoties atalgojumu kāpumam.

Atkarībā no amata pienākumiem, kompetencēm, nepieciešamās pieredzes un atbildības jomas, īstenošanas personāla amatiem tiks piemēroti tirgus koeficienti katra amata specifiskās jomas piemērojamā tirgus koeficienta robežās saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" 5.  pielikumu “Profesijas un specifiskās jomas, kurām piemērojams tirgus koeficients, un piemērojamā tirgus koeficienta robežas” (atbilstoši jomai: Informācijas tehnoloģijas).

Pakalpojumu attīstības eksperti un īstermiņa eksperti tiks nodarbināti pie finansējuma saņēmēja, bet darbu veiks gan pie sadarbības partneriem, zinātniskajām institūcijām un citām institūcijām, kas izmantos vai plānos izmantot EOSC nacionālā mezgla pakalpojumus.

Valsts pārvaldes darbinieku skaitu nav paredzēts palielināt.

Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Projekta vadības un īstenošanas personāla darbība tiks nošķirta no citām noteikumu projektā paredzētajām darbībām, kas tiks noteikts projekta iesniegumā.

Plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta darbību īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros. Ja tiks veidota jauna štata vieta, tad projekta ietvaros tik attiecinātas aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts daļlaiku, tiek ņemts vērā darbinieka iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

Pēc investīcijas projekta noslēguma, EOSC nacionālā mezgla un tā pakalpojumu uzturēšanas izmaksas paredzēts segt no Zinātniskās darbības bāzes finansējuma.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs: pētniecības un inovācijas aprīkojuma nominālā vērtība – 2 700 000 euro.

1.1.1.6. pasākumam ir noteikti šādi nacionālie rādītāji, kas ir jāsasniedz līdz 2029. gada 30. decembrim:
1) Zinātnisko institūciju piesaistītais programmas Apvārsnis Eiropa finansējums līdz programmas Apvārsnis Eiropa noslēgumam –
150 000 000 euro;
2) EOSC nacionālā mezgla lietotāju (institūciju) skaits – vismaz 20;
3) Izveidots EOSC nacionālais mezgls ar tīkla, drošības pakalpojumu, datu izmantošanas rīku pārvaldības un meklēšanas vidi un datu drošās glabāšanas un apstrādes vidi – 1;
4) Izveidoti EOSC nacionāla mezgla datu izmantošanas pakalpojumi – vismaz 5;
5) Izveidoti EOSC nacionālā mezgla pārvaldības un drošības pakalpojumi – vismaz 3.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam jāuzkrāj dati par nacionālajiem rādītājiem un RIS3 rādītājiem. Finansējuma saņēmējs uzkrāj RIS3 rādītājus par kopējiem  pētniecības un attīstības kapitālizdevumiem – ēkas, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (euro). Pasākuma ietvaros pieejamais publiskais finansējums attiecas uz RIS3 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomu. Finansējuma saņēmējs minēto informāciju iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā kopā ar maksājuma pieprasījumu. Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu un RIS3 rādītāju ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām).

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un pārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. Projekta ietvaros tiks veikta EOSC nacionālā mezgla, pētniecības datu pārvaldības atbalsta ieviešana un citu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajās institūcijās. Projekta darbības un atvērtās zinātnes platforma nerada ieņēmumus. Projekta īstenošanas laikā nav paredzēti ieņēmumi. Netiek plānota preču vai pakalpojumu laišana tirgū, un projekta finansējums tiek piešķirts tikai darbībām, kurām nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci ES iekšējā tirgū.

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 28. oktobra paziņojuma "Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādnes" 20. punkta (a) apakšpunkta (iii) apakšpunktam Eiropas Komisija pētniecības rezultātu plašu izplatīšanu bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas (piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru) uzskata par darbību bez saimnieciska rakstura. Līdz ar to 1.1.1.6. pasākuma ietvaros īstenojamās darbības nav kvalificējamas kā saimnieciskā darbība un komercdarbības atbalsta sniegšana nav paredzēta. 

Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, finansējuma saņēmējs sedz to no saviem līdzekļiem.

Publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību un inovatīvu pakalpojumu integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums).

1.1.1.6. pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.

Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē aktualizē informāciju par projekta īstenošanas gaitu, tiklīdz tā pieejama, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus. Ja 1.1.1.6. pasākuma projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs paredz saņemt avansu, to var izmaksāt pa daļām. Pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošinās finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā  finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Tā kā finansējuma saņēmējs ir biedrība, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 95 procenti no projektam piešķirtā  un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. 

1.1.1.6. pasākumā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 61. panta prasībām un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, kā arī paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Lai nodrošinātu šīs prasības izpildi, finansējuma saņēmējs izstrādās vai noteiks kārtību, kā tas pārliecināsies par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificēs apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, noteiks veicamos pasākumus un izstrādās darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

1.1.1.6. pasākumā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Atbalsts atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kā arī izveidoti risinājumi zinātnes datu koplietošanai un dalībai ES atvērtajā zinātnes mākonī". 1.1.1.6. pasākuma ietvaros plānota 2.1.3.1.i. investīcijas projekta turpinājums un rezultātu izmantošana. 2.1.3.1.i. investīcijas projekta ietvaros plānots attīstīt cilvēkkapitālu un pilnveidot pētniecības datu pārvaldību, integrējot, attīstot un nodrošinot augstas kvalitātes zinātnisko un pētniecisko datu sagatavošanu, apstrādi, anotēšanu un koplietošanu, kā arī tam nepieciešamos IKT risinājumus.

1.1.1.6. pasākumā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar topošo Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centru.  EOSC nacionālais mezgls nodrošinās drošu vidi pētniecības datu uzglabāšanai un atkalizmantošani (t.sk. mašīnlasāmiem datiem), savienojamību ar drošu datu pārraides un apstrādes infrastruktūru nacionālā un starptautiskā mērogā, kā arī kontrolētu un drošu lietotāju piekļuves pārvaldību. EOSC nacionālais mezgls spēs nodrošināt savienojumu arī ar citām kopējām Eiropas datu telpām.

1.1.1.6. pasākumā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība ar Kiberdrošības likuma (NIS2) mērķu sasniegšanu. Pasākuma investīcijas paredz EOSC nacionālā mezgla savienojamības nodrošināšanu ar citiem EOSC tīkla mezgliem, tai skaitā tīkla kiberdrošības atbilstības un kiberdrošības tehnisko pakalpojumu nodrošināšanu un drošas pētniecības vides izstrādi. Kiberdrošības risinājumu izstrādes procesā un EOSC nacionālā mezgla informācijas sistēmu drošības līmeņa noteikšanai konsultēties un sadarboties ar Nacionālo kiberdrošības centru, tai skaitā ievērot Valsts informācijas sistēmu likumu.

1.1.1.6. pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievēattiecinrošana” (HP VINPI), jo pasākuma projekts būs izteikti tehnisks un vērsts uz infrastruktūras, kas nav publiski pieejama, attīstību. Vienlaikus 1.1.1.6. pasākuma projekta īstenošanā ir jāievēro nediskriminācijas principi un jāīsteno vispārīgās HP darbības, projekta iesniegumā paredzot vismaz 1 vispārīgu HP VINPI darbību veikšanu, kas attiecas uz publicitāti vai personālu. Arī uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 1.1.1.6. pasākumam nav ietekmes.

1.1.1.6. pasākuma ERAF investīcijām piemērots 4. intervences kods (4 621 875 EUR), 8 intervences kods (4 621 875 EUR), 12. intervences kods (2 310 938 EUR), 28. intervences kods (4 621 875 EUR) un 11. intervences kods (2 310 938 EUR).


[1] https://creativecommons.org/public-domain/cc0/

[2] https://open-science-cloud.ec.europa.eu/news/european-commission-announces-eosc-eu-nodes-transition-full-production

[3] https://resources.geant.org/wp-content/uploads/2023/09/Position-paper-GEANT-and-the-NRENs-have-a-long-history-in-scalable-federated-environments-that-can-support-the-creation-of-EOSC-Nodes_.pdf

[4] https://eosc.eu/news/2023/11/european-commission-announces-results-of-the-eosc-procurement/

[5] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/data-spaces

[6] https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/europes-digital-decade-digital-targets-2030_en

[7] https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/european-data-strategy_en

[8] https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2023/2854

[9] Eiropas Atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC) ieviešanas ceļakarte https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2018)83&lang=en

[10] EOSC pilotprojekta rekomendācijas politikas veidotājiem https://eoscpilot.eu/content/d36-final-policy-recommendations

[11] https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam

[12] https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam

[13] https://likumi.lv/ta/id/353390-nacionalas-kiberdrosibas-likums

[14] https://likumi.lv/ta/id/62324-valsts-informacijas-sistemu-likums

[15] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32016R0679

[16] Metodika pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju statusa izvērtējumam | Izglītības un zinātnes ministrija. Pieejama: https://www.izm.gov.lv/lv/metodika-petniecibas-un-zinasanu-izplatisanas-organizaciju-statusa-izvertejumam

[17] Latvijas dalībnieki EOSC Asociācijā un pilnvarotā organizācija https://eosc.eu/tripartite-collaboration/latvia/

[18] Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa asociācija (EOSC Association) https://www.eosc.eu/association

[19] EOSC Asociācijas statūti https://eosc.eu/wp-content/uploads/2023/08/20220524_EOSC-A_Revised-Articles-of-Association_PDF.pdf

[20] EOSC Asociācija publicējusi minimālās prasības EOSC federācijas kandidātmezgliem. Pieejams:  https://eosc.eu/wp-content/uploads/2024/05/EOSC-A_GA8_20240527-28_Paper-G_Update_EOSC_Nodes_requirements-DRAFT-v240524.pdf

[21] EOSC federācijas rokasgrāmatas izstrādi vada EOSC Asociācija balstoties uz trīspusējo sadarbību un konsultācijām. Pieejams:  https://eosc.eu/eosc-federation-handbook/

[22] Atbilstoši Vispārējās regulas Nr. 2021/1060 54.panta b) apakšpunktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai.

[23]GEANT vadlīnijas: “FORESIGHT 2030 Navigating Change - https://resources.geant.org/wp-content/uploads/2024/11/Foresight-Study-v02-ONLINE.pdf  un “Compendium 2023 of National Research and Education Networks (NRENs) in Europe” https://resources.geant.org/wp-content/uploads/2024/11/compendium2023_IIIb37.pdf;

[24] EOSC federācijas noteikumi EOSC Federation Handbook - EOSC Association

[25]Vienotā valsts interneta plūsmu apmaiņas punkta (GLV IX) prasības  https://glv-ix.lv/public-content/policy