Anotācija

Būvniecības process nav neatraujami salāgots ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteikto pienākumu pēc būvniecības attiecīgo būvi reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (Kadastrā), kā arī ar būvniecības īstenotāja interesēs esošo kārtību, kas nosaka īpašumtiesību nostiprināšanu, proti, ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Pašlaik procesi ir nav savienoti (ir asinhroni) un to īstenošanai personai ar vismaz trīs dažādiem iesniegumiem jāvēršas pie vismaz trīs dažādām institūcijām.

Likumprojekts minēto problēmu risina un nosaka vienoto iesniegumu (trīs iesniegumi vienā). Attiecīgo iesniegumu noformē Būvniecības informācijas sistēmā. Šis iesniegums risina tās pašas būvniecības rezultātā radīto būvju tālāku reģistrāciju Kadastrā un pēc tās arī attiecīgās būves ierakstīšanu zemesgrāmatā. Reģistrācijas procesi Kadastrā tiek īstenoti pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā, līdz ar to attiecīgo formalitāšu risināšana nekavē būves pieņemšanu ekspluatācijā.

Projekts risina vairākus jautājumus, no kurām būtiskākās:
Administratīvā sloga samazināšana: Personai vairs nevajadzēs vērsties Valsts zemes dienestā ar ierosinājumu, lai veiktu būves datu reģistrāciju Kadastrā un pēc tam ar vēl vienu atsevišķu ierosinājumu par to, lai būvi ierakstītu Zemesgrāmatā. Šie procesi tiks īstenoti ar vienu vienotu ierosinājumu, kuru noformēs Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).
Izmaksu un termiņu samazināšana:  Datu reģistrācija Kadastrā tiek transformēta pilnībā – datu reģistrācija notiks gan automātiski, gan  apstrādājot dokumentus. Veicot datu reģistrāciju vienotā būves reģistrācijas procesā, Valsts zemes dienests neveiks būves  apsekošanu un uzmērīšanu. Būves pieņemšanai ekspluatācijā būves kadastrālās uzmērīšanas lietu vairs nevajadzēs.
Automatizācija: Tiek daļēji automatizēta datu reģistrācija Kadastrā un Zemesgrāmatā. Būves galvenie dati tiek reģistrēti BIS, kas pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā automātiski (sistēmu līmenī) tos tālāk nodos reģistrācijai Kadastrā.  Ņemot vērā, ka stāvu plānus un izpildmērījumus BIS būs jāiesniedz kā vektordatnes, VZD stāvu plānus sagatavos un būves kontūru Kadastra kartē iezīmēs ātrāk, salīdzinot ar līdzšinējiem procesiem.  Vienotais būves reģistrācijas process nozīmē arī to, ka nebūs iespējams  izvairīties no būves reģistrācijas Kadastrā un pēc tam Zemesgrāmatā.
Attiecina uz visām būvēm (ēkām un arī inženierbūvēm), vienlaikus tiek ņemti vērā arī esošie izņēmumi:
1) Kadastrā nereģistrē pagaidu būvi, sezonas būvi, meliorācijas būvi bez ēkas pazīmēm un aizsardzības spēku speciālās nozīmes būvi, tādēļ vienotais reģistrācijas process uz šīm būvēm neattiecās;
2) Ja normatīvi nosaka, ka objektu reģistrē Kadastrā, bet Zemesgrāmatā to neieraksta (piemēram, tādas lineāras inženierbūves kā gāzesvadus, ūdensvadus, pazemes kabeļu elektrolīnijas, sliežu ceļus), tad vienoto reģistrācijas procesu veic tik tālu cik iespējams – līdz reģistrācijai Kadastrā.

Likumprojekts paredz ne tikai vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanu visām būvniecības iecerēm, kas tiks uzsāktas no 2026.gada 1.janvāra, bet paredz arī pārejas noteikumu normu. Pārejas noteikumu 32.punkts paredz uz pārejas laika periodu līdz 2027.gada 1.janvārim, kurā vienoto reģistrācijas procesu attiecina tikai uz ēkām un tikai tad, ja tā tiek būvēta uz savas zemes. Papildus, pārejas noteikumu 32.punkts paredz tiesības vienoto būves reģistrācijas procesu attiecināt arī uz tām būvēm (līdz 2027.gada 1.janvārim tikai ēkām tikai uz savas zemes), kuru būvniecības ieceres iesniegums iesniegts pirms 2026.gada 1.janvāra. Minētās tiesības agrāk uzsāktu būvniecību tālāk virzīt vienotā reģistrācijas procesa gaitā ir iespējama, ja Būvniecības informācijas sistēmā tiek nodrošināta šim procesam nepieciešamo datu kopa un tiek izpildīti citi nosacījumi šī procesa īstenošanai.


Lai nodrošinātu viennozīmīgu izpratni par Būvniecības likuma 12. panta trešās daļas 1. punktā noteikto būvvaldes kompetences tvērumu, šis punkts tiek papildināts uzsverot, ka arī pārbaude par būvniecības ieceres saskaņošanu ar trešajām personām ir būvvaldes kompetencē.