Anotācija (ex-ante)

Ar 2021. gada 1. janvāri sākās jaunais 2021.-2027.gada Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (turpmāk – fonds) plānošanas periods, ko regulē regulas 2021/1060 un 2021/1139. Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kā tiek administrēts un uzraudzīts fonda un valsts atbalsts zvejniecības un akvakultūras attīstībai, kā arī noteikt fonda administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetenci un pienākumus.

Vispārējā kārtība

2021. gada 1. janvārī sākās jaunais 2021.-2027.gada fonda plānošanas periods, ko regulē regulas 2021/1060 un 2021/1139. Regulas 2021/1060 un 2021/1139 noteikts, ka dalībvalstij ir jāizraugās struktūras, kas ir atbildīgas par fonda finanšu līdzekļu pārvaldību un kontroli, noteiktas šo struktūru funkcijas un pienākumus, kā arī paredzēta uzraudzības komitejas izveidošana, lai pārbaudītu fonda līdzfinansētās darbības programmas sniegumu. Ievērojot minēto, ir sagatavots noteikumu projekts, kas nosaka fonda administrēšanā iesaistīto iestāžu kompetenci un pienākumus, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un institucionālo sastāvu, fonda finanšu vadību, fonda atbalsta administrēšanā nepieciešamo pārbaužu īstenošanu, neatbilstošo izdevumu administrēšanu, kā arī valsts atbalsta zvejniecības un akvakultūras attīstībai administrēšanu un uzraudzību. Noteikumu projekta izstrādē ir ņemta vērā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (turpmāk - EJZF) 2014. – 2020. gada plānošanas periodam izveidotā pārvaldības sistēma, kā arī EJZF administrēšanā iesaistīto institūciju uzkrātā pieredze.
Noteikumu projektā ir noteiktas fonda administrēšanā iesaistītās  iestādes, to kompetence un pienākumi. Noteikumu projekta 2.–6. punktā paredzēts, ka fondu administrē šādas institūcijas: vadošā iestāde (Zemkopības ministrija); revīzijas iestāde (Zemkopības ministrija); struktūra, kas pilda grāmatvedības funkcijas (Lauku atbalsta dienests) un struktūra, kas saņem maksājumus no Eiropas Komisijas (Valsts kase). Tāpat noteikumu projektā noteikts, ka valsts un Eiropas Savienības atbalsta zivsaimniecības attīstībai ietekmes vienotās un nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas uzturēšanu nodrošina Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona - Agroresursu un ekonomikas institūts, kas līdzvērtīgu funkciju pildīja EJZF 2014.-2020. gada plānošanas periodā, saskaņā arī ar Ministru kabineta 2018. gada 12. septembra rīkojuma Nr. 431 “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniskā institūta - atvasinātas publiskas personas – “Agroresursu un ekonomikas institūts” nolikuma apstiprināšanu” 6.8. apakšpunktā noteikto (noteikumu projekta 7. punkts). Savukārt regulas 2021/1060 36. panta 1. punktā minētās darbības - sociālo partneru spēju veidošana, sagatavošana, apmācība, redzamības nodrošināšana un komunikācija - nodrošinās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkls (turpmāk – LLKC) (noteikumu projekta 8. punkts). LLKC darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta nosacījumiem, jo LLKC sniedz specifiskus pakalpojumus jomā - konsultācijas un pakalpojumi zivsaimniecības nozares attīstības veicināšanai, kurā pastāv daļēja tirgus nepilnība, un LLKC darbība šo tirgus nepilnību novērš, turklāt LLKC sniedz pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi lauksaimniecības, tostarp, zivsaimniecības, nozares attīstībai. Secinājums, ka tirgus pilnībā nenodrošina neatkarīgu konsultāciju un pakalpojumu pieejamību zivsaimniecībā izriet no 2021. gada 30. novembra Ministru kabineta sēdē pieņemtā informatīvā ziņojuma “Par valsts līdzdalības saglabāšanu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs””. Papildus tam, LLKC ir ieguvis neatsveramu ekspertīzi sociālo partneru spēju veidošanā, sagatavošanā, apmācībā, redzamības nodrošināšanā un komunikācijā īstenojot Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta pienākumus EJZF 2014. – 2020. plānošanas periodā. Tāpat arī Agroresursu un ekonomikas institūts ir attīstījis un uzkrājis zināšanas un pieredzi, uzturot ietekmes vienotās un nepārtrauktās novērtēšanas sistēmu EJZF 2014. – 2020. plānošanas periodā.
Noteikumu projekta 9. punktā noteikts, ka regulas 2021/1060 36. pantā minēto tehniskās palīdzības atbalstu fonda efektīvai administrēšanai un izmantošanai saņem Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests. Noteikumu projekta 10. punkts paredz izveidot Tehniskās palīdzības komisiju, kas lemj par atbalstāmajām darbībām un tehniskās palīdzības finanšu līdzekļu piešķiršanu to īstenošanai, kā arī uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu.
Tāpat kā EJZF 2014.-2020. plānošanas periodā, arī attiecībā uz fonda līdzfinansētās Programmas īstenošanas uzraudzību ir jāizveido uzraudzības komiteja. Noteikumu projekta 11. un 13. punktā noteikts, ka tā ir koleģiāla institūcija, kas darbojas atbilstoši tās apstiprinātam reglamentam un regulas 2021/1060 38., 39. un 40. panta nosacījumiem, un tās sastāvu veido locekļi ar balsstiesībām un padomdevēja tiesībām. Noteikumu projekta 12. punktā noteikts uzraudzības komitejas institucionālais sastāvs, nodrošinot ekonomisko, sociālo, tostarp reģionālo, pārstāvju, un Eiropas Savienības fondu, tostarp, fonda administrēšanā iesaistīto iestāžu līdzsvarotu pārstāvību. Labklājības ministrijas dalība uzraudzības komitejā ir nodrošināma saskaņā ar regulas 2021/1060 39. panta pirmajā daļā un 8. panta pirmās daļas "c" apakšpunktā noteikto, t.i., kā atbildīgā nozares ministrija par sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju.
Fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma aprites nodrošināšanai, noteikumu projektā ir iekļauts 15. un 16. punkts, nosakot to, kā Zemkopības ministrija valsts budžetā plāno publiskā finansējuma līdzekļus, ko veido fonda finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums. Noteikumu projekta 17. un 18. punktā ir noteikta Lauku atbalsta dienesta un Valsts kases sadarbība attiecībā uz publiskā finansējuma finanšu līdzekļu prognozes iesniegšanu, kā arī informācijas apmaiņu par Eiropas Komisijā iesniegtajiem maksājumu pieteikumiem. Noteikumu projekta 19. punktā noteikta kārtība, kādā Valsts kase informē Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu par fonda finanšu līdzekļiem, ko tā saņem no Eiropas Komisijas. Noteikumu projekta 20. punktā paredzēts Lauku atbalsta dienesta pienākums fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu pārskaitīt atbalsta saņēmējiem. Lauku atbalsta dienests pēc tam, kad atbalsta saņēmējs (kas nav valsts budžeta iestāde) ir īstenojis savu projektu, ieguldot tajā savus finanšu līdzekļus, fonda un valsts budžeta līdzfinansējumu pārskaita pašam atbalsta saņēmējam vai viņa pilnvarotam pārstāvim. Savukārt, ja projekta īstenotājs ir valsts budžeta iestāde, tā projekta īstenošanai sākotnēji saņem priekšfinansējumu no valsts budžeta, tāpēc pēc projekta īstenošanas Lauku atbalsta dienests projekta īstenošanas izdevumus neatmaksā pašai valsts budžeta iestādei, bet gan tos pārskaita valsts budžeta ieņēmumos. Piemērojot šādu fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma pārskaitīšanas pieeju, Lauku atbalsta dienestam ir iespējams fiksēt fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma samaksas faktu, lai to varētu iekļaut maksājumu pieteikumā, kas ir iesniedzams Eiropas Komisijai. Šāda opcija – pārskaitījums valsts budžeta ieņēmumos, saukts arī par konsolidējamo pozīciju, budžetā ietverts atsevišķās apakšprogrammās ar izdevumu kodu EKK 7500. Noteikumu projekta 21. punktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests lēmumu par asignējumu apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu atbalsta saņēmēju, kas ir valsts budžeta iestādes, kontos Valsts kasē pieņem atbilstoši normatīvajiem aktiem par asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtību, kā arī tad, ja ir konstatēts atbalsta saņēmēja - valsts budžeta iestādes pienākumu vai apliecinājumu pārkāpums.
Regulas 2021/1060 74. panta 1. punkta “b” apakšpunktā noteikts, ka tad, ja finansējums ir pieejams, maksājums atbalsta saņēmējam ir jāpārskaita ne vēlāk kā 80 dienu laikā no dienas, kad tas ir iesniedzis maksājuma pieprasījumu. Noteikumu projekta 22. punktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienestam ir tiesības aizkavēt maksājumu atbalsta saņēmējam vai pārskaitījumu valsts budžeta ieņēmumos līdz brīdim, kad ieplānota atmaksa valsts budžetā vai budžeta apropriācija pārdalīta starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Situācija, kad Lauku atbalsta dienesta kontā Valsts kasē vai izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodā nav pietiekami asignējumi (pilnvara veikt izdevumus) var rasties atsevišķos gadījumos, kad valsts budžetā nav pietiekamā apmērā ieplānoti izdevumi vai nav veiktas apropriācijas izmaiņas starp budžeta izdevumu pozīcijām. Situācijas atrisināšanai Finanšu ministrijā tiek iesniegts apropriācijas pārdales pieprasījums. Noteikumu projekta 22. punkta norma nav pretrunā ar fonda līdzfinansētās darbības programmas īstenošanas nosacījumiem.
Noteikumu projekta 23. punktā noteikts tāds Lauku atbalsta dienesta pienākums kā atbalsta pretendentu projektu iesniegumu administratīvās pārbaudes, kā arī pārbaudes uz vietas, tostarp attālināti (neklātienē), izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Noteikumu projekta 24. punktā ir minētas institūcijas, kuru atbildības un kompetences jomā notikušo pārbaužu rezultātus, kā arī to rīcībā esošo informāciju, Lauku atbalsta dienests izmanto fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma administrēšanas vajadzībām.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 regulas, 272. panta 53. punktam, noteikumu projekta 25. punktā noteikts neatbilstošo izdevumu apmērs, ko Lauku atbalsta dienests neatgūst no atbalsta saņēmēja. Tas vienā grāmatvedības gadā vienam projekta iesniegumam nepārsniedz 250 euro no fonda finansējuma apmēra. Tāpat noteikumu projektā noteikta Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas rīcība gadījumos, kad neatbilstošus izdevumus nevar atgūt vai ieturēt no atbalsta saņēmēja, kas ir budžeta iestāde.
Noteikumu projektā noteikts arī valsts vai pašvaldības institūcijas pienākums izvērtēto valsts atbalsta programmu vai projektu iesniegt tālākai izvērtēšanai Zemkopības ministrijā atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 9. panta otrajā daļā noteiktajam. Noteikumu projekts uzdod Lauku atbalsta dienestam nodrošināt nelikumīgi izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu, ņemot vērā regulas 2015/1589 16. panta 2. punktā un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļā noteikto.

Nē

Nē

Noteikumu projekts tiks izpildīts, īstenojot institūciju esošās funkcijas.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-